Marts kriptovalūtu tirgū bija pilns ar raibiem notikumiem, un kriptovalūtas uz tiem reaģēja ļoti atšķirīgi. Piemēram, vadošās kriptovalūtas Bitcoin (BTC) cena mēneša ietvaros gandrīz nemainījās, savukārt otra nozīmīgākā kriptovalūta Ethereum (ETH) piedzīvoja ievērojamu kritumu.

Vienlaikus citu vadošo kriptovalūtu – XRP un BNB – cena martā pat palielinājās, izvērtējot pēdējā mēneša notikumus kriptovalūtu tirgū norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē. Par nozīmīgāko notikumu martā varam uzskatīt ASV prezidenta 6. martā parakstīto dekrētu par ASV stratēģiskās kriptovalūtu rezerves izveidi. Saskaņā ar to stratēģisko rezervi veidos piecas kriptovalūtas – Bitcoin, Ethereum, XRP, Solana un Cardano. Šī ziņa sākotnēji izraisīja strauju cenu kāpumu minētajām kriptovalūtām, tomēr eiforijai mazinoties, arī cena pēc dažām dienām atgriezās mēneša sākuma līmenī.

Bitcoin mēnesi sāka pie 81 217 eiro cenu atzīmes un noslēdza ar 0,9 % kritumu, samazinoties līdz 80 512 eiro. Ziņas par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi mēneša sākumā uz īsu brīdi ļāva cenai palēkties līdz 91 000 eiro, tomēr pēc tam cena atkal atkāpās līdz iepriekšējam līmenim. Tādejādi BTC cena martā, neskatoties uz nelielo kritumu, parādīja noturību. Jāņem arī vērā, ka marts vēsturiski Bitcoin ir bijis visai sarežģīts mēnesis, tāpēc kritumu, kas nesasniedz pat vienu procentu, var uzskatīt par samērā pozitīvu zīmi.

Platformā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana iniciatīvai, kas aicina Latvijas valdību veidot daļu no valsts stratēģiskajām rezervēm kriptovalūtā "Bitcoin".

Iniciatīvas autore ir Janīna Vinklere.

Viņa norāda, ka "Bitcoin" rezerve dažādotu Latvijas stratēģisko aktīvu portfeli, samazinot atkarību no tradicionālajiem aktīviem, un stiprinātu valsts finanšu sistēmas noturību ekonomisko satricinājumu laikā. Tāpat iniciatīvas pieteikumā norādīts, ka tā būtu aizsardzība pret inflāciju.

Ierobežotais "Bitcoin" daudzums un augošais pieprasījums finanšu tirgos, ir pamats datos balstītiem pieņēmumiem par aktīva cenas pieaugumu tuvākajos gados un desmitgadēs, teikts iniciatīvas pieteikumā, norādot, ka iegādājoties un turot "Bitcoin", Latvija ne tikai saglabātu stratēģisko rezervju pirktspēju un apsteigtu inflāciju, bet arī sekmētu finanšu sistēmas stabilitāti.

Aprīlī, līdzīgi kā martā, kriptovalūtu tirgū nebija vienotas tendences un dažādas kriptovalūtas uz notikumiem reaģēja atšķirīgi – Bitcoin (BTC) turpināja kāpumu, savukārt otra lielākā kriptovalūta Ethereum tajā pašā laikā piedzīvoja kritumu.

XRP turpināja nostiprināt savas pozīcijas ar nelielu pieaugumu, savukārt BNB vērtība nedaudz samazinājās. Bitcoin aprīlī parādīja spēku, un tā cena pieauga par 9,5 % no 76 184 eiro līdz 83 386 eiro. Šis cenas kāpums turpināja nostiprināt Bitcoin dominanci kopējā kriptovalūtu tirgū.

Tāpat varēja novērot arī institucionālo investīciju palielināšanos, jo lielie finanšu spēlētāji turpināja palielināt savas Bitcoin pozīcijas, nostiprinot BTC kā vērtību uzkrājoša aktīva lomu.

Atšķirībā no Bitcoin, Ethereum aprīlī piedzīvoja 5,5 % kritumu, no 1 684 līdz 1 592 eiro. Lai gan Ethereum ir atkopies no gada sākuma zemākajiem cenu līmeņiem (ap 1,4 tūkstošiem eiro), pēdējā gada laikā izaugsmes ziņā tas joprojām ievērojami atpaliek no Bitcoin.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Vakar, 12. jūnijā, ar starptautisku konferenci “Speed of Latvia: Blockchain Gateway to the EU Market” Barselonā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Spānijā.

Šī ir jau 23. LIAA pārstāvniecība pasaulē, kas iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanā.

"Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tā kalpo kā vārti uz Latīņamerikas tirgiem. Spānijā ir attīstīta viedā enerģētika, mašīnbūve, biotehnoloģijas, jaunuzņēmumu vide un citas perspektīvas nozares. Šis tirgus ir interesants gan no investīciju piesaistes, gan eksporta viedokļa, un LIAA pārstāvniecība palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmēju saikni ar Spāniju un spāniski runājošajām valstīm," uzsver Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece.

LIAA pārstāvniecības Spānijā vadītājam Edgaram Ivanovam jau ir izdevies uzrunāt vairākus potenciālos investorus aizsardzības, vēja enerģijas, finanšu tehnoloģiju un citās nozarēs.