Zelta cena pirmdien sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība un akciju cenas Volstrītā atkal kritās, jo Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps turpināja vārdiskos uzbrukumus Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājam Džeromam Pauelam.

ASV akcijas bija sākušas tirdzniecības dienu ar kritumu, un tas pastiprinājās, kad Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosauca Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Visi trīs galvenie ASV akciju indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar aptuveni 2,5% kritumu, ASV dolāra vērtība samazinājās un ASV valsts obligāciju ienesīgums pieauga. Zelta cenas palielinājās līdz jaunam rekordam virs 3400 ASV dolāriem par Trojas unci.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, investoriem reaģējot uz labiem banku peļņas rādītājiem un sekojot notikumu attīstībai ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par jauniem muitas tarifiem akciju tirgos pagājušonedēļ bija ievērojama nestabilitāte, bet pēc viņa lēmuma atlikt šo tarifu ieviešanu par 90 dienām tirgos ir atgriezusies stabilitāte, lai gan saglabājas neskaidrība par jauniem tarifiiem augsto tehnoloģiju un farmācijas precēm.

"Lai gan finanšu tirgi ir stabilizējušies (..) tas izskatās kā klusums pirms vētras," sacīja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītā bija kritums pēc divās iepriekšējās tirdzniecības dienās piedzīvota kāpuma.

Runājot par tirdzniecības karu starp Vašingtonu un Pekinu, Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka bumba ir "Ķīnas laukumā".

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc ASV tiesas lēmuma bloķēt lielāko daļu ASV prezidenta Donalda Trampa muitas importa tarifu, analītiķiem atzīmējot, ka šis jautājums ne tuvu nav atrisināts.

ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa devusi Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā, kas uz laiku to apturēja.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par 0,3%-0,4%, bet svarīgākie Eiropas biržu indeksi samazinājās par 0,1%-0,4%.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām kritās.

Akciju cenas Volstrītā un pasaules naftas cenas trešdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, savukārt Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Cenu kāpuma katalizators bija Trampa paziņojums, ka viņš uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

Neilgi pēc šī Trampa paziņojuma sociālajos medijos Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" strauji pieauga un noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 7,9%. Indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 12,2%, kas bija straujākais tā vienas dienas kāpums 24 gadu laikā, bet indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 9,5%.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, un palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Akciju cenas piektdien pārsvarā kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, tirgiem gaidot ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas nedēļas nogalē.

"Ja piektdien kādreiz bijusi nogaidoša attieksme, tas bija šis gadījums. To visu nosaka mūsu uztvere par to, kā notiek tirdzniecības karš," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

ASV un Ķīnas pārstāvju tikšanās ir paredzēta nedēļas nogalē Šveicē. Analītiķi negaida lūzumu, bet cer uz deeskalāciju tirdzniecības karā.

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām ASV prezidents Donalds Tramps piektdien pieļāva iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

Aprīlī stājās spēkā ASV muitas tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no ASV.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās pēc tam, kad Ķīna noraidoši reaģēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par izredzēm panākt tirdzniecības kara izbeigšanu.

Akciju tirgos otrdien atsākās kāpums pēc Trampa paziņojuma, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, un viņa mājieniem, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi un ASV varētu noslēgt "godīgu vienošanos" par tirdzniecību ar Pekinu.

Ķīna ceturtdien noliedza, ka notiekot kādas "ekonomiskas un tirdzniecības sarunas" starp Pekinu un Vašingtonu.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pauda piesardzīgu optimismu, sakot, ka abas valstis "vēl nav" runājušas par tarifu samazināšanu.

Akciju cenu palielināšanās ceturtdien ir daļa no "atvieglojuma kāpuma", kas turpinās, sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

ASV dolāra vērtība samazinājās, jo neskaidrība par Baltā nama nostāju veicināja pieprasījumu pēc Šveices franka, Japānas jenas un zelta.

Uzmanības centrā esot ASV prezidenta Donalda Trampa un miljardiera Īlona Maska konfliktam, akciju cenas Volstrītā ceturtdien samazinājās, bet Eiropā un Āzijā mainījās bez vienotas tendences.

Galvenie ASV biržu indeksi ceturtdien samazinājās, un Maskam piederošā elektromobiļu būves uzņēmuma "Tesla" akcijas cena saruka par vairāk nekā 14%.

Prezidents ceturtdien kritizēja Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, kā arī draudēja anulēt valdības noslēgtos līgumus ar Maska uzņēmumiem. Masks savukārt paziņoja, ka Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

Neskatoties uz Trampa un Maska savstarpējiem apvainojumiem, situācija akciju tirgos ceturtdien bija samērā laba, norādīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Ceturtdien notika arī akcionāru ilgi gaidītā Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina telefonsaruna, kas galvenokārt bija veltīta tirdzniecībai. Tramps savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka saruna ilga aptuveni pusotru stundu un beidzās ar secinājumu, kas šķietot ļoti pozitīvs abām pusēm. Viņš piebilda, ka ASV un Ķīnas pārstāvji drīzumā rīkos jaunu tikšanos.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet naftas cenas saruka līdz daudzu gadu zemākajam līmenim, nerimstot bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa eskalētajiem tirdzniecības kariem.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pieauga.

Tirdzniecības sākumā galvenie ASV akciju indeksi palielinājās, tirgus dalībniekiem cerīgi uztverot ziņas par Baltā nama sarunām ar Japānu un Dienvidkoreju.

Sarunām noritot bez konkrēta progresa un ASV apstiprinot, ka trešdien stāsies spēkā augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Ķīnai, Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

"Acīmredzot investori vēlas skaidrību, bet tādas vēl nav," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš lēsa, ka tirgus tagad uzskata ASV recesiju par iespējamu ar vairāk nekā 50% varbūtību.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem pārfokusējot savu uzmanību no ASV muitas tarifiem uz ASV inflācijas samazināšanos un Ukrainas pamiera plānu.

Trešdien publiskoti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenu inflācija februārī nedaudz samazinājusies līdz 2,8%. Februāris bija pirmais pilnais mēnesis kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā.

Šie dati bija nedaudz labāki par analītiķu gaidītajiem. Pamata inflācija, kurā netiek ietvertas nestabilās pārtikas un enerģijas cenas, samazinājās līdz 3,1% gada griezumā.

"Šie inflācijas dati ir gaišs mirklis Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņā pret cenu celšanos. Tie pastiprina prognozes par vēl trim procentikmju pazemināšanām 2025.gadā," sacīja "CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Johens Štancls.

"Noskaņojums Volstrītā ir tik negatīvs, ka šie pozitīvie inflācijas dati var izraidīt plašāku akciju cenu atkopšanos," viņš piebilda.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien krasi pieauga, Baltajam namam norādot, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver mazāk bargu muitas tarifu noteikšanu nākamnedēļ, nekā iepriekš tika uzskatīts. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Investoru noskaņojumu pēdējās nedēļās pasliktināja bažas, ka Trampa politika var dot smagu triecienu globālajai ekonomikai.

Uzmanība tagad ir pievērsta 2.aprīlim, kurā Tramps gatavojas noteikt citām valstīm tādus muitas tarifus, kādus tās ir noteikušas ASV preču importam.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās pat par 2,3%.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet to kritums bija neliels.

Āzijas akciju tirgos cenas svārstījās. Tokijas biržā akciju cenas kritās, bet Honkongas un Šanhajas biržās - pieauga.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,4% līdz 42 583,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 5767,57 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 18 188,59 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mēģinājuma mazināt bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem.

Naftas cenas pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, turpinoties ģeopolitiskam saspīlējumam, īpaši Gazas joslā un Jemenā, un ASV nosakot jaunas sankcijas Irānas naftai.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien saruka pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikta pieņēmuma, ka jebkāds patēriņa cenu pieaugums, kuru izraisīs muitas tarifi, varētu būt "pārejošs".

Galvenajos eirozonas finanšu tirgos Frankfurtē, Milānā un Parīzē akciju cenas kritās par apmēram 1% pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma, ka tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību (ES) var samazināt eirozonas izaugsmi par pusi procentpunkta un kāpināt inflāciju.

Akciju cenas trešdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pirms ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākajiem paziņojumiem par muitas tarifiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām samazinājās, bet zelta cena pieauga.

"Tirgotājiem un investoriem šodien ir milzu neskaidrības diena, kurā mēs izvērtējam atbildes tarifu un savstarpēja tirdzniecības kara iespējamību," sacīja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Tramps arī apstiprināja, ka plāno ieviest 25% muitas tarifu ārrvalstīs ražotiem automobiļiem, kas stāsies spēkā ceturtdien.

Pirms Trampa trešdienas paziņojuma par jaunajiem tarifiem Eiropas biržu indeksi samazinājās, Tokijas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Ķīnas biržu indeksi bija stabili.

Investori iepriekš bija cerējuši, ka šis Trampa paziņojums vismaz mazinās neskaidrību tirgos, bet tagad viņi gatavojas iespējamiem pretpasākumiem no ASV tirdzniecības partneru puses.

Akciju cenas pasaules biržās, ASV dolāra vērtība un naftas cenas pirmdien pieauga pēc ASV un Ķīnas lēmuma uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Tirgus negaidīja lielo pārmaiņu ASV un Ķīnas tarifos, kas ir ļoti pozitīva ASV un globālās ekonomikas perspektīvai," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga jau tirdzniecības sesijas sākumā un saglabāja stabilitāti līdz tās beigām.

Eiropā vislielākais pieaugums bija Parīzes biržas indeksam - par 1,4%.

Francijas luksusa preču milža LVMH akcijas cena pieauga par 7%.

ASV dolāra vērtība palielinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu. Pieauga arī naftas cenas.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja optimistiski ASV amatpersonu izteikumi par tirdzniecības sarunām ar Ķīnu.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 2% pēc Baltā nama preses sekretāres Kerolainas Levitas izteikumiem, ka ASV prezidents Donalds Tramps "sagatavo iespēju darījumam ar Ķīnu".

Eiropas galvenie biržu indeksi palielinājās, reģionā atsākoties akciju tirdzniecībai pēc Lieldienu brīvdienām.

Zelta cena otrdien pirmoreiz sasniedza 3500 ASV dolārus par unci, Trampa muitas tarifiem un vārdiskam uzbrukumam Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikai pamudinot investorus pievērsties zelta kā droša investīciju subjekta iegādei.

Pasaules naftas cenas pieauga, bet Āzijas biržu indeksi mainījās dažādos virzienos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,7% līdz 39 186,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,5% līdz 5287,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,7% līdz 16 300,42 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā samazinājās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm un cerot uz lūzumiem ASV tirdzniecības sarunās.

Akciju cenas pēdējās divās nedēļās lielākoties bija kāpušas, gaidot progresu tirdzniecības sarunās starp ASV un citām valstīm.

Tirgus otrdien "šķiet vīlies par faktu, ka mēs nedzirdam nekādus jaunumus par tirdzniecības darījumiem", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Investori arī sekoja FRS darbībām. Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, lai gan ASV prezidents Donalds Tramps aicina tās samazināt.

Ir paredzams, ka Anglijas Banka ceturtdien samazinās bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25%, pastāvot bažām par vāju ekonomikas izaugsmi Lielbritānijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ko veicināja neskaidrība par ASV prezidenta Donalda Trampa svārstīgo tirdzniecības politiku. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, neraugoties uz Trampa mēģinājumiem mīkstināt muitas tarifu noteikšanu.

Tramps ceturtdien uz mēnesi atlika muitas tarifu piemērošanu vairumam Kanādas un Meksikas preču. Trešdien viņš uz mēnesi bija atbrīvojis no jaunajiem tarifiem preces, ko no Meksikas un Kanādas importē ASV automašīnu ražotāji.

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans atzina, ka neskaidrība par tirdzniecības politiku "ietekmē reālo ekonomiku", negatīvi ietekmējot patērētāju noskaņojumu un biznesa investīcijas. "Jo ilgāk tas turpinās, jo vairāk ekonomika palēninās," sacīja Hogans.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam, jo Vācijas aizsardzības un infrastruktūras investīciju programmas plāni vairoja optimismu par eirozonas lielākās ekonomikas iziešanu no recesijas.