Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī ar iespējamām mērenām svārstībām - gan uz augšu, gan uz leju, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos, tostarp spriedzes pieaugums starp Irānu un Izraēlu vienmēr izraisa nervozitāti globālajos naftas tirgos, jo šis reģions ir nozīmīgs naftas ieguves un piegādes centrs. Tādējādi jebkāda nestabilitāte var radīt bažas par piegāžu drošību un veicināt naftas un degvielas cenu svārstības.

Ligere norādīja, ka Izraēlas-Irānas konflikta pirmās nedēļas beigās naftas cenas pieauga no 69 ASV dolāriem par barelu līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kā arī pastāvēja bažas par Hormuzas šauruma, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, slēgšanu.

Tostarp viņa uzsvēra, ka šauruma slēgšana, pēc investīciju banku pieņēmumiem, naftas cenas varētu "uzdzīt" arī līdz 120 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu pastiprinot bažas par jaunu inflācijas kāpumu, kas varētu ierobežot svarīgāko valstu ekonomikas izaugsmi.

Investori jau bija ieņēmuši piesardzīgu nostāju pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atstāja procentlilkmes nemainīgas un trešdien brīdināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karš var uzkurināt inflāciju un kaitēt ekonomikas izaugsmei.

"Naftas cenas pēdējās dienās ir pieaugušas, un jebkādi traucējumi piegādēs no Tuvajiem Austrumiem var tās vēl vairāk paaugstināt un uzkurināt infrlāciju," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Pieaugot bažām par tiešu ASV piedalīšanos triecienos pret Irānu, analītiķi atzina risku, ka Teherāna varētu slēgt Hormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek veikta piektdaļa visas pasaules naftas pārvadājumu apjoma.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, jo investorus iedrošināja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka viņam "nav nodoma" atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju, un mājieni par Ķīnai noteikto muitas tarifu iespējamu samazināšanu.

Globālos akciju tirgus nedēļas sākumā satricināja bažas, ka Tramps varētu atlaist FRS vadītāju Džeromu Pauelu par procentlikmju nesamazināšanu.

Eksperti brīdināja, ka šāds solis dotu triecienu FRS neatkarībai un izraisītu uzticības ASV ekonomikai krīzi.

Tramps otrdien paziņoja, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, kā arī deva mājienus, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi.

"Šie izteikumi ir devuši tirgiem optimisma sajūtu, ka pašreizējais haoss var būt sasniedzis virsotni un mēs virzāmies uz mierīgākiem ūdeņiem," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Zelta cena, kas otrdien bija sasniegusi jaunu rekordu virs 3500 ASV dolāriem par unci, trešdien nokritās līdz aptuveni 3300 dolāriem par unci.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien svārstījās, daudziem investoriem gaidot mājienus par ASV procentlikmju iespējamu pazemināšanu.

Tirdzniecības apjomi bija nelieli, jaunam ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kritumam izraisot investoru piesardzību pēc to ievērojamā kāpuma kopš aprīļa.

Akciju izpārdošanu otrdien, kas turpinājās trešdien, "izraisīja bažas par pārmērīgu sajūsmu un pārmērīgu novērtējumu attiecībā uz AI (mākslīgā intelekta) uzņēmumu akcijām", sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kāpums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Tirgi turpināja gaidīt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Pamieram starp Irānu un Izraēlu veicinot investoru optimismu un kliedējot bažas par to, ka varētu tikt apdraudētas naftas piegādes, Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja kritumu.

"Pamiers vēl vairāk mazināja pieņēmumus, ka varētu tikt apdraudēti Tuvo Austrumu naftas piegādes maršruti," konstatēja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.

"Šķiet, ka deeskalācijas dēļ tirgum klājas labāk", situāciju akciju biržās vērtēja "B. Riley Wealth Management" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,2% līdz 43 089,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 6092,18 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,4% līdz 19 912,53 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 8758,99 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 1% līdz 7615,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 1,6% līdz 23 641,58 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā un pasaules naftas cenas trešdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, savukārt Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Cenu kāpuma katalizators bija Trampa paziņojums, ka viņš uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

Neilgi pēc šī Trampa paziņojuma sociālajos medijos Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" strauji pieauga un noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 7,9%. Indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 12,2%, kas bija straujākais tā vienas dienas kāpums 24 gadu laikā, bet indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 9,5%.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, un palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.