Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī ar iespējamām mērenām svārstībām - gan uz augšu, gan uz leju, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos, tostarp spriedzes pieaugums starp Irānu un Izraēlu vienmēr izraisa nervozitāti globālajos naftas tirgos, jo šis reģions ir nozīmīgs naftas ieguves un piegādes centrs. Tādējādi jebkāda nestabilitāte var radīt bažas par piegāžu drošību un veicināt naftas un degvielas cenu svārstības.

Ligere norādīja, ka Izraēlas-Irānas konflikta pirmās nedēļas beigās naftas cenas pieauga no 69 ASV dolāriem par barelu līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kā arī pastāvēja bažas par Hormuzas šauruma, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, slēgšanu.

Tostarp viņa uzsvēra, ka šauruma slēgšana, pēc investīciju banku pieņēmumiem, naftas cenas varētu "uzdzīt" arī līdz 120 ASV dolāriem par barelu.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

ASV biržās akciju cenas pirmdien samazinājās, savukārt Eiropā nebija vienotas tendences.

Amerikāņu izklaides industrijas uzņēmumu akciju cenas saruka, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa svētdienas paziņojumu, ka viņš noteiks jaunus muitas tarifus visām ārpus ASV ražotajām filmām, apgalvojot, ka Holivudu "izpostījusi" tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārvalstīs.

Studijas "Lionsgate" akcijas cena kritās par 5%, savukārt "Netflix" akcijas cena samazinājās par aptuveni 2%. Arī 'Disney", "Paramount", "Warner Bros." un "Discovery" akciju cenas kritās.

Investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" akcijas samazinājās par aptuveni 5% pēc tam, kad ietekmīgais investors Vorens Bafets sestdien darīja zināmu, ka gada beigās aizies no uzņēmuma vadītāja amata.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu pastiprinot bažas par jaunu inflācijas kāpumu, kas varētu ierobežot svarīgāko valstu ekonomikas izaugsmi.

Investori jau bija ieņēmuši piesardzīgu nostāju pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atstāja procentlilkmes nemainīgas un trešdien brīdināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karš var uzkurināt inflāciju un kaitēt ekonomikas izaugsmei.

"Naftas cenas pēdējās dienās ir pieaugušas, un jebkādi traucējumi piegādēs no Tuvajiem Austrumiem var tās vēl vairāk paaugstināt un uzkurināt infrlāciju," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Pieaugot bažām par tiešu ASV piedalīšanos triecienos pret Irānu, analītiķi atzina risku, ka Teherāna varētu slēgt Hormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek veikta piektdaļa visas pasaules naftas pārvadājumu apjoma.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien maz mainījās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās pirms piektdien gaidāmā ASV un Krievijas samita par Ukrainu.

Ražotāju cenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā jūnijā. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas valstī jūlijā palielinājās par 0,9% pēc tam, kad jūnijā tās saglabājās maija līmenī. Iepriekš analītiķi prognozēja, ka mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas pieaugs par 0,2%.

"Lielais ražotāju cenu indeksa (PPI) kāpums šorīt rāda, ka ekonomikā ir inflācija, pat ja patērētāji to vēl nav sajutuši," sacīja "Northlight Asset Management" vecākais investīciju pārzinis Kriss Cakarelli.

Viņš nosauca šos datus par "visnevēlamāko pārsteigumu", piebilstot, ka tas "domājams, apslāpēs daļu optimisma par garantētu procentlikmju pazemināšanu nākamajā mēnesī", ko veiktu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS).

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Dažādi analītiķi uzskata, ka septembris nesīs vairākus faktorus, kas pazeminās jēlnaftas cenu pasaules tirgū. Lai gan augusta izskaņā naftas cena pieauga salīdzinājumā ar mēneša vidu un tika tirgota par 68 ASV dolāriem par barelu, nākotnē sagaidāms īstermiņa cenu kritums, norāda Circle K Latvia.

"Eksperti, kas ikdienā analizē naftas cenu kustību, samērā nepārprotami uzskata, ka diezgan augstajam cenu līmenim vasarā sekos neliels jēlnaftas cenu kritums aptuveni 7-8% apmērā rudens mēnešos, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu," sacīja Gatis Titovs, "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā. "Cenu kritums ir sagaidāms, pamatojoties uz ražošanas apjomu pieaugumu gan OPEC+, gan ārpus OPEC esošajās valstīs un pasaules ekonomikas palēnināšanos."

Galvenā ietekme uz jēlnaftas cenu kustību joprojām ir ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamā rīcība un viņa tarifu politikas ietekme uz pasaules ekonomiku. Šobrīd stājušies spēkā papildu 25% tarifi Indijas precēm kā sods par Indijas nepārtraukto Krievijas naftas iepirkšanu.

ASV dolāra vērtības pret eiro krišanās var samazināt degvielas cenas, norādīja degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmē, ka ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kopš gada sākuma krītas, tostarp šobrīd ir sasniegts zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. "Tā kā naftas un degvielas tirdzniecība pasaulē notiek dolāros, dolāra vērtības kritums palīdzēs samazināt degvielas cenas arī Baltijas reģionā," piebilst Titovs.

Viņš min, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika ir sākusi ietekmēt arī Baltijas reģiona patērētājus, jo kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir samazinājusies par aptuveni desmit centiem litrā.

Titovs skaidro, ka dolāra vērtības krišanos ietekmē ieviestie tarifi un tas, ka daudzi investori pārceļ ieguldījumus no ASV uz Eiropu. "Tāpat Trampa publiskā kritika pret ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāju un mēģinājumi panākt viņa atlaišanu ir samazinājuši uzticību ASV institūcijām un dolāram kā stabilai valūtai," papildina Titovs.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, investoriem izvērtējot ziņas par politiskajām krīzēm Francijā un Japānā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā līmenī. Pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Naftas cenas pieauga, tirgus dalībniekiem paredzot, ka astoņu OPEC+ valstu vienošanās turpināt palielināt naftas ieguvi nozīmēs mazāku papildu naftas daudzumu par to, kas bija radījis satraukumu.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu virs 3600 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas pieauga pēc pozitīvām tirdzniecības sesijām Eiropā un Āzijā.

"Politiska neskaidrība izraisa tirgu viļņošanos nedēļas sākumā, bet noskaņojums lielā mērā saglabājas pozitīvs," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu pārzine Sūzanna Strītere.

Pēdējos gados investori saskaras ar arvien lielāku nenoteiktību – sākot ar Donalda Trampa tirdzniecības politikas paziņojumiem un beidzot ar strauji svārstīgiem finanšu tirgiem. Lai arī akciju biržas pamazām atgūstas, nestabilitāte būtiski ietekmē investoru noskaņojumu. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā šajā neprognozējamajā laikā pasargāt savu kapitālu?

Atbilde meklējama tradicionāli drošākos risinājumos. Taču vai šie risinājumi patiešām spēj nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, un kādas iespējas šobrīd ir populārākās?

Investoru uzvedība – no satraukuma uz racionālu pieeju

Lai saprastu, kāpēc investori arvien biežāk izvēlas drošākas investīcijas, eksperts iesaka vispirms pievērst uzmanību tam, kā investori uztver riskus un kādi faktori ietekmē viņu lēmumus mūsdienu apstākļos. Tieši emocionālais stāvoklis, ekonomiskais fons un ilgtermiņa drošības nepieciešamība šobrīd kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Latvijā investīciju lēmumi bieži vien balstās uz emocijām – īpaši uz bailēm zaudēt naudu. Tāpēc drošības aspekts nereti tiek vērtēts augstāk nekā iespējamais ienesīgums. Latvieši patiešām ir ļoti piesardzīgi investori – dominē bailes zaudēt līdzekļus. Tāpēc vispirms tiek skatīts, vai ieguldījums ir drošs, un tikai pēc tam – kādu peļņu tas varētu nest. Šāda piesardzība veidojusies pagātnes rūgtās pieredzes dēļ, tomēr tā ievērojami ierobežo spēju gūt iespējami labāko ieguldījumu rezultātu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga cerībās uz ASV procentlikmju pazemināšanu pēc tam, kad vāji ASV nodarbinātības dati vairoja bažas par ASV ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas Volstrītā piektdien bija kritušās, reaģējot uz nodarbinātības datiem un ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem jauniem muitas tarifiem ārvalstu preču importam.

"Tirgus dalībnieki un investori ir nopelnījuši daudz naudas, izlemjot, ka tarifi nav svarīgi, un viņi negrasās to mainīt," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

"Investori, šķiet, pieņem optimistisku viedokli (..) derot uz lielāku varbūtību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) tālāk mīkstinās monetāro politiku pēc piektdien publiskotajiem nodarbinātības datiem," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasards.

Āzijā Honkongas un Šanhajas biržās akciju cenas pieauga, bet Tokijas biržā kritās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, Volstrītai atzinīgi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu mīkstināt muitas tarifus, kas skar autobūvniekus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vismaz 0,6%.

Investorus "iedrošināja Trampa lēmums būt nedaudz elastīgākam (..) ar auto," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols, kurš prognozēja, ka akciju cenas varētu pieaugt.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

Zviedrijas autobūves uzņēmuma "Volvo Cars" akcijas cena saruka par aptuveni 10% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas plāno samazināt izmaksas par 18 miljardiem kronu (1,6 miljardi eiro), tostarp likvidējot darbavietas, pēc būtiska peļņas krituma šī gada pirmajā ceturksnī.

Vācijas sporta preču milža "Adidas" akcijas cena kritās par 2,8% pēc uzņēmuma brīdinājuma, ka muitas tarifi palielinās tā produktu cenas ASV.