Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.jūlija numurā lasi:

DB Analītika

Pērn saules elektrostacijās saražots divreiz vairāk

Tēma

Latvijas zemo dzimstību nosaka nepietiekams sieviešu skaits fertilā vecumā

Enerģētika

Igauņu atomelektrostacija varētu izmaksāt 3,3 miljardus eiro

Ekonomika

Uzņēmumu kopaina rāda stagnāciju

Apvienošanās

Notiek lielākā mediju aģentūru saplūšana Latvijas vēsturē

Portrets

Kaspars Fogelmanis, nolietotu svina akumulatoru pārstrādes uzņēmuma EcoLead izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Ginta Salmane, TV3 Group vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana bez kapteiņa vienu no lielākajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem SIA Staļi ievedusi dūkstī; lai no tās izrāptos, pēdējo sešu mēnešu laikā tiek īstenoti reanimācijas pasākumi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Staļi īpašniece un valdes locekle Ilze Dambe un SIA Staļi finanšu direktore, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Finanšu un juridisko pakalpojumu centrs Factotum valdes locekle Baiba Grandāne.

Kā kļuvāt par Staļu īpašnieci, ja uzņēmumu vairāk nekā 30 gadus asociēja ar tā izveidotāju Vilni Strazdiņu?

I.D.: SIA Staļi ir mana tēva Viļņa Strazdiņa jaunākais bērns, kuru viņš ir auklējis, audzinājis un attīstījis vairāk nekā 30 gadu garumā. Es esmu Viļņa Strazdiņa meita — vidējais bērns. Ir jaunāks pusbrālis, un ir vecāka māsa. Diemžēl Vilnim Strazdiņam bija veselības problēmas, un mūžībā viņš devās pāragri — 2024. gada septembrī. Tēvs šo uzņēmumu stipri mīlēja, jo tajā ieguldīja visu savu dzīvi, laiku, idejas. To rāda kaut vai tikai viens piemērs: kad Vilnis Strazdiņš tika dēvēts par miljonāru, viņš pats uzlocīja piedurknes un remontēja salūzušas iekārtas. Būtībā viņš šajā uzņēmumā varēja izdarīt jebko.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība. Tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses.Viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu.

Kas ir pašu kapitāls?

Pašu kapitāls ir būtiska uzņēmuma bilances sastāvdaļa. Tas atspoguļo naudas summu, kas tiktu atgriezta uzņēmuma īpašniekiem, ja visi aktīvi tiktu pārdoti un visi parādi nomaksāti.

Pašu kapitāls sastāv no:

- uzņēmuma pamatkapitāla (dibinātāju ieguldījums uzņēmējdarbības uzsākšanai), •

- rezervēm (peļņas daļa, kura tiek novirzīta īpašiem mērķiem), •

- nesadalītās peļņas.

Finansiāli stabils uzņēmums visā savas darbības laikā uztur pozitīvu pašu kapitālu. Tomēr noteiktos apstākļos uzņēmumam var rasties negatīvs pašu kapitāls. Tas parasti notiek, kad uzņēmums ilgstoši cieš zaudējumus, kā rezultātā rodas negatīvs nesadalītās peļņas atlikums.

Redzes un dzirdes aprūpes uzņēmuma OC VISION neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, stāsta Toms Dzenis, SIA OC VISION valdes loceklis un grupas izpilddirektors.

Šogad plānojam pārsniegt 40 miljonu eiro latiņu, turpinot stabilu izaugsmi, neskatoties uz kopējo Baltijas un Latvijas ekonomikas stagnāciju, atzīmē T. Dzenis, piebilstot, ka papildu kapitālu uzņēmumam ļaus piesaistīt arī OC VISION obligāciju iekļaušana Nasdaq Riga biržā. Šis ir kā pirmais solis ceļā uz tuvākajā piecgadē plānoto sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kas sniegs mums iespēju iepazīt publisko tirgu un sākt veidot attiecības un sadarboties ar investoriem, kā arī palielināt korporatīvā zīmola atpazīstamību Centrālās un Austrumu Eiropas reģionā. Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgas un atvērtas attiecības ar kapitāla tirgu, un šī obligāciju emisija apliecina mūsu gatavību būt caurredzamiem, atbildīgiem un uz attīstību orientētiem, spriež T. Dzenis.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Pagājušajā gadā viena no lielākajām uzņēmumu grupām Baltijas reģionā – MV GROUP – piedzīvoja ievērojamu izaugsmi arī Latvijā, kur tās meitasuzņēmums MV GROUP Distribution LV spēja uzlabot savus rezultātus, neskatoties uz dzērienu un pārtikas produktu tirgus lejupslīdi. Uzņēmuma ieņēmumi pieauga par vairāk nekā 8 procentiem, un apgrozījums sasniedza gandrīz 100 miljonus eiro. Šo izaugsmi veicināja gan paplašinātais globālo un reģionālo zīmolu portfelis, gan arī pastāvīgie ieguldījumi klientu attiecību stiprināšanā.

Gada laikā MV GROUP Distribution LV palielināja apgrozījumu no 86,4 miljoniem eiro līdz 93,7 miljoniem eiro, kas nozīmē 8,4 procentu pieaugumu. Atsevišķās produktu kategorijās bija vērojama īpaši strauja izaugsme – konjaka pārdošanas apjoms pieauga par 17 %, bet vērtības izteiksmē par 19 %. Degvīna segmentā kāpums sasniedza attiecīgi 20 % un 19 %, savukārt dzirkstošā vīna tirdzniecība palielinājās par 21 % apjomā un 17 % vērtībā. Tajā pašā laikā uzņēmums valsts budžetā nodokļos iemaksāja 71,1 miljonu eiro, tādējādi būtiski veicinot Latvijas ekonomiku.

Uzņēmuma vadītājs Oļegs Sokolovs norāda, ka izaugsmes nodrošināšana sarūkošajā Latvijas tirgū prasa radošumu, ātru pielāgošanos mainīgajiem patērētāju paradumiem un stabilu komandas saliedētību.

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 4448 uzņēmumi, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Visvairāk uzņēmumu šogad likvidēts janvārī - 1049, turpmākajos mēnešos to skaitam pakāpeniski sarūkot. Jūnijā likvidēti 575 uzņēmumi.

"Lursoft" norāda, ka pirmais pusgads Latvijā uzņēmumu kopējā skaita ziņā bijis ar plusa zīmi - jauno uzņēmumu šajā periodā bijis par 14,6% vairāk nekā likvidēto.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidētie uzņēmumi pārstāv plašu nozaru spektru - sākot ar ražošanu, beidzot ar dažādu pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību. Apkopotie dati rāda, ka gandrīz 13% no visiem 2025.gada pirmajos sešos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem ir mazumtirgotāji, vēl 7% - vairumtirgotāji. Gandrīz 8% no visiem pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem ir sauszemes transporta pakalpojumu sniedzēji.

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs vairs nav vieta – tas ir process un sadarbība. Tieši tāpēc aizvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē izvēlas attālinātu vai hibrīdu darba modeli.

Pretēji apgalvojumiem, ka attālinātais darbs apdraud uzņēmuma kultūru un darbinieku attīstību, pieredze rāda, ka šis darba veids var stiprināt motivāciju, dot iespēju strādāt cilvēkiem ar dažādām vajadzībām un dzīves apstākļiem, kā arī veidot iekļaujošāku darba vidi.

Uzņēmuma kultūru veido attieksme, nevis biroja sienas

Uzņēmuma kultūra nav atkarīga no biroja sienām, kafijas automāta vai sarunām liftā. Tā veidojas no tā, kā mēs izturamies cits pret citu, kā komunicējam, pieņemam lēmumus un risinām sarežģītas situācijas. Kultūra ir vērtību un uzvedības kopums, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs atrodamies vienā telpā vai strādājam attālināti. Stipra organizācijas kultūra balstās uz savstarpēju uzticēšanos, pārdomātu komunikāciju un regulāru atgriezenisko saiti. Tieši šie elementi – nevis fiziskā klātbūtne – nosaka, vai darbinieki jūtas iesaistīti, dzirdēti un motivēti.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Eiropas Savienība (ES) vairāk kā 10 gadus atpakaļ uzsākusi aktivitātes strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprites ieviešanā visās dalībvalstīs. Latvijā no šā gada 1. janvāra e-rēķini uzņēmumiem obligāti jāizmanto darījumos ar valsts pārvaldi, bet pilnīga pāreja uz e-rēķiniem vēl nav notikusi.

E-rēķini ir instruments daudzu ES ekonomikai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, no kuriem kā nozīmīgākos var nosaukt uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, izmaksu mazināšanu, digitalizācijas veicināšanu.

Elektroniskie rēķini tiek apstrādāti ātrāk, to apstrādē iespējams pielietot automatizāciju, mazināt manuālo darbu. Valstu pārvaldēs e-rēķini uzlabo cīņu pret krāpniecību, palīdz kontrolēt PVN deklarēšanu un iekasēšanu.

E-rēķins ir rēķina dati noformēti noteiktā strukturētā formātā. E-rēķini tiek sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj tos apstrādāt elektroniski un pielietot automatizāciju to apstrādē. E-rēķina datnes formāts ir XML un tā Latvijā pieņemtā struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā. Svarīgi uzņēmējiem nejaukt strukturētu e-rēķinu XML formātā ar rēķina dokumentu elektroniskā formātā (tradicionāli PDF).

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.

Pašlaik varam vērot, ka atgriešanās birojā notiek ASV, un šādas iniciatīvas no valsts pārvaldes puses ir arī Latvijā. Kā liela uzņēmuma darbības atbilstības kontroles vadītāja sekoju šīm pārmaiņām, no kurām ir atkarīgi uzņēmuma procesi un tā darbība. Uzskatu, ka notiekošais ir pilnīgi loģisks pavērsiens, jo pēdējie gadi ir atklājuši arī attālinātā darba negatīvās puses, kuras iepriekš netika novērtētas pieredzes trūkuma dēļ.

Neapšaubāmi, tehniski īstenot attālināto darbu vairs nav problēma. Pieredze rāda, ka attālinātais darbs nav risinājums ne uzņēmumiem un institūcijām, ne pašiem darbiniekiem. Iemesli tam ir daudzi, minēšu vairākus.

Pirmkārt, ar attālināto darbu darbinieki paši sevi padara par “ražošanas transakcionāliem resursiem”, kas agri vai vēlu kļūst bezpersoniski un aizvietojami. Attālināti praktiski nav iespējams profesionāli augt un veidot karjeru, kas rezultāta negatīvi ietekmē gan paša darbinieka motivāciju un izaugsmi, gan uzņēmuma attīstību.

Gandrīz puse Latvijā strādājošo uzņēmumu nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, bet visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem savstarpējie norēķini elektroniski jāievieš no 2028. gada 1. janvāra.

“ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā uz jautājumu: “Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?” 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem – 33%. 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe.

Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk kā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai. Vismazāk šādu uzņēmumu ir no Rīgas un Kurzemes.

Lauvas tiesa uzņēmumu nodokļos pērn maksāja līdz 50 000 eiro, vienlaikus pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri samaksāja 100 000 eiro un vairāk.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un kas īsti tie par uzņēmumiem, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro. Turklāt pēc samaksātajām nodokļu summām lielākie maksātāji nemainās, jo līderos ir akcizēto preču – degvielas - tirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji ir valstij piederošās kapitālsabiedrības.

Vairums maksā līdz 5000 eiro

Dati rāda, ka no visiem nodokļu maksātājiem visvairāk (44033 uzņēmumu) pērn ir bijis to, kuru nodokļos samaksātā summa bija robežās starp vienu centu un 5000 eiro — 39899 ar 100% vietējo kapitālu un 3195 ar 100% ārvalstu kapitālu. Otra skaitliski lielākā grupa ar 30922 100% pašmāju kapitāla uzņēmumiem un 2344 100% ārvalstu kapitāla uzņēmumiem nodokļos pērn samaksāja 5000 līdz 49 999,99 eiro. Jau krietni mazāks ir to kompāniju skaits, kuras nodokļus samaksājušas 50 000 eiro un vairāk. Šādu ainu vairāki aptaujātie uzskata par loģisku, jo lielais vairums uzņēmumu ir relatīvi nelieli ar ļoti mazu darbiniekus skaitu, un līdz ar to arī kopējās ikgadējās nodokļu samaksas apmēri tiem nav ļoti lieli.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Baltijas tirgū darbu sācis Baltic Family Capital – pirmais holdinga uzņēmums, kas nodrošina pastāvīgu kapitālu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārdošanai un biznesa pēctecībai.

Baltic Family Capital plāno līdz 2030. gadam iegādāties vairāk nekā 20 vietējo uzņēmumu, nodrošinot to darbības nepārtrauktību un attīstību.

Latvijā reģistrētais holdinga uzņēmums AS Baltic Family Capital dibināts 2024. gadā, tā līdzdibinātāji un vairākuma akcionāri ir investīciju jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi Baltijas un Eiropas tirgū: Aleksejs Prokofjevs, Tenis Lēnerts, CFA un Igors Pašuks.

Šobrīd Eiropas un pasaules tirgos vērojama finanšu resursu pārvirzīšanās, ko veicina mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku došanās pensijā. Piemēram, Vācijā ik gadu 100 000 uzņēmumu vadītāju dodas pensijā bez biznesa pēctecības plāna un attiecīgi viens no četriem uzņēmumiem tiek likvidēts. Savukārt Japānā vidējo uzņēmumu skaits šobrīd samazinās par 1% gadā. Tas nozīmē 40 000 MVU likvidēšanu gadā, lai gan vairāk nekā puse no slēgtajiem uzņēmumiem bija pelnoši.

Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem – 2024. gadā tā ieņem 2. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ar vairāk nekā 5 miljardu eiro apjomu. Neskatoties uz nelielu eksporta un importa apjomu kritumu (attiecīgi par 0,3 % un 2 % salīdzinājumā ar 2023. gadu), Vācija joprojām ir būtisks Latvijas preču un pakalpojumu noieta tirgus, kā arī svarīgs investīciju avots.

Tomēr, balstoties uz globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” 2025. gada Vācijas uzņēmumu maksājumu uzvedības pētījumu, Latvijas uzņēmumiem, kas sadarbojas vai plāno sadarboties ar Vācijas partneriem, jāņem vērā vairāki būtiski riski.

Saskaņā ar “Coface” pētījuma datiem, 2025. gadā 81% Vācijas uzņēmumu ziņo par maksājumu kavējumiem – šis rādītājs ir tuvu 2019. gada rekordam (85 %). Vidējais kavējumu ilgums ir pieaudzis līdz 31,8 dienām. Lai arī šis rādītājs joprojām ir zemāks par pirms-pandēmijas līmeni, tas pasliktinās jau ceturto gadu pēc kārtas.

Īpašu satraukumu rada ilgstoši kavētie maksājumi (no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem), kas skar 12% uzņēmumu un pārsniedz 2% no to gada apgrozījuma. Būvniecības nozare ir vissmagāk skartā – 24% uzņēmumu pētījuma ietvaros norāda uz šādiem kavējumiem, turklāt 80 % šo maksājumu netiek atgūti vispār.

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Aizvadītā gada eksporta nozaru ceļš bija celmu lauks – kopējais pieaugums bija lēns uz iepriekšējās desmitgades snieguma fona. Krīzē nonāca nozares, uz kurām ierasti paļaujamies kā uzticamām izaugsmes virzītājām, piemēram, kritās biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, secināts Luminor ekonomista Pētera Strautiņa reģionu ekonomiku pētījumā.

Tomēr reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad veidojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Tas atspoguļojas arī P.Strautiņa pētījumā, kas rāda, kā eksporta ienākumi “nogulsnējas” dažādās pilsētās un novados.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas ir atšķirīgas, tāpēc to salīdzinošo sniegumu ietekmē vadošo nozaru noieta tirgu dinamika. Taču ir pašvaldības, kas spītē liktenim. To pērn spēja Smiltenes novads, uzvarot pašvaldību eksporta ekonomiku sacensībā, par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērno gadu var raksturot kā viduvēju. Vidējo pieauguma tempu divkārt pārsniedza arī Alūksnes novads ar tā izteikti “mežaino” ekonomiku. Tā nav nejaušība – abi novadi pērn bija sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpināja baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – paveikto ražošanas jaudu palielināšanā un jaunu produktu radīšanā. Savukārt skatot, kurās pašvaldībās tika panākts lielākais eksportējošo uzņēmumu algu pieaugums aizvadītajā desmitgadē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka meža nozarē (mežsaimniecība un kokapstrāde) desmitgades maratonskrējiena uzvarētāji ir Smiltenes, Siguldas un Ventspils novadi. Inženierijas (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) nozarēs tie ir Līvānu, Mārupes novadi un Liepāja. Savukārt pārtikas un dzērienu ražošanā tie ir Ādažu, Dobeles novadi un Rēzekne.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.