Dubaijā bāzētā aviokompānija “flydubai” kļūst par pirmo Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātāju, kas trīs reizes nedēļā veiks tiešos lidojumus uz Rīgu, informē Rīgas lidosta.

Aviokompānijas maršrutu tīkls līdz ar to pārsniegs 135 tiešos galamērķus 58 valstīs.

Dubaijā bāzētais pārvadātājs “flydubai” turpina paplašināt savu maršrutu tīklu, no šā gada 12. decembra uzsākot tiešos lidojumus uz Rīgu. Līdz ar to “flydubai” kļūst par pirmo AAE aviokompāniju, kas veiks tiešos lidojumus no Dubaijas uz Baltiju.

Lidojumi no Dubaijas starptautiskās lidostas (DXB) 3. termināļa uz RIX Rīgas lidostu notiks trīs reizes nedēļā, dodot iespēju pasažieriem no Latvijas un Baltijas reģiona doties uz Dubaiju un tālāk “flydubai” tīklā, kā arī “Emirates” tīklā kā daļa no sadarbības lidojumu vienošanās līguma starp šīm aviokompānijām.

Komentējot lidojumu uzsākšanu, “flydubai” komercdarbības un e-komercijas nodaļas vecākais viceprezidents Jeyhun Efendi saka: “Eiropa joprojām ir nozīmīgs “flydubai” tirgus, un mēs esam gandarīti paplašināt savu maršrutu tīklu Eiropā ar reisu uzsākšanu uz Rīgu. Šie jaunie vārti Baltijas reģionā atspoguļo mūsu pastāvīgo apņemšanos stimulēt brīvās tirdzniecības un tūrisma plūsmas un nodrošināt uzticamu un paaugstinātu ceļošanas pieredzi. Līdz ar darbības uzsākšanu uz Rīgas lidostu mēs piedāvāsim pasažieriem plašākas iespējas izpētīt Dubaiju, Persijas līča reģionu un doties tālāk “flydubai” tīklā, tostarp uz Keniju, Maldivu salām, Tanzāniju, Taizemi un Šrilanku.”

Lidmašīnu deficīta aviācijas tirgū dēļ Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "flydubai" atteikusies no plāniem oktobrī sākt pasažieru pārvadājumus starp Viļņu un Dubaiju.

Par to "flydubai" informējusi Lietuvas valsts lidostu operatoru "Lietuvos oro uostai", paziņojot, ka gaidāmajā ziemas lidojumu sezonā reisi starp Viļņu un Dubaiju netiks uzsākti.

Februāra vidū "Lietuvos oro uostai" paziņoja, ka oktobrī "flydubai" sāks reisus starp Viļņas un Dubaijas lidostām.

Apvienoto Arābu Emirātu lidsabiedrība par turpmākajiem plāniem Lietuvas tirgū solījusi informēt drīzumā.

Jūlijā "flydubai" paziņoja, ka jaunākā no ražotāja "Boeing" saņemtā informācija liecina, ka šogad Apvienoto Arābu Emirātu kompānija jaunas lidmašīnas vairs nesaņems, tādēļ ir apgrūtināti "flydubai" paplašināšanās plāni.

"flydubai" pašlaik 88 "Boeing 737" lidmašīnas. Vairākkārt atliktās piegādes nozīmē, ka šogad kompānija nesaņems plānotās 14 "Boeing 737 MAX" lidmašīnas. Nākamo desmit gadu laikā "flydubai" plāno savu floti papildināt ar vairāk nekā 125 jaunām lidmašīnām.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "Flydubai" ir atteikusies no plāna šogad rudenī sākt lidojumus starp Dubaiju un Baltijas valstu galvaspilsētām, tostarp Rīgu, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas pārstāve Ilze Salna.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, aizkavējoties jauno lidmašīnu piegādei no ražotāja, kā arī patlaban "Flydubai" nevar precizēt, kad jaunos maršrutus varētu atklāt.

Lidostas pārstāve aicināja pasažierus, kuri ir iegādājušies "Flydubai" lidojumus, vērsties aviokompānijā vai tūrisma aģentūrā, kur biļetes iegādātas.

Vienlaikus lidojumus no Rīgas lidostas maršrutā Rīga-Dubaija turpina nodrošināt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" - trīs reizes nedēļā vasaras sezonā, kā arī piecas reizes nedēļā ziemas sezonā, norādīja Salna.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas lidostā no šā gada 11.oktobra bija plānots, ka darbu sāks aviokompānija "Flydubai", kas trīs reizes nedēļā piedāvātu ceļotājiem tiešos lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Lielbritānijas uzņēmējam Braienam Sateram piederošais Igaunijas zemo cenu autobusu pārvadājumu operators Superbus, kas veic reisus arī maršrutā Rīga-Tallina, paziņojis, ka pārtrauks darbību.

Pēdējos reisus Superbus veiks 31.jūlijā.

Operators norādījis, ka tam ir jāpārtrauc darbība, jo Igaunijas Autoceļu pārvaldes lēmumu dēļ tas ir spiests veikt reisus nerentablos laikos.

«Jau kopš darbības sākuma Superbus ir saskāries ar daudzām grūtībām saistībā ar mūsu ienākšanu un attīstību Igaunijas tirgū. Ceļu pārvalde noraidīja mūsu pirmos maršrutu atļauju pieteikumus, un mēs bijām spiesti piekrist kustības grafikiem, kuri bija komerciāli mazāk dzīvotspējīgi. Par to tika iesniegta sūdzība tiesā, un 2016.gada jūnijā par to tika pieņemts lēmums par labu Superbus,» sacīts zīmola Superbus īpašnieka uzņēmuma Bus Transport Holding paziņojumā.

Apvienoto Arābu Emirātu zemo cenu aviokompānija "flydubai" pērn strādājusi ar 572 miljonu ASV dolāru peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tās vēsturē, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Gadu iepriekš lidsabiedrības peļņa veidoja 327 miljonus dolāru.

Peļņas kāpumu veicinājis rekordlielais pārvadāto pasažieru skaits.

"flydubai" pērn pārvadāja 13,8 miljonus pasažieru, pārspējot iepriekšējo rekordu - 11 miljonus pasažieru, kas tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas.

Tikmēr aviokompānijas ienākumi pieauguši no 2,5 miljardiem dolāru 2022.gadā līdz trīs miljardiem dolāru pērn.

Kā ziņots, "flydubai" no šā gada 11.oktobra darbu sāks Rīgas lidostā, trīs reizes nedēļā piedāvājot ceļotājiem tiešos lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

No šā gada 11. oktobra darbu Rīgā uzsāks Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija “flydubai”, kas trīs reizes nedēļā piedāvās ceļotājiem lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Aviokompānija šodien izziņoja plānus šā gada laikā sākt lidojumus no Dubaijas uz Rīgu, Bāzeli, Tallinu un Viļņu, palielinot savu maršrutu tīklu Eiropā līdz 43 galamērķiem 21 Eiropas valstī.

“flydubai” izpilddirektors Gheits Al Gheits uzsver: “Mūsu jaunie maršruti uz Baltijas reģionu un Šveici ļaus ceļotājiem vēl ērtāk sasniegt Dubaiju, gan lai viesotos tajā, gan izmantotu Dubaijas kā aviācijas centra piedāvātās iespējas tālākiem savienotajiem lidojumiem.” “flydubai” galamērķu kartē iekļauti lidojumi, piemēram, uz Malaiziju, Maldīvu salām, Mombasu, Šrilanku, Taizemi un Zanzibāru.

Jaunajos maršrutos lidsabiedrība izmantos savus jaunākos “Boeing 737” gaisa kuģus. Lidojumos, kas notiks nu Dubaijas lidostas 3. termināļa, būs pieejamas gan biznesa, gan ekonomiskās klases sēdvietas. Turp un atpakaļ lidojums no Rīgas uz Dubaiju izmaksās, sākot no 380 eiro ekonomiskajā klasē līdz 1370 eiro biznesa klasē.

Eiropas Savienībā (ES) būtu jāapsver iespēja pārtraukt izmantot Baltkrievijas gaisa telpu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķis atzina, ka par svētdien notikušo incidentu saistībā ar lidmašīnas piespiešanu nosēsties Minskas lidostā diskutēs ES valstu līderi.

Ministrs uzskata, ka nepieciešams izskatīt iespēju pārtraukt Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanu aviosatiksmei ES aviokompānijām. Tāpat būtu jāskatās uz to, cik droši ir vispār lidot uz Baltkrieviju. Rinkēviča ieskatā būtu jāapsver arī Baltkrievijas nacionālās lidsabiedrības lidojumu aizliegums uz ES.

Politiķis uzsvēra, ka vakardienas situācijā apdraudēti tika visi lidmašīnas pasažieri. Reaģējot uz minēto, būtu nepieciešams domāt arī par plašākām sankcijām pret Baltkrieviju.

Notikušajā ir daudz pretrunīgas informācijas, un to jau izmeklē atbilstošie dienesti. Rinkēvičs prognozē, ka "skaidrāka bilde" par notikušo varētu būt jau tuvākajās pāris dienās.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Šajā būvniecības sezonā iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību pievērš būvmateriālu kvalitātei un tikai pēc tam cenai, kas ir jauna tendence, novērojis keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Lode”.

Ja iepriekšējos gados iedzīvotāji labprātāk izvēlējās lētākos būvmateriālus, kvalitāti atstājot otrajā plānā, tad pirmo reizi daudzu gadu gaitā var vērot izmaiņas, kad kvalitāte guvusi virsroku un izmaksas nonākušas sekundārā lomā.

“Jau gadiem cilvēki vienmēr pirkuši vislētākos pieejamos materiālus, nedomājot par to, vai ilgtermiņā izvēlētais būvmateriāls kalpos tik kvalitatīvi kā nepieciešams, taču šogad šī tendence mainījusies un esam novērojuši, ka tieši kvalitāte un materiālu ilgmūžība ir priekšnoteikums, lai izvēlētos kādu ražojumu,” saka SIA “Lode” mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš.

Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka dažādo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, iedzīvotāji atlikuši savus ceļojumus, tādējādi veidojušies papildu naudas uzkrājumi, kurus iespējams investēt pagalmu labiekārtošanai un, piemēram, ģimenes māju būvniecībai. “Mēs arvien vairāk redzam, ka cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, tādēļ steidz pirkt gan būvmateriālus,” secina V.Zariņš.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražotājs SIA Lode samazinās pamatkapitālu, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmums norāda, ka tā vienīgais dalībnieks Lode Holdings Limited pieņēmis lēmumu par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par 10,5 miljoniem eiro. Ražošanas uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, dzēšot 10,5 miljonu uzņēmuma daļas, kā rezultātā tā pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 17,322 miljoni eiro.

Kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu, var pieteikt savus prasījumus Lode juridiskajā adresē Lodes ielā 1, Liepā, Priekuļu novadā.

Neskatoties uz to, ka Lode 2013. gadā piedzīvoja apgrozījuma kāpumu, tā joprojām darbojās ar zaudējumiem. Pārskata gadā Lode apgrozīja 10,845 miljonus eiro, turpretim 2012. gadā tā apgrozīja 9,741 miljonu eiro.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pasažieru lidmašīnas katastrofā Krievijā sestdien gājuši bojā visi 62 tajā esošie cilvēki, lielākā daļa no viņiem - Krievijas pilsoņi, informēja amatpersonas un mediji.

Aviokompānijas FlyDubai laineris Boeing 737, kas ar 55 pasažieriem un septiņiem apkalpes locekļiem bija ieradies no Dubaijas, nogāzies un aizdedzies, sliktos laika apstākļos nolaižoties Rostovas pie Donas lidostā Krievijas dienvidrietumos.

Visi pasažieri bijuši Krievijas pilsoņi, bet par apkalpes locekļu pilsonību ziņu nav.

Telekanāls LifeNews vēsta, ka apkalpes locekļi bijuši «ārzemnieki».

Lidmašīna avarēja, sliktos laika apstākļos veicot otro nolaišanās mēģinājumu. Tās atlūzas izkaisītas lielā platībā.

Aviokatastrofu nav izraisījis terorakts, atzinuši Krievijas Transporta ministrijas pārstāvji, norādot, ka tiek izmeklēti vairāki katastrofas iespējamie cēloņi.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Lai gūtu panākumus, ir patiesi jāmīl tas, ko dari, kā arī jātic uzņēmuma idejai, produktam un zīmolam, pārliecināts ir Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā.

Biznesā nav vienas burvju veiksmes atslēgas, ar kuru atslēgt brīnumdurvis, jo visa pamatā ir ticība un pārliecība, uzskata K.Lode, neslēpjot, ka lielu lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komunikācijas prasmes. Jebkurš bizness ir saistīts ar cilvēkiem, tāpēc uzņēmējam ir jāsaprot, kā savas biznesa ambīcijas salāgot ar iesaistīto cilvēku motivāciju, kā arī jāapzinās, kādu pievienoto vērtību viņa bizness sniegs citiem, spriež Coffee Address izpilddirektors.

Jāpelna ar galvu

Bērnībā es biju ļoti daudzpusīgs, atzīst K.Lode. “Ikdienā daudz palīdzēju mājas darbos, sportoju, pavadīju laiku ar draugiem un lasīju. Šīs aktivitātes arī formēja manu izpratni gan par to, kas es vēlos būt, gan par to, kas es pavisam noteikti nevēlos būt. Lasot pasakas par karaļiem un valdniekiem, iztēlojos, ka tad, kad izaugšu liels, būšu valdnieks, bet stāsti par jūrasbraucējiem veicināja manu interesi kļūt par buru kuģa kapteini un doties piedzīvojumos. Lai gan nevienu no šiem sapņiem nepiepildīju, grāmatu lasīšana kopumā būtiski paplašināja manu redzesloku un valodas krājumu, attīstot manas komunikācijas prasmes,” stāsta K.Lode, uzsverot, ka jau agrā vecumā viņš sapratis, ka naudu nevēlas pelnīt ar fizisku darbu.“Vērojot savu vecāku darba ikdienu, kā arī aktīvi piedaloties piemājas saimniecības uzturēšanā, man radās zināms priekšstats par to, ka naudu iespējams nopelnīt divos veidos - ar fiziski smagu darbu vai ar galvu. Man pievilcīgāks šķita otrais variants, tāpēc vidusskolas laikos, kā jau daudzi citi mani vienaudži, sāku sapņot par biznesmeņa dzīvi. Skaidras vīzijas, kā par tādu var kļūt, man gan nebija, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu iestāties Aizsardzības akadēmijā. Kazarmu režīmā man pietika vien ar dažām dienām, lai saprastu, ka mans brīvības gars ir nesalaužams un par armijas ğenerāli tomēr nekļūšu,” atminas K.Lode, kurš akadēmiskās izglītības ceļu turpināja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un paralēli studijām sāka arī strādāt.

Keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā SIA Lode pērn uzlabojis finanšu rādītājus, liecina iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Lode jau sesto gadu pēc kārtas uzlabo neto apgrozījumu, kas pērn sasniedza jau 11,946 miljonus eiro. Pagājušais gads bija jau septītais, ko Lode aizvadīja bez peļņas gūšanas, pērn uzņēmuma zaudējumi bija 116,621 tūkstotis eiro. Jāatzīmē, ka Lodes koncerna neto apgrozījums 2014. gadā bija 14,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2013. gadā.

Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka Lode 2014. gadā veica 286,01 tūkstoša lielus nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Lode jau vairāk nekā 50 gadus ražo keramiskos būvmateriālus – apdares un celtniecības ķieģeļus, blokus Keraterm, klinkera bruģi, kā arī citus ķieģeļiem līdzīgus keramiskos elementus. Uzņēmums veic arī māla karjeru apsaimniekošanu un māla ieguvi, nodrošinot ražošanu ar būtiskāko izejvielu.

Ukrainas pasažieru lidmašīna "Boeing 737", kas ar 176 cilvēkiem nogāzās netālu no Teherānas, aizdegās, vēl gaisā esot, teikts Irānas izmeklētāju sākotnējā ziņojumā.

Aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā uz Kijevu, avarēja trešdien neilgi pēc izlidošanas no Teherānas Imāma Homeini lidostas.

Irānas civilās aviācijas organizācijas ziņojumā citēti aculiecinieki uz zemes un garām lidojošā lidmašīnā augstu gaisā sakām, ka "Boeing 737" aizdegusies vēl gaisā esot.

Trīs gadus vecajai lidmašīnai, kurai apkope pēdējoreiz tika veikta 6.janvārī, neilgi pēc pacelšanās radās tehniskas problēmas. Lidmašīna mainīja kursu uz tuvāko lidostu un pēc tam avarēja, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā nav teikts, kādas tieši tehniskās problēmas lidmašīnai bijušas. Tomēr kāds kanādiešu avots drošības dienestos ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja, ka gūti pierādījumu, ka pārkarsis viens no lidmašīnas dzinējiem.

Zemo cenu aviokompāniju pārvadājumi jau iekarojuši 30–40% no Eiropas tirgus; tās audzē muskuļus arī Baltijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Analizējot aviokompāniju tirgus daļu datus starptautiskajā lidostā Rīga, pēdējos piecos gados ir novērojama nepārprotama tendence – zemo cenu aviokompānijas strauji audzē savu īpatsvaru, turpretī Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic apkalpoto pasažieru skaits pēdējos piecos gados ir sarucis par 20%. Kā liecina DB aptaujāto ekspertu sacītais, zemo cenu aviokompāniju uzvaras gājiens nav specifisks Latvijas fenomens. «To īpatsvars Eiropas tirgū jau ir sasniedzis 30–40%. Šī ekspansija ir grūti apturama, jo sevišķi tik mazos mājastirgos, kāda ir Baltija. Ir novērojama arī zemo cenu aviokompāniju tuvināšanās ar starpkontinentālo lidojumu veicējiem, piemēram, ar Lufthansa. Līdz ar to pārskatāmā laikā droši vien piedzīvosim zemo cenu aviokompāniju un starpkontinentālo aviokompāniju maršrutu tīklu saplūšanu,» DB saka aviācijas eksperts Ginters Solingers. To uzsver arī neatkarīgais starptautiskās lidostas Rīga padomes loceklis Tālis Linkaits, norādot, ka zemo cenu aviokompānijas arī vērienīgi paplašina savas flotes.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Francijas civilās aviācijas pārvalde aicinājusi lidsabiedrības atcelt pusi ceturtdien paredzēto ienākošo un izejošo starptautisko reisu, turpinoties gaisa satiksmes dispečeru pieteiktajam 48 stundu streikam.

Simtiem starptautisko reisu tika atcelti jau trešdien, jo streiku pieteikuši gaisa satiksmes dispečeri, kas pieprasa uzlabot savus darba apstākļus, un ceturtdien situācija vēl vairāk pasliktināsies.

Francijas lidsabiedrība Air France brīdinājusi par «ļoti nopietniem traucējumiem» tās lidojumu grafikā, lai gan solījusi nodrošināt gandrīz visus tālās distances reisus. Taču vidējā attāluma un vietējie lidojumi būs stipri traucēti.

«Sagaidāma arī lidojumu atlikšana vai atcelšana pēdējā brīdī,» brīdina lidsabiedrība.

Savukārt zemo cenu lidsabiedrība Ryanair paziņojusi, ka streika dēļ bijusi spiesta atcelt gandrīz 250 reisus.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.