Reaģējot uz investoru pieprasījumu un tirgus situāciju, nekustamo īpašumu attīstītājs AS “PN Project”, kas ir “Lords LB Special Fund V” meitasuzņēmums, palielina savu nodrošināto obligāciju procentu likmi uz 10%. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai turpinātu “Preses Nama Kvartāla” attīstību Rīga, Pārdaugavā.

Lai nodrošinātu pievilcīgākus investīciju nosacījumus un pielāgotos esošajai tirgus situācijai, AS “PN Project” ir nolēmuši palielināt savu piedāvāto obligāciju procentu likmi no 9% uz 10%.

“Mūsu mērķis ir veidot ilgtspējīgu un abpusēji izdevīgu partnerību ar investoriem, tāpēc esam ņēmuši vērā viņu vēlmes, kā arī kopējās tirgus tendences, un nolēmuši palielināt procentu likmi," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs. Šis solis parāda, ka uzņēmums ir apņēmies nodrošināt caurspīdīgus un konkurētspējīgus nosacījumus kapitāla tirgū, kā arī sekmīgi īstenot plānoto projektu un sasniegt izvirzītos finanšu mērķus.

Birža "Nasdaq Riga" sākusi kotēšanas procedūru "Preses nama kvartāla" attīstītāja "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma AS "PN Project" obligāciju iekļaušanai parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Biržā plānots iekļaut 30 000 "PN Project" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju gada kupona likme ir 9%.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 4.jūnijs.

"PN Project" obligāciju publiskais piedāvājums ilgs līdz 2025.gada 30.maijam.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Jau ziņots, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvniecībai un iekšējai apdarei, esošo obligāciju refinansēšanai, kā arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Obligācijas tiks nodrošinātas ar hipotēku uz visu īpašumu. Maksimālais nodrošinātais prasījums visai pamatprospekta emisijai var sasniegt 82,5 miljonus eiro.

Viens no Baltijas lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem AS Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistīja finansējumu 23 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 10%.

Šī ir līdz šim apjomīgākā obligāciju emisija uzņēmuma vēsturē, kas izpelnījās rekordlielu investoru interesi īpaši no Latvijas. Vairāk nekā 1600 privātie un arī institucionālie investori izvēlējās piedalīties Storent izaugsmes stāstā. Tas apliecina pieaugošu uzticību uzņēmuma stratēģiskajam virzienam un liecina par investoru bāzes paplašināšanos.

Par AS Storent Holding obligācijām ievērojama interese bija no jaunajiem investoriem – no kopējā pieprasījuma apjoma 16 miljoni eiro bija jaunie rīkojumi, savukārt 7 miljoni eiro nāca no obligāciju apmaiņas piedāvājuma. Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc rīkojumu skaita, vislielākā aktivitāte bija no Igaunijas – 40% no visiem rīkojumiem, kamēr no Latvijas tika saņemti 37% un no Lietuvas – 23%. Savukārt, ģeogrāfiski pēc ieguldījumu apjoma vislielāko daļu veidoja Latvijas investori ar 73% no kopējā pieprasījuma, kam sekoja Lietuvas investori ar 15% un Igaunijas investori ar 13%. Kopumā investori bija no 17 valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju emisiju 2024. gada martā, kad uzņēmums piesaistīja 10 miljonus eiro, šī emisija izpelnījās būtiski lielāku interesi no investoriem – gan piesaistītā finansējuma apjoma, gan investoru skaita, gan arī institucionālo investoru pieprasījuma ziņā. No kopējā pieprasījuma 22% veidoja tieši institucionālie investori. Tas apliecina investoru pieaugošo uzticību Storent izaugsmes plāniem.

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Nekustamo īpašumu attīstītājs AS “PN Project”, kas ir “Lords LB Special Fund V” meitasuzņēmums, izziņo nodrošināto obligāciju emisijas pirmo laidienu 30 miljonu eiro apmērā, piedāvājot 9 % gada procentu likmi ar procentu izmaksu divas reizes gadā.

Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai turpinātu “Preses Nama Kvartāla” attīstību.

““Preses Nama Kvartāls” investoriem piedāvā retu iespēju piedalīties nākotnes Rīgas veidošanā – šāda mēroga attīstības projekti tik stratēģiski izdevīgā vietā netiek īstenoti bieži. Investoriem tā nav tikai finansiāla iespēja — tas ir arī personīgs ieguldījums, lai nākotnē, ejot garām šai mūsdienīgajai biroju ēkai, varētu teikt — arī es piedalījos tās tapšanā. Šis ir stabils ieguldījums pilsētas attīstībā, ko apliecina “Lords LB Asset Management” uzkrātā pieredze nozīmīgos nekustamo īpašumu projektos," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Obligācijas šobrīd ir viens no pieprasītākajiem investīciju instrumentiem Baltijas valstīs – īpaši tās, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu, piedāvājot iespēju dažādot ieguldījumu portfeli ar ko atšķirīgu no svārstīgajiem akciju tirgiem. Kamēr Latvijas iedzīvotāji joprojām tur ievērojamus līdzekļus noguldījumos ar zemu ienesīgumu – 2024. gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās pārsniedza 23 miljardus eiro –, tikmēr lietuvieši un igauņi daudz aktīvāk izmanto investīciju iespējas.

Obligāciju tirgus uzplaukums Baltijā

Šī brīža ekonomiskajos apstākļos obligācijas kļūst par vienu no populārākajiem investīciju veidiem Baltijā. Pieprasījumu veicina gan salīdzinošie augstās procentu likmes – līdz pat 10–11 % gadā, gan arī lielāka pieejamība privātajiem investoriem.

„Atbildot uz tirgus pieprasījumu un pateicoties regulējuma uzlabojumiem, aizvien vairāk uzņēmumu izvēlas piesaistīt kapitālu ar obligāciju palīdzību, nevis izmantojot tradicionālos banku aizdevumus. Līdz ar to tirgū parādās arvien vairāk uzņēmumu obligācijas, tostarp tādas, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. It īpaši Igaunijā un Lietuvā pēdējā laikā gan valsts, gan privātās obligācijas ir ļoti pieprasītas, kas liecina par lielu investoru interesi,“ norāda “Artea” bankas tirgus daļas vadītāja Egle Džiugīte (Eglė Džiugytė).

Nekustamo īpašumu attīstītājs AS "PN Project" ir noslēdzis obligāciju emisijas otro laidienu, piesaistot 5,4 miljonus eiro "Preses Nama Kvartāla" projekta attīstībai Rīgā.

Pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, kas liecina par to, ka investoru interese joprojām ir liela.

Ar otro laidienu turpinās finansējuma piesaistes process "Preses Nama Kvartāla" projektam. Pirmajā obligāciju laidienā tika piesaistīti 15,9 miljoni eiro, un tas bija viens no lielākajiem nekustamā īpašuma obligāciju emisijas apjomiem Baltijā šogad. Abos laidienos piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti biznesa centra tālākā attīstībā.

"Priecājamies par tik augstu investoru intereses un uzticības līmeni - fakts, ka piesaistījām vairāk finansējuma nekā šajā piedāvājumā bija plānots, apliecina projekta stabilo attīstību un investoru pārliecību par to," norāda Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs. "Šis rezultāts vēl vairāk stiprina mūsu apņemšanos veidot ilgtspējīgu un dzīvīgu pilsētvidi Rīgā."

Nekustamo īpašumu attīstītājs AS PN Project, kas īsteno projektu "Preses Nama Kvartāls" Rīgā, veiksmīgi noslēdzis savu pirmo obligāciju emisijas laidienu programmas ietvaros, trīs nedēļu laikā piesaistot gandrīz 16 miljonus eiro.

Obligāciju emisijas pirmais laidiens piesaistīja ievērojamu investoru interesi. Emisijā piedalījās gan jauni investori, gan esošie partneri, kuri izvēlējās turpināt dalību projektā, apmainot iepriekš iegādātās obligācijas (ISIN: LT0000408403) pret jaunās emisijas obligācijām. Šie faktori ļāvuši uzņēmumam būtiski stiprināt projekta kapitāla bāzi un nodrošināt stabilu pamatu turpmākai attīstībai un stratēģisko plānu īstenošanai.

"Lielā investoru interese par "Preses Nama Kvartāla" projektu skaidri apliecina, ka mūsu konsekventā stratēģija un ilgtermiņa attīstības ieceres tiek novērtētas. Šī ir viena no lielākajām nekustamo īpašumu obligāciju emisijām šogad - piesaistījām 15,95 miljonus eiro. Šāds rezultāts ir būtisks novērtējums līdzšinējam darbam un spēcīga motivācija turpināt veidot ilgtermiņa vērtību mūsu investoriem, partneriem un plašākam tirgum," norāda Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), "Lords LB Special Fund V" vadītājs.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

Zivju konservu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Banga Ltd”, ar daudzveidīgu klientu bāzi visā pasaulē, ir veiksmīgi noslēdzis slēgto obligāciju emisiju 3 miljonu eiro vērtībā. Emisijas laikā pieprasījums pēc uzņēmuma obligācijām aptuveni pusotru reizi pārsniedza piedāvājumu.

Līdzekļi no emisijas tiks izmantoti, lai refinansētu esošās obligācijas un finansētu uzņēmuma jauno investīciju projektu, kura mērķis ir paplašināt ražošanas jaudu un uzlabot produktu kvalitāti un ilgtspēju.Obligāciju emisija piesaistīja lielu pieprasījumu gan no institucionālo, gan privāto investoru puses, kopējam pieprasījumam sasniedzot 4.4 miljonus eiro, kas par 46% pārsniedz emisijas mērķi.

Piedāvājumā kopumā piedalījās 54 investori, no kuriem institucionālie un privātie investori attiecīgi veidoja 30% un 70% no pieprasījuma.Piedāvājuma laikā SIA “Banga Ltd” obligācijas piedāvāja arī saviem esošajiem investoriem, kuru obligāciju dzēšanas termiņš ir 2025. gada 9. maijs (ISIN LV0000860088), apmainīt tās pret jaunajām obligācijām. No kopējiem piesaistītiem līdzekļiem 1.57 miljonus eiro ieguldīja esošie investori, kuri izvēlējās piedalīties apmaiņas piedāvājumā.

Baltijas investori izrādīja ļoti lielu interesi par nekustamo īpašumu attīstītāja Invego publisko obligāciju emisiju — piedāvājuma pamatapjoms bija 4 miljoni eiro, taču pieprasījums to pārsniedza gandrīz četrkārtīgi. Spēcīgā pieprasījuma dēļ Invego palielināja emisijas apjomu līdz 8 miljoniem eiro.

Invego grupai piederošā uzņēmuma Invego Latvia OÜ obligāciju publiskajā piedāvājumā piedalījās kopumā 2 038 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz obligācijām 15,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 3,95 reizes vairāk nekā piedāvājuma pamatapjoms. Vidēji viens investors parakstījās uz obligācijām 7 750 eiro apmērā.

Investoru atsaucība visās Baltijas valstīs bija īpaši pozitīva un pārliecinoša. Igaunijas investori parakstījās obligācijām 10,9 miljonu eiro apmērā (69 % no kopējās summas), Latvijas investori — 4,6 miljonu eiro apmērā (29 %), bet Lietuvas investori – vairāk nekā 260 000 eiro apmērā (2%).

Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Invego nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 8 000 obligācijām jeb 8 miljoniem eiro. Sadalot obligācijas, tika nolemts dot priekšroku Invego klientiem, darbiniekiem un iepriekšējiem investoriem, kuri saņems visas parakstītās obligācijas pilnā apjomā. Pārējiem investoriem tika piešķirts vismaz 40% no parakstītā apjoma, nodrošinot katram investoram vismaz 1 obligāciju.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šā gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto.

Signet Bank ir viens no emisijas organizētājiem, un tas jāņem vērā, tomēr bankas uzdevums ir ne tikai labi veikt emisiju, bet arī redzēt riskus, tādēļ bankas analītiķa Valtera Smiltāna viedoklis šķiet būtisks. Otrs eksperts ir Investoru kluba redaktors Jānis Šķupelis, iepriekš ilggadējs Dienas Biznesa autors, kuru vērtējam kā pietiekami neatkarīgu un pieredzējušu tieši investīciju tēmās. Savukārt Engliht Research ir Baltijas mēroga tirgus izpētes kompānija, un tās dibinātājs Matiass Valanders sniedz skatījumu no malas.

Kalibrēta pieeja izaugsmes finansēšanai un ieguldītāju peļņai

Attīstības finanšu institūcija ALTUM veiksmīgi realizējusi 5 gadu obligāciju izvietošanu par kopējo summu 70 miljoni eiro. Šī ir pirmā emisija ALTUM ceturtajā obligāciju programmā, kuras kopējais apjoms ir 120 miljoni eiro.

Salīdzinājumam, nedēļu iepriekš Latvijas Republika emitēja jaunas 5 gadu eiro obligācijas 1 miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 2,971%, kas bija par 0,605% zemāks nekā ALTUM sasniegtais līmenis.

Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu interesi no Baltijas institucionālajiem investoriem. Kopumā obligāciju piedāvājumā piedalījās 18 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu investīciju banka. Izsniegtā apjoma sadalījums bija šāds: 69% – aktīvu pārvaldības fondiem, 14% Ziemeļu investīciju bankai, 13% Baltijas bankām un 4% apdrošināšanas kompānijām. Ģeogrāfiski 43% obligāciju tika piešķirti Latvijas investoriem, 32% – Lietuvas, 11% – Igaunijas un 14% – Somijas investoriem.

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6 %. Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no četrām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Investīciju apjoma ziņā institucionālie investori augstu novērtēja stabilās un ilgtspējīgās veselības nozares perspektīvas, ko pārstāv uzņēmums.

Aptuveni 95 % no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Tas ir spēcīgs signāls gan privāto investoru kopienas attīstībai Latvijā, gan augošajam iedzīvotāju finanšu pratības līmenim, kas veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu arī obligācijās.

OC VISION valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: „Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto pirmo obligāciju emisiju un augsti novērtējam investoru izrādīto uzticību. Pateicamies katram investoram, kurš ir izvēlējies ieguldīt savus līdzekļus OC VISION nākotnes attīstībā. Mūsu uzņēmuma izaugsmes modelis ir balstīts uz veikalu tīkla paplašināšanu, stratēģisku citu tirgus dalībnieku iegādi un redzes aprūpes tehnoloģiju modernizāciju. Piesaistītais finansējums ļaus ne vien refinansēt esošās saistības, bet arī vēl pilnīgāk nodrošināt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunāko tehnoloģiju pieejamību Baltijā.”

Līdz ar pieaugošo nomnieku skaitu ''Skanstes City'' atklāj jaunu stāvlaukumu izvēršot esošās kvartāla ērtības vēl vairāk. Ar kopējiem ieguldījumiem vairāk kā 2 milj. EUR, šis jauninājums nodrošina 380 jaunas auto stāvvietas, tādējādi palielinot kopējo stāvvietu skaitu kvartālā līdz 1 300 vietām.

Projektā īpaša uzmanība tika pievērsta ilgtspējīgiem risinājumiem un oglekļa emisijas samazināšanai, jaunajā stāvlaukumā izveidojot 40 jaunas elektroauto uzlādes vietas, kas kopējo uzlādes punktu skaitu ''Skanstes City'' kvartālā palielina līdz 82, padarot to par vienu no lielākajiem Baltijas mērogā. Turklāt ir paredzēta vieta vēl 40 papildu uzlādes punktu izveide, dodot iespēju turpināt kvartāla apņēmību veicināt videi draudzīgus transporta risinājumus.

“Šis ir ļoti nozīmīgs projekts ‘’Skanstes City” kvartāla attīstībā, kura ietvaros sasniedzām vairākus mērķus - revitalizējām vecu un degradētu teritoriju pārvēršot to jaunā autostāvvietā, būtiski papildinājām auto un elektrouzlāžu pieejamību, kā arī radījām perspektīvu Skanstes 50 teritorijas turpmākai attīstībai. Atbilstoši kvartāla attīstības koncepcijai un izstrādātajam projektam, jau 2025.gada ietvaros plānojam turpināt attīstību un būtiski mainīt biroju ēkām pieguļošo minēto ārtelpu – izbūvējot jaunus segumus, apstādījumus, apgaismojumu un dažādus labiekārtojuma elementus. Mūsu ieskatā šādi projekti kopā ar jaunizveidoto Laktas 16 autostāvvietu, rekonstruētām biroju ēkām un blakus izbūvēto pilsētas parku, visu kopumu integrēs vienotā, modernā, drošā un ilgtspējīgā biroju kvartālā, kā arī noslēgs nozīmīgu kvartāla renovācijas posmu’’, stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

Ņemot vērā spēcīgu mājokļa un uzņēmumu aizdevumu portfeļu pieaugumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, “Bigbank” izziņo jaunu obligāciju piedāvājumu ar kopējo apjomu no trīs līdz astoņiem miljoniem eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Līdz 19. jūnijam investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 6,5 % gada procentu likmi, kas tiek maksāti reizi ceturksnī. Lai nodrošinātu likviditāti un veicinātu tirdzniecību, “Bigbank” plāno kotēt obligācijas fondu biržas “Nasdaq Tallinn” Baltijas obligāciju sarakstā.

““Bigbank” bruto kredītportfelis līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām pieaudzis līdz 2,3 miljardiem eiro, kas ir visu laiku augstākais līmenis un par 550 miljoniem eiro (+32 %) vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ceturkšņa salīdzinājumā pieaugums sasniedza 107 miljonus eiro, tai skaitā uzņēmumu aizdevumu portfelis palielinājās par 44 miljoniem eiro (+6 %), sasniedzot 808 miljonus eiro, mājokļa kredītu portfelis – par 51 miljonu eiro (+8 %), tas ir, līdz 664 miljoniem eiro, un patēriņa kredītu portfelis – par 12 miljoniem eiro (+1 %) līdz 840 miljoniem eiro. Vienlaikus pagājušā gada nogalē mēs uzsākām piedāvāt Igaunijas klientiem norēķinu kontu pakalpojumu, kas ir guvis lielu atsaucību, – līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām vairāk nekā 3500 klientu atvēruši norēķinu kontu,” skaidro “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Asset Management” turpina “Preses Nama Kvartāla” projektu Balasta dambī Rīgā. Ir atsākti būvniecības darbi, lai pirmās kārtas A klases biznesa centru nodotu ekspluatācijā 2026. gadā, iezīmējot jaunu posmu Pārdaugavas attīstībā, informē projekta attīstītājs.

Būvniecību turpmāk veiks jaunizveidots būvniecības uzņēmums SIA “PN Construction Latvia”.

“Pēdējie gadi nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei bijis sarežģīts laiks ģeopolitiskās neskaidrības un ievērojamā izmaksu pieauguma dēļ. Arī mums ārēju apstākļu ietekmē nācās “Preses Nama Kvartāla” projektu uz laiku apturēt, taču nu esam veiksmīgi pārstrukturējuši darbību un izveidojuši paši savu būvniecības uzņēmumu, kas ļaus būvdarbus veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Mēs ar pārliecību turpinām šo projektu, lai jau nākamgad varētu nodot ekspluatācijā pirmo ēku un īstenot mūsu vīziju par Pārdaugavu kā Rīgas jauno darījumu centru,” stāsta Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Rīgā zemo emisiju zonu plānots ieviest Vecrīgā, Rīgas centrā līdz dzelzceļa lokam, kā arī teritorijā no Centrāltirgus līdz Lāčplēša ielai, kur plānots ierobežot pārvietošanos ar automašīnām, 9.jūnijā ieceres prezentācijā informēja SIA "Ernst & Young Baltic" vecākais konsultants Oskars Leosks.

Zemo emisiju zonas izveidei tiek piedāvāti vairāki scenāriji, kas pamatā piedāvā pēc pāris gadiem plašāk vai šaurāk ieviest iebraukšanas maksu galvaspilsētas centrā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ekspertiem iepazīstināja ar līdz šim paveikto darbu, lai Rīgā līdz 2027.gada beigām ieviestu zemo emisiju zonu.

Zemo emisiju zona ir teritorija, kurā tiek īstenota satiksmes sistēmas pārkārtošana ar mērķi samazināt vides piesārņojumu un veicināt sabiedrības pārvietošanās paradumu maiņu.

Kā skaidroja Pilsētas attīstības departamenta zemo emisiju zonas projekta vadītājs Andžejs Stepančuks, šādas zonas ieviešana palīdzot pilsētām "samazināt satiksmes radīto piesārņojumu, veicināt veselīgāku dzīvesveidu un padarīt pilsētvidi drošāku, klusāku un pieejamāku visiem".

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi, parāda, ka Latvijai pēdējo divu gadu laikā ir izdevies būtiski vērst par labu ārvalstu investoru viedokli par Latvijas pievilcību investīcijām. Proti, ja 2023. gadā vairākums jeb 51% ārvalstu investoru sagaidīja, ka Latvijas pievilcība tuvāko 3 gadu laikā pasliktināsies, tad šī gada pētījumā tā domā vairs tikai 18% investoru.

Savukārt, 42% ārvalstu investoru uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas pievilcība ieguldījumiem uzlabosies. 2023. gadā tā domāja 37% aptaujas dalībnieku.

“Gan pozitīvi investīciju piesaistes dati, gan uzlabojies sentiments parāda, ka Latvija var būt svarīgs un veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju galamērķis, it sevišķi pakalpojumu, izpētes un tehnoloģiju uzņēmumiem. Mums nekad nebūs lielākais iekšējais tirgus, kas pats par sevi vilina investorus, bet redzam, ka Latvijas piedāvājums ir konkurētspējīgs ar citiem faktoriem. Pētījumā, piemēram, 40% investoru norāda, ka tiem ir svarīgs tirgus lielums un arī vietējās ekonomikas izaugsmes temps, taču 34% kā nākamo investīciju valsts izvēles faktoru norāda enerģijas izmaksas, kam ar 30% seko dzīves kvalitāte, drošība, kultūra un dažādība. Nākamie būtiskie faktori ir zinoša darbaspēka pieejamība, nodokļu sistēmas pievilcība un infrastruktūras kvalitāte. Latvija var būt ļoti konkurētspējīga ar visiem šiem faktoriem un mums pie tā ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai tos pastāvīgi uzlabotu,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komerciālo nekustamo īpašumu investīciju kompānija Baltijā Summus Capital piesaistījusi visu plānoto investīciju apjomu jeb 30 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 38,3 miljonus eiro jeb par 27% vairāk nekā tika piedāvāts.

Obligāciju piedāvājums noritēja no 10. līdz 20. jūnijam, pamatojoties uz prospektu, ko 2025. gada 9. jūnijā reģistrēja Igaunijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

Publiskajā piedāvājumā piedalījās 977 investori. Privātie investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās uz obligācijām 25,7 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 67% no kopējā pieprasījuma. Savukārt, institucionālie investori parakstījās uz 12,6 miljoniem eiro, veidojot atlikušos 33%. Ģeogrāfiskā griezumā 17,8 miljonus jeb 47% no kopējā pieprasījuma apjoma veidoja Igaunijas investori, 7,5 miljonus (19%) – Latvijas investori, bet 13 miljonus (34%) – Lietuvas investori. Igaunijas investori parakstījās uz obligācijām 17,8 miljonu eiro apmērā (47% no kopējā parakstītā apjoma), Latvijas investori – uz 7,5 miljoniem eiro (19%), un Lietuvas investori – uz 13 miljoniem eiro (34%).

No piektdienas, 2025. gada 30. maija, Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego Latvia OÜ nodrošinātās obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltic First North tirgus obligāciju sarakstā.

Invego nodrošināto obligāciju emisijas apjoms ir 8 miljoni eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1 000 eiro ar gada procentu likmi 11 %, ko izmaksā reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029. gada 29. maijs.

Obligāciju iekļaušana tirdzniecībā sekoja Invego nesenajam publiskajam obligāciju piedāvājumam Baltijas valstīs, kura laikā investoru pieprasījums sasniedza aptuveni 15,8 miljonus eiro, būtiski pārsniedzot pamatapjomu 4 miljonu eiro apmērā – gandrīz četras reizes. Obligāciju piedāvājumā piedalījās 2038 investori no visām trim Baltijas valstīm.

"Augstā investoru aktivitāte un būtiski pārsniegtais pieprasījums Invego obligācijām apliecina, ka Baltijas investori tic nekustamo īpašumu sektora izaugsmes potenciālam reģionā," norādīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Vairāk nekā 2 000 investoru un par 3,9 reizēm pārsniegtais piedāvājums, atspoguļo, ka investori novērtēja Invego obligācijas kā ļoti pievilcīgas. Šī ir iepriecinoša tendence kapitāla tirgū, ka arvien vairāk uzņēmumu izmanto publiskās obligāciju emisijas kā rīku savas izaugsmes mērķu sasniegšanai.”

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.