No ceturtdienas, 10.janvāra, Armēnija noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem. Bez vīzas uz Armēniju varēs doties arī pilsoņi, kuru valstis atrodas ārpus ES, bet piemēro Šengenas prasības.

Latvijas Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments informē, ka saskaņā ar jauno kārtību Latvijas pilsoņu pasu turētāji no rītdienas varēs ieceļot un uzturēties Armēnijā bez vīzas līdz 180 dienām gada laikā. Līdz šim Latvijas pilsoņu pasu turētājiem ieceļošanai Armēnijā bija jānoformē vīza.

Latvijas nepilsoņiem, tāpat kā līdz šim, ieceļošanai Armēnijā ir nepieciešama vīza, ko var noformēt Latvijā akreditētajā Armēnijas vēstniecībā Polijā.

Ārkārtas situācijās konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgie var saņemt jebkurā ES dalībvalsts pārstāvniecībā Armēnijā.

Nokļūstot ārkārtas situācijā ārvalstī, ĀM aicina nekavējoties sazināties ar ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni 371 26 33 77 11 vai e-pastu [email protected].

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm koncerna realizācija šā gada pirmajā pusgadā ir sasniegusi 62,7 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina kompānijas paziņojums.

Līdz ar to šis ir bijis veiksmīgākais pirmais pusgads uzņēmuma vēsturē apgrozījuma ziņā. Tīrā peļņa ir 5,7 miljoni eiro, kas ir par 7% mazāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Šī gada pirmajā pusgadā par 4 miljoniem eiro ir palielinājušās pārdošanas izmaksas, kā arī valūtas svārstību dēļ ir zaudēts aptuveni 1 miljons eiro. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2017. gada pirmajā pusgadā bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

2017. gada otrais ceturksnis bija realizācijas ziņā visu laiku veiksmīgākais ceturksnis AS Olainfarm vēsturē, realizācijas apjomi palielinājās par 25%, salīdzinot ar šo periodu pērn, un sasniedza 34,1 miljonu eiro. To sekmēja būtiskas prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādes Pasaules Veselības organizācijai, kā arī realizācijas pieaugums Latvijā un Uzbekistānā.

AS Olainfarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2016. gadā liecina, ka koncerns ar 111,2 miljonu eiro realizāciju ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, informē uzņēmums.

Pērn koncerna realizācija pieauga par 14%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tā peļņa 2016. gadā ir 10,1 miljons eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2015. gadā, kad tā bija 15,2 miljoni eiro. 2016. gada peļņu ļoti būtiski ietekmēja veiktie uzkrājumi debitoru parādu nodrošināšanai aptuveni 7 miljonu eiro apmērā. AS “Olainfarm” valde piedāvā izmaksāt akcionāriem dividendes 0,66 eiro apmērā par akciju no mātesuzņēmuma 2016. gada peļņas un, ja radīsies vajadzība, arī no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. To varētu darīt vienādos maksājumos 2017. gada otrā, trešā un ceturtā ceturkšņa beigās.

«2016. gads Olainfarm bija nozīmīgs ne vien ar to, ka papildinājām koncernu ar četriem meitasuzņēmumiem, bet arī uzstādījām apgrozījuma rekordu. Pirmo reizi Olainfarm vēsturē tā apgrozījums sasniedza un pat pārsniedza 100 miljonus eiro. Lai gadu no gada celtu sasniedzamo mērķu latiņas, mums ir jākļūst arvien spēcīgākiem. Tāpēc integrējam iegādātos uzņēmumus koncernā, papildinām produktu portfeli, nostiprināmies esošajos tirgos un apgūstam jaunus, kā arī lūkojamies pēc jauniem meitasuzņēmumiem dažādās ar farmāciju saistītās nozarēs,» norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

AS Olainfarm koncerna apgrozījums deviņos mēnešos sasniedzis 90,4 miljonus eiro, tādējādi aizvadīti veiksmīgākie deviņi mēneši uzņēmuma vēsturē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums ir pieaudzis par 15%, salīdzinot ar šo periodu pērn. AS Olainfarm peļņa 2017. gada deviņos mēnešos ir 6,6 miljoni eiro, kas ir par 15% mazāk nekā pērn. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

AS Olainfarm ir aizvadījusi arī apgrozījuma ziņā veiksmīgāko trešo ceturksni, sasniedzot 27,7 miljonu eiro realizāciju, kas ir par 10% vairāk nekā šajā periodā pērn. Uzņēmuma peļņa trešajā ceturksnī ir 0,9 miljoni eiro, kas ir par 46% mazāk nekā 2016. gada trešajā ceturksnī. To būtiski ietekmēja zaudējumi no valūtu svārstībām 0,5 miljonu eiro apmērā, kā arī uzkrājumi aktīviem nepilna miljona eiro apmērā, kas radušies no SIA «Klīnika Diamed», SIA «NPK Biotest» un SIA «Kiwi Cosmetics» iegādes.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Prestižais ceļojumu ceļvedis "Lonely Planet" jaunākajā pārskatā par vietām, kuras ceļotājiem būtu vērts apmeklēt nākamgad, Lietuvu atzinis par otru labāko ceļojumu galamērķi pasaulē, paziņoja Lietuvas nacionālā tūrisma veicināšanas aģentūra "Keliauk Lietuvoje".

Starp 30 pasaules vietām, kuras "Lonely Planet" iesaka apmeklēt nākamgad, Lietuva atpaliek tikai no Kamerūnas, bet Eiropā tā ir vispievilcīgākais galamērķis.

Aiz Kamerūnas un Lietuvas "Lonely Planet" nākamgad apmeklējamo desmit valstu sarakstā iekļauta arī Fidži, Laosa, Kazahstāna, Paragvaja, Trinidada un Tobago, Vanuatu, Slovākija un Armēnija.

"Keliauk Lietuvoje" norādīja, ka tā ir augstākā atzinība Lietuvai "Lonely Planet" reitingos. Lietuva pirmo reizi sarakstā parādījās pirms desmit gadiem, 2015.gadā, ierindojoties trešajā vietā starp ieteicamajiem ceļojumu galamērķiem. 2018.gadā "Lonely Planet" iekļāva Viļņu savā Eiropas populārāko vietu desmitniekā.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders apgrozījums audzis par 24%, informē uzņēmuma pārstāvji.

2012. gadā uzņēmums Stenders apgrozīja 6,5 miljonus eiro (aptuveni 4,6 milj. latu), un apgrozījuma pieaugums bija vērojams lielākajos Stenders realizācijas tirgos – Ķīnā, Krievijā un Latvijā.

Pērnā gada laikā atvērti 34 jauni Stenders veikali, un tādējādi pašlaik 22 pasaules valstīs (Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Austrijā, Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgiztānā, Armēnijā, Ukrainā, Horvātijā, Slovēnijā, Ungārijā, Polijā, Japānā, Ķīnā, Saūda Arābijā) kopumā darbojas 222 kosmētikas ražotāja veikali.

Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 20%,veidojot 23 milj. eiro (aptuveni 16 milj. Ls).

SIA Arcana, kas šā gada martā nāca klajā ar lietojumprogrammu vīriešiem, kas palīdzēs viņiem iepazīties ar sievietēm FlirtrApp, krieviski runājošo valstu tirgum sagatavojis «ģimenes stāstu mākoni» FamilySky.

Pirmie tirgi, kuros plānots piedāvāt FamilySky, ir valstis, kurās runā krieviski - Krievija, Armēnija, Kazahstāna un arī Latvija.

Kā Db.lv stāstīja Arcana mārketinga direktors Andris Merkulovs, jaunā vietne sakārto svarīgākos ģimenes notikumus hronoloģiskā ģimenes stāstu kalendārā, kas esot pieejams tikai radiniekiem – informācija nav pieejama publiski, kā tas ir, piemēram, sociālajos tīklos. Bez ģimenes saziņas nodrošināšanas, FamilySky lietotāji var aplūkot un pievienot fotogrāfijas, notikumus, padomus, receptes, ciltskoku un radinieku biogrāfijas. Šim nolūkam FamilySky bezmaksas piešķir vairāk nekā vienu terabaitu (TB) brīvas vietas katrai ģimenei, kas ir līdzvērtīga 200 tūkstošiem fotogrāfiju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Izklaides kompleksā Vernisāža ceturtdien pirmo reizi Eiropā tika atvērts un nogaršots ekskluzīvs, 30 gadus izturēts armēņu konjaks ArArAt EREBUNI. Eiropā pieejamas tikai 10 šī dzēriena pudeles, teikts paziņojumā medijiem.

Dzēriena sastāvā ir Armēnijā augušas vīnogas, avota ūdens un trīsdesmit dažādi, reti konjakspirti – vecākais no tiem, kas izmantots šī dzēriena radīšanā, ir datēts ar 1934. gadu. Konjakam dots senā Armēnijas cietokšņa Erebuni vārds, kas būvēts 782 pirms mūsu ēras, karaļa Argishti valdīšanas laikā. Dzēriens 30 gadus izturēts Kaukāza ozolkoka mucās un tā vērtība sasniedz vairākus simtus eiro. Eiropā pieejamas tikai 10 ekskluzīvā dzēriena pudeles.

Meistarklases laikā viesiem bija iespēja uzzināt par armēņu konjaka pagatavošanas tradīcijām un dzēriena garšas niansēm. Īpaša uzmanība tika veltīta konjaka saderībai ar dažādiem ēdieniem. Tāpat viesiem bija iespēja nogaršot ne tikai konjaku, bet arī tajā izmantotos, gadu desmitiem izturētos spirtus.

No 3. līdz 5. februārim izstādē-gadatirgū Balttour 2017 tiks atklāta jaunā ceļojumu sezona, informē BT1.

Tajā vienuviet savus piedāvājumus prezentēs apmēram 850 uzņēmumu no Eiropas, Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm. Izstādes ekspozīciju veidos vairāk nekā 470 stendi abās Izstāžu centra hallēs.

Pirmo reizi Balttour piedalīsies Karību jūras sala Tobago un trīs Āzijas valstis - Butāna, Indonēzija, kā arī Nepāla. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad dalībnieku lokā atkal būs Armēnija un Lielbritānija, turklāt varēs iepazīt arī tādus galamērķus kā Taizeme, Taivāna, Itālija un Kuba. Īpaši kuplā skaitā piedalīsies kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, tūrisma uzņēmumi – kopā 37.

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Līdzšinējais AS «mogo» valdes priekšsēdētājs Juris Pārups ir atkāpies no sava amata, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā minēto AS «mogo» valde šobrīd sastāv no viena valdes locekļa – AS «mogo» vadītāja Krišjāņa Znotiņa.

AS «mogo» piedāvā klasisko finanšu līzingu, kreditēšanu pret klientam jau piederošu transportlīdzekli (atgriezeniskais līzings) un patēriņa kreditēšanu, ko ir iespējams saņemt piesakoties uzņēmuma mājaslapā, mobilajā lapā, pa telefonu, pie vairāk nekā 270 lietoto transportlīdzekļu sadarbības pārdevējiem vai klientu apkalpošanas centros lielākajās Latvijas pilsētās.

Uzņēmuma pakalpojumus Latvijā izmanto vairāk nekā 20 tūkstoši klienti. Šobrīd Mogo Finance S.A. grupas uzņēmumi darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā, Armēnijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Moldovā, Albānijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Maķedonijā, un uzņēmums plāno paplašināt savu darbību arī citās valstīs.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad vasaras sezonā piedāvās lidojumus no Rīgas uz Maltu, Erevānu Armēnijā un Baku Azerbaidžānā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Lidojumi uz Maltu no 30.aprīļa notiks vienreiz nedēļā, bet lidojumi uz Erevānu un Baku no 1.maija tiks veikti divas reizes nedēļā.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka ceļošanas nozarei atveseļojoties, lidsabiedrība atkal var piedāvāt pasažieriem plašākas ceļošanas iespējas. "airBaltic" lidojumus uz Maltu un Baku nav veikusi kopš 2019.gada, savukārt sākt lidojumus uz Erevānu bija "airBaltic" plānos vēl pirms pandēmijas.

"airBaltic" 2021.gadā pārvadāja 1,628 miljonus pasažieru, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Jaunā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft jaunuzņēmumu kūrētāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā Elise Sasa vēlas darboties kā tulks starp abām pusēm, kas ne vienmēr viena otru spējušas atrast un sadarboties.

Sasu šim amatam uzrunājusi kompānija Microsoft, kas šai pozīcijai meklējusi cilvēku ar praktisku pieredzi. Viņai piedāvājums šķitis ļoti interesants, jo arī kompānija ir mainījusies. Agrāk kompānija bijusi slēgta, bet tagad cenšas būt atvērtāka, un arī jaunuzņēmumi sāk izvērtēt Microsoft platformu nopietnāk, sprieda kompānijas pārstāve.

Sasas prioritāte ir stādāt ar jaunuzņēmumu komūnu - TechHub Rīgā, Garage48, Startup Wise Guys, Gamefounders Igaunijā, Startup Highway Lietuvā. Līdzīgas komūnas ir Polijā un Balkānos. Viņa vēlas veidot sadarbību pāri robežām, Microsoft iekšienē veidot komunikāciju dažādu valstu ofisos.

Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveide nav alternatīva integrācijai Eiropā, jo topošajā savienībā dominē uzpirkšanas mehānisms .

Pavisam drīz – 29. maijā – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna gatavojas parakstīt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dibināšanas līgumu. Tas būs nākamais solis aiz 2011. gadā izveidotās Krievijas muitas savienības un pusceļš uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi – Eirāzijas savienību, ko vairāki eksperti nodēvējuši par Padomju Savienību jaunās skaņās. Eirāzijas savienība ir Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva ideja tranzīta stimulēšanai, kurai Putins pieķēries ar lielu deg- smi un, pēc dažu mediju paustā, esot jau uzrunājis tai pievienoties arī Ķīnu un Indiju. Tas, vai Ķīna un Indija tiešām ģeopolitiski varētu izšķirties par šādu soli, pagaidām gan izskatās apšaubāmi, jo šīm valstīm ir svarīgas attiecības ar citu pasaules lielvaru – ASV, taču nākamās Muitas savienības dalībnieces jau zināmas – Kirgizstāna un Armēnija.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders ir vienojies ar Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieku BaltCap par papildus viena miljona ieguldījumu, kā rezultātā mainījies uzņēmuma īpašnieku sadalījums, informē Stendera pārstāvji.

Līdz ar jauno darījumu, ir notikušas izmaiņas SIA Stenders kapitāldaļu sadalījumā. KS BaltCap Latvia Venture Capital Fund ir palielinājis dalību SIA „Stenders no 20% uz 28,34%. Pārējie dalībnieki attiecīgi ir Ieva Eglīte ar 68,69%, Jānis Bērziņš un Zane Stavra katrs ar 0,7%, Ameen Ali Y Yamany ar 1,48%.

«Jau iepriekš esam pauduši apņēmību strauji attīstīties ārvalstu tirgos un strādāt pie investīciju piesaistes. Veiksmīgā sadarbība ar BaltCap pierāda, ka Stenders ir stabils uzņēmums ar augstu potenciālu globālā mērogā. Ja līdz šim uzņēmums ir bijis kā neliela izmēra kuģis, kuru vadījām pašu spēkiem, tad līdz ar jaunu investīciju piesaisti mēs strauji izejam dziļākos starptautiskajos ūdeņos. Tas arī rada nepieciešamību piesaistīt vadītāju ar globālu pieredzi, ko esam veiksmīgi izdarījuši,» piebilst Jānis Bērziņš, Stenders padomes priekšsēdētājs.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākas pārrobežu sadarbības programmas par kopsummu 1 miljarda eiro apmērā, ar kurām atbalsta sociālo un ekonomikas attīstību reģionos, kas atrodas ES ārējo robežu abās pusēs.

«Pārrobežu sadarbība ir būtiska, lai novērstu jaunu robežšķirtņu rašanos. Šis jaunais finansējums sniegs turpmāku ieguldījumu integrētākā un ilgtspējīgā reģionālajā attīstībā blakus esošajos pierobežas reģionos un saskaņotākā teritoriālajā sadarbībā uz ES ārējām robežām,» skaidro Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns.

Šāda veida pārrobežu sadarbība ir svarīgs aspekts ES politikā attiecībā uz tās kaimiņvalstīm. Tā piešķirs prioritāti projektiem, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību gar ES ārējām robežām, tādējādi samazinot dzīves līmeņa atšķirības un risinot šo pārrobežu kopīgus problēmjautājumus. Katrai no šīm programmām iesaistītās valstis ir izvēlējušās līdz četrām prioritātēm, piemēram, MVU attīstība, kultūra, vide un klimata pārmaiņas, cīņa pret nabadzību, izglītība un pētniecība, enerģētika, pieejamība, robežu pārvaldība.