Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksu pieauguma un izejvielu trūkuma dēļ zivju produkcija kļūs tikai dārgāka, intervijā prognozēja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Pēc viņa teiktā, nozare šobrīd saskaras ar unikālu cenu pieauguma ciklu - lai gan loģiski būtu sagaidīt cenu kritumu, realitātē piecus gadus cenas tikai palielinās.

Endele atzīmēja, ka arī, plānojot budžetu šim gadam, nav pamata cerēt uz izejvielu cenu kritumu, jo zivju krājumi un resursi kopumā neuzlabojas.

"Esmu nozarē jau 20 gadus - iepriekšējie periodi bija tādi, ka, ja vienu gadu cena kaut kam pieauga, tad nākamajā gadā cena samazinājās citreiz vairāk, citreiz mazāk. Katru gadu bija cenu "šūpoles", bet šobrīd jau piecus gadus cenas tikai palielinās," teica Endele.

Viņš skaidroja, ka produkcijas pašizmaksu veido divi lieli izmaksu posteņi - darba alga un izejvielas cena.

"Lai saražotu vienu bundžiņu, bez tā, ka zivs tiek atvesta uz cehu, ir viens cilvēks, kas ar rokām saver zivtiņas uz iesmiem kūpināšanai. Diemžēl šo procesu neizdodas mehanizēt. Esam daudz pētījuši un arī naudu investējuši pilotprojektos par zivju uzvēršanu, bet pašlaik rezultāts nav summējies ar iekārtu. Pēc tam, kad zivs ir nokūpināta, pretī ir viens cilvēks, kas ar rokām iepako šo zivtiņu bundžiņā. Jebkurā gadījumā tas ir roku darbs," stāstīja LZS prezidents.

Pēc viņa teiktā, pēdējo desmit gadu laikā darba alga zivrūpniecības nozarē ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes un šobrīd zivju konserva bundžiņas pašizmaksa ir kļuvusi tieši tāda pati kā konkurentiem Zviedrijā, Norvēģijā un Francijā. Arī tur zivju pārstrādē nav milzīgu algu, jo cehos pamatā strādā iebraucēji.

Tāpat Endele atzīmēja, ka zivs izejvielas cena ir pieaugusi trīs reizes pēdējo desmit gadu laikā. "Ja 2014.gadā zivs maksāja apmēram 30 centus par kilogramu, tad šodien - apmēram eiro. Tas nozīmē, ka tad, kad kūpināta zivs nonāk līdz bundžiņai, tā jau var maksāt sešus septiņus eiro," teica Endele.

Viņš norādīja, ka zivju produkcijas konservi ir produkts, kurā ir gan tradīcijas, gan roku darbs, kas nav aizvietojams ar mašīnām, un tas ir limitēts ražošanā - neviens no zivrūpniekiem šobrīd otru maiņu nevar uzbūvēt, un tas nav produkts, ko var efektivizēt.

"Ja to visu saliekam kopā - darba algas pieaugums vairāk nekā divas reizes, zivs cenas pieaugums trīs reizes, pieaugušas arī visas citas izmaksas, komunālie un energo maksājumi -, tad cenu pieaugums ir neizbēgams," atzina "Karavela" līdzīpašnieks.

Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies vadošie Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi, kas ražo konservētu zivju produktus. Biedrība dibināta 2000.gadā, un tās sastāvā ir 13 Latvijas zivju pārstrādes nozares uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 89,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 13,6% un bija 3,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums 2024.gadā pārsniedza budžetā plānoto, taču, lai gan iepriekšējo gadu būtiskā inflācija pērn galvenajos realizācijas tirgos tika strauji bremzēta, pieaugošās zivju izejvielu cenas un fiksēto izmaksu pieauguma inerce neļāva "Karavela" sasniegt plānotos peļņas rezultātus.

Vadības ziņojumā minēts, ka šī tendence saglabājās visu 2024.gadu, tāpēc koriģēti vadības izvirzītie uzdevumi, par primāro mērķi saglabājot augstus kopējos ražošanas un pārdošanas apmērus.

Kompānijā 2024.gadā saražoja 99 miljonus konservu kārbu un 1473 tonnas kulinārijas produkcijas. Kompānijā saražotā produkcija eksportēta uz 43 valstīm. Eksports pērn veidoja 89% no uzņēmuma pārdošanas apmēra.