2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Pēdējos mēnešos mēģināts runāt par Eiropas ekonomikas atgūšanos. Tiesa gan, reģiona dzinēja - Vācijas - zobratos jau kādu laiku iemetusies rūsa. Tādējādi par kādu straujāku izaugsmi, kamēr šī rūsas problēma netiks atrisināta, šķiet, nevar būt ne runas.

Šonedēļ tika saņemti pārsteidzoši vāji dati no Vācijas ražošanas sektora. Šīs valsts rūpniecības pasūtījumu apmērs gada laikā sarucis par 8,7%, kas ir visvairāk 10 gados. Tas liek domāt, ka recesija šīs valsts ražošanas sektorā ir vēl tālu no beigām. Šie pasūtījumu dati ir būtiski, jo liek domāt, ka arī nākotnes ražošanas apmēri nebūs diez ko lieliski (un Vācijas ražošana jau kādu laiku brauc pa grāvi).

Ķīnas koronavīrusa nepatikšanām noteikti būs negatīva ietekme uz šīs valsts tautsaimniecību. Pat bez ziņām par vīrusu Ķīnas ekonomika pagājušajā gadā auga lēnākajos tempos vismaz 30 gados (jeb kopš šādi dati apkopoti). Savukārt tai pašai Ķīnai ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris ir Vācija.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Grīdu ražošanas SIA Amber Wood radījis jaunu produktu, par kuru saņēmis Latvijas patentu, vienlaikus strādā pie aptuveni divus miljonus eiro vērta investīciju projekta, kas ļautu ražošanā izmantot mākslīgo intelektu un robotus.

Lai arī pēdējos gados koka grīdu segumu tirgus ir piedzīvojis radikālas svārstības, tomēr SIA Amber Wood pašlaik aktīvi strādā pie jaunu iespēju radīšanas, kuras nākotnē būtiski palielinās uzņēmuma konkurētspēju.

Investīciju miljoni

Viņš atzīst, ka Eiropas patenta pieteikums atrodas izstrādes procesā. “Jebkurā situācijā jaunais patents kopā ar jau spēkā esošo SIA Amber Wood īpašumā esošo Eiropas patentu nostiprinās zīmola Stalgen divslāņu dēļu pozīcijas tirgū,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka uzņēmums ir ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas atbalstu (100 000 eiro) un centīsies savā ražošanas procesā izmantot robotus daudzslāņu materiālu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā nesošā slāņa un virskārtas līmēšanā. “Robotizētu tehnoloģiju ieviešana komplektā ar investīcijām ražošanas procesu uzraudzības un vadības algoritmu pārveidē un adaptācijā mākslīgā intelekta integrācijas vajadzībām ilgtermiņā atmaksāsies ne tikai ražošanas konkurētspējā un efektivitātē, bet arī produkcijas kvalitātē un ražošanas procesu ilgtspējā,” savu pārliecību pauž I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka iecerētā uzņēmuma pārveides projekta izmaksas tiek lēstas uz diviem miljoniem eiro. “Investīcijām jābūt samērojamām ar rezultātu, un nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, nerodot to atgūšanas iespējas,” tā I. Akerfelds.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Gada ievads ASV ekonomikā sācies ar inflācijas rādītāju kāpumu 0,3 % apmērā, ko lielā mērā ietekmējušas cenu svārstības ASV mājokļu īres tirgū. Tikmēr Eiropā vērā ņemamu kritumu piedzīvojis gan Vācijas mazumtirdzniecības, gan ražošanas sektors.

Decembrī ASV gada inflācija ir paātrinājusies līdz 3,4 % no 3,1 % pirms mēneša. To lielākoties ietekmēja mazāka energoresursu deflācija gada griezumā. Tikmēr pamatinflācija pēdējo trīs mēnešu laikā palikusi gandrīz nemainīga – 3,9 % apgabalā decembrī salīdzinājumā ar 4,0 % oktobrī un novembrī.

Lielāko daļu no pamatinflācijas ASV joprojām veidoja īres maksu cenu kāpums. Atskaitot šo patēriņa groza sadaļu, gada pamatinflācija ASV decembrī būtu pie 2,2 %, nedaudz paātrinoties no 2 % rudenī. Arī mēneša griezumā īres maksas ASV decembrī nodrošināja gandrīz pusi no 0,3 % patēriņa cenu pieauguma. Spriežot pēc tendencēm ASV mājokļu tirgū, ir pamats sagaidīt tālāko īres inflācijas bremzēšanos. Saskaņā ar “Bloomberg Consensus” prognozēm inflācija ASV šā gada laikā turpinās lēni palēnināties un gada nogalē varētu nostabilizēties pie 2,3 %.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, informēja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka liela daļa automašīnu ražotāju ir atsākuši vai tuvākajā laikā plāno atsākt savu darbību, tomēr tas nemazina smago stāvokli automašīnu ražošanas nozarē. Ražošanu Eiropā ir atsākuši tādi automašīnu ražotāji, kā "Volkswagen", "Ford", "BMW", "Mercedes-Benz", "Fiat Chrysler Automobiles" un citas. Tā kā pieprasījums pēc jaunām automašīnām aizvien ir zems, ražošanas apjomi neuzņem lielus apgriezienus.

Bizness - uz riteņiem

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek...

"Diemžēl nav iespējams prognozēt, vai tuvākajā laikā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pieaugs iepriekšējā līmenī. Šobrīd par laiku un tempiem, kādos palielināsies automašīnu pārvadājumu apjoms, ir pāragri spriest," pauda Bērziņa.

Uzņēmumā skaidroja, ka pārvadāšanas kapacitāte ir lielāka par pieejamo kravu daudzumu tirgū, tāpēc ir liels spiediens uz pārvadājumu cenām. Bērziņa norādīja, ka negatīva ietekme uz nozari kopumā būs, jo pārvadājumi tiek veikti par cenu, kas nosedz algas un degvielas izmaksas, neparedzot nekādas papildus izmaksas remontiem, apkopēm, nolietojumam un citām pozīcijām.

No Latvijas valsts piedāvātajiem atbalsta veidiem "Kurbads" ir izmantojis "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" aizdevumu un iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir izmantojis iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, kurus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kurbads" ir pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, tādējādi saglabājot pēc iespējas vairāk darba vietu, lai uzreiz pēc krīzes beigām būtu iespējams turpināt darbu ar pilnu jaudu," pauda Bērziņa.

Uzņēmuma pārstāve pauda, ka "Kurbads" pēc ārkārtējās situācijas no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus -elektroautomobiļu iegādes subsīdijas, atbalstu veco automobiļu nomaiņai pret jaunu, līdzīgi kā to īsteno Vācijā. Bērziņa skaidroja, ka Vācijas valdība un automašīnu ražošanas uzņēmumi palielinās subsīdijas elektroautomobiļu iegādei, projekts tiks īstenots līdz 2025.gadam, un tā izmaksas segs Vācijas valdība un uzņēmumi.

Tāpat viņa skaidroja, ka konkrēti ekonomikas stimulēšanai noderētu jauni Eiropas Savienības fondi, piemēram, atbalsts celtniecībai, renovācijai, biznesa uzsākšanai, attīstībai. Savukārt pārvadājumu nozarei, palīdzētu akcīzes nodokļa samazinājums, līdzīgi kā to plāno ieviest Igaunijā.

Bērziņa pauda, ka "Kurbads" cīnīsies ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām un līdz vasaras beigām plāno sasniegt aptuveni 70% no apgrozījuma, kāds bija līdz Covid-19 krīzei.

Kompānija "Kurbads un ko" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 9,751 miljons eiro, bet peļņa - 686 524 eiro. "Kurbads un ko" vienīgais īpašnieks ir Andis Pikāns.

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Uzņēmums Gizzo ar Latvijā ražotiem, viegli transportējamiem griliem plāno iziet pasaulē.

Uzņēmuma pārstāvis Dāvis Paipa stāsta, ka ideja ražot grilus radusies, jo pašam patīk grilēt, taču iepriekš dzīvojot Dānijā, nācies saskarties ar to, ka labus, ērti līdzi paņemamus grilus ir grūti atrast. Lielākoties grili iedalās divās grupās - lielie grili, kurus nevar paņemt līdz pie dabas un mazie grili, kuri savukārt nepiedāvā labu kvalitāti. Tur arī tika saskatīta brīva niša, kurā viegli iespraukties ar jauno produktu.

Atgriežoties Latvijā un daloties idejās ar domubiedriem, dzima ideja par Gizzo Grill. Galvenā Gizzo Grill īpašība ir tā, ka tie ir viegli transportējami un novietojami, neaizņem daudz vietas. Uzreiz bija doma radīt ne tikai grilus, bet arī pieskaņotu grilēšanas piederumu komplektu. Restes atšķiras no līdz šim redzētajām, līdzi nāk arī speciālas folijas pannas, kas grilēšanas beigās ļauj oglēm atdzist 5 līdz 6 minūšu laikā, ļaujot ātri iztīrīt grilu.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

2019.g. pirmajā ceturksnī AS Olainfarm konsolidētais apgrozījums sasniedza 34,7 miljonus eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro jeb 13% vairāk salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Šāds rezultāts norāda uz jaunu pirmā ceturkšņa apgrozījuma rekordu, norāda uzņēmums.

Pirmā ceturkšņa tīrā peļņa veidoja 8.3 miljonus eiro, kas ir lielākā 1.ceturkšna peļņa «Olainfarm» grupas vēsturē. Peļņu pozitīvi ietekmēja apgrozījuma pieaugums, mazāks pieaugums pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās un administratīvajās izmaksās, un samazinājums pārdošanas izdevumos.

2019.gada pirmajā ceturksnī pārdošanas apjomi palielinājās visos galvenajos grupas tirgos. Pārskata periodā apgrozījums Latvijā un Baltkrievijā palielinājās par vairāk nekā 900 tūkstošiem eiro, Krievijā – par aptuveni 880 tūkstošiem un Ukrainā – par gandrīz 500 tūkstošiem eiro.

Šī gada pirmo trīs mēnešu laikā «Olainfarm» galveno produktu pārdošanas apjomi turpināja augt. Visvairāk pārdotākā produkta Noofen īpatsvars saglabājās pagājušā gada 1.ceturkšņa līmenī un bija 18%. Trīs lielāko produktu īpatsvars veidoja 49%, kas ir mazāk nekā pagājušajā gadā (51%). 1.ceturksnī «Olainfarm» atsāka prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādes Pasaules veselības organizācijai, kas ļāva šim produktam iekļūt Top 10 produktu sarakstā.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.