Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien konferencē Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanas vadītājs Tomāšs Evetovits.

Viņš uzsvēra, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem, ārstēšanai, zālēm un tamlīdzīgi.

Latvija veselības aprūpei atvēl krietni mazāk nekā kaimiņvalstis. Tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomisko attīstību, būtu iespējams medicīnai atvēlēt 5% no IKP, norādīja PVO pārstāvis. Arī ar esošo nodokļu sistēmu būtu iespējams veselībai atvēlēt vairāk, viņš norādīja. Šobrīd Latvija veselībai tērē aptuveni 3% no IKP.

Viņš skaidroja, ka lielākoties ekonomiski attīstītās valstis, kurām pieder arī Latvija, veselībai no valdības vispārējiem tēriņiem atvēl 14% no visiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr Latvija veselībai atvēl tikai 9,8% no vispārējiem valdības tēriņiem, kas ir tāds pats līmenis kā, piemēram, Kirgistānā vai citās bijušajās PSRS valstīs.

Zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai un esošo pārbūvei par tādām atvēl 23 milj. eiro, projektus meklēs konkursos, uzņēmēji gatavi iesaistīties ieceru īstenošanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Akceptējot nosacījumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātam konkursam par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu zema enerģijas patēriņa ēkām, valdība deva starta šāvienu šādu projektu pasūtītājiem. Atbalsts (līdz 85%) tiks nodrošināts zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai jeb tā saucamajiem lielajiem projektiem, kuros vienam projektam pieejamais finansējuma apjoms ir no 7 līdz 15 milj. eiro. Tāpat konkursa ietvaros atbalsts tiks sniegts esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām jeb tā saucamajiem mazajiem projektiem, kur vienam projektam pieejamais finansējuma apjoms ir no 0,4 milj. līdz 2 milj. eiro.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

No redzamām spēka pozīcijām Londonā olimpiādes laikā pieies ne tikai drošības jautājumam vien. Īpaša 286 profesionāļu liela «zīmolpolicija» īstenos masīvu olimpisko spēļu ģenerālsponsoru tiesību uzraudzīšanu. Speciāli Londonas spēlēm paredzētā likumdošanā šiem tiesībsargiem dotas pilnvaras «kaktu reklāmistiem» uzlikt sodus līdz pat 20 tūkstošiem mārciņu, ziņo The Independent.

Spēļu rīkotāji jau veikuši preventīvu informatīvu kampaņu, liekot vietējiem biznesiem saprast, ka joku nebūs. Arī presei piekodināts nepadoties visam, uz ko mēle niez. The Independent publicējis bīstamo vārdu sarakstu, kuru lietošanu presei un uzņēmējiem labāk apsvērt divreiz. To starpā ir šādi: Londona, spēles, vasara, divi tūkstoši divpadsmit, divpadsmit divpadsmit, medaļas, zelts, sudrabs, bronza, sponsori un skaitlis 2012.

Krogu īpašnieki brīdināti, ka tāfelēm, uz kurām garāmgājēju piesaistei rakstīti spēļu translāciju laiki, jābūt «neitrālām». Proti, lai tie nereklamētu alus šķirnes vai darītavas, kas nav spēļu sponsori. Arī ēdienkartēs silti ieteikts izvairīties no «olimpiskajām kotletēm» u.tml., vai arī tas izrādīsies sālīti. Arī spēlēs pielaistajiem individuālajiem komersantiem atradies šķērslis. Lai neaizvainotu globālo partneri McDonald's, kam spēlēs ir ekskluzīvas ātro uzkodu tirgošanas tiesības, kioskniekiem aizliegts tirgot čipsus. Un tas nekas, ka McDonald's čipsus netaisa.

Latvijas iedzīvotāji datorspēlēm gada pirmajos desmit mēnešos atvēlējuši 22 miljonus eiro, liecina NewZoo Global Games Market Report dati. Latvija atrodas 42. vietā pasaulē pēc datorspēļu pārdošanas rādītājiem uz vienu iedzīvotāju.

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji gadā datorspēlēm atvēl vidēji 13,5 eiro. Lietuvā šie rādītāji ir teju identiski, kamēr nedaudz augstāki tie ir Igaunijā, sasniedzot 16 eiro uz iedzīvotāju. Pētījumā apkopotie rādītāji iekļauj gan mobilās spēlēs, gan dažādas tiešsaistes un video spēles.

«Šis ir bieži neapzināts, taču vērā ņemams rādītājs. Par spīti plašajai pirātiskā satura izplatībai, arī Latvijā datorspēļu pārdošanas rādītāji ir augsti. Varam prognozēt, ka 2016. gadā datorspēlēm kopumā Latvijas iedzīvotāji būs atvēlējuši pat 26 miljonus eiro,» rezultātus komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Inovācijas var būvēt uz materiālzinātnes sasniegumu vēsturiskajiem pamatiem

Baltijas inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju infrastruktūras platformas (BIRTI) padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis ilustrē, kāda ir pētniecības un inovācijas nākotne Latvijā un kāpēc privātā sektora ieguldījumu īpatsvars pētniecībā ir tik mazs. «Nepieciešams sakoncentrēt iespējamos labākos spēkus, izveidot Latvijas zinātnieku izlasi, citādi līdz šim spēlējam mazās atsevišķās komandās. Mērķis ir panākt izrāvienu, lai izpētei un attīstībai valsts atvēlētu nevis 0,15% no IKP, kā tas ir pašlaik, bet vismaz 1,5%. Eiropas Savienībā šim mērķim atvēl vidēji 3%. Jāsaprot, ka citās valstīs atbalstu veido divas daļas – valsts atbalsts un nozīmīgas privāto kompāniju investīcijas,» skaidro A. Ērglis.

Plaši izskanējusī investora piesaiste projektam Kāpa Jūrmalā ir aizdomu apvīta. Iepriekš nosauktais - it kā potenciālais investors Boriss Teterevs pilnā apjomā ir atsaucis visas savas Jeļenai Lapsai un Karinai Lapsai izdotās pilnvaras.

Tā liecina ieraksts Latvijas Vēstnesī. Db šodien raksta, ka pēc paziņojuma, ka projektam ir piesaistīts investors - Jūrmalas skandalozais slēpošanas trases projekts atkal nokļuvis skandāla ēnā.

«Tā ir liela krāpnieciska shēma», Db atzina B.Teterovs, piebilstot, ka visticamāk, izmantotas laikus neatsauktas vai viltotas pilnvaras. Viņš uzsver, ka ne ar vienu nav vedis pārrunas par šo projektu.

Šis projekts vairāku gadu gaitā bijis slavens ar diskusijām sabiedrībā, pastāvot bažām, ka patiesībā projekta aizsegā vēlas būvēt daudzdzīvokļu māju. Pret projektu iestājās arhitekts Andis Sīlis, apšaubot tā finansiālo izdevīgumu.

Ekonomikas ministrija (EM) patlaban strādā pie jauna atbalsta instrumenta eksportējošiem uzņēmumiem - eksportkredīta apdrošināšanas atbalsta instrumenta, trešdien diskusiju cikla sarunā "Bez eksporta nav ekonomikas" sacīja EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

"Līdz šim atbalsts vairāk bija mērķēts tieši uz eksportspējīgu produktu ražošanas procesu, bet nedrīkst aizmirst arī par tiem riskiem, kad uzņēmējs saražoto pārdod eksporta tirgos. Riski, ka klienti nesamaksā par piegādāto preci ir diezgan lieli un uzņēmēji šos riskus uz apdrošinātājiem pārnes diezgan nelielā apjomā," stāstīja Soms.

Viņš sacīja, ka EM kopā ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" strādā pie jauna atbalsta instrumenta, kas pagaidām ir nosaukts par eksportkredīta apdrošināšanas atbalsta instrumentu un jau tuvākajā laikā šis priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdībā.

"Šis instruments uzņēmējiem sniegs drošību par to, ka samaksa par eksporta tirgos piegādātajām precēm tiešām tiks saņemta," stāstīja Soms.

Eiropas akciju un obligācjiu cenas noteiks Grieķijas scenārijs, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas vērtspapīru tirgi periodiski ir Grieķijas krīzes ķīlnieki un jaunākie pavērsieni par šīs valsts finansiālo izaicinājumu risinājumiem nav diez ko investoru riska apetīti stimulējoši. Pēdējās grieķu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem izgāzušās, kas nozīmē, ka tas varētu būt dažu tuvāko dienu jautājums, kad plašāka sabiedrība uzzinās, vai šī valsts tomēr nobriedusi neskaidram šķiršanās procesam ar eirozonu. Pašlaik par «kārtējo pēdējo» vienošanās datumu tiek minēta šī ceturtdiena, kad notiks eirozonas finanšu ministru sanāksme. Šomēnes Grieķijai Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir jāspēj atdot 1,7 miljardus eiro, kas sāk izskatīties arvien mazāk ticami. Šajā pašā laikā Grieķijai Eiropas aizdevēji aizturējuši maksājumu aptuveni 7,2 miljardu eiro vērtībā, kamēr šī valsts nepiekrīt tālākiem jostas savilkšanas pasākumiem. Pašlaik SVF uzstāj, lai Grieķijā tiktu samazinātas pensijas un palielināti nodokļi, ko savukārt nekādā gadījumā negrib pieļaut valsts premjerministrs Aleksis Ciprs.

Zemkopības ministrija (ZM) joprojām cer atgūt līdzekļus, kas pirms nepilniem diviem gadiem izkrāpti no tās administrētā Zivju fonda, vēstīja LTV raidījums de facto.

Kā informēja raidījuma veidotāji, krāpšana saistīta ar līdzekļiem, ko katru gadu no valsts budžeta zivju fonda ietvaros atvēl zivju resursu saglabāšanai – upēs tiek laisti zivju mazuļi. Naudu atvēl arī pasākumiem, kas palīdz zivju resursus aizsargāt.

2009.gadā zivju fondam valsts atvēlēja 300 tūkstošus latu. Tolaik par naudas administrēšanu atbildēja ZM pakļautībā esošā Latvijas Zivju resursu aģentūra, kurai šis pienākums tika uzticēts pirmo reizi. Iespējamā krāpniecība notikusi pēc tam, kad pieņemts lēmums veidot kādu zvejnieku reģistra papildinājumu.

ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstņš raidījumam stāstīja, ka krāpšana saistīta, iespējams, ar vairāku dokumentu viltošanu, proti, «parādījās Zivju fonda padomes protokols ar citu skaitli ierakstā nekā bija piešķirtais finansējums, lielāku skaitli». Un, kā vēlāk izrādījies, «pēc tam uz šī pamata aģentūras grāmatvedībā tika iesniegti dokumenti apmaksai». Tikai pēc tam, iepazīstoties ar dokumentiem, secināts, ka tie bijuši viltoti.

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.

Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija - aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande - 3983 eiro -, Zviedrija - 3937 eiro -, kā arī Īrija - 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija - 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā - 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija - 1348 eiro, bet Lietuva - 1364 eiro.

Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai - 6,5%, bet Igaunijai - 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 18.augustā pieņēmusi lēmumu nodot lietu pēc trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu izskatīšanai Jūrmalas pilsētas tiesā.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, lietu vērtēs tiesnese Dzintra Danberga. Tā nolikta izskatīšanai jau šī gada 2.decembrī. Iepriekš Zemgales priekšpilsētas tiesa šo lietu bija nolikusi izskatīšanai tikai uz 2016.gada 26.maiju.

Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 10.maijā ierosināta trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu.

Prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

ASV iedzīvotāji pavada ilgāk laika tiešsaistē nekā skatoties televīziju, tādējādi, rēķinot pēc pavadīta laika, pirmo reizi ASV internets apsteidzis televīziju.

Saskaņā ar organizācijas eMarketer aplēsēm, ASV iedzīvotāji dienas laikā tiešsaistē, izmantojot mobilās ierīces vai datorus, pavada vidēji četras stundas un 40 minūtes, savukārt TV pārraižu vērošanai tiek atvēlētas vidēji četras stundas un 31 minūte.

Tiešsaistei atvēlētā laika pieaugums skaidrojams ar mobilā interneta izplatību. Tā, piemēram, 2010. gadā ASV iedzīvotāji tikai 24 minūtes dienā veltīja tiešsaistes saturam savos mobilajos tālruņos, bet 2013. gadā šis īpatsvars ir sasniedzis divas stundas un 22 minūtes. Lielākā daļa laika tiek atvēlēta satura patērēšanai izmantojot viedtālruņus (viena stunda un septiņas minūtes), kam seko planšetdatori (stunda un trīs minūtes).

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien izbeidza tiesvedību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, informēja tiesā.

Tiesvedība izbeigta, jo prasītājs atteicās no prasības. Prasību bija iesnieguši trīs traģēdijā cietušie - Skadmaņu ģimene.

Prasītāju advokāts un kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! pārstāvis Aldis Gobzems teica, ka prasības par atvainošanos atsauktas, jo šīs prasības mērķis daļēji ir sasniegts - «kaut neatvainojās vārdiski, tomēr Ušakovs daļēji palīdzēja cietušajiem».

Savukārt pret Pauniņu tas esot «zināms solis kredītā», jo šobrīd arī viņam ir iespēja parādīt no savas puses vēlmi konstruktīvi un ātri atrisināt morālo kompensāciju lietas un uzņemties atbildību kriminālprocesā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 26.maijā paredzējusi vērtēt trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietu izskatīs tiesnese Aiga Freimane.

Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju dārzeņu iegādei ik nedēļu atvēl ne vairāk kā četrus latus.

Par to liecina veikalu tīkla Maxima veiktās aptaujas rezultāti. Jaunākie dati rāda, ka ceturtā daļa aptaujas dalībnieku dārzeņus iegādājas četru līdz sešu latu robežās, savukārt vairāk par sešiem latiem dārzeņu iegādei ik nedēļu atvēl 22% respondentu. Ņemot vērā to, ka pavasarī iedzīvotāji pārsvarā iegādājas siltumnīcās audzētos dārzeņus, kas ir dārgāki un atšķiras no rudenī pieejamās ražas gan cenas, gan sortimenta ziņā, šopavasar par 11 procentpunktiem sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dārzeņus uzturā lieto katru dienu, – ja pērn tādi bija 72%, tad šogad dārzeņus savā ikdienas ēdienkartē iekļauj 61% respondentu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Ekonomikas ministrija iepriekšējo populistisko solījumu valgos

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola DB sacījusi, ka jau no šā gada 1. jūlija energoietilpīgajiem eksportētājiem, kas patērē vairāk par 1 GWh elektrību, par elektrības obligāto iepirkuma komponenti (OIK) varētu būt jāmaksā ne vairāk kā viens miljons eiro. Pašlaik šiem kritērijiem Latvijā kvalificētos trīs līdz pieci uzņēmumi. Skaidrs, ka Latvijas interesēs ir noturēt šeit ražotājus, kam viens no priekšnosacījumiem ir konkurētspējīgas elektrības izmaksas. Jautājums ir tikai par to, kā un cik veiksmīgi to nodrošina, un te jau stāsts kļūst daudz miglaināks.

Īsti populistisku politiķu garā Ekonomikas ministrija sola, ka ievērojamā elektrības izmaksu samazināšana lielajiem ražotājiem nevienam citam no elektroenerģijas patērētājiem izmaksas necelšot. Tas izklausās pēc burvju mākslinieka cienīga trika. Ministrija skaidrojas, ka tā gluži neesot, jo esot lūgusi valsts energokompānijai a/s Latvenergo samazināt savas izmaksas. Te nu jāsaka, ka Latvenergo ar savām dabasgāzes stacijām zemās elektrības tirgus cenas dēļ tāpat jau klājas diezgan saspringti un pēc Lietuvas starpsavienojumu izbūves nav paredzams, ka situācija Latvenergo kļūs vienkāršāka. Visticamāk, šāds politiķu spiediens uz Latvenergo ievērojami mazinātu šī uzņēmuma peļņu (jautājums – ciktāl tas ir iespējams, neapdraudot uzsāktās daudzmiljonu investīcijas) un attiecīgi valsts budžetā maksātās dividendes. Sākotnējais Ekonomikas ministrijā iesniegtais OIK mazināšanas variants gan bija savādāks un paredzēja pārdalīt lielajiem ražotājiem samazināto OIK uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Protams, lai kaut ko tādu nokomunicētu, vajag lielu politisko drosmi, jo vienā svaru kausā būtu jāieliek, piemēram, viens ukraiņu īpašniekiem piederošs uzņēmums, kas dod 500 darbavietu vienā konkrētā Latvijas pilsētā, bet otrā svaru kausā būtu jāieliek 9600 Latvijas piensaimnieku, kuriem izmaksas attiecīgi pieaugs.

Kolektīvā atbildība jau kārtējo reizi radījusi situāciju, kurā konkrētu atbildīgo galu galā nav, – pie šāda secinājuma varam nonākt, vērtējot nekontrolēto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas attīstību.

Lai gan Latvijas atbalsta shēma konceptuāli neatšķiras no vispārējiem Eiropas atbalsta mehānismiem, pārlieku dāsnais atbalsts, praktiski neierobežota licenču izdošana un kontroles trūkums elektroenerģijas patērētājiem gadu gaitā radījis nepanesamu slogu, būtiski ietekmējot gan rūpniecību, gan Latvijas tautsaimniecību kopumā. Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka laika posmā no 2011. līdz 2017. gadam obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem kopumā izmaksāts 2,1 miljards eiro, kas ir ievērojama summa. Arī Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens intervijā DB atzinis, ka, tajā pašā laikā vēlmi nopelnīt ministrs uzņēmējiem nepārmet.

Pēc tam, kad vakar agri no rīta finanšu tirgus sasniedza ziņas par to, ka Grieķijai tomēr izdosies tikt pie ilgi gaidītā 130 miljardu eiro aizdevuma, stiprinot jau iepriekšējās dienās aizsākušos eiro kursa pieaugumu, un bija pamats prognozēt arī veiksmīgu dienu Eiropas akciju tirgiem, investorus piemeklēja atskārsme, ka lielos vilcienos saistībā ar Egejas pērles finansiālo stabilitāti nekas nav mainījies, vēsta Dienas Bizness.

Vienīgais, kas bija noticis saistībā ar aizdevuma piešķiršanu, ir tas, ka tūlītēja valsts maksātnespēja tiek nomainīta pret ilgstošu finansiālo mocīšanos nākotnē ar diezgan neskaidrām izredzēm par to, vai tuvākais gadu desmits ļaus Grieķijai nostāties uz stabilas ekonomiskās izaugsmes takas, ar kuras palīdzību deldēt uzkrātos parādu kalnus. Atēnu glābšana no maksātnespējas ir novirzījusies no mērķa, un Grieķijai, iespējams, vajadzēs jaunu starptautiskā aizdevuma programmu, liecina Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas veiktā analīze.

Cita starpā ziņojumā brīdināts, ka galvenie starptautiskā aizdevuma principi varētu būt savstarpēji izslēdzoši. Stingra taupības režīma ieviešana Grieķijā var pamatīgi vājināt valsts ekonomiku, bet parādu pārstrukturizācija - aizbaidīt ārvalstu investorus un liegt valstij iespēju atgriezties finanšu tirgos. Zīmīgi, ka reaģējot, uz notiekošo pat Grieķijas fondu tirgus indekss uzrādīja kritumu, pēcpusdienā salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas beigām nokrītoties par vairāk nekā trim procentiem. Citās Eiropas biržās kritums bija mērenāks, vairumā no tām indeksiem līdz pēcpusdienai sarūkot nedaudz vairāk par pusprocentu, vienlaikus bremzējoties arī eiro kursa izaugsmei, kurš pēcpusdienā bija atgriezies pie 1,32 dolāru atzīmes.