Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.

Viņa atzīst, ka risinājums tiek meklēts, taču pašlaik nav iespējams pateikt, vai tas īstenosies un kāds tas būs. «Līdz 24. septembrim mums jāspēj atrast finansējumu 350 000 eiro apmērā. Ja tas neizdosies, tad ražotnes darbību Kazdangā nāksies apturēt,» skaidroja M. Feldmane.

Viņa norāda, ka Latvijas valdība spēj atbalstīt ārvalstu investorus, taču tai, kā izrādās, nav instrumentu un iespēju atbalstīt vietējo lauksaimnieku saražotā piena pārstrādes ražotni. «Piena ražotājiem apsolījām, ka viņi netiks «ievilkti» problēmās ar pārstrādi, vienlaikus vārdos teju visas institūcijas sola atbalstu, bet, kad nonāk līdz reāliem darbiem, tā arī neko vairs nevar,» tā M. Feldmane. Viņa norāda, ka sliktākajā situācijā savāktais svaigpiens tiks eksportēts uz Lietuvu un šajā kaimiņvalstī tiks pārstrādāts, tādējādi nodrošinot gan darbu cilvēkiem, gan nodokļus valstij, bet daļa gatavo produktu veidā nonāks uz Latvijas patērētāju galda.

Meklē risinājumus

Jāatgādina, ka augusta nogalē piena kooperatīva Baltu piens pārstrādes rūpnīcā Kazdangā norisinājās nozīmīga sanāksme starp otrā līmeņa lauksaimniecības kooperatīva Baltu piens vadību, kuru pārstāvēja trīs no četriem valdes locekļiem — valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane, valdes loceklis Uldis Štross, valdes locekle Laima Stepanoviča un Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadību — Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāju Andri Jankovski, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības jautājumos Andreju Radzeviču, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieku attīstības jautājumos Uldi Kristapsonu, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāju Juris Grasmani. Tikšanās mērķis bija pārrunāt kooperatīva attīstības iespējas, infrastruktūras izaicinājumus un vietējās piena pārstrādes potenciālu. Tajā piedalījās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Kurzemes reģiona vadītāju Vita Liepiņa, kā arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Mazajiem grūti

Zaļā kursa prasības nosaka arvien stingrākas ražošanas un pārstrādes normas, kas vienlaikus slāpē ekonomisko izaugsmi. «Lai šīs normas sasniegtu, pat tādai nelielai ražotnei kā Kazdangā nepieciešami lielāki ieguldījumi nekā investīcijas piena pārstrādes iekārtās - lūk, tāda paradoksāla situācija», skaidroja Baltu piens valdes loceklis Uldis Štoss. Viņš uzsvēra, ka, pieņemot visstingrākās normas, ražošana ir izaicinājuma priekšā, jo tādai mazai vietējai pārstrādei tās sadārdzina ražošanu, produkcija kļūst mazāk konkurētspējīga, savukārt lielākiem ārvalstu ražotājiem ir plašākas manevra iespējas, un arī mazāki izdevumi uz katru saražoto vienību. Reģionālai ražošanai un pārstrādei ir nepieciešams atbalsts, lai veicinātu uzņēmējdarbības uzplaukumu.

«Jebkura uzņēmējdarbība ir ļoti nozīmīga reģionos, it īpaši kooperācijas veidā, jo tā apvieno vietējos iedzīvotājus, rada ap sevi ekosistēmu — uztur infrastruktūru, darba vietas, nodrošina naudas apriti un veicina ilgtspējīgu attīstību reģionā,» uzsvēra Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norādīja, ka ir panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā notiks detalizētas pārrunas starp atbildīgām Dienvidkurzemes pašvaldības personām un kooperatīva vadību, lai izstrādātu konkrētus sadarbības virzienus un izvērtētu iespējas infrastruktūras attīstībai.

Viedoklis

Viss pašu rokās

Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

Visu laiku komunicējam ar šo uzņēmumu un ir meklēti risinājumi, tai skaitā uz investīciju pieejamību attīrīšanas iekārtām. Zemkopības ministrijai nav iespēju 100% visu izdarīt uzņēmuma vietā. Ir jautājumi, kas atkarīgi no paša uzņēmuma. Jāņem vērā, ka investīcijās ir apstiprināti pārstrādes projekti: no vecā perioda naudas – īstenošanā projekts, kas jāpabeidz līdz 2025.g. beigām ēku pārbūvei, ražošanas iekārtām un attīrīšanas iekārtām, attiecināmās izmaksas ir 665 791 eiro, kur līdzfinansējums ir 266 316 eiro. Projekts ir īstenots tikai daļēji, palikušas attīrīšanas iekārtas ar attiecināmām izmaksām 297 429 eiro. Visdrīzāk, šīs attīrīšanas iekārtas tiks atsauktas no vecā projekta, jo ir iesniegts jaunā perioda kārtā, lai iegūtu ilgāku īstenošanas laiku un atbalsta intensitāti.