«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Latvija būs izkļuvusi no krīzes 2015. gadā un tas būs gads, kad Latvijai pirmo reizi tiks uzticēti Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi.

To Strasbūrā, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņš ieskicēja, kāda Eiropas Savienība un Latvija varētu izskatīties 2015. gadā. «Eiropai būs griba un spēja būt vienotai,» tā «joprojām būs atvērta uzņemt visus eiropiešus, kas atzīst tās vērtības», vairs «nebūs veco un jauno, lielo un mazo Eiropas valstu (..) Tas būs laiks, kad Latvija būs izkļuvusi no krīzes,» pauda prezidents, atgādinot, ka Latvijai 2015. gadā pirmo reizi tiks uzticēti Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi.

Līdztekus uzskaitītājām pozitīvajām lietām, Latvijai esot ES, Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunā minēja arī nepadarīto: neizmantotas sniegtās finansiālās iespējas un neieviests eiro. Prezidents uzskaitīja Latvijas panākumus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, vienlaikus atzīstot: «Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valdība bija atslābusi labi padarīta darba sajūtā. (..) Mēs Latvijā neesam izmantojuši visas iespējas. Ne vienmēr esam gudri īstenojuši kohēzijas politiku un izmantojuši sniegtās finansiālās iespējas.» V. Zatlers arī norādīja, ka Latvija nav bijusi gana mērķtiecīga, lai ieviestu eiro: «Tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko esam pieļāvuši eirointegrācijas procesā.»

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien Saeimai iesniegs vairākus priekšlikumus Satversmes grozījumiem, kuri Valsts prezidentam sniegtu lielākas pilnvaras un atbildību.

V. Zatlers ierosina Valsts prezidentam uzticēt uzdevumu izvēlēties kandidātus tādiem amatiem kā tiesībsargs, Valsts kontrolieris vai Latvijas bankas prezidents. Līdz šim kandidātu izvēlē ir dominējis politiskais atbalsts un nedaudz mazāk – profesionālā atbilstība šiem amatiem, uzskata V. Zatlers. Viņaprāt, prezidenta tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas balsojumam mazinātu «tirgošanos par amatiem».

Tāpat V. Zatlers vēlas, lai turpmāk Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts «celtu priekšā» visu Ministru kabineta sastāvu. Tas novērstu kvotu sistēmu koalīciju ietvaros un veicinātu valdības profesionālismu, preses brīfingā pauda V. Zatlers. Lai nostiprinātu valdības politisko atbildību, V. Zatlers ierosina Satversmē paredzēt pienākumu valdības locekļiem nodot zvērestu. Savukārt prezidenta atstādināšanas procedūru V. Zatlers vēlas nodot Satversmes tiesai, nevis Saeimai.

Valsts prezidents Valdis Zatlers patlaban vērtē vairākas iespējas, kā iesaistīties politiskajā dzīvē pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām 7.jūlijā, intervijā laikrakstam Diena sacīja Zatlers.

«Līdz pilnvaru beigām būšu politiski neitrāls, bet es konsultēšos ar visiem politiķiem, kuri vēlēsies ar mani konsultēties, un ar daudziem cilvēkiem ārpus politikas, lai noskaidrotu, kas ir labākais veids, kā panākt mērķi - godīga, labi pārvaldīta Latvija, Saeima un valdība bez oligarhiem,» sacīja Zatlers.

Konkrētus plānus Zatlers neatklāja, taču atzina, ka viņam ir vīzija, kas top. Zatlers patlaban arī tiekoties ar daudziem sabiedrībā pazīstamiem un mazāk zināmiem cilvēkiem, lai saprastu, cik daudzi ir gatavi iet politikā, lai īstenotu šo mērķi kopā ar viņu. Zatlers neizslēdza iespēju, ka nākamajās, iespējams, Saeimas ārkārtas vēlēšanās, piedalīsies kāds jauns politiskais spēks, kas būs gatavs uzņemties tiešo varu pār politiskajiem procesiem.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

"Partijām ir jāatbild uz vēl vienu jautājumu, vai viņi grib atstāt šo Satversmes grozīšanu kā priekšvēlēšanu kampaņas elementu pašvaldību vēlēšanām,” norāda Valdis Zatlers, raksta Diena atsaucoties uz Latvijas Radio.

Valsts prezidents V. Zatlers norāda, ka Saeimai, kavējot Satversmes grozījumu izstrādāšanu, tie varētu kļūt par daļu no nākamajā gadā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kampaņas sastāvdaļu.

“Tā griba nu ir tāda, kādu mēs redzam to šobrīd,” piebilda V. Zatlers, skaidrojot, ka Saeimai trūkst politiskās gribas, gatavojot grozījumus Satversmē. Prezidents izsaka arī kritiku, kas vērsta pret partijām, jo tās nav spējušas skaidri noformulēt savu pozīciju jautājumos, kas skar grozījumus Satversmē. “Ik pa brīdim ir kādi domugraudi, kādi priekšlikumi, bet nav skaidras atbildes uz pamatjautājumiem,” tā V. Zatlers, kurš nākamnedēļ plāno tikties ar Saeimas Juridisko komisiju, lai pārrunātu Satversmes grozījumu izstrādāšanu.

Situācija valstī kopš 13. janvāra nemieriem ir uzlabojusies, un Saeimas atbalsts nepopulāriem budžeta grozījumiem ir lielāks nekā pirms tam, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

“Situācija ir nedaudz mainījusies uz labo pusi, tā ir cita situācija, nekā tā bija janvāra vidū. Tai pašā laikā runāt par politiskās vides kvalitāti, ka būtu samazinājusies atsvešinātība starp varu un tautu, ir krietni, krietni pāragri. Es domāju, ka mēs labākajā gadījumā to varēsim panākt uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šis ir viens no maniem uzdevumiem, ko minēju savā runā – jāpanāk, lai nākamajās vēlēšanās sabiedrība, katrs vēlētājs sajustu, ka vēlēšanas ir notikušas godīgi un viņu griba ir respektēta,” intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze izteicies V.Zatlers.

Sabiedrībā joprojām ir gaidas pēc jaunā, un, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers nolems veidot partiju, tā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu gūt salīdzinoši lielus panākumus, prognozēja sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pēc viņa teiktā, 28.maija prezidenta paziņojums ir kardināli mainījis visu līdzšinējo situāciju. Vēlētāju aptaujas un tendences, kas bija līdz Zatlera paziņojumam, rādīja, ka Saskaņas centrs ir relatīvi ļoti stiprs ar pieaugošu potenciālu, arī Zaļo un zemnieku savienība bija stipra, Vienotība bija uz lejupejošas līknes, Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas popularitāte bija itin zema, un viņiem būtu problēmas pārvarēt 5% barjeru, bet nacionālās apvienība situācija bija relatīvi stabila.

«Tomēr šīs tendences bija līdz vakar vakaram un lielais nezināmais ir, kā rīkosies Zatlers. Ja viņš izšķiras rīkot jaunu politisko spēku un to īsteno, situācija vēlēšanās var izskatīties krietni atšķirīga no tā sadalījuma, kas ir patlaban,» sacīja sociologs.

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

„Uzturēt lata kursu būs sarežģīti, taču jautājums par lata devalvāciju ir slēgts,” šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, Latvijai būs stingri jāīsteno Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā ietvertie pasākumi jāīsteno trīs gadu laikā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka patlaban aktuālākie uzdevums ir veikt strukturālās Zatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsvalsts pārvaZatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsldes reformas.

Reformu partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka eksprezidentu sociālās garantijas ir jāsaglabā, lai viņi varētu turpināt darbu valsts labā katrs savā veidā.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts labā strādā, darbojoties diplomātijā, eksprezidents Guntis Ulmanis pilda amata pienākumus Rīgas pils Atjaunošanas padomē, kā arī ir iesaistījies sporta jomā. Viņš pats atrodas politikas lauciņā - gadījumā, ja viņš nebūtu šajā sfērā, Zatlers varētu iesaistīties arī citu nacionālo jautājumu risināšanā, piemēram, jautājuma risināšanā par valstij svarīgu ēku un pieminekļu likteni.

Esot jāņem vērā, ka eksprezidentiem piemīt autoritāte, tāpēc ir jādod iespēja bijušajiem prezidentiem to izmantot un veikt viņu izvēlētos pienākumus.

Piemēram, apsardze viņam nav vajadzīga personīgajai dzīvē, bet savas drošības dēļ, jo bijusī valsts augstākā amatpersona ir 100% atpazīstama un ir pieņēmusi arī pretrunīgi vērtētus lēmumus.

Lai arī Valsts prezidenta uzticētie uzdevumi Saeimai un valdībai izpildīti nepilnīgi, Valdis Zatlers tomēr izvēlējies Saeimu neatlaist.

«Es saprotu, ka daudzi vēlas Saeimu sodīt, to atlaižot. Taču jaunizveidotai valdībai ir nepieciešams stabils parlamenta atbalsts, nevis uz koferiem sēdoša Saeima,» to Valdis Zatlers teica savā 31. marta vakara uzrunā tautai. Viņš apliecināja, ka no Saeimas partijām esot saņēmis solījumu, ka Satversmes grozījumi V. Zatlera iesniegtajā redakcijā galīgajā lasījumā tiks pieņemti šī gada 8. aprīlī. Šis solījums, kā arī pārējie jau veiktie uzdevumu V. Zatleru mudinājuši izšķirties par Saeimas neatlaišanu. «Ja to prasīs situācija, es arī tagad esmu gatavs atlaist Saeimu, bet es nekad šo soli neizmantošu savu politisko ambīciju apmierināšanai. Saeimas atlaišana nav pašmērķis. Par to, vai mans šodienas lēmums ir bijis pareizs, lai spriež vēsture,» tā V. Zatlers.

Valdis Zatlers, kura termiņš Valsts prezidenta amatā noslēdzās vakar, 8. jūlijā, šodien oficiāli paziņojis par jaunas partijas dibināšanu, pagaidām gan nenosaucot nevienu citu savas komandas dalībnieku.

Kā būtiskāko atšķirību no Vienotības īstenotās politikas jaundibināmās partijas principos V. Zatlers nosauca to, ka viņa veidotais politiskais spēks uzrunās visu tautību cilvēkus.

Zatlera Reformu partijas dibināšanas kongress paredzēts 23. jūlijā – dienā, kad notiks arī tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. Jaundibināmā partija pašlaik aicina savās rindās potenciālos tās biedrus. V. Zatlers mediju pārstāvjus iepazīstināja ar partijas manifestu un desmit jaunā politiskā spēka pamatprincipiem. Starp šiem principiem ir vienādu spēles noteikumu visiem nodrošināšana, mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidošana, tiesu varas neatkarības nodrošināšana. Tāpat nodokļiem jābūt saprotamiem un samērojamiem, bet konkurencei uzņēmējdarbībā – godīgai. Starp reformējamām nozarēm V. Zatlers minēja arī izglītību.

Līdzšinējais prezidents Valdis Zatlers apsverot trīs iespējas, kā turpmāk varētu darboties sabiedrības labā - startēt ārkārtas Saeimas vēlēšanās, nodibinot jaunu partiju, pievienoties apvienībai Vienotība vai izveidot nevalstisku organizāciju, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Prezidentam tuvu stāvoši cilvēki raidījumam gan neapstiprina Saeimas kuluāros izplatīto ziņu, ka Uzņēmumu reģistrā jau ievākta informācija par partijas dibināšanas nosacījumiem. Tomēr Rīgas pilī valdot pārliecība, ka pēc savas nepārvēlēšanas uz otro prezidentūras termiņu Zatlers noteikti negatavojas paiet malā, lai mierīgi noskatītos, kas notiks pēc viņa rosinātā lēmuma par Saeimas atlaišanu.

Pēc sev neveiksmīgā prezidenta vēlēšanu iznākuma, dodoties prom no Saeimas nama, Zatlers intervijā Nekā personīga sacījis, ka pagaidām nevēlas izpaust konkrētu plānu, kā turpmāk gatavojas darboties politikā. Prezidents atzinis, ka par to varēs runāt tikai pēc 8.jūlija, kad būs beidzies viņa prezidentūras termiņš. Zatlers norādījis, ka vispirms vēlas pabeigt līdz sava amata pilnvaru beigām darāmos darbus. Gaidāms, ka Zatlers iesniegs Saeimā vairākus likumu grozījumus, kuru mērķis ir radīt godīgākus noteikumus priekšvēlēšanu kampaņā pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām, piemēram, paredzot politiskās reklamēšanās ierobežojumus. Bez tam tiekot apsvērts aicināt parlamentu lemt par jau sen iepriekšējā Saeimā rosināto, bet deputātu atsaucību neguvušo normu, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju finansēšanā pieļautām nelikumībām.

Latvijas lielākā traģēdija ir fakts, ka pie varas esošie cilvēki nespēj plānot savas darbības un tās izskaidrot iedzīvotājiem. Šādu atziņu raidījumā 900 sekundes pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers.

«Tā ir mūsu lielākā traģēdija. Mēs nemākam neko plānot un tos plānus izskaidrot,» teica prezidents.

Nespēju domāt ilgtermiņā un skaidrot savas ieceres sabiedrībai uzskatāmi ilustrējot paziņojums par Rīgas pirmās slimnīcas slēgšanu. Šāds plāns apstiprināts jau pirms vairākiem gadiem, taču pie varas esošie politiķi tā realizāciju vilcinājuši, jo slimnīcā, kuru grasās slēgt, neapdomīgi investēti lieli līdzekļi.

Skaidrība neesot arī par veselības aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem un apjomu.

Prezidents atgādināja, ka valdība veselības aprūpei apņēmusies tērēt 3.4 % no IKP. «Ja iekšzemes kopprodukts sarūk par 20 %, tad par 20 % vajadzētu samazināt arī veselības aprūpei atvēlamos līdzekļus, taču tiek samazināts par 40 % un vairāk,» saka prezidents.

Ekspremjeri Aigars Kalvītis (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī esošais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir bijuši atbilstošākie premjeri attiecīgajā laikā, taču viņu darbību nevar salīdzināt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pirmo pusgadu sastrādājās ar Kalvīti, bet premjera amatam nominēja gan Godmani, gan divas reizes arī Dombrovski, intervijā aģentūrai BNS izvairījās atzīt, kurš no Ministru prezidentiem bijis veiksmīgākais.

«Katram premjeram ir atvēlēta konkrēta ekonomiskā un sociālā situācija valstī, un katrs premjers nonāk savā ļoti specifiskā situācijā. Tā bija pilnīgi atšķirīga gan Kalvītim, kurš tomēr demisionēja, tā bija pilnīgi atšķirīga Godmanim, kura laikā valsts iegāja krīzē, un tā bija pilnīgi atšķirīga Dombrovska pirmās valdības laikā, kas sāka krīzes viszemākajā punktā, ieguva sabiedrības uzticību un beidza kā mazākumvaldība. Nevar pat salīdzināt Dombrovska pirmo un otro valdību. Katrs laiks reāli prasīja premjera darba kārtības prioritāšu sarakstu, un bieži vien tas bija neatliekamu darbu saraksts, kur bieži vien izvēles iespējas bija minimālas,» klāstīja Zatlers.

«Ja B. Fliks [aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks] apgalvo, ka biļetes iegādātas par īpašām cenām, tad vēlos uzzināt, kādi ir airBaltic cenu politikas kritēriji, un kāpēc man, pērkot biļetes airBaltic, tika izrakstīti rēķini, par kuriem tagad jādiskutē. Nekādas atlaides sev vai saviem ģimenes locekļiem neesmu prasījis, un Flika teiktais ir meli,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda bijušais Latvijas prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas, airBaltic vēlējās nodrošināt sev papildu publicitāti, nodrošinot, ka Valsts prezidents atvaļinājumā dodas tieši ar airBaltic, nevis kādu citu aviokompāniju. Manā izvēlē lidot ar airBaltic noteicošais bija tas, ka, būdams Latvijas Valsts prezidents, lidoju ar nacionālo aviokompāniju,» turpina Zatlers.

Zatlers ir pārliecināts, ka «par Flika patvaļu cenu politikā liecina arī žurnālistu vizināšana uz viņa personīgo preses konferenci Berlīnē 15.jūnijā, kur airBaltic nodrošināja transportu un arī sedza aviobiļešu izmaksas».

Valdošā koalīcija ir agonējusi jau no Ziemassvētkiem un premjers Ivars Godmanis ir bijis šīs koalīcijas ķīlnieks, TV3 raidījumam Nekā personīga, norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Tomēr šī valdība un šī koalīcija bija iekšēju pretrunu plosīta. Iekšējās pretrunas bija par pamatjautājumiem. Tādiem, kā valdības reorganizācija. Ja šī valdība būtu to izdarījusi, tad jauno valdību varētu sastādīt jau ar jaunu struktūru, jaunu ministriju skaitu, ar jaunu ministru skaitu," norāda V. Zatlers.

Viņš norādīja, ka pazudusi ir iespēja uzreiz veidot jaunu valdību ar jaunu ministru skaitu, ar jaunu ministriju skaitu, ar jaunu ministriju struktūru. Tādējādi ir viena iespēja, kā to izdarīt. Tas ir, ja Saeima šobrīd uzņemas iniciatīvu un atbildību veikt izmaiņas Ministru Kabineta iekārtas likumā līdz jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā.

Reiz gudri vīri Rīgas zoodārzā sprieda, ko būtu labāk celt Valsts prezidenta kārtā, un atrada ārstu Valdi Zatleru.

Pēc tam latvju tauta vairāk nekā gadu sprieda - ir Zatlers oranži domājošs vai notikušais līdzās zvēru krātiņiem ir tikai gana interesanta sagadīšanās.

Pēdējā laika notikumi šajā jomā ir gandrīz vai aizraujoši, tomēr rada daudz dažādus jautājumus. Nu piemēram... Kā bija iespējams, ka premjers Ivars Godmanis vismaz kaut kādā mērā atguva prezidenta uzticību pēc tam, kad bija atzinis - attiecībā uz valdības reorganizāciju kļūdījos, un ir skaidrs, ka tā ir jāveic. Turklāt jāveic atbilstoši tieši Tautas partijas (TP) beidzamā laika trieciennieka Edgara Zalāna izstrādātajam plānam. Tas nekas, ka vēl tikai dažas dienas iepriekš tika noriets paša Godmaņa izstrādātais valdības apcirpšanas plāns, jo tas diez ko nepatika nevienai koalīcijas partijai, bet galvenokārt TP.

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība turpmākajās sarunās par koalīcijas izveidi piedalīsies kopā un veidos ekspertu grupas valdības deklarācijas izstrādei, otrdien pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Vienotības līderis Valdis Dombrovskis.

Nākamajās divās sarunu kārtās trešdien un ceturtdien Vienotība un ZRP tiksies ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC). ZRP un Vienotībai piektdien paredzēta arī vēl viena divpusēja tikšanās. Diskusijas par partiju atbildības sfērām valdībā sāksies pēc šīm sarunu kārtām, teica Dombrovskis.

Viņš pavēstīja, ka abas partijas vienojušās izveidot ekspertu grupas, kas darbosies trīs jautājumu blokos – ekonomikas un finanšu, tiesiskuma un drošības, kā arī humanitārajā blokā, kas iekļauj sociālos jautājumus, izglītību un kultūru.

Jau otrdien tiks deleģēti šo grupu vadītāji. Sākotnēji ekspertu grupās darbosies Vienotības un ZRP pārstāvji, bet laika gaitā plānots piesaistīt arī citus partnerus. Šo ekspertu grupu uzdevums būs izstrādāt valdības deklarāciju, kā arī diskutēt par jautājumiem, kurus partijas vēlas izskatīt padziļināti, - augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku.

Bijušais ķirurgs, kurš piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas operācijās, Latvijas prezidents Valdis Zatlers iestājas pret baiļu radīšanu Eiropā saistībā ar kodolkrīzi Japānā, kā arī slavē Japānas valdības darbu, vēsta euobserver.com.

«Divas nedēļas pēc [Černobiļas] avārijas es tur pavadīju divus mēnešus, 30 km zonā. Pirmajās naktīs es gulēju uz zemes, kas bija radioaktīva. Tāpēc es ieguvu lielu pieredzi, kas notiek pēc tam, kāds ir kaitējums dabai, kāds ir patiesais kaitējums cilvēkiem un cik liela ir šo postījumu zona,» Zatlers stāstījis interneta vietnei.

Viņš teicis, ka atkal apmeklējis Černobiļu uz Ukrainas - Baltkrievijas robežas 33 gadus pēc kodolkatastrofas, un piebildis, ka būs nepieciešami aptuveni 300 gadi, lai teritorija kļūdu droša.

Medijs norāda, ka 1986.gadā Padomju valdība mēģināja slēpt to, kas noticis.

«Tajā laikā mākonis jau bija pārgājis pāri Latvijai. Viņi ne vien nesniedza nekādu informāciju kaimiņvalstīm, bet pat mēs, kas bijām iekšā, tikām turēti neziņā. Nebija glābšanas plānu, nekā. Tas bija ļoti pēkšņi. Viņiem bija plāni attiecībā uz kodoluzbrukumu, bet neviens nebija gatavs negadījumam atomelektrostacijā,» stāstījis Zatlers.

Vienojoties par nepieciešamām strukturālajām reformām, valdībai ir jābūt kā vienai komandai, jo šis nav laiks, lai cīnītos par naudu, bet par labāku valsti, LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Jau ziņots, ka šodien, 15.septembrī ir sasaukta ārkārtas valdības sēde par strukturālām reformām valsts pārvaldē.

Laika ir palicis ļoti maz, un jebkura vilcināšanās var apdraudēt to, ka atkal varētu tikt pieņemti vienas nakts lēmumi, pieļāva V.Zatlers. Viņš gan atzina, ka šīs dienas valdības sēde nebūs galapunkts un darbs pie strukturālajām reformām tiks turpināts.

«Būtiskākais ir, lai ierēdņi, nozarēs strādājošie un galvenais - pilsoņi saprastu, kādus ieguvumus strukturālās reformas viņiem dos,» sacīja V.Zalters.

Reformām ir jābūt, bet no tām ir jābūt ieguvumiem, nevis zaudējumiem, it sevišķi veselības aprūpes un izglītības nozarēs, jo ja tiek slēgta kāda izglītības iestāde, tad ieguvumam jābūt tādam, ka esošie bērni sāk mācīties labākā skolā, bet veselības aprūpē ir jābūt skaidrībai un nevar vienkārši veselai ilgus gadus izveidotai ārstu speciālistu komandai vienā dienā pateikt, ka viņiem vairs nav darba un slimnīca tiek slēgta.