Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

Šodien Rīgā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo, informē Ekonomikas ministrija.

Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās.

Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās Rīgā bija pirmais šāda līmeņa formāts ar Lietuvas un Igaunijas kolēģu līdzdalību.

Sanāksmes gaitā īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās sadarbības nozīmei nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos, uzsverot nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm un ciešākas koordinācijas. Ministri vienojās, ka jāstrādā pie investīciju piesaistes, jāstiprina reģiona kā stabilas un drošas ekonomiskās vides tēls, kā arī jāveido vienota pieeja aizsardzības industrijas attīstībai.

"Šī tikšanās ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Baltijas reģions ir vēl spēcīgāks, kad darbojamies kā vienots veselums - gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Mēs redzam lielu potenciālu kopīgos eksporta projektos un investīciju piesaistē, ja spēsim apvienot spēkus un prezentēt Baltiju kā vienotu, stabilu un uz izaugsmi vērstu tirgu. Ticu, ka, strādājot vienoti, mēs spēsim gan stiprināt valstu tautsaimniecības, gan veidot pievilcīgāku vidi investoriem no pasaules tirgiem," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Rīgā 26.maijā norisinājās augsta līmeņa konference "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics", kuru organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un citām partnerorganizācijām.

Pasākumā piedalījās Baltijas valstu ekonomikas ministri, ārvalstu investori un starptautisko institūciju pārstāvji.

LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver, ka Ārvalstu investoru padomes veiktais pētījums FICIL Sentiment Index apliecina – pirmo reizi pēc ilgāka laika Latvija investīciju piesaistes ziņā ir apsteigusi savus Baltijas kaimiņus: “Latvijas stiprā puse ir tehnoloģiju un inovāciju joma, kā arī enerģētikas un militārās industrijas sektori. Mūsu kopīgais investīciju projektu portfelis šobrīd pārsniedz 12 miljardus eiro, no kuriem viens miljards ir tieši militārās industrijas projekti. Mūsu mērķis ir kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz vienam miljardam eiro gadā,” norāda Ieva Jāgere.

Šogad Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras organizētajā konkursā par Vācijas- Baltijas Uzņēmējdarbības balvas piešķiršanu izvērtēja Baltijas uzņēmumus, kas darbojas inteliģento transporta sistēmu (ITS), viedās loģistikas un mobilitātes jomās.

Pirmo vietu un galveno balvu ieguva EyeVi Technologies no Igaunijas ar savu ceļu tīkla automatizēto 3D kartēšanas platformu, kas darbojas ar mākslīgo intelektu.

Otro vietu ieguva Latvijas uzņēmums ATOM Mobility ar savu IT platformu koplietošanas mobilitātei.

Trešajā vietā iekļuva Lietuvas uzņēmums GoRamp, kas piedāvā mākoņa tehnoloģijās balstītu piegādes ķēdes pārvaldības programmatūru, kas palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt ienākošo un izejošo loģistiku.

Konkursa pieteikumus izvērtēja pieredzējuši mobilitātes un loģistikas nozares eksperti no Vācijas, kas noteica trīs galvenos uzvarētājus no visām trim Baltijas valstīm kopā. Uzvarētāji tika uzaicināti piedalīties 3. Vācijas- Baltijas Digitālajā samitā un izstādē IT For Business, kas no 10.-12. maijam norisinās Lībekā, Vācijā.

Tūrisma operators SIA "Latvia Tours" pagājušajā gadā strādāja ar 4,382 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums guva 203 087 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Latvia Tours" pērn pakāpeniski palielināja apgrozījumu, bet joprojām Covid-19 pandēmijas dēļ tas bija būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

Pērn uzņēmums veicis būtiskus izmaksu samazināšanas un optimizācijas pasākumus, tostarp samazināts darbinieku skaits un telpu nomas izmaksas, lai saglabātu "Latvia Tours" maksātspēju.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā faktu, ka atpūtas ceļojumi lielākoties tiek iegādāti attālināti, "Latvia Tours" nolēma optimizēt resursus, apvienojot atpūtas pārdošanas birojus, tādējādi ietaupot uz īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķina, kā arī samazinot izmaksas par reklāmas un biroju noformēšanas pakalpojumiem.

1. martā Rīgā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā, notiks ikgadējā specializētā izstāde "Starptautiskās Izglītības Dienas".

Izstādē piedalīsies vairāk nekā 60 mācību iestādes no dažādām pasaules valstīm. Pasākuma apmeklētāji varēs personīgi iepazīties ar pasaulē zināmu izglītības iestāžu, tostarp privāto un valsts vidusskolu, profesionālo koledžu, universitāšu, biznesa skolu, valodu nometņu un svešvalodu skolu vadītājiem un vadošajiem ekspertiem.

Izstādes dalībnieku vidū ir augstākās izglītības iestādes no Nīderlandes, Itālijas, Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas, Šveices, Somijas, Slovākijas, Spānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, ASV, Čehijas un Dubaijas.

Izstādes dalībnieku vidū būs labākā Apvienotās Karalistes angļu valodas skola Wimbledon School of English, Apvienotās Karalistes vidējās izglītības programmu A-levels rezultātos pirmā vietā esošā Cardiff Sixth Form College, vadošā universitāte no Nīderlandes Eindhoven University of Technology, kā arī Essec Business School, EU Business School, University of Stuttgart, Slovak University of Technology, Accademia del Lusso no Itālijas, University of Twente, University of Tartu, Czech Technical University un daudzas citas universitātes, biznesa skolas, privātās skolas un valodu nometnes no Apvienotās Karalistes, Šveices, Vācijas, Itālijas, Dubaijas un citām valstīm.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.