Jaunākais izdevums

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“A2 korpusa pabeigšana ir ne tikai Stradiņa slimnīcas, bet arī visas valsts veselības aprūpes prioritāte, tāpēc tās kvalitātei jābūt izcilai. Šeit taps modernākā neatliekamās medicīnas palīdzības un ķirurģijas infrastruktūra Latvijā, kas būs kritiska dzīvību glābšanā un pacientu drošībā, kā arī ārstniecības personāla labbūtības nodrošināšanā. Mums ir svarīgi, lai šis projekts tiktu īstenots profesionāli un caurspīdīgi, un VNĪ iesaiste ir apliecinājums tam, ka esam uz pareizā ceļa. Pateicos partneriem, mediķiem un lēmumu pieņēmējiem par ieguldījumu – tikai kopā mēs varam nodrošināt, lai pacienti saņemtu augstākās kvalitātes aprūpi,” uzsver Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Lai nodrošinātu A2 korpusa pabeigšanu, projekta īstenošanas laikā VNĪ jau ir noslēgusi vienošanos par nekustamā īpašuma pārvaldību un turpina darbu pie sadarbības līguma ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca”. Paralēli tiek īstenota “projektē un būvē” iepirkuma procedūra, kuras ietvarā paredzēts nodrošināt visus nepieciešamos projekta aktualizācijas un būvniecības darbus. Tāpat, pamatojoties uz iepriekš veiktām ekspertīzēm un izstrādātu sanācijas programmu, tiks izstrādāta detalizēta pelējuma monitoringa un likvidācijas programma, lai garantētu drošu un ilgtspējīgu slimnīcas vidi.

“Projektē un būvē” procedūras ietvarā tiks veikti visi būtiskie darbi – būvprojekta aktualizācija, defektēto apjomu demontāžas darbi, vispārceltnieciskie un inženiertehniskie darbi, kā arī objekta sagatavošana nodošanai ekspluatācijā. Pilnībā slimnīcai pabeigtais A2 korpuss plānots nodot 2029. gada pirmajā pusē.

VNĪ uzsver, ka konkursa procedūra tiek īstenota ar maksimālu caurskatāmību un atbilstību Publisko iepirkumu likuma normām. Piedāvājumi tiks vērtēti pēc noteiktajiem kvalifikācijas un tehniskajiem kritērijiem, lai nodrošinātu gan projekta savlaicīgu, gan kvalitatīvu izpildi. Plašāka informācija par iepirkuma nosacījumiem un prasībām pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Procurement/Edit/157770 un VNĪ tīmekļvietnē. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 2025. gada 11. novembrim.

Projekta īstenošana plānota 36 mēnešu laikā no būvniecības līguma noslēgšanas, ciešā sadarbībā ar Stradiņa slimnīcu un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, nodrošinot efektīvu Eiropas Savienības fondu līdzekļu izlietojumu.

A2 ēkā plāno izvietot Neatliekamās medicīnas centru un uzņemšanu, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profilus, neiroloģijas nodaļu un insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģiju, kā arī intensīvo terapiju un Sievietes un bērna klīniku kopā ar dzemdību bloku.

Jau vēstīts, ka sākotnēji ēkas nodošana ekspluatācijā bija plānota 2023.gada pavasarī, taču ģenerāluzņēmējs SIA "Velve" nespēja izpildīt līgumsaistības, vairākkārt pieprasīja papildu termiņus un finansējumu, kā arī pieļāva būtiskus būvdarbu defektus. Tas noveda pie līguma laušanas 2024.gada 13.februārī.

Būvniecība un īpašums

Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pārvaldības nodošanu VNĪ

Db.lv,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Pakalpojumi

Triju klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi kopā šogad sasniedz 45 miljonus eiro

LETA,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts valdes loceklis profesors Haralds Plaudis, kurš šo amatu ieņems līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada janvārī.

Austrumu slimnīcas valdes galvenie uzdevumi saistīti ar aktuālo infrastruktūras attīstības projektu realizāciju un slimnīcas darba nodrošināšanu ierobežotu resursu apstākļos.

Austrumu slimnīcas padome par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlējusi valdes locekli, ķirurģijas galveno speciālistu, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesoru Haraldu Plaudi, kurš piekritis šos pienākumus pildīt ne ilgāk kā līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada 3. janvārī.

Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpilde Austrumu slimnīcā nepieciešama pēc Normunda Staņēvičs atkāpšanās no valdes priekšsēdētāja amata, lai nodrošinātu slimnīcas darba administratīvo un operatīvo nepārtrauktību, kā arī izpildītu nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar valdes lēmumu pieņemšanu un atbildību par organizācijas iekšējo darbību.

Ekonomika

VK: Vairāk nekā 700 miljoni eiro tiek tērēti, lai uzturētu sadrumstaloto slimnīcu tīklu

Db.lv,17.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Eksperti

Vai spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tehnoloģijas – mūs?

Viesturs Bulāns, "Helmes Latvia" vadītājs,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.