ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ceturtdien piešķīra 415 miljonus ASV dolāru trim kompānijām, lai tās izstrādātu komerciālas kosmosa stacijas.

NASA cer, ka šīs kosmosa stacijas nomainīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kurai paredzēts izbeigt darbību ap šī gadu desmita beigām.

Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin", aeronautikas un kosmosa kompānija "Nanoracks" un aizsardzības līgumdarbu uzņēmums "Northrop Grumman" ieguva kontraktus attiecīgi 130 miljonu, 160 miljonu un 125,6 miljonu dolāru vērtībā.

Iepriekš 140 miljonu dolāru vērts kontrakts ar līdzīgu mērķi tika piešķirts kompānijai "Axiom Space".

NASA arvien vairāk vēršas pie privātiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu aparatūru, ko NASA kādreiz ražoja pati. Aģentūra to dara, lai samazinātu izmaksas un fokusētos uz saviem ambiciozajiem mērķiem, starp kuriem ir cilvēku koloniju veidošana uz Mēness un gatavošanās pilotētai misijai uz Marsu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien demonstrēja divu jaunu kosmosa skafandru prototipus, kas ir svarīga daļa no ASV plāna atgriezties uz Mēness līdz 2024.gadam.

Divi NASA inženieri Mēness programmai «Artemis» paredzēto skafandru prototipus demonstrēja pārvaldes galvenajā mītnē Vašingtonā.

«Šis ir pirmais skafandrs, kuru mēs esam izstrādājuši aptuveni 40 gadu laikā,» pavēstīja NASA skafandru izstrādes biroja direktors Kriss Hansens. «Šodien jūs redzat hermetizētā apģērba prototipu. Dzīvības nodrošināšanas sistēma ir laboratorijā Hjūstonā. Mēs gribam sistēmas, kas ļaus mūsu astronautiem būt zinātniekiem uz Mēness virsmas.»

Viens skafandrs ir oranžs un tiks valkāts kosmosa kuģa iekšienē. Daudz lielāks, galvenokārt baltas krāsas skafandrs tiks valkāts uz Mēness virsmas.

Ar jaunajiem skafandriem būs daudz vieglāk iet, locīties un pietupties, staigājot pa Mēness virsmu, pavēstīja NASA vadošā skafandru inženiere Eimija Rosa.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atsauc Īlona Maska tuva sabiedrotā tehnoloģiju miljardiera Džareda Aizekmena kandidatūru Nacionālās aviācijas un kosmosa administrācijas (NASA) vadītāja amatam.

Tramps pērn decembrī vēl pirms atgriešanās prezidenta amatā sacīja, ka vēlas, lai nākamais NASA vadītājs būtu tiešsaistes maksājumu uzņēmējs Aizekmens, kas ir izgājis atklātā kosmosā.

Taču nedēļas nogalē viņš savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka "pēc rūpīgas iepriekšējo saišu izvērtēšanas es atsaucu Džareda Aizekmena kandidatūru NASA vadītāja amatam".

"Es drīzumā paziņošu par jaunu kandidātu, kas būs orientēts uz misiju un izvirzīs Ameriku kosmosā pirmajā vietā," norādīja Masks.

Laikraksts "New York Times" iepriekš ziņoja, ka ir gaidāms šāds solis, jo prezidents uzzinājis, ka Aizekmens ziedojis naudu prominentiem demokrātiem.

Jautāts par šo laikraksta publikāciju, Baltais nams ziņu aģentūrai AFP e-pastā atbildēja, ka ir "būtiski, lai nākamais NASA vadītājs pilnībā atbilstu prezidenta Trampa programmai "Amerika pirmajā vietā"".

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadītājs Šons Dafijs otrdien apstiprinājis ziņas, ka tiek plānota kodolreaktora būve uz Mēness.

"Mēs atrodamies sacensībā par Mēnesi, sacensībā ar Ķīnu par Mēnesi, un, lai iegūtu uz Mēness bāzi, mums nepieciešama enerģija," norādīja Dafijs, kurš pilda arī ASV transporta ministra pienākumus.

Viņš piebilda, ka kodoldalīšanās tehnoloģija ir tik svarīga, ka tās izpētei jau iztērēti simti miljoni dolāru.

"Tagad mēs ejam tālāk par izpēti," uzsvēra NASA vadītājs. "Sāksim izmantot mūsu tehnoloģiju, lai patiesi padarītu to par īstenību."

Pirmdien tīmekļa izdevumā "Politico" parādījās ziņas, ka NASA cer jau 60 dienu laikā saņemt no nozares pārstāvjiem konkrētus piedāvājumus par 100 kilovatu reaktora būvi uz Mēness, kas varētu sākt darboties 2030.gadā.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.

«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) veicis pirmo izmēģinājuma braucienu pa Sarkanās planētas virsmu.

Visurgājējs nobraucis četrus metrus uz priekšu, tad pagriezies par deviņdesmit grādiem un pabraucis nelielu attālumu atpakaļ. NASA inženieri Curiosity braucienu nosaukuši par izdevušos, jo visas iekārtas strādājušas kā paredzēts.

«Tas nevarētu būt vēl svarīgāk. Mēs esam izbūvējuši visurgājēju, tāpēc, kamēr viņš stāvēja uz vietas mēs patiesībā neko nebijām sasnieguši. Šis ir liels notikums,» sacīja NASA pārstāvis Peters Teizingers (Peter Theisinger).

Db.lv jau vēstīja, ka Curiosity uz Sarkanās planētas nolaidās 5. augustā, lai nodarbotos ar dzīvības pēdu meklēšanu. Vieta, kur nolaidās visurgājējs, nosaukta «Bredberija nolaišanās vietu», tādējādi godinot ASV rakstnieku Reju Bredberiju, kurš sarakstījis Marsiešu hronikas.

ASV kosmosa izpētes aģentūra NASA uzsākusi atbalsta programmu, kuras ietvaros tiks finansēti pētījumi, lai izstrādātu 3D pārtikas printerus.

Lai gan šāda izdeja varētu izskatīties kā nākusi no zinātniskās fantastikas filmām, inženieri jau izgatavojuši 3D printerus, kas spēj «izprintēt» šokolādi. Kompānija Systems & Materials Research Corporation, kas šādu printeri izstrādāja, saņēmusi NASA grantu, lai turpinātu attīstīt tehnoloģiju.

Nākošais ēdiens, ko Systems & Materials Research Corporation plāno «izprintēt» būšot pica. Kompānija apņēmusies picu radīt nākamo divu nedēļu laikā.

Paredzēts, ka printeris vispirms radīs mīklas kārtu, kas procesa laikā tiks arī cepta. Pēc tam printeris sajauks tomātu pulveri ar ūdeni un eļļu, lai radīt tomātu mērci. Savukārt picas garnējums tiks veidots no dzīvnieku, pienu un augu izcelsmes proteīniem.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pienācīga izmēra skafandru trūkuma dēļ atcēlusi šonedēļ iecerēto astronaušu Annas Makleinas un Kristīnas Kohas vēsturisko izgājienu kosmosā no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS).

Makleinai un Kohai bija paredzēts piektdien veikt pirmo tikai sieviešu izgājienu kosmosā, lai SKS paneļiem uzstādītu baterijas.

NASA paziņoja, ka spiesta atcelt izgājienu saistībā ar skafandru pieejamību stacijā. Kā norādīja NASA, abām sievietēm vajadzīgs skafandrs ar vidēja izmēra krūšu daļu, bet pieejams ir tikai viens.

Tādēļ Koha piektdien veiks izgājienu kosmosā, taču ar kolēģi vīrieti - astronautu Niku Heigu.

Tuvāko gadu laikā Krievija iecerējusi kosmosā nosūtīt «gravitācijas traktoru», kurš pie asteroīda Apofisa pārbaudīs tehnoloģiju, kas varētu mainīt asteroīdu trajektorijas un tādējādi radīt veidu, kā pasargāt Zemeslodi no sadursmes.

Krievijā notikušajā Starptautiskajā aviācijas un kosmosa izstādē valsts Centrālais zinātniski pētnieciskais mašīnbūves institūts norādīja, ka šāds lidojums varētu tikt veikts jau 2020. gadā.

Tāpat Krievija plāno 21. gadsimta divdesmitajos gados uz Jupitera pavadoni Ganimēdu nosūtīt iekārtu, kas mēģinās uz planētas atklāt dzīvības pazīmes, pavēstījis institūts.

Ideja par «gravitācijas traktoriem», kas varētu ietekmēt zemei bīstamu asteroīdu trajektorijas, NASA inženieriem radās pirms vairākiem gadiem.

Asteroīds Apofiss tika atklāts 2004. gadā un paredzēts, ka 2029. gadā tas Zemeslodei palidos tuvu garām. Sākumā zinātnieki aprēķināja, ka pastāv gandrīz trīs procentu iespēja, ka tas ietrieksies Zemeslodē. Vēlāk iespēja, ka asteroīds ietrieksies Zemeslodē vai Mēnesī tika novērtēta kā viens no 250 tūkstošiem.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde New Horizons otrdien izdzīvojusi vēsturiskajā lidojumā garām Plūtona pundurplanētai, sniedzot astronomiem iespēju tuvāk iepazīties ar šo tālo debess ķermeni.

Misijas operācijas vadība ziņo, ka pēc lidojuma garām Plūtonam saņemts signāls no New Horizons, kas liecina, ka zonde ir neskarta un spējīga sazināties ar vadības centru.

Lidojot ātrāk par jebkuru jebkad uzbūvēto kosmosa kuģi, New Horizons vistuvāk Plūtonam atradās otrdien plkst.14.49, palidojot tam garām 12 500 kilometru attālumā. Zonde lidoja ar ātrumu aptuveni 49570 kilometri stundā un lielāko daļu dienas pavadīja, uzņemot Plūtona attēlus un nesazinoties ar vadības centru.

Zinātnieki kontaktu atjaunošanos uzņēma ar skaļiem aplausiem, jo pat niecīgākā kosmosa atlūza, nonākot sadursmē ar zondi, varēja to iznīcināt kopā ar visiem tās zinātniskajiem instrumentiem.

Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.

Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.

Šonedēļ uz Kalifornijas Zinātņu centru (California Science Center) tika pārvests atspoļkuģis Endeavour, kura pēdējais lidojums kosmosā notika 2011. gada pavasarī. Ceļojumu uz zinātņu centru Endeavour veica pārveidotas NASA Transporta pārvadājumu lidmašīnas 747 «mugurā».

Atspoļkuģa Endeavour pēdējā misija kosmosā notika 2011. gada maijā, kad tas Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāja kravas ar kravas platformu ExPRESS Logistics Carrier 3, kā arī zinātnisko instrumentu Alpha Magnetic Spectrometer. Tas bija 25. un pēdējais Endeavour lidojums kosmosā, kā arī pēdējais NASA lidojums kosmosā, kurā tika izmantots atspoļkuģis.

Turpmāk atspoļkuģis Endeavour atradīsies muzejā Kalifornijā, kur tas būs pieejams interesantu apskatei.

Endeavour pirmais lidojums notika 1992. gadā, kad tika veikts satelīta Intelsat remonts.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Marsa izpētes pašgājējs robots Curiosity atradis pierādījumus, ka uz Sarkanās planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai, otrdien pavēstīja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

«Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide,» skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. «Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.»

Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis.

Paraugi iegūti no nogulumiežiem.

Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni.

Pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde Voyager-1 izlidojusi ārpus Saules sistēmas, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, kas aizkuģojis ārpus Saules sistēmas.

Par izlidošanu no Saules sistēmas liecina no zondes saņemtie dati, ka Voyager-1 vairs nav Saules radiācijas ietekmē.

2012.gada 25.augustā zondes mērinstrumenti reģistrējuši būtiskas starojuma izmaiņas, pastiprinoties ārējam kosmiskajam starojumam, skaidroja eksperti.

«Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,» skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) uzņēmis pirmos attēlus uz Marsa jeb tā dēvētās Sarkanās planētas, informē pasaules mediji.

Jau vēstīts, ka Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt, kā mainījies planētas klimats, kā arī – vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas neilgi pēc pulksten 10:30, svētdien (pulksten 20.30 pēc Latvijas laika).

ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren) šo projektu nodēvējis par «neticamu sasniegumu», jo iepriekš planētu izpētē nekas tāds vēl nav darīts.

Krievijas kandidāte skaistuma konkursā Mis Zemeslode 2012 izraisījusi pamatīgu skandālu, kad reklāmas video kritizējusi savā valstī valdošo korupciju un norādījusi uz dažādām Krievijas problēmām, nosaucot to par lielu un nabadzīgu valsti.

24 gadus vecā Natālija Pereverzeva uz jautājumu, kāpēc viņa lepojas ar savu tēvzemi sniedza atbildi, ka bez tās nevar sevi iedomāties. «Mana valsts ir viss, kas man pieder – cilvēki, kurus es mīlu. Krievija ir silta un gaiša,» sacīja N. Pereverzeva.

Tomēr tajā pašā laikā Krievija ir arī daudz cietusi valsts, kuru bez žēlastības gabalos sarauj negodīgi cilvēki, savā video vēstījumā pauda N. Pereverzeva.

«Mana Krievija ir arī kā liela artērija, no kuras tās labklājību izsūc pāris «izredzēto» cilvēku. Krievija ir ubagotājs. Mana Krievija nespēj palīdzēt saviem pensionāriem un bāreņiem. Tā asiņo no iekšienes – ārsti un skolotāji no tās bēg. Mana Krievija ir nepārtraukts karš Kaukāzā. Mana Krievija gāza fašismu, taču uzvaru ieguva uz miljoniem cilvēku dzīvību rēķina,» uzskaita N. Pereverzeva.

«Par šo telefona zvanu varētu ironiski pasmaidīt. Ar prātu jelgavniece Ingrīda Bite uzreiz saprata, ka preču piegādātāja stāsta pilnīgas muļķības. Bet, pirmkārt, zvans neapšaubāmi bija adresēts pavecākam cilvēkam, un, otrkārt, satraukumu radīja tas, ka zvanītāja zināja vai arī pārliecinoši blefoja par sirmgalvi, kura mīt dzīvoklī un kurai pirkts Dormeo matracis,» raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Cilvēki, kuri guļot uz televīzijā reklamētajiem Dormeo matračiem, esot nolemti lēnai nāvei un ar viņiem esot pilna Jelgavas slimnīca... Saasinoties tieši sirds slimības. Man šī saruna bija nepatīkama, jo manai mātei ir 94 gadi un jau piecus gadus viņa guļ uz Dormeo matrača,» sarunu laikrakstam pārstāstījusi I. Bite, kura esot saistīta ar Jelgavas slimnīcu un tur šādu slimnieku skaita pieaugumu nemanot.

Sieviete apgalvojusi, ka izplata nevis Dormeo, bet pēc NASA tehnoloģijām izgatavotus matračus. Tie pašlaik esot par 134 latiem, bet patiesībā maksājot 1500 latus. Pusstundas laikā pircējam jāsagādā nepieciešamā summa. Tā esot akcija pircējiem vecumā no 65 līdz 100 un vairāk gadiem, ko atbalstot Čehijas vēstniecība.

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Mēness un planētu institūts (LPI), ASV pilsētā Hjūstonā bāzēta organizācija, kas specializējusies planētu zinātniskajos pētījumos, augšupielādējusi savu plašo kolekciju ar fotogrāfijām, kas uzņemtas slavenās 1969. gada Apollo 11 Mēness misijas laikā, vēsta Relaxnews.

Apollo 11 bija NASA kosmosa kuģis. Tā bija pirmā misija, kurā pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēki nolaidās uz Mēness virsmas un pēc tam atgriezās uz Zemes. Misija sākās 1969. gada jūlijā. Apkalpē ietilpa Nīls Ārmstrongs, Maikls Kolinss un Edvīns Oldrins.

Tagad astronomijas mīļotāji bez maksas var aplūkot attēlus internetā. Kolekcija ietver līdz šim nepubliskotas fotogrāfijas, kuras uzņēmuši astronauti, kā arī kosmosa kuģa interjera atspoguļojumu, ļaujot neklātienē izjust tā laika Mēness misijas atmosfēru.

Daļu no fotogrāfijām piedāvājam aplūkot šī raksta galerijā.

Institūta kolekcija aplūkojama, klikšķinot šeit.

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.