Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons,06.06.2019

Jaunākais izdevums

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Vārenbrokas (Vārnavas) muiža atrodas skaistā vietā Sēlijas vidienē aptuveni pusceļā starp Viesīti un Sunāksti. Muižas kungu māja ir celta XVIII gadsimta pirmajā pusē, vēlāk XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta pirmajā pusē tā pārbūvēta klasicisma stilā, papildinot fasādi ar masīvām koka kolonnām, bet 19. gs. beigās ēka modernizēta un paplašināta ar vairākām ķieģeļu piebūvēm. Līdz agrārajai reformai 1920. gadā muiža piederējusi fon Bēru dzimtai, kas neatsavinātajās muižas ēkās turpinājuši saimniekot arī vēl vairākus gadus brīvvalsts periodā. Pēc Otrā pasaules kara muižas kungu mājā ticis izmitināts vietējā kolhoza kantoris, kā arī ierīkots klubs, kinozāle un bibliotēka, vēlāk 70. gados te iekārtoja dzīvokļus, bet jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ēka ir stāvējusi pamesta. Tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī.

Šobrīd Ilgai Miezainei-Mustermanei piederošo Vārenbrokas muižas īpašumu veido astoņi hektāri zemes, uz kuriem bez pašas kungu mājas izvietotas vēl citas kādreizējai muižai piederīgās ēkas jeb, pareizāk sakot, lielākoties to drupas – arī tādas, kas pat neparādoties nekādos plānos. Neviena no būvēm šobrīd nav apdzīvojama.

Ilga stāsta, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir piešķīrusi līdzekļus projekta dokumentācijas sagatavošanai, taču arī šis process neiet raiti – ņemot vērā, ka lielajiem Eiropas finansētajiem būvniecības projektiem tagad ir buma laiks, speciālisti, kas gatavo projektus, ir pārslogoti vai arī pieprasa par saviem pakalpojumiem neadekvātu cenu. «Tādi mazie pasūtītāji kā mēs nevienam šobrīd nav interesanti,» piebilst Vārenbrokas īpašniece.

Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Nekustamais īpašums!

To ir iespējams iegādāties arī elektroniski, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.

Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons,18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Ekonomika

VID ļauj atjaunot Avenam piederošā uzņēmuma SIA Klauģu Muiža saimniecisko darbību

Db.lv,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Klauģu Muiža” ir saņēmusi pozitīvu lēmumu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas ļauj atjaunot savu saimniecisko darbību pēc iepriekšējā apturēšanas lēmuma, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

2023.gada 5.jūlijā VID lēma apturēt SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību, norādot uz vairākiem pārkāpumiem.

Pēc VID veiktās pārbaudes un novērtējuma, tika secināts, ka SIA “Klauģu Muiža” ir izpildījusi visas prasības, kas bija noteiktas saimnieciskās darbības atjaunošanai. Tāpēc VID, balstoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.2 panta noteikumiem, ir nolēmusi atjaunot SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību.

Šis lēmums nodrošina arī citas atļaujas SIA “Klauģu Muižai”, tostarp atļauju veikt komercreģistra reorganizāciju, dalībnieku maiņu, un kapitāla daļu pārvešanu uz SIA “Klauģu muiža RE”. Tas tika noteikts ar nolūku atjaunot uzņēmuma normālu darbību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muiža uzsāk otro kapitāldaļu kopfinansēšanas kārtu, informē muižas īpašnieks Jānis Lazdāns.

Padures muiža uzsāk otro kapitāldaļu kopfinansēšanas kārtu pūļa finansējuma platformā CrowdedHero, aicinot sabiedrību piedalīties kultūras mantojuma atjaunošanā un ilgtspējīgas viesmīlības uzņēmuma attīstībā.

Šīs kārtas mērķis ir piesaistīt 149 600 eiro, lai izveidotu apkures un komunikāciju sistēmas, nodrošinot muižas darbību visu gadu. Investori iegūst B klases prioritārās akcijas uzņēmumā AS Padures muiža, kas paredz priekšrocības dividendēs un likvidācijā.

“Šī nav tikai investīcija ēkā – tā ir iespēja piedalīties reālā kultūras mantojuma glābšanā un attīstībā. Padures muižā mēs apvienojam vēsturi, mākslu, restorānu kultūru un izglītību vienotā pieredzē,” saka AS Padures muiža vadītājs Jānis Lazdāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons,21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 14.novembrī, Komercreģistrā kopumā reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, deviņi no tiem – Rīgā, liecina Lursoft dati.

Vakar reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls veido 10,97 tūkst.EUR.

Pēc Lursoft datiem, pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA «Klauģu muiža RE» – tā reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 3 tūkstoši eiro.

SIA «Klauģu muiža RE» vienīgais dalībnieks ir Kiprā esošajam Abacus (Cyprus) Limited piederošā SIA «Klauģu muiža», kurai pieder arī Madonas novadā esošā SIA «Ezermaļu mežu īpašumi».

Visos uzņēmumos kā patiesais labuma guvējs norādīts krievu miljardieris Pjotrs Avens.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Ekonomika

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Avena fondam piederošas ēkas izsole Valdemāra ielā

LETA,24.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena labdarības fondam "Aven Foundation" piederošas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā izsole.

Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka 5.jūlijā sākās zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda rīkotā ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 19 izsole, kurā sākumcena bija 1,456 miljoni eiro. Savukārt pirmdien, 22.jūlijā, ēkas izsole ir pārtraukta.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 1670 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēka 1720,6 kvadrātmetru platībā un garāža 47 kvadrātmetru platībā. 2024.gada maijā veiktajā ēkas novērtējumā secināts, ka vērtējamā objekta visticamākā tirgus vērtība 2024.gada 28.maijā ir 1,82 miljoni eiro, bet aprēķinātā objekta piespiedu pārdošanas vērtība - 1,456 miljoni eiro.

"Aven Foundation" valdes loceklis Igors Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka, visticamāk, šāda situācija izveidojās un nams tika izlikts izsolē, jo šīs lietas zvērinātais tiesu izpildītājs bija sasteidzis darbības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons,04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 25.martā, reģistrēts pirkuma līgums par nekustamo īpašumu Slokas ielā 41A, Rīgā – Hāmaņa muižu, informē Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Hāmaņa muižas pircējs ir SIA Ad Verbum, bet pirkuma maksa - 83756 eiro.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Ad Verbum īpašnieki ir Viestarts Vidiņš (33%), Zelma Vidiņa (33%) un Marika Vidiņa (34%). Uzņēmuma darbības veids ir tulkošanas un tulku pakalpojumi.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents. Īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2. '

Ēka celta 1886.gadā. Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Dzīvesstils

Portrets - Dr.Lūkina acu klīnikas dibinātājs un vadītājs Fēlikss Lūkins

Armanda Vilciņa,17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa izveide ir liels izaicinājums, taču uzņēmējiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo rezultātu var sasniegt tikai darot, norāda Fēlikss Lūkins, Dr.Lūkina acu klīnikas dibinātājs un vadītājs.

Esot biznesā jau 20 gadus, varu teikt, ka tas nav vienkārši, jo arī administratīvais un birokrātiskais slogs Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, teic F.Lūkins. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka neviens izaicinājums nav nepārvarams, un mani priecē, ka šīs tirgū pastāvošās grūtības nebaida savu roku biznesā iemēģināt arī jauno paaudzi, norāda uzņēmējs.

Zina, ko vēlas

Jau bērnībā es sapņoju kļūt par ārstu, stāsta F.Lūkins. “Atceros, ka skolotāja bija pārsteigta un brīnījās, ka es tik agri, jau pirmajās klasēs, biju nodefinējis, ka būšu ārsts. Protams, savu lomu šajā gadījumā spēlēja arī fakts, ka es nāku no ārstu ģimenes. Mans tēvs, māte, vectēvs un vecmāmiņa darbojušies medicīnā - vesela ārstu dinastija! Arī savu pirmo naudu nopelnīju slimnīcā - es pat vēl negāju skolā, kad vienu vasaru palīdzēju tētim slimnīcā. Tētis bija neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neiroķirurgs bērnu slimnīcā. Tad es vasarā pie viņa operāciju zālē strādāju par sanitāru, kaut ko mazgāju, vācu, locīju salvetītes un darīju citus mazus darbiņus. Četrpadsmit gadu vecumā kā sanitārs guvu arī savu pirmo oficiālo darba pieredzi. Tas tolaik daļēji vēl bija Padomju laiks, tāpēc strādāt šajā vecumā bija atļauts. Toreiz pat bija noteikums - ja, stājoties Medicīnas akadēmijā, jaunietis jau bija strādājis par sanitāru vai veicis līdzīgus pienākumus, par to iestājeksāmenos pienācās papildus punkti. Šī iemesla dēļ, paralēli mācībām vidusskolā, divus gadus strādāju - pēc skolas vakaros ar tramvaju braucu uz bērnu slmnīcu, kur naktīs dežūrēju, bet no rītiem devos uz skolu,” stāsta F.Lūkins, kuru pusaudžu gados aizrāva arī vēsture.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziepniekkalnā, Rīgā, atjaunota Ēbelmuiža – 18. gs. baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muiža, kas, gluži tāpat kā pirms 100 gadiem, arī šodien būs vieta svinībām.

Muižu teju 10 gadu garumā atjaunojusi Mamaju ģimene – AS Būvuzņēmums Restaurators īpašnieks Mareks Mamajs ar sievu Agnesi. “Ar šo īpašumu satikāmies jocīgi. Mūsu uzņēmumam Rīgas dome piedāvāja piedalīties iepirkumā un ziemā pārkrāsot šo māju. Atbraucām skatīties, ko šeit vajadzētu darīt, lai sniegtu cenu piedāvājumu, un sapratām, ka te jau nav, ko krāsot, te viss birst, viss ir slikti, sienas brūk, un nesapratām, kāpēc to vajag pārkrāsot. Atklājās, ka Rīgas dome nevarēja šo ēku pārdot izsolē, to neviens nepērk. Mājās sievai pastāstīju, ka ir tāda veca muiža, kas tiek pārdota. Toreiz likās, ka tā cena ir zemes cena un ēka te varētu būt vai nebūt. Tas bija impulsīvs lēmums. Tas nebija plānots, un mēs apzināti nemeklējām kaut ko nopirkt,” atceras M.Mamajs. Viņi piedalījās atkārtotajā izsolē, bija vienīgie dalībnieki un ar vienu soli par 135 000 eiro 2015. gadā muižu nopirka. “Sākumā teicu, ka te nekas baigi nav jādara, tikai jumts jānomaina. Mājai ir slikts šīfera jumts, jānomaina jumts, un tad māja būs gatava. Tā mēs šeit gandrīz desmit gadus mainām jumtu,” joko muižas saimnieks.

Nekustamais īpašums

FOTO: Pedvālē top starptautiska mākslinieku rezidence

Jānis Strautiņš,24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedvāles mākslas parkā, rekonstruējot un pārbūvējot vēsturisko Firksu-Pedvāles muižu, top starptautiska mākslinieku rezidence

Pedvāles mākslas parka īpašnieks Ojārs Feldbergs DB sagaida, ietērpts putekļu mākonī, un viņa rokās rēc un šņāc akmeņkaļa instrumenti. Tēlnieks gatavo nākamos objektus savam sirds parkam. Mēmie akmens milži viņa rokās sāk runāt, un laukakmeņi, pie kā viņš ir ķēries tagad, jaunā veidolā stāstīs par Latviju – kāds akmens pārtop par lietus mākoni vai ezeru, cits pārvēršas birztalā. Līdzīgi, kā Ojārs transformē akmeņus, viņam izdevies piepildīt vienu no mūža sapņiem – beidzot notiek kopš deviņdesmito gadu sākuma izsapņotā Firksu-Pedvāles muižas kungu mājas renovācija.

Uzturēja pie dzīvības

Ēka, kas jau gandrīz pilnībā atguvusi ārējo veidolu, atrodas pie mākslas parka ieejas un turpmāk kalpos māksliniekiem no visas pasaules, kas Pedvāles mākslas parkā meklē tādas sajūtas, ko nevar gūt nekur citur.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" Zaļā sertifikāta piešķiršanas kritērijos kā ieteicami ir iekļauti arī ilgtspējīgas mobilitātes kritēriji, tai skaitā e-auto uzlādes pakalpojuma sniegšana.

Zaļā sertifikāta komisija savā ikgadējā apsekojuma braucienā informēja par elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma izveides iespējām, kā arī testēja uzlādes pieslēgumus, informē biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs, Zaļā sertifikāta komisijas loceklis Arnis Bergs.

Komisijas braucienā tika atklātas divas jaunas elektromobiļu uzlādes vietas – lauku saimniecībā "Liepsalas" (Mārupes nov.) un Berķenes muižā (Vilces pag., Jelgavas nov.).

Abās vietās ir parastās rozetes uzlādes pieslēgumi, savukārt Berķenes muižā – arī trīs fāzu rozetes izpildījumā.

Protams, parastās rozetes pieslēgumam ir zināmi ierobežojumi – lēna uzlāde, salīdzinoši zemāks uzlādes lietderības koeficients. Lai uzstādītu specializēto e-auto uzlādes pieslēgumu, ir jāiegulda sākot no aptuveni 400 eiro, kas bez valsts atbalsta vairumam lauku tūrisma komersantu nešķiet efektīvs ieguldījums, kā arī nepieciešama attiecīga elektroenerģijas brīvā jauda.