Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2024.gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

"Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021.gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk "ēnas" nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi - gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) prasa celt būvniecībā nodarbināto minimālo algu, informē LBNA.

Minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro.

LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar to, ka ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70% kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14% kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11% kritums).

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Igaunijas valdība trešdien atbalstīja valsts budžetu nākamajam gadam, informēja valdības preses dienestā.

Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā otrajā ceturksnī bija 2284 eiro, kas ir par 13,8% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Tallinā (2646 eiro) un Tartu apriņķī (2614 eiro), kam seko Harju apriņķis (2512 eiro).

Vidējā mēneša bruto darba samaksa visaugstākā aprīlī-jūnijā bija informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā (3927 eiro), finanšu un apdrošināšanas nozarē (3714 eiro) un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā (3200 eiro).

Savukārt viszemākā vidējās mēneša bruto alga bija viesu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā (1365 eiro).

Mediānā bruto mēnešalga otrajā ceturksnī bija 1786 eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Mediānā alga visaugstākā bija Harju apriņķī (1980 eiro) un Tartu apriņķī (1912 eiro). Lielākajā daļā Igaunijas apriņķu mediānā alga nepārsniedza 1500 eiro mēnesī.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Tajā pašā laikā Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 17,9% no IKP 2023.gadā līdz 19,5% no IKP 2024.gadā, bet Lietuvā 2024.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2023.gada rādītājiem ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem un veidoja 24,7% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2024.gadā bija "aplokšņu algas", kas Latvijā veido 50% no kopējās ēnu ekonomikas.

Savukārt cita komponente "neuzrādītie ieņēmumi" Latvijā 2024.gadā veidoja 23,6% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādīto darbinieku" komponente - 26,4%.

Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu algas, 2024.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājās par 2,9 procentpunktiem un bija 20,7%.

Lietuvas Seims ceturtdien atbalstīja trīs progresīvo ienākuma nodokļa līmeņu ieviešanu no nākamā gada, taču nolēma uz lauksaimniekiem attiecināt atvieglojumus.

Galīgajā balsojumā ienākuma nodokļa likuma grozījumus atbalstīja 78 Seima deputāti, bet 48 bija pret. Seimā ir 141 deputāts.

No 2026.gada Lietuvā 20% nodokļa likme tiks piemērota, ja gada ienākumi nepārsniedz 36 vidējās algas. Aprēķināts, ka nākamgad šī summa būs 82 900 eiro. 25% nodokļa likme būs noteikta ienākumiem no 36 līdz 60 vidējām algām. Savukārt, ja ienākumi pārsniedz 60 vidējās algas, tiks piemērota 32% nodokļa likme. Nākamgad visaugstākā nodokļa likme tiks attiecināta uz ienākumiem virs 138 200 eiro gadā.

Ienākumiem, kas nav saistīti ar darba attiecībām un nepārsniedz 12 vidējās algas (nākamgad - 27 500 eiro) gadā, piemēros 15% nodokli.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

No 14.Saeimas deputātiem vislielākās algas oktobrī bijušas Daigai Mieriņai (ZZS), kura ieņem arī Saeimas priekšsēdētājas amatu, kā arī Jānim Grasbergam (NA) un Raivim Dzintaram (NA), liecina publiski pieejamā informācija.

Mieriņa oktobrī algā saņēma 7636 eiro, Grasbergs saņēma algu 5458 eiro apmērā, bet Dzintars oktobrī Saeimā nopelnīja 5270 eiro.

Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) oktobrī saņēmis 5145 eiro, Edvards Smiltēns (AS) - 5085 eiro, Andris Šuvajevs (P) - 5079 eiro, Jānis Vucāns (ZZS) - 5018 eiro, Andrejs Judins (JV) - 4990 eiro, Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) - 4 949 eiro, bet Agnese Krasta (JV)- 4949 eiro.

Saeimas deputāti par darbu saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem. Deputātiem, līdzīgi kā citām valsts amatpersonām, atalgojums tiek regulēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Parlamentāriešu atalgojumu pārskata katru gadu automātiski atbilstoši vidējās algas un inflācijas izmaiņām valstī. Deputāti var saņemt papildu atalgojuma daļu par noteikta amata pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakcijās, komisijās un apakškomisijās.

Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.

Neraugoties uz darbaspēka trūkumu, atalgojuma līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek gan no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan no Lietuvas un Igaunijas, liecina Eurostat dati.

Šobrīd minimālā alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas mūs ievieto to desmit ES valstu sarakstā, kur minimālais atalgojums joprojām nav sasniedzis 1000 eiro robežu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan liecina, ka kopumā algas kļūst lielākas - gada laikā vidējais atalgojums privātajā sektorā pieaudzis par 9,4%, bet publiskajā sektorā - par 5,8%. Vislabāk atalgoto nozaru vidū pašlaik ir finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji, bet zemākās algas novērojamas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

Trūkst darbinieku

Lai gan kopumā algas aug, to līmenis Latvijā šobrīd ir nedaudz zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, atzīmē Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekle. “Arī Eiropas līmenī Latvija ir starp valstīm ar zemāko atalgojumu, taču uz šo situāciju iespējams paraudzīties arī no cita skatupunkta - šādā veidā mēs varam veicināt uzņēmēju interesi par Latviju kā vietu, kur investēt un īstenot uzņēmējdarbību. Lielāku spriedzi Latvijā rada fakts, ka jau daudzus gadus atalgojuma līmenis pieaug straujāk nekā produktivitāte, un to lielā mērā ietekmē darbinieku trūkums. Šogad atalgojuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan ir palēninājies. Piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta A.Praņēviča, neslēpjot, ka darba dēvēji joprojām izjūt darbinieku trūkumu.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Latvijā arvien mazāk cilvēku ir gatavi strādāt smagu fizisku darbu, tādēļ dzelzsbetona konstrukciju ražotājam SIA "Skonto Prefab" jāpiesaista arvien vairāk viesstrādnieku, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

"Lielas investīcijas tiek ieguldītas arī cilvēkos. Mēs apmācām savus profesionāļus, kas maksā naudu, kā arī mums ir daudz viesstrādnieku. Viņi atbrauc, un divus mēnešus šis cilvēks jāapmāca, kā arī jāmaksā alga. Tā ir sava veida investīcija - investīcija ne iekārtā, bet cilvēkā," teica Roze.

Jautāts, no kurienes ir viesstrādnieki, Roze sacīja, ka pārsvarā no Uzbekistānas. Vienlaikus viņš piebilda, ka ne visiem izdodas, kas nozīmē, ka nauda ir investēta, bet neveiksmīgi.

Roze stāstīja, ka jau vismaz desmit gadus ir vērojama problēma, ka Latvijā arvien mazāk un mazāk cilvēku ir gatavi strādāt šāda veida darbu - strādāt ar betonu, strādāt rūpnīcā un ne tik tīros apstākļos.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Nepareizs darbinieks uzņēmumam izmaksā daudz dārgāk, nekā sākumā šķiet. Society for Human Resource Management (SHRM) pētījumi rāda, ka nepiemērots darbinieks var izmaksāt no 30% līdz pat 50% no darbinieka gada algas, bet atsevišķos gadījumos - īpaši vidējā un augstākā līmeņa amatos - zaudējumi var būt vēl lielāki (SHRM, “The Cost of a Bad Hire,” 2022).

Šie zaudējumi rodas gan tiešo, gan netiešo izmaksu dēļ, kuras nereti ir grūti izmērāmas, bet ietekme uz uzņēmuma darbību ir būtiska. Ar Human Source ieskatīsimies, par kādām izmaksām ir runa.

Kādas ir nepareizi pieņemta darbinieka radītās izmaksas uzņēmumam?

Tiešās izmaksas

Ir skaidri izmērāmas un uzreiz parādās finanšu plūsmās. Tās ietver:

• Atlases izmaksas - sludinājuma sagatavošana un publicēšana, kandidātu pieteikumu izvērtēšana, interviju vadīšana, aģentūru vai “headhunteru” honorāri.

• Uzņemšanas izmaksas - darba vietas iekārtošana, aprīkojums, programmatūras licences, apmācības un kolēģu atbalsts pirmajās nedēļās.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija – tas nozīmē, ka šī brīža pensionāru valsts pensiju apmērs tiek pārskatīts un palielināts, ņemot vērā inflāciju un daļēji arī algu pieaugumu valstī. Šī sistēma ir ieviesta, lai seniori nezaudētu pirktspēju laikā, kad dzīves dārdzība pieaug, piemēram, sadārdzinās pārtika, komunālie maksājumi vai medikamenti.

Taču ir kāds salīdzinoši maz zināms fakts, proti, pensijas indeksē tikai līdz noteiktai robežai. Šogad tie ir 1488 eiro un tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru valsts pensija pārsniedz šo summu, tiek indeksēta tikai daļa (līdz šiem 1488 eiro), bet viss, kas ir virs šīs robežas, netiek aizsargāts pret pirktspējas mazināšanos un naudas vērtības nezaudēšanu. Tas nozīmē, ka mazo pensiju saņēmēji ir ieguvēji, jo viņiem tiek pielāgota visa pensija. Turpretī lielo pensiju saņēmēji ir zaudētāji, jo daļa ienākumu netiek aizsargāta pret inflāciju, un ar katru gadu šī daļa kļūst relatīvi mazāk vērtīga.

Kā tas strādā – praktisks piemērs

Kā piemēru ņemsim cilvēku, kura apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem. Ar to saprot darba stāžu un sociālo iemaksu periodu – proti, gadus, kuros cilvēks ir strādājis un no algas maksātas iemaksas pensiju kapitālam. Jo ilgāk iemaksas veiktas, jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, un tas tieši ietekmē gan pensijas apmēru, gan arī to, kāds indeksācijas koeficients tiks piemērots. Šogad vecuma pensijām ar šādu stāžu piemēros indeksu 1,0635, kas nozīmē, ka pensija palielināsies par 6,35%. Tas nozīmētu, ka, ja pensija ir 1400 eiro, tad tā tiek indeksēta pilnā apmērā un būtu 1488,90 eiro (1400 € × 1,0635). Savukārt, ja pensija ir 1600 eiro, tad indeksācija tiek piemērota tikai līdz 1488 eiro un pēc indeksācijas pensija būtu 1694,97 eiro (1488 € × 1,0635 + 112 € * 1,00) - nevis 1701,60 €, kā būtu, ja indeksācija attiektos uz visu summu). Rezultātā šis cilvēks zaudē gandrīz 100€ gadā.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.