Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kam nav nevienas amatpersonas vai arī tās ir mirušas.
To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Pašlaik bez aktuālām amatpersonām ir 8284 uzņēmumi, 6855 ir tādas kompānijas, kuru vienīgā amatpersona ir mirusi, turklāt 6599 uzņēmumi ir bez amatpersonām, un to vienīgais īpašnieks ir miris.
Pusdzīvo problēma
“Tas, ka Latvijā eksistē 8284 nelikvidēti uzņēmumi, kuriem nav neviena aktuāla valdes locekļa, kas veido 4,6% no Latvijā uz šo dienu nelikvidēto uzņēmumu (181 540 šī gada 20. martā) kopskaita, ir fakts, un iemesli šai parādībai var būt dažādi,” situāciju komentē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs korekti pilda savu funkciju, šos datus publiskojot gan valsts iestādēm, gan citiem uzņēmējiem. “Savukārt risinājumi, kā šo pusdzīvo uzņēmumu tēmu sakārtot, ir politiķu, ne Uzņēmumu reģistra kompetence, jo valdes neesamība vēl neliecina par citu Uzņēmumu reģistram nezināmu saistību neesamību, tāpēc šķietami vienkāršākais risinājums – izslēgt šādus uzņēmumus no Uzņēmumu reģistra – nebūtu vienmēr korekts,” skaidro A. Brūvelis. Viņaprāt, šo jautājumu var dalīt pēc diviem pamatkritērijiem: uzņēmumi un komercsabiedrības.
Nepabeigtās reformas sekas
“Kā komerctiesību jomā zināms, politisku diskusiju dēļ pirms vairāk nekā 25 gadiem netika pilnībā veikta komercdarbību regulējušās normatīvās bāzes reforma. Aizbildinoties ar dažādiem gan racionāliem (lieka birokrātija, kas saistīta ar pārreģistrāciju, tās izmaksām, nereti arī nosaukumu maiņu u.c.), gan no pirksta izzīstiem (“zemniecība nav uzņēmējdarbība, bet dzīves veids”), par spīti gan tā laika Uzņēmumu reģistra, gan Tieslietu ministrijas speciālistu ieteikumiem, komercreforma neskāra lielu daļu uzņēmumu, primāri zemnieku, zvejnieku saimniecības,” stāsta A. Brūvelis. Viņš norāda, ka šo nepārreģistrēto uzņēmumu specifika nereti bija tā, ka tie bija reģistrēti kā vienai personai piederoši un vienas personas vadīti uzņēmumi. “Ļoti bieži zemnieku saimniecības reģistrēja personas, kuras jau pirms 30 gadiem bija pensijas vai pirmspensijas vecumā, taču kuras cerēja atsākt dažādus lauksaimniecības darbību veidus, izmantojot pēc neatkarības atgūšanas tiem denacionalizēto zemi. Papildu īpatnība šai uzņēmumu grupai bija tā, ka likumdošana vairumā gadījumu neparedzēja nekādu publisku atgriezenisko saiti uz VID vai Uzņēmumu reģistru, kas vismaz reizi gadā raksturotu šo uzņēmumu darbību – nedz gada pārskatu iesniegšanu, nedz kādu citu datu pārreģistrāciju,” skaidro A. Brūvelis.
Visu rakstu lasiet 25.marta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.