Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.
«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.
«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.
Augs kā sēnes pēc lietus
Db.lv jau vēstīja, ka SIA Eolus ir pārdevusi a/s Latvenergo savu izstrādāto vēja parka projektu Pienava ar kopējo jaudu 147 MW. Būvniecības darbi jau uzsākti.
Kopējās paredzētās būvniecības investīcijas projektā “Pienava” ir aptuveni 215 miljoni eiro un vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē. Pavisam nesen tika likts pamatakmens Laflora Energy vēja parkam. Tajā paredzētas 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA Laflora Kaigu purvā Jelgavas novadā. Plānots, ka jau 2026. gada vasarā Latvijas elektroenerģijas ražošanas portfeli papildinās 185 miljonus vērtais vēja parks Kaigu purvā ar 108,8 MW jaudu.
Gatavs projekts
«Eolus pamatdarbība nav elektroenerģijas ražošana, jo uzņēmums darbojas Skandināvijā un tā pamatbizness ir attīstīt un izveidot atjaunojamo energoresursu projektus, pašlaik lielākais portfelis ir vēja parkiem un to pārdošana investoram, kurš ražo elektroenerģiju,» uz jautājumus kādi bija apsvērumi, kas lika pieņemt lēmumu pārdot Pienavas vēja parka projektu, skaidro SIA Eolus valdes locekle Inga Āboliņa. Viņa norāda, ka Eolus uz līguma pamata sniedz savus pakalpojumus vēja parka ekspluatācijā — plānojot apkopes un remonta darbus.
«Ar Pienavas vēja parka projektu lepojamies, jo tas ir augstas gatavības stadijā, jo ir visas būvatļaujas un pat uzsākti būvdarbi un investoram ir pārliecība, ka tā īstenošanas riski jau ir atrisināti, ir segti ar visa veida noslēgtiem līgumiem, — tātad ir visi priekšnosacījumi šī projekta sekmīgai īstenošanai paredzētajā laikā un apjomā,» skaidro I. Āboliņa. Jāatgādina, ka SIA Eolus projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu ar kopējo jaudu 147 MW. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā.
Pēc I. Āboliņas sacītā Latvijā daudzi vēja parki vēl atrodas tikai ieceres stadijā, jo, lai tie materializētos ir jāspēj paveikt daudz dažādu mājasdarbu. «Lai vēja parku attīstītu ir jāmēro garš ceļš un 10 gadi nav tikai Latvijas realitāte, jo, piemēram, Eolus mātes mītnes valstī šādu projektu īstenošana vidēji ilgst 7 līdz 10 gadus,» uz jautājumu vai desmit gadi projekta attīstībai nav pārāk garš laiks, atbild I. Āboliņa. Viņa norāda, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad sākās pirmās vēja parku ideju vēsmas Latvijas energosistēmā nebija akūtas nepieciešamības pēc šādas — vēja un saules – elektroenerģijas.
«Savulaik elektroenerģijai bija laba pieejamība un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru nodrošināja Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un tāpēc nebija tādas vajadzības pēc saules un vēja enerģijas stacijām, bet kopš 2022. gada situācija ir mainījusies un ir liels saules un tagad arī vēja elektrostaciju bums, ko vēl jo vairāk motivē Ministru kabinetā pieņemtie lēmumi, kuri veicina šādas elektroenerģijas ražošanas projektus,» uz jautājumu, kas īsti ir mainījies šo gadu laikā, atbild I. Āboliņa. Viņa atzīst, ka, piemēram, Lietuvā, kurai nav tādas unikāls priekšrocības, kādu Latvijai rada Daugavas HES kaskāde, lielāku vēja elektroenerģijas uzrāvienu nodrošināja ievērojami lielāks šī nozīmīgā energoresursa deficīts, (patēriņš būtiski pārsniedz ražošanas apmērus), ko pēc Ignalinas AES slēgšanas un ko nebija iespējams nosegt ar cita veida elektroenerģijas ražošanas stacijām.
«Nav neviena tik liela projekta Latvijā, tādā attīstības stadijā un kvalitātē kādā ir Pienavas projekts,» uz jautājumu ar ko Pienavas vēja parku projekts ir īpašs, atbild I. Āboliņa. Viņa atzīst, ka par šo projektu Eolus bijušas sarunas ar vairākiem interesentiem jau kopš pērnā gada rudens. «Esam gandarīti, ka šī vēja parka īpašnieks ir Latvijas uzņēmums un visi ši projekta ieguvumi paliek Latvijā,» uzsver I. Āboliņa. Viņa atzīst, ka SIA Eolus Pienavas vēja parka attīstībā līdzdarbosies atbilstoši noslēgtajam līgumam — raudzīsies, lai katrs savu «puzles gabaliņu» ievietotu pareizajā vietā un laikā, kā tas paredzēts jau noslēgtajos līgumos.
Vējš — importa aizstāšanai
«To ir pāragri saukt par pāreju, drīzāk par vajadzīgo vektoru, jo šobrīd vidēji 2/3 - 3/4 (atkarīgs no nokrišņiem) saražojam un ekonomiski izdevīgā un ilgtspējīgā veidā. Atlikušo, kas mums pietrūkst, saražojam no dārgas importa gāzes par augstu cenu vai importējam elektroenerģiju no citām valstīm. Tieši šī 1/3 vai 1/4 daļa ir tā, kura ir jāsaražo pašu spēkiem,» uz jautājumu, vai SIA Eolus darījumu ar Latvenergo var uzskatīt par nozīmīgu soli ceļā uz Latvijas enerģētisko neatkarību un pāreju uz atjaunojamo resursu izmantošanu, atbild Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Viņš uzsver, ka atjaunīgās enerģijas projekti stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību un rada stabilu pamatu elektroenerģijas cenu samazināšanai nākotnē.
«Lietuva un Igaunija veiksmīgi izmanto jauni atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciālu. Latvija to ir izmantojusi nepietiekami, jo īpaši, ja ilgtspējīga enerģija ir viens no svarīgākajiem faktoriem valsts ekonomiskās labklājības un attīstības veicināšanā,» tā K. Melnis. Viņaprāt, svarīgi, ka jauno vēja enerģijas projektu ieguldījums vietējo kopienu izaugsmē ar sakārtotu ceļu infrastruktūru, jaunām darbavietām, maksājumu kopienai un valsts ilgtermiņa ieguvumiem - ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām un enerģētisko drošība - būs pozitīvs piemērs, ļaujot mazināt melu un puspatiesību plūsmu par vēja enerģiju. «Tas ir būtiski, jo vēja enerģija ir ātrākais veids, kā pašu spēkiem iegūt lētu elektroenerģiju,» norāda K. Melnis.
