Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69 802 998 eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Pilsētas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norāda, ka šoreiz piedāvājums ir būtiski izdevīgāks, jo pērn pārtrauktajā iepirkumā vienīgais iesniegtais piedāvājums bija gandrīz 100 miljoni eiro.

Viņš arī uzsver, ka "pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā".

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,6 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Pabeigta laiduma siju uzbīdīšana Salacgrīvā topošajam jaunajam tiltam pār Salacu. Process ilga vairāk nekā četrus mēnešus un pilnībā laidums tika uzbīdīts 3.jūlijā. Kopumā bija 13 uzbīdīšanas etapi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Līdz jūlija beigām laiduma sijas plānots apvienot ar tilta balstiem, pēc kā sāks montēt paliekošus veidņus brauktuves un ietvju konstrukcijām. Plānots, ka tilta brauktuve un ietves tiks iebetonētas līdz septembra beigām.

Jaunā tilta pār Salacu būvniecība uzsākās pirms gada. Būvdarbu gaitā esošais tilts ir nojaukts un tā vietā uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskajā plānojumā nav paredzēta Zemgales tilta atjaunošana, kā arī centra loka savienošana ar Imantu un piejūras maģistrāles izbūve, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā plānojuma prezentācijas pasākumā.

Jaunajā plānojumā rosināts atteikties no teritoriju rezervēšanas minētajiem objektiem.

Zemgales tilts savulaik savienoja Daugavas krastus, kā turpinājums 13.janvāra ielai. Daugavā joprojām redzami kādreizējā tilta balsti.

Lai gan pašvaldībā līdz šim nav plānoti konkrēti pasākumi tilta būvniecībai, tomēr ik pa laikam izskanējušas idejas un piedāvājumi tilta atjaunošanai.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Zemgales tilta iespējamā būvniecība tika pieminēta, spriežot par zemes iznomāšanu tirdzniecības centram "Stockmann" uz 50 gadiem.

Savukārt piejūras maģistrāles būvniecība bija iecerēta Spilves poldera teritorijā. Augsto gruntsūdens līmeņu dēļ tās būvniecība būtu iespējama uz pāļiem. Izskanējis arī variants to pārcelt paralēli Buļļupei.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”

Colliers Baltics komanda ir veiksmīgi noslēgusi īpašuma pārdošanas darījumu Hanzas ielā 18. Uzņēmuma Rosme kādreizējā ēka, kas celta 1958. gadā, aizņem vairāk nekā 7000 m² un sastāv no divām galvenajām ēkām un papildu būvēm iekšpagalmā.

Šis darījums iezīmē nozīmīga pārejas projekta noslēgumu uzņēmumam “Rosme”, vienam no pazīstamākajiem apakšveļas ražotājiem Baltijā, kā arī pavēris ceļu nozīmīgam attīstības projektam Rīgas prestižajā klusajā centrā, ko īstenos One Development.

Kā daļu no savas stratēģiskās restrukturizācijas “Rosme” šī gada sākumā pārcēla gan ražošanu, gan biroju uz jaunām, mērķiem atbilstošākām telpām. Ražošanas ēkas daļa ar kopējo platību 2500 m², kā arī 200 m² veikals, tika pārcelti uz Deglava ielu 50, kur nodrošināta labāka loģistika un ērtāka piekļuve. Vienlaikus “Rosmes” birojs pārcēlās uz jaunuzbūvēto Novira Plaza ‒ A klases biroju ēku ar LEED Gold sertifikātu Rīgas centrā.

Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Ceļā uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 110 kV apakšstaciju Kuldīgā pārbūvē par digitālo apakšstaciju.

Projekta ietvaros tiek nomainītas nokalpojušās iekārtas un vara kabeļi aizstāti ar optiskajiem, kā arī ieviesti moderni monitoringa rīki, kas ļauj reāllaikā sekot līdzi iekārtu stāvoklim un savlaicīgi novērst bojājumus. AST apakšstacijas pārbūvei piesaistījis finansējumu 100% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU plāna, kopējām projekta investīcijām sasniedzot 5,8 milj. EUR.

"Mūsdienu energosistēma vairs nav tikai balsti, vadi un dzelži, liela loma ir viedajām tīkla tehnoloģijām un sistēmu digitalizācijai – sākot no tīkla vadības un sistēmas balansēšanas līdz infrastruktūras drošībai, uzraudzībai un uzturēšanai. AST visā Latvijā ievieš inovatīvus risinājumus, tostarp ar ES finansējumu Kuldīgas apakšstaciju pārbūvējam par digitālo apakšstaciju, neradot slogu uz patērētājiem. Kuldīgas projekts ļaus izvērtēt digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ekonomisko pamatojumu šādus risinājumus izmantot citās pārbūvējamajās apakšstacijās," stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Uzsākot Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" ēkas jaunā korpusa būvniecību, tās pamatos simboliski iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā un elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai svarīgā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) projekta izbūvi plānots pabeigt 2026.gada pavasarī.

"Ikdienā cilvēki neredz un neapzinās milzīgo un sarežģīto pārvades sistēmas operatora darbu - esam pieraduši pie drošas un stabilas elektroapgādes. AST komanda profesionāli paveica atslēgšanos no BRELL un Baltijas valstu pievienošanos Eiropas energosistēmai, gan vadot procesu Latvijā, gan strādājot starptautiskā līmenī. Ir skaidrs, ka izaicinājumi nākotnē būs. Tāpēc jaunā dispečeru vadības un datu centra izbūve ir nepieciešams un nozīmīgs solis, lai energosistēmas vadību veiktu mūsdienīgās telpās, kas atbilst visiem drošības standartiem," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas jaunuzņēmums IziPizi, kas attīsta pārtikas preču pakomātu tīklu, sācis sadarbību ar Neste Latvija - turpmāk IziPizi pārtikas pakomāti tiks izvietoti arī degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā.

Pirmie divi pakomāti jau tuvākajā laikā uzsāks darbību Salaspilī un Rīgā.

“Lai pārtikas pakomātu tīkls varētu augt plašākā mērogā, ir vajadzīgs partneris ar labu pārklājumu un līdzīgu pieeju domāšanā – un Neste ir tieši tāds. Šo sadarbību redzam kā nozīmīgu soli IziPizi attīstībā un iespēju padarīt ilgtspējīgu iepirkšanos pieejamāku arī reģionos,” norāda IziPizi vadītājs un dibinātājs Rolands Dzenis.

Sadarbības modelis paredz, ka iespēja izvietot IziPizi pārtikas pakomātus Neste stacijās būs pieejama gan IziPizi komandai, gan tās franšīzes partneriem visā Latvijā.

“Pašlaik darbojas trīs IziPizi pārtikas pakomāti, bet augustā tiem pievienosies vēl divi Neste stacijās. Zemnieki, ražotāji un mūsu franšīzes partneri jau pieteikušies valsts un Eiropas Savienības atbalstam. Ja lēmums būs pozitīvs, līdz gada beigām varēsim uzstādīt vēl 11 jaunus punktus – tas nozīmē, ka tīkls dažu mēnešu laikā pieckāršosies,” norāda R. Dzenis.

Itālijas revīzijas birojs apturējis pretrunīgi vērtēto Mesīnas šauruma tilta projektu, kas savienotu Sicīliju ar Itālijas kontinentālo daļu, trešdien paziņoja biroja pārstāvji.

Revidenti atteikušies apstiprināt premjerministres Džordžas Meloni valdības virzīto tilta projektu. Tā izmaksas tiek lēstas 13,5 miljardu eiro apjomā.

Satiksmes ministrs Mateo Salvīni biroja lēmumu nosodīja, platformā "X" paužot, ka tas ir politisks.

"Mēs esam apņēmības pilni izmantot visus iespējamos ceļus, lai sāktu darbu. Mēs turpināsim," solīja Salvīni. Revīzijas birojs 30 dienu laikā sniegs rakstisku skaidrojumu par savu lēmumu. Tiesa, projekts nav galīgi apturēts.

Itālijas mediji vēsta, ka Salvīni varētu rosināt balsojumu valdībā, lai atceltu iebildumus.

Projektā paredzēts 3,3 kilometrus garš tilts. Ja projekts tiks īstenots, tas būs garākais piekaramais tilts pasaulē.

Rīgā mobilitātes punktā "Zemitāni" sākta eskalatoru jeb slīdošo kāpņu būvniecība, kas pēc Jorģa Zemitāna tilta pārbūves savienos dzelzceļa peronu ar tiltu.

Blakus dzelzceļa stacijai "Zemitāni" patlaban tiek izbūvēta eskalatoriem paredzētā konstrukcija, kurā drīzumā tiks iebūvēti eskalatori.

Eskalatori virzienā uz augšu un uz leju savienos dzelzceļa staciju "Zemitāni" ar sabiedriskā transporta pieturvietām, kas atradīsies uz Jorģa Zemitāna tilta.

Eskalators ir paredzēts izmantošanai ārtelpā, tā tehniskā specifikācija ļaus to izmantot arī ziemas apstākļos. Tā izbūve palielinās ērtības cilvēkiem, uzlabos vides pieejamību, nodrošinās ātrāku un ērtāku piekļuvi sabiedriskā transporta punktiem. Tāpat papildus eskalatoram iedzīvotāji varēs izmantot blakus esošās kāpnes vai liftus.

Dzelzceļa stacijas "Zemitāni" apkārtnē patlaban vēl notiek inženierkomunikāciju izbūve, taču drīzumā tiks sākta ceļu un gājēju ietvju segumu izbūve. Zemitāna un Aleksandra Čaka ielu krustojumā tiks izbūvēts izceltais krustojums ar gājēju pārejām.

Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.