Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Rudens lielākais notikums izglītības jomā – vairāk nekā 50 universitāšu, koledžu un skolu no Eiropas, ASV un Kanādas.

11. oktobrī konferenču centrā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes iela 55, Rīga) norisināsies gada nozīmīgākais pasākums ārzemju izglītības jomā – starptautiskā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”), ko organizē uzņēmums Baltic Council for International Education.

Vienuviet pulcēsies vairāk nekā 50 vadošo izglītības iestāžu pārstāvji no Eiropas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un citām valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja personīgi tikties ar universitāšu, koledžu, vidusskolu, biznesa skolu un valodu centru pārstāvjiem, kā arī uzzināt par mācību iespējām, uzņemšanas nosacījumiem, finansējumu un karjeras veidošanu ārvalstīs.

Lai nodrošinātu ievērojami straujāku izaugsmi un kļūtu par lielāko izglītības satura un tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Lielvārds uzsāk stratēģisku partnerību ar Tamo Group. Turpmākajos gados tiks izveidota Baltijas mēroga izglītības uzņēmumu grupa, lai padarītu pieejamus mūsdienīgus izglītības satura un tehnoloģiju risinājumus ikvienam skolēnam Baltijas reģionā.

Darījuma rezultātā Tamo Group kļuvusi par nozīmīgu Lielvārds uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, apvienojot spēkus ar esošajiem uzņēmuma dalībniekiem Andri Gribustu, Jāni Gribustu, Mārtiņu Gribustu un Juri Gribustu, kuri saglabās aktīvu līdzdalību uzņēmuma tālākajā izaugsmē.

Darījuma summa nav izpaužama publiski, tā finanšu konsultants bija PricewaterhouseCoopers un juridiskais konsultants Sorainen.

“Tamo Group pieredze un investīcijas palīdzēs straujāk audzēt un nostiprināt mūsu izglītības tehnoloģiju produktu un pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu vēl pieejamāks ikvienam skolēnam Baltijas reģionā. Ar Tamo Group mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības, atbildība un izpratne par kvalitatīvas izglītības vides veidošanu, bet arī vēlme augt, lai spētu piedāvāt pasaules līmeņa izglītības risinājumus katrā skolā un klasē,” komentē Mārtiņš Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs.

Rietumu Banka ir kļuvusi par atbalstītāju vērienīgai izstādei “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Šī liela mēroga izstāde, kurā pirmo reizi Ziemeļeiropā tiks eksponēti vairāki desmiti darbu no Florences slaveno Ufici galeriju kolekcijas, ir unikāls notikums Eiropas kultūras telpā. Tā būs apskatāma Rīgas iedzīvotajiem un viesiem piecu mēnešu garumā – no 5. jūlija līdz 30. novembrim.

Izstādē “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” tiks eksponēta apjomīga daļa no Florences slaveno Ufici galeriju kolekcijas – 74 meistardarbi no Piti pils Modernās mākslas galerijas pamatekspozīcijas un krājuma.

Ekspozīcija atspoguļos Itālijas nozīmīgākos mākslas strāvojumus periodā no valsts tapšanas 1861. gadā līdz 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm – tajā skaitā simbolisma, ekspresionisma, futūrisma, neoklasicisma un citiem virzieniem.

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Bīstamās zarnu nūjiņas (E.coli) izraisītās infekcijas uzliesmojuma galvenais avots Latvijā bija piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" produkcijas lietošana, noslēdzot epidemioloģisko izmeklēšanu par infekcijas uzliesmojumu, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

SPKC ir pabeidzis epidemioloģisko izmeklēšanu par pavasarī notikušo zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas uzliesmojumu, kas vissmagāk skāra vairākus desmitus bērnu. Centrs ir pārliecināts, ka ir identificējis "epidemioloģisko ķēdi", rodot apstiprinājumu, ka infekcijas gadījumi saistīti ar ģenētiski radniecīgiem patogēniem, kuru izplatību veicinājusi "Straupes" produkcijas lietošana.

Savukārt "Straupe" pārstāvji informēja, ka uzņēmums nav saņēmis SPKC oficiālu lēmumu un laboratoriskos atzinumus, lai ar tiem pilnvērtīgi varētu iepazīties. Tomēr uzņēmums uzsver, ka "Straupe" jau pavasarī pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmajiem izmeklējumiem stingrā PVD uzraudzībā veica pastiprinātus drošības pasākumus ražotnē un produkcijas ražošanas procesā.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, otrdien vienojās valdība, atbalstot grozījumus Izglītības likumā.

Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanās par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro.

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir ieviesusi adaptīvo matemātikas mācību platformu vidusskolēniem «ALEKS PPL» (Assessment and Learning in Knowledge Spaces for Preparation, Placement and Learning), kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai pielāgotu mācību saturu katram lietotājam, kurš ir gatavs pašvadītam mācību procesam.

Rīks pieejams platformā steam.rtu.lv, dodot iespēju ikvienam uzlabot matemātikas zināšanas.

Sākotnēji ar testa palīdzību jaunieši platformā var noteikt savu zināšanu līmeni – iesācējs matemātikas apguvē, optimālais matemātikas zināšanu līmenis vai augstākais matemātikas zināšanu līmenis, un mācību saturs tiek pielāgots skolēnu zināšanu līmenim, tādējādi dodot iespēju apgūt matemātiku ikvienam. Tāpat mācību laikā ir iespēja kārtot pārbaudes darbus, lai noteiktu matemātikas apguves progresu. Matemātikas apguves laikā mācību saturs visu laiku tiek adaptīvi pielāgots uzrādītajam rezultātam, piedāvājot gan tematu atkārtojumu, gan jaunu mācību vielu. Turklāt mācību priekšmetu saturs ir salāgots ar matemātikas priekšmeta programmu Latvijā. Platforma ir angļu valodā, līdz ar ko jaunieši var pilnveidot ne tikai savas zināšanas matemātikā, bet arī angļu valodā. Platformas licence maksā 30 eiro un ir derīga gadu.

2025.gada sākumā Siguldā tiks atklāts pirmais STEAM izglītības centrs Latvijā – vieta, kur inovācijas satiksies ar radošumu un zinātnes izpēti. Šis centrs kļūs par nozīmīgu papildinājumu Siguldas novada izglītības un sabiedriskās dzīves piedāvājumam, sniedzot unikālu iespēju iedzīvotājiem un viesiem atklāt modernās tehnoloģijas un apgūt jaunas prasmes.

Mirkli pirms oficiālās atklāšanas, 3. janvārī no plkst. 14.00 līdz 19.00, Siguldā Kr. Valdemāra ielā 3A (Zaļās Villas kvartāls), notiks Atvērto durvju diena Siguldas novada iedzīvotājiem un viesiem. Ikviens interesents tiek aicināts iepazīt centra programmas, izmēģināt tehnoloģijas, piedalīties interaktīvās spēlēs un satikt centra izveidotājus. Tā būs iespēja iepazīties ar modernās izglītības iespējām un uzzināt, kā tehnoloģijas var kļūt par iedvesmas avotu ikdienas mācību procesā.

Centra darbība fokusēsies uz zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm, mākslu un matemātiku (STEAM), nodrošinot vidi, kurā bērni, jaunieši un skolotāji kopā apgūs prasmes nākotnei, tādējādi paplašinot izglītības piedāvājumu Siguldas novadā.

Rīgas dome nolēmusi, ka Rīgas pašvaldība ņems aizņēmumu no Valsts kases līdz 10,74 miljoniem eiro ar mērķi izveidot Rīgas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksu Grostonas ielā 6.

“Jaunā un modernā Rīgas Skanstes pirmsskola būs būtisks ieguldījums mūsu pilsētas nākotnē. Skanstes apkaime turpina augt un attīstīties, to arī pierāda statistikas dati un vecāku pieprasījums pēc vietām šīs apkaimes pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpēc, apvienojot Rīgas 49. un 66. pirmsskolas izglītības iestādes, mēs ne tikai radīsim papildu līdz 252 vietām bērniem, bet arī nodrošināsim mūsdienīgu, latvisku vidi. Skaits var mainīties vēl projektēšanas laikā,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Projekta mērķis ir Rīgas Skanstes pirmsskolas izglītības iestādes kompleksa izveide apvienojot un veicot pārbūvi divās esošajās ēkās - Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādē un Rīgas 66. pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī izveidojot vienu jaunu būvapjomu Grostonas ielā 6, lai attīstītu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru 252 jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai. Kopumā Skanstes pirmsskolu kompleksā būs vieta 612 bērniem, pārbūvējot esošo divu pirmsskolu telpas 900m2 platībā.

Šodien starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā norisināsies Latvijas nacionālā diena "Voice and Echo", informē Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA).

Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot Latvijas kultūras prezentāciju caur šim notikumam īpaši radītu horeogrāfisku un muzikālu mākslas performanci, meistarklasēm un svētku gājienu, kā arī uzzināt par Latvijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem Latvijas - Japānas biznesa forumā.

Latvijas dalības "Expo 2025 Osaka" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka Latvijas nacionālā diena izstādē ir Latvijas iespēja pozitīvi pārsteigt Japānu un pārējo pasauli.

Nacionālās dienas centrālais notikums būs multimediāla performance "Echo / Atbalss" - Latvijas stāsts, kas pasniegts caur mūziku, deju un vizuāliem elementiem, iedvesmojoties no četriem gadalaikiem un diennakts cikla.

Pasaulē lielākajā izstādē “Expo 2025 Osaka” atklāts Baltijas paviljons ar tēmu “We Are One”, kurā vienoti tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva, un izcelta dabas, cilvēku un tehnoloģiju mijiedarbība.

Starptautiskā izstāde Japānā notiks pusgada garumā - līdz pat 13. oktobrim. Tajā piedalās 160 valstis, 9 organizācijas un plānots, ka to apmeklēs ap 28 miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Svinīgajā Baltijas paviljona atklāšanā piedalījās un simbolisko lenti pārgrieza Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; Lāsma Līdaka, Latvijas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre; Zigmārs Zilgalvis, Latvijas vēstnieks Japānā; Lina Antanavičiene, Lietuvas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre, Aurelijas Zykas, Lietuvas vēstnieks Japānā un Artūrs Analts, Baltijas paviljona mākslinieks un dizainers.

Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: “Izstāde “EXPO” ir lieliska iespēja stiprināt Latvijas ekonomisko klātbūtni Japānā, kas ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē. Kopumā ar izstādi saistītajās aktivitātēs klātienē un attālināti iesaistīsies vairāk nekā 250 Latvijas eksportējošie uzņēmumi. Tā ir iespēja kāpināt Latvijas eksportu un investīcijas no Japānas.”

Izglītības izstādē “Skola” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 22. februārī pulksten 14.30 notiks Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) organizētā diskusija “No hobija līdz karjerai: kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu?”.

Diskusijā piedalīsies biedrības "Drone Force – Europe" valdes loceklis Viesturs Silenieks, robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe, kā arī ISMA prorektors Andrejs Cinis, kurš būs diskusijas vadītājs.

“Jauno bakalaura programmu “Bezpilota sistēmu programmēšana” vienā no pasaulē straujāk augošajām nozarēm – autonomo sistēmu jomā izveidojām, pieaugot pieprasījumam pēc speciālistiem autonomo tehnoloģiju jomā. Dronu tehnoloģijas tiek izmantotas visā pasaulē, to izmantošana tikai pieaug. Dronus izmanto inovācijām loģistikas, aviācijas, lauksaimniecības, drošības un citās jomās. Esam gandarīti, ka jauniešiem interesē jaunās tehnoloģijas un programmēšana, kas apvienojumā ar akadēmisko izglītību, labām angļu valodas zināšanām viņiem nākotnē pavērs plašu darbības lauku globālajā pasaules tirgū gan kā darba ņēmējiem, gan uzņēmējiem,” norāda Andrejs Cinis.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai, informēja EM.

Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027.gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darbavietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.

NTSP sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei - mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā.

"Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu, jo Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika," NTSP sēdē pauda Siliņa.

Pērn iespēju ar valsts finansiālu atbalstu praktiski apmācīt vajadzīgos darbiniekus izmantojuši 89 darba devēji, izveidojot 197 darba vietas, informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

NVA vērtē, ka interese par pasākumu "Apmācība pie darba devēja" ir liela.

NVA reģistrētie klienti pie darba devējiem apguva prasmes tādās profesijās kā, piemēram, šūšanas iekārtu operators, pavārs, projekta vadītāja asistents, koka slīpētājs, reklāmas aģents, koksnes materiālu apstrādātājs, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, reklāmas aģents, konditors, grāmatveža palīgs, galdnieks, uzkopšanas darbu meistars, biroja administrators un citās.

Šogad pasākuma "Apmācība pie darba devēja" laikā darba devējiem būs iespēja veidot 300 praktiskās apmācības vietas.

NVA arī aicina darba devējus iesaistīties vajadzīgo speciālistu apmācības pasākumā "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma". Pagājušajā gadā pēc trīs darba devēju pieprasījuma notika bezdarbnieku apmācība kravas automobiļa vadītāja, vilcējautomobiļa vadītāja un aprūpētāja profesijās.

No šodienas līdz 6.septembrim Ķīpsalā norisināsies Baltijas pārtikas industrijas izstāde "Riga Food 2025", informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT 1".

Izstādē jaunākās inovācijas, tehnoloģijas un aktualitātes pārtikas produktu un dzērienu ražošanā un pārstrādē prezentēs 420 uzņēmumi no vismaz 30 valstīm. Izstādē būs 14 kopstendi no 11 valstīm, tostarp Albānijas, Azerbaidžānas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas, Ukrainas un Uzbekistānas.

Izstādes atklāšanas pasākumā šodien plkst.11 piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (AS), "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Šodien pasākumā notiks diskusija par modernās tirdzniecības ietekmi uz piegādes ķēdēm, par vietējiem produktiem, par krīzes pārtikas segmenta attīstību Latvijā un par olbaltumvielu nepieciešamību. Tāpat no šodienas līdz 5.septembrim notiks "Latvijas šašliku meistaru čempionāta 2025" fināls un tējas čempionāts "Baltic Tea Cup", kā arī izstādes laikā notiks citas diskusijas, aktivitātes un pasākumi.

No 59 nominantiem Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) finālā iekļuvis 21 darbs - seši darbi ir vides dizaina kategorijā, četri darbi - pakalpojumu, produktu un komunikācijas dizaina kategorijās un trīs - digitālo risinājumu kategorijā, informēja Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Katras kategorijas uzvarētāju, kā arī "Grand Prix" un "Jaunā dizainera" balvas ieguvējus noskaidros LDGB apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 5.jūnijā plkst.19 Rīgā, Sporta ielā 2A.

LDGB kopumā tika iesniegti 128 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 pieteikumus, kurus diskusijās vērtēja fināla žūrijas locekļi.

Kategorijā "Produktu dizains" par uzvaru sacentīsies zvilnis "Daydreamer", krēsls bērniem "The Moon Chair". Šajā kategorijā iekļauti arī darbi, kas pretendē uz "Jaunā dizainera" balvu - modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju "Randevú", keramikas sakņaugu glabātuves "Džūkste".

Savukārt kategorijai "Pakalpojumu dizains" izvirzīts ceļojošais krājums - nodarbība "Vai kaķi raud?", Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata, "Dores" piedāvājuma "Māju saime" optimizācija un komunikācijas dizains. Uz "Jaunā dizainera" balvu šajā kategorijā pretendē projekts "Rāndalist. Lībiešu mīti".

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Meklējot līdzekļu ietaupījumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal apsver iespēju bērnus uz 1.klasi sūtīt sešu gadu vecumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja izglītības ministre Dace Melbārde (JV).

IZM patlaban mēģina identificēt funkcijas, kas tai nebūtu jādara un būtu samazināmas, lai varētu rast finanšu līdzekļu ietaupījumu. Viena no diskusijām saistīta ar profesionālo izglītību, kur patlaban jāmācās četrus gadus. IZM skatās uz iespēju mācības organizēt "3+1" modelī, samazinot prasības un apjomu vispārējā izglītībā un dodot iespēju vispārējās izglītības apjomu apgūt tiem jauniešiem, kuri izlēmuši pēc profesionālās izglītības tomēr turpināt mācības augstskolā.

Liela diskusija ir arī par mācību gada sākšanu agrāk, no sešu gadu vecuma. Tas, kā skaidroja ministre, nozīmētu sinhronizāciju ar pārējo Eiropas izglītības telpu, kur bērni skolas gaitas sāk sešu gadu vecumā. Tas nozīmētu iespēju skolu beigt gadu ātrāk - 18 gadus veci jaunieši nevis turpinātu mācības, bet studētu augstskolā vai iesaistītos darba tirgū. Tas nodrošinātu vienu gadu ekonomijas, apgalvoja politiķe.