Ziemeļkorejas vadonis jeb «apbrīnojamais ģenerālis, kurš nolaidies no zvaigznēm» Kims Čenirs bijis liels Elizabetes Teilores un ļoti svaiga sašimi fans, kā arī nepārspējams golfa spēlētājs.

Desmit mazāk zināmus faktus par nu jau aizsaulē aizgājušo Kimu Čeniru apkopojis izdevums The Guardian.

1. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs bija dzimis… Izrādās neviens īsti nezin, kur un kad. Pēc viņa ģimenes kultivētās leģendas, viņš bija dzimis sava tēva koka būdiņā Ziemeļkorejas svētajā kalnā Paektusanā 1942. gadā.

Leģenda vēsta, ka tajā brīdī debesīs bija redzama bezdelīga, kas iezīmēja pavasara atnākšanu. Debesīs iemirdzējās jauna zvaigzne, un būdiņas tuvumā tika novērota dubultā varavīksne. Tikmēr bijušās Padomju Savienības arhīvos tiek minēts, ka Kims Čenirs dzimis Sibīrijas ciematā Vjatkā 1941. gadā.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās valsts galvaspilsētas Phenjanas ielās, lai atvadītos no mirušā diktatora Kima Čenira.

K. Čenira mirstīgās atliekas cauri galvaspilsētai tika vestas melnā katafalkā, kas bija izgreznots ar baltām krizantēmām. Šīs puķes Korejā simbolizē sēras. Katafalkam sekoja vairākas automašīnas, kurās atradās K. Čenira ģimenes locekļi un Ziemeļkorejas režīma valdības līderi.

Līdzās limuzīnam ar K. Čenira mirstīgajām atliekām gāja arī Ziemeļkorejas režīma varas pārņēmējs, diktatora dēls Kims Čenuns.

Par bēru ceremonijas norisi Ziemeļkoreja sniegusi maz detaļu. Valsts televīzijas nofilmētajos kadros bija redzami raudoši cilvēki, kas nolieca galvas, kad tiem garām virzījās automašīna ar milzīgu K. Čenira portretu.

«Sniegs krīt kā asaras. Kā gan debesis var neraudāt, kad mēs esam zaudējuši savu ģenerāli, kas bija debesu sūtīts? Nāve ir šķīrusi mūs no ģenerāļa – cilvēki, kalni un debesis – visi raud asins asaras,» Ziemeļkorejas telvīzijai sacīja kāds karavīrs.

Bijušā un aizsaulē aizgājušā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira (Kim Joung-il) personīgais pavārs Kendži Fudžimoto (Kenji Fujimoto), strādājot diktatora pilīs, pieredzējis visai daudz dīvainu lietu. Par tām viņš tagad stāstījis intervijā Pulicera balvas ieguvējam, žurnālistam Ādamam Džonsonam (Adam Johnson).

Bijušā Ziemeļkorejas diktatora personīgais suši pavārs ir no Japānas, un diktatora pilī viņš strādāja laikā no 1988. līdz 2001. gadam, bet pēc tam, aizbildinoties ar ēdiena iegādi, viņš devās atpakaļ uz Japānu, no kuras tā arī neatgriezās.

Saskaņā ar Wikileaks pausto K. Fudžimoto vēlāk strādāja Japānas spiegu aģentūras labā, Japānas televīzijā viņš uzstājās kā «Kima Čenira eksperts», tāpat bijušais pavārs ir izdevis grāmatu «Es biju Kima Čenira pavārs» (I was Kim Jong Il's Cook). Pēc tās nākšanas klajā drošības apsvērumu nolūkos K. Fudžimoto ikdienā valkāja bruņuvesti.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdienas pēcpusdienā pārtrauca darbu, lai ar klusuma brīdi pieminētu valsts ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves gadadienu.

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās Phenjanā, kur svinīgā ceremonijā tika atvērsts mauzolejs, kurā guldītas K. Čenira balzamētās mirstīgās atliekas. Mauzolejā jau atrodas Ziemeļkorejas dibinātāja K. Čenira tēva Kima Irsena mūmija.

K. Čenirs ar sirdstrieku mira 2011. gada 17. decembrī. Ziemeļkorejas diktators bija sasniedzis 69 gadu vecumu un pēc viņa nāves valstī tika izsludinātas sēras. K. Čenira bēru dienā valsts galvaspilsētu Phenjanu piepildīja histēriski raudošu cilvēku pūļi, lai sērotu par vadoņa nāvi. Valsts oficiālā ziņu aģentūra vēstīja, ka par mirušo vadoni sēro arī daba un dzīvnieki.

K. Čenira nāves pirmajā gadskārtā Phenjanā valdījis priecīgāks noskaņojums, vēsta AP. Tas saistīts ar valsts sekmīgi veikto satelīta palaišanu kosmosā. Db.lv jau vēstīja, ka aplēses liecina - valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu (Kim Jong-un) pērn noticis atentāta mēģinājums. Kopš tā laika valstī ievērojami paaugstināts drošības līmenis, liecina ASV militāra rakstura domnīcas RAND Corporation ziņojums, kurā arī teikts, ka Ziemeļkorejas režīma sabrukšana «ir tikai laika jautājums».

Ziņojumā, kura nosaukums ir «Gatavojoties iespējamai Ziemeļkorejas sabrukšanai», RAND Corporation informāciju par drošības paaugstināšanu valstī kopš atentāta mēģinājuma balsta ar anonīmiem avotiem.

Tāpat ziņojumā ir ietverta informācija arī par dažādiem scenārijiem, kā rīkoties, ja nākamais mēģinājums nogalināt valsts līderi ir veiksmīgs, un režīms sabrūk. «Jāseko Ziemeļkorejas attieksmei pret apvienošanos, piedāvājot valstij humāno palīdzību, demobilizējot Ziemeļkorejas armiju un drošības struktūras,» teikts ziņojumā, kurā arī pieminēta potenciāla Ķīnas intervence Ziemeļkorejas sabrukuma gadījumā.

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss trešdien aicināja Ziemeļkoreju neķerties pie soļiem, kas varētu novest pie tās režīma beigām.

«KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai) ir jāizvēlas pārtraukt izolēt sevi un jāatsakās no dzīšanās pēc kodolieročiem,» paziņoja ministrs.

Ziemeļkorejas ekonomika - fotogrāfijās

«KTDR vajadzētu atteikties apsvērt jebkādu rīcību, kas varētu novest pie režīma beigām un tās tautas iznīcināšanas,» brīdināja Matiss.

Viņš piebilda, ka ASV pārspēs jebkuru Phenjanas rīcību, kura zaudēs ikvienu bruņošanās sacensību vai tās ierosinātu konfliktu.

Ziemeļkoreja tikmēr ceturtdien paziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir vājprātīgs, un viņš reaģēs tikai uz spēku.

Ziemeļkoreja sabiedrībai atvērusi mauzoleju, kurā guldītas mirušā diktatora Kima Čenira mirstīgās atliekas. Apmeklētājiem gan jāievēro stingra apmeklējuma kārtība.

Sabiedrībai 2011. gada nogalē mirušā Ziemeļkorejas līdera mauzolejs atvērts janvārī. Rietumvalstu tūristiem Ziemeļkorejas līdera mirstīgās atliekas gan iespējams aplūkot vienīgi izmantojot tūrisma organizācijas Young Pioneers Tours pakalpojumus.

Apmeklējot mauzoleju, tūristiem jāievēro stingra kārtība, vēsta ABC News. Mauzolejā aizliegts ienest foto un video aparatūru, mobilos tālruņus, bet pirms ieejas jāļauj sevi nopūst ar spēcīgām gaisa strūklām, lai izvairītos no putekļu daļiņu ienešanas bijušā Ziemeļkorejas diktatora pēdējā atdusas vietā. Tāpat, apmeklējot, mauzoleju, visiem ir jāpaklanās K. Čenira mirstīgo atlieku priekšā.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdien pulcējās valsts pilsētu ielās, lai sērotu par sava diktatora Kima Čenira nāvi.

Raudoši cilvēku pūļi bija redzami valsts galvaspilsētā Phenjanā. Saskaņā ar Ziemeļkorejas oficiālās ziņu aģentūras KCNA vēstīto, pēc K. Čenira nāves «cilvēki locījušies sāpēs».

Skumstošie ziemeļkorejieši pulcējās arī pie milzīgā K. Čenira tēvam veltītā memoriāla centrālajā Phenjanā. Mirušais diktators tiks guldīts blakus savam tēvam.

Db.lv jau vēstīja, ka 69 gadu vecumā miris Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs, kurš valsts galvas amatu ieņēma kopš 1994. gada.

Kima Čenira bēres notiks 28.decembrī Phenjanā, tomēr ārzemju delegācijas uz atvadīšanos no aizgājēja aicinātas netiks. Valstī no 17. līdz 29.decembrim izsludinātas sēras.

Izskanot ziņām ka Ziemeļkorejā, iespējams, notikusi cilvēka izraisīta zemestrīce, Phenjana trešdien paziņojusi, ka veikusi sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu.

Reaģējot uz notikušo, ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi, ziņo diplomāti.

Paziņojums Ziemeļkorejas televīzijā tika nolasīts dažas stundas pēc tam, kad tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, kura epicentrs atradās netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona.

«Pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņēmību, republikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums sekmīgi veikts 2016.gada 6.janvārī plkst.10,» teikts televīzijas diktora nolasītajā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka Ziemeļkoreja ar šo izmēģinājumu pievienojusies attīstītajām kodolvalstīm, piebilstot, ka izmēģināta miniatūra bumba.

Rīsu cena Ziemeļkorejā palielinājusies no pieciem tūkstošiem vonu (aptuveni pieci dolāri) līdz deviņiem tūkstošiem vonu (aptuveni desmit dolāru) par kilogramu rīsu. Cenas, nereti pat 70%, apmērā kāpušas arī citām pārtikas precēm, vēsta Global Post.

Cenu kāpums, visticamāk, esot skaidrojams ar Ķīnas varasiestāžu darbībām, kas pēdējā laikā uzsākusi stingrāku kontrabandas apkarošanu uz Ziemeļkorejas robežas. Stingrāka robežkontrole ir daļa no neoficiālām sankcijām, kas vērstas pret komunistisko režīmu pēc tam, kad tas veica kodolizmēģinājumus.

Rīsu cenas kāpumu vissāpīgāk izjutīs Ziemeļkorejas vienkāršie, nabadzīgie iedzīvotāji. Jau patlaban ANO aplēsusi, ka miljoniem Ziemeļkorejas bērnu netiek pietiekams uzturs.

Tikmēr ANO Drošības padome Ziemeļkorejai piemērojusi jaunas sankcijas, kas līdz šim ir visstingrākās. Saskaņā ar sankcijām, starptautiskā sabiedrība vērsīsies pret Ziemeļkorejas finanšu transakcijām, valsts diplomātu aktivitātēm un preču plūsmu uz komunistisko režīmu.

Dienvidkorejas un ASV valdības Ķīnas finanšu institūcijās atradušas daudzus Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna kontus, kuros glabājas vairāki simti miljonu dolāru, pirmdien vēsta Dienvidkorejas laikraksts Chosun Ilbo.

Seula aicinājusi Pekinu šos rēķinus iekļaut nule kā pieņemtajā ANO Drošības padomes Ziemeļkorejas sankciju rezolūcijā, tomēr komunistiskās Ķīnas vadība ierosinājumu noraidījusi, laikrakstam atklājis informācijas avots.

«Pēc Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas trešā kodolizmēģinājuma Ķīna izrādīja vēlēšanos piedalīties sankcijās pret Ziemeļkoreju, tomēr Pekina negrib skart Phenjanas pašu vārīgāko vietu,» norādīja laikraksta sarunbiedrs.

Kā ziņots, ANO Drošības padome ceturtdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā Ziemeļkorejai noteiktas jaunas sankcijas, šādi izolēto komunistu valsti sodot par pagājušajā mēnesī veikto kodolizmēģinājumu.

Ziemeļkoreja aicinājusi visus ārvalstu tūristus un kompānijas pamest Dienvidkorejas teritoriju, apgalvojot, ka abas valstis atrodas uz kodolkara sliekšņa.

Komunistiskais režīms izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka situācija Korejas pussalā pietuvojusies kodoltermiskajam karam. «Kara gadījumā mēs nevēlamies, lai ciestu Dienvidkorejā dzīvojošie ārzemnieki,» teikts Ziemeļkorejas paziņojumā. Komunistiskais režīms aicinājis visas Dienvidkorejā strādājošās ārvalstu organizācijas, kompānijas un tūristus nekavējoties veikt evakuācijas pasākumus.

Aizvadītās nedēļas nogalē Ziemeļkoreja brīdināja, ka kara gadījumā nebūs spējīga garantēt ārvalstu vēstniecību drošību.

Tikmēr analītiķi un valstu valdības norāda, ka nekas neliecina par Ziemeļkorejas gatavošanos militārām darbībām - ASV un Dienvidkoreja norāda, ka neesot novērojušas pazīmes, kuras signalizētu par ievērojamu Ziemeļkorejas armijas pārvietošanos.

Ziemeļkoreja uzsākusi daļu savu iedzīvotāju evakuāciju pazemes tuneļos, kas aprīkoti ar pārtikas rezervēm, kā arī uzsākusi autobusu un kravas automašīnu maskēšanu. Tajā pašā laikā komunistiskais režīms apstiprinājis pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, anulēšanu.

Dienvidkorejas varasiestādes šādu Ziemeļu rīcību nosaukušas par «kara drudzi» - taktiku, kuru Ziemeļkoreja piekopusi arī agrāk, lai saviem iedzīvotājiem liktu domāt, ka valsts pakļauta drīzam uzbrukumam, un tādējādi palielinātu to atbalstu režīma darbībām, raksta New York Times.

Dienvidkoreja arī noraidījusi Ziemeļu paziņojumu par pamiera līguma anulēšanu, uzsverot, ka, saskaņā ar tā noteikumiem, līgumu anulēt var tikai abas puses kopīgi. Neskatoties uz pēdējo dienu skaļajiem Ziemeļkorejas paziņojumiem, pagaidām neesot liecību, ka komunistiskais režīms būtu gatavs spert kādus dramatiskus soļus.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kims Minseoks laikrakstam norādījis, ka patlaban neesot nekādu liecību par agresīvām darbībām no Ziemeļkorejas puses. Viņš skaidroja, ka pēdējā laika Ziemeļkorejas «draudīgā retorika» paredzēta, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz Dienvidkoreju, kas nesen sākusi ar ASV kopīgas militāras mācības. «Ar savām aktivitātēm Ziemeļkoreja cenšas pastiprināt savu iedzīvotāju solidaritāti un mēģina izdarīt spiedienu uz Dienvidkoreju un ASV. Ja viņi īstenos kādu provokāciju, mēs apņēmīgi atbildēsim un panāksim, ka viņi cieš daudz vairāk [nekā Dienvidkoreja],» sacīja Dienvidu Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes tagad var sasniegt Eiropu, tāpat kā ASV, ceturtdien brīdināja Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī.

Ziemeļkorejas pēdējais starpkontinentālās ballistiskās raķetes (ICBM) izmēģinājums ir Phenjanas «pieaugošā spēka demonstrācija», viņa uzsvēra telekanālam BFM.

«Eiropa, tāpat kā Savienotās Valstis, noteikti ir šo raķešu sasniedzamības robežās,» paziņoja ministre, atzīstot, ka «nedaudzas Rietumu pilsētas» būtu ārpus Ziemeļkorejas raķešu darbības rādiusa.

Pentagons pēc pēdējā Ziemeļkorejas izmēģinājuma paziņoja, ka raķete nolidoja apmēram 1000 kilometrus, pirms tā iekrita Japāņu jūrā 370 kilometrus no Japānas piekrastes.

Tomēr realitātē raķete, ja tā nelido izmēģinājuma trajektorijā, var sasniegt mērķus pat 13 000 kilometru attālumā, paziņoja ASV bāzētās zinātnieku bezpeļņas organizācijas «Union of Concerned Scientists» direktors Deivids Raits.

Ziemeļkorejas varasiestādes noteikušas pagaidu aizliegumu kāzu, bēru, citu svinību un godu rīkošanai, vēsta Dienvidkorejas mediji.

Aizliegums ieviests līdz ar drošības pasākumiem pirms valdošās Korejas Darba partijas VII kongresa, paskaidrojusi Dienvidkorejas amatpersona.

Saistībā ar gatavošanos kongresam ierobežota iebraukšana galvaspilsētā Phenjanā, varasiestādes pastiprinājušas savu pilsoņu izsekošanu, kā arī kontroli uz robežas ar Ķīnu, vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap".

Ziemeļkorejas vadība pirms kongresa valstī cenšas pastiprināt baiļu atmosfēru, skaidrojis aģentūras sarunbiedrs.

Tai vajadzētu samazināt noziedzību, kā arī atturēt iedzīvotājus no mēģinājumiem doties uz ārzemēm.

Kongress sāksies piektdien, un tā mērķis ir nostiprināt Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna varu. Kongresā jāpieņem Ziemeļkorejas iekšpolitikas un ārpolitikas galvenās nostādnes.

Atšķirībā no citām reizēm, kad Ziemeļkoreja pielietojusi agresīvu retoriku, šoreiz savos draudos un solījumos valsts aizgājusi tik tālu, ka jaunajam Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam varētu būt grūti, «saglabājot seju», neiet vēl tālāk.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

«Šoreiz tā atsķirība ir tāda, ka, pirmkārt, šie te [Ziemeļkorejas] paziņojumi tiek ļoti personificēti tieši ar jauno Ziemeļkorejas līderi, kas viņu varētu kaut kādā brīdī nostādīt pozīcijā, ka viņam vairs pašam nav kur atkāpties. Viņš ir tik tālu aizrunājies savos draudos un solījumos dot pretsparu imperiālistiem un kam vien vēl tur ne, ka viņam varētu vienā brīdī būt grūti, saglabājot seju gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski, nespert kaut kādu soli vēl tālāk, kuru, savukārt, Dienvidkoreja, kur arī, kā mēs zinām, ir ievēlēta jauna prezidente, kura tiek raksturota kā diezgan stingras līnijas pārstāve, un arī Amerikas Savienotās valstis varētu uzskatīt par tādu [pamiera] sarkanās līnijas pārkāpumu,» sacīja Riekstiņš.

Palielinoties saspīlējumam saistībā ar notiekošos Ziemeļkorejā, Kima Čenuna vadītā valsts ieteikusi Krievijai apdomāt tās vēstniecības Phenjanā evakuāciju.

Krievijas pārstāvis Deniss Samsonovs norāda, ka Ziemeļkorejas paziņojums tiek izskatīts, taču patlaban netiek plānota Krievijas vēstniecības Phenjanā evakuācija, turklāt tālāks saspīlējums tieši Ziemeļkorejas galvaspilsētā neesot novērots, vēsta Reuters.

Samsonovs arī atklāja, ka citas vēstniecības Ziemeļkorejā saņēmušas līdzīgus paziņojumus.

Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja izteikusies, ka pēc aptuveni mēnesi ilgas retorikas pastāv kodolkara iespēja.

Kā šodien norādīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, atšķirībā no citām reizēm, kad Ziemeļkoreja pielietojusi agresīvu retoriku, šoreiz savos draudos un solījumos valsts aizgājusi tik tālu, ka jaunajam Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam varētu būt grūti, «saglabājot seju», neiet vēl tālāk.

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss brīdinājis, ka karš ar Ziemeļkoreju būtu katastrofāls un vērsis uzmanību uz diplomātisko centienu rezultātiem.

Runājot pasākumā Kalifornijas štatā, Matiss norādīja, ka viņa uzdevums un atbildība ir sagatavot militāros scenārijus, «ja tie būs vajadzīgi». Viņš tomēr uzsvēra, ka Savienoto Valstu centieni šobrīd koncentrējas uz diplomātiju.

Ziemeļkorejas ekonomika - fotogrāfijās

«Amerikas centienus virza diplomātija (...) tie gūst diplomātiskus rezultātus, un es pie tā šobrīd vēlētos palikt,» paziņoja ministrs.

«Kara traģēdija ir pietiekami ir labi zināma, lai tam nebūtu nepieciešams cits raksturojums, kā vien tas, ka tas būtu katastrofāls,» piebilda Matiss.

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

Ziemeļkorejas valdība iecerējusi valsts iedzīvotājiem ļaut sajust Londonas garšu, un topošajā Phenjanas izklaides parkā būvēs pazīstamā Lielbritānijas galvaspilsētas pulksteņa torņa Bigbena kopiju.

Bigbens būs apskatāms «miniatūrās pasaules» izklaides parkā, kuram savas durvis jāatver šā gada otrajā pusē. Kopā ar slaveno pulksteņa torni, parkā plānots izveidot arī citus pazīstamus vēstures pieminekļus, kā, piemēram, Eifeļa torni, vēsta AP.

Izklaides parka celtniecība saskan ar jaunā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna plānu mainīt Phenjanas seju, norāda aģentūra, kas ir vienīgā no rietumu ziņu organizācijām, kurai atļauts strādāt izolētībā dzīvojošajā režīmā.

Ziemeļkorejas galvaspilsētā uzsākta dzīvokļu, veikalu un restorānu celtniecība, kā arī atvērti lielveikali, kuros iespējams iegādāties rietumvalstu preces, tostarp Itālijas vīnu, Šveices šokolādi un svaigi ceptus kruasānus. Tāpat Phenjanā uzsākta minigolfa laukuma celtniecība.

Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Ziemeļkoreja varētu gatavoties jaunam kodolizmēģinājumam, pavēstījis Dienvidkorejas apvienošanās ministrs Rjū Kildže. Par to liecina pastiprināta aktivitāte Ziemeļkorjeas iepriekšējo kodolizmēģinājumu poligonā.

Ministrs norādīja, ka šādas pazīmes ir redzamas, tomēr attiecās tās komentēt sīkāk, jautājumu saistot ar slepenu informāciju, vēsta Reuters. Arī Ziemeļkorejas laikraksts JoongAng Ilbo, atsaucoties uz Dienvidkorejas valdības pārstāvi, vēsta, ka kodolizmēģinājumu poligonā novērota pieaugusi militāro transportlīdzekļu aktivitāte.

Ziemeļkoreja jau veikusi trīs kodolizmēģinājumus. Februārī komunistiskais režīms īstenoja kodolizmēģinājumu, kas saniknoja starptautisko sabiedrību un pret Ziemeļkoreju tika noteiktas ciešākas sankcijas.

Reaģējot uz sankcijām, Ziemeļkoreja nākusi klajā ar vairākiem draudīgiem paziņojumumiem un sarāvusi saites ar Dienvidkoreju, tādējādi pastiprinot saspīlējumu Korejas pussalā. Aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja pavēstīja, ka ir apstiprinājusi kodoluzbrukuma plānu, kas vērsts pret mērķiem Amerikas Savienotajās valstīs un nosūtīja vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10. aprīļa vairs nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

Ziemeļkoreja paziņojusi, ka veiks trešo kodolizmēģinājumu un attīstīs vidējas darbības raķetes, kas vērstas pret tās niknāko ienaidnieku ASV. Ziemeļkoreja jau veikusi kodolizmēģinājumus 2006. un 2009. gadā.

Komunistiskās valsts paziņojums seko ASV Drošības padomes nedēļas sākumā paustajam nosodījumam saistībā ar Ziemeļkorejas raķetes palaišanu kosmosā, kas notika aizvadītā gada decembrī. Tāpat ANO paplašināja noteiktās sankcijas pret komunistisko režīmu, nosakot vairākus aizliegumus ar Ziemeļkorejas rakešu programmu saistītiem cilvēkiem.

Ziemeļkorejas Nacionālās aizsardzības komisija, kuru vada valsts līderis Kims Čenuns, noraidījusi ANO rezolūciju. Komisija uzsvēra, ka decembra raķetes izmēģinājums bijis miermīlīgs, tomēr kopumā programma tiek izvērsta, lai varētu uzbrukt ASV. Komisija solījusi turpināt satelītu nogādāšanu kosmosā un veikt kodolizmēģinājumus, kā nākamo fāzi cīņā ar ASV, kuru Phenjana vaino pastiprinātajās ANO sankcijās. Ziemeļkoreja gan nav konkretizējusi, kad un kur tiks veikts kārtējais kodolizmēģinājums. «Rēķinu kārtošanai ar ASV jānotiek ar spēku, nevis ar vārdiem, jo tā saprot tikai džungļu likumus,» klāstījuši komisijas pārstāvji.

Ziemeļkoreja īstenojusi solījumu uzspridzināt tuneļus Punggye-ri kodolpētniecības vietā. Spridzināšanas procesu vērot bija ielūgti ārvalstu žurnālisti, nevis eksperti, kā sākotnēji tika solīts, kas nozīmē, ka uz vietas nebija neviens, kas pārbaudītu, kas patiesībā ir izdarīts.

Eksperti izsaka pieņēmumu, ka Ziemeļkorejas kodolpētniecības vieta sākusi brukt jau pēc kodolizmēģinājuma 2017. gadā.

Kodolpētniecības poligonā kopš 2006. gada veikti seši kodolizmēģinājumi. Ziemeļkorejas kodolieroču institūts paziņojis, ka vietas demontāža veikta tā, lai visi tuneļi tiktu sabojāti sprādziena laikā, ko eksperti gan nevarēja pārbaudīt.

«Viņi skaitīja: trīs, divi, viens. Un pēkšņi bija milzīgs sprādziens, kuru varēja sajust. Tie putekļu mākoņi un sajūtas, kuras tajā brīdī izjutu, bija neaptveramas,» stāsta kāds žurnālists, kurš bijis netālu no kodolpētniecības vietas, kad to iznīcināja.

Aģentūra LETA ziņo, ka ASV prezidents DonaldsTramps ceturtdien atcēlis 12.jūnijā paredzēto tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.