Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”