Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, mazinoties eiforijai par ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma deeskalāciju un tirgiem gaidot ASV ekonomikas datu publiskošanu.

Analītiķi brīdināja, ka Vašingtonai vēl jāpanāk tirdzniecības vienošanās ar dažādām valstīm, lai radītu stabilitātes sajūtu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās.

Tirgi gaidīja ceturtdien paredzētus ziņojumus par ASV vairumtirdzniecības cenām un mazumtirdzniecības apgrozījumu aprīlī, kā arī mazumtirdzniecības milža "Walmart" peļņas ziņojumu.

Naftas cenas, kas četras dienas bija kāpušas optimismā par pieprasījumu, trešdien kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,2% līdz 42 051,06 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 5892,58 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,7% līdz 19 146,81 punktam.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, un samazinājās arī ASV dolāra vērtība, investoriem bažījoties par ASV Kongresā apsvērtu nodokļu samazināšanas likumprojektu, kas var palielināt ASV budžeta deficītu.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums tuvojās 4,6%, kas ir tā augstākais līmenis kopš februāra. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mēģināja panākt Pārstāvju palātas republikāņu vienotu atbalstu likumprojektam, kas paredz samazināt nodokļus un federālos izdevumus.

Galvenie ASV biržu indeksi samazinājās par vismaz 1,4%.

"Investori kļūst satraukti par Trampa nodokļu likumrojektu, kas tiek virzīts Kongresā un kas nevis samazinās [valsts] parādu, bet faktiski to palielinās," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pieauga līdz 109 499,76 ASV dolāriem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 20.janvārī, kad amatā stājās jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai tirdzniecības politikai atkal izvirzoties priekšplānā un atjaunojot bažas par tirdzniecības kariem un inflāciju. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

"Tarifu draudi šonedēļ atkal izvirzījās priekšplānā, sekojot tālākai notikumu attīstībai nedēļas nogalē," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Viņš pirmdien nosūtīja vēstules Japānas un Dienvidkorejas līderiem, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta, ja šīs valstis nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV.

Tramps nosūtīja līdzīgas vēstules uz Dienvidāfriku, Malaiziju, Mjanmu, Laosu un Kazahstānu, paziņojot par muitas tarifu piemērošanu to precēm 25% līdz 40% apmērā.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc ASV tiesas lēmuma bloķēt lielāko daļu ASV prezidenta Donalda Trampa muitas importa tarifu, analītiķiem atzīmējot, ka šis jautājums ne tuvu nav atrisināts.

ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa devusi Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā, kas uz laiku to apturēja.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par 0,3%-0,4%, bet svarīgākie Eiropas biržu indeksi samazinājās par 0,1%-0,4%.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām kritās.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamu ASV iejaukšanos Izraēlas-Irānas karā.

Investoru iepriekšējās dienas optimismu, ka šis bruņotais konflikts neizplatīsies Tuvajos Austrumos, nomainīja bažas par tālāku eskalāciju, karadarbībai turpinoties piekto dienu pēc kārtas.

"Nav nekādu pazīmju par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, un tas ļoti satrauc investorus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien priekšlaicīgi atstāja G7 samitu Kanādā Izraēlas-Irānas kara dēļ un sacīja, ka viņa mērķis ir šī bruņotā konflikta "reālas beigas", nevis tikai pamiers.

Tramps sociālo mediju paziņojumos pieprasīja Irānas "bezierunu padošanos" un deva mājienus par iespējamu ASV iejaukšanos, lai atbalstītu Izraēlu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

ASV biržās akciju cenas pirmdien samazinājās, savukārt Eiropā nebija vienotas tendences.

Amerikāņu izklaides industrijas uzņēmumu akciju cenas saruka, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa svētdienas paziņojumu, ka viņš noteiks jaunus muitas tarifus visām ārpus ASV ražotajām filmām, apgalvojot, ka Holivudu "izpostījusi" tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārvalstīs.

Studijas "Lionsgate" akcijas cena kritās par 5%, savukārt "Netflix" akcijas cena samazinājās par aptuveni 2%. Arī 'Disney", "Paramount", "Warner Bros." un "Discovery" akciju cenas kritās.

Investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" akcijas samazinājās par aptuveni 5% pēc tam, kad ietekmīgais investors Vorens Bafets sestdien darīja zināmu, ka gada beigās aizies no uzņēmuma vadītāja amata.

Akciju cenas piektdien pārsvarā kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, tirgiem gaidot ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas nedēļas nogalē.

"Ja piektdien kādreiz bijusi nogaidoša attieksme, tas bija šis gadījums. To visu nosaka mūsu uztvere par to, kā notiek tirdzniecības karš," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

ASV un Ķīnas pārstāvju tikšanās ir paredzēta nedēļas nogalē Šveicē. Analītiķi negaida lūzumu, bet cer uz deeskalāciju tirdzniecības karā.

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām ASV prezidents Donalds Tramps piektdien pieļāva iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

Aprīlī stājās spēkā ASV muitas tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no ASV.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt ASV dolāra vērtība palielinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes.

FRS Atvērtā tirgus komiteja piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentu likmi. Tā arī nedeva mājienus par iespējamu procentlikmju samazināšanu drīzumā, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa izdarīto spiedienu ar mērķi panākt procentlikmju samazināšanu.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē uzsvēra, ka monetārās politikas lēmumi nākotnē būs atkarīgi no ekonomikas datiem. Tirgi pēc šīs preses konferences pazemināja prognozes par procentlikmju samazināšanu septembrī.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pēc datu publicēšanas par eirozonas ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Investoru noskaņojumu uzlaboja arī nedēļas nogalē panāktā muitas tarifu vienošanās starp ASV un Eiropas Savienību (ES).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Vjetnamas tirdzniecības vienošanās noslēgšanas.

Naftas cenas palielinājās par aptuveni 3%, stājoties spēkā Irānas likumam par sadarbības pārtraukšanu ar ANO Starptautisko Atomenerģijas organizāciju (IAEA).

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem trešo reizi četru dienu laikā.

"Pamazām mēs nonākam pie vienošanām" un "to vajadzētu uztvert pozitīvi", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols, komentējot ASV vienošanos ar Vjetnamu.

Paziņojums par Vjetnamu vairo cerības, ka ASV noslēgs tirdzniecības vienošanās arī ar citām valstīm.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1%, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās par aptuveni 1% pēc pieņēmumiem par Lielbritānijas finanšu ministres Reičelas Rīvzas politisko nākotni. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

ASV un Eiropas biržās otrdien akciju cenas lielākoties samazinājās, tirgiem negatīvi vērtējot ASV inflācijas datus.

Gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 2,7% salīdzinājumā ar 2,4% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš februāra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati.

"CMC Markets" analītiķis Johens Stancls secināja, ka šie dati "norāda uz stagflācijas tendenci - nevēlamu tematu investoriem arvien vairāk pārvērtētajā tirgū".

"SPI Asset Management" partneris Stīvens Inss konstatēja, ka datos par ASV patēriņa cenām "bija vērojamas dažas agrīnas [ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto] tarifu ietekmes pazīmes".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 1% līdz 44 023,29 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 6243,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 20 677,80 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, un palielinājās arī naftas cenas, jo ASV un Ķīnas lēmums uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus uzlaboja ASV ekonomikas prognozi.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, ko noteica "UnitedHealth Group" akcijas cenas samazināšanās.

Tirgi turpināja pozitīvi reaģēt uz ASV un Ķīnas pirmdienas paziņojumu par tirdzniecības saspīlējuma deeskalāciju.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2%, tirgus dalībniekiem paredzot lielāku jēlnaftas pieprasījumu.

Gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 2,3% salīdzinājumā ar 2,4% martā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, liecināja Nodarbinātības ministrijas publiskoti dati.

Inflācijas samazināšanās radīja spiedienu uz ASV dolāru, un tirgus dalībnieki vairāk prognozēja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinās procentlikmes.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka ASV ir tuvu vienošanās noslēgšanai par Irānas kodolprogrammu.

Tramps šādi izteicās vizītes laikā Katarā pirms izlidošanas uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Vienošanās ar Irānu, kas ļautu izvairīties no militāra trieciena šīs valsts kodolobjektiem, ir tuvu noslēgšanai, ceturtdien sacīja Tramps.

Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hamenei padomnieks Ali Šamhani intervijā ASV medijiem pauda, ka Teherāna ir gatava pieņemt kodolprogrammas tālejošus ierobežojumus.

"Tirgus dalībnieki fokusējās uz ASV-Irānas kodolvienošanās perspektīvu, kas var novest pie ekonomisko sankciju Irānai atcelšanas un potenciāli novest pie lielākām naftas piegādēm," atzīmēja "AJ Bell" investīciju direktors Ross Maulds.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās, reaģējot uz dažādām tendencēm ASV ekonomikas datos.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu pastiprinot bažas par jaunu inflācijas kāpumu, kas varētu ierobežot svarīgāko valstu ekonomikas izaugsmi.

Investori jau bija ieņēmuši piesardzīgu nostāju pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atstāja procentlilkmes nemainīgas un trešdien brīdināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karš var uzkurināt inflāciju un kaitēt ekonomikas izaugsmei.

"Naftas cenas pēdējās dienās ir pieaugušas, un jebkādi traucējumi piegādēs no Tuvajiem Austrumiem var tās vēl vairāk paaugstināt un uzkurināt infrlāciju," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Pieaugot bažām par tiešu ASV piedalīšanos triecienos pret Irānu, analītiķi atzina risku, ka Teherāna varētu slēgt Hormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek veikta piektdaļa visas pasaules naftas pārvadājumu apjoma.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā samazinājās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm un cerot uz lūzumiem ASV tirdzniecības sarunās.

Akciju cenas pēdējās divās nedēļās lielākoties bija kāpušas, gaidot progresu tirdzniecības sarunās starp ASV un citām valstīm.

Tirgus otrdien "šķiet vīlies par faktu, ka mēs nedzirdam nekādus jaunumus par tirdzniecības darījumiem", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Investori arī sekoja FRS darbībām. Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, lai gan ASV prezidents Donalds Tramps aicina tās samazināt.

Ir paredzams, ka Anglijas Banka ceturtdien samazinās bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25%, pastāvot bažām par vāju ekonomikas izaugsmi Lielbritānijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās.

Akciju cenas trešdien pieauga ASV biržās, savukārt lielākajās Eiropas biržās tās samazinājās.

Savienoto Valstu biržās akciju cenu kāpumu veicināja prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņš negatavojas atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Džeromu Pauelu, kuru bieži kritizē par to, ka FRS nesamazina bāzes procentlikmi.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Tramps teica, ka ir "ļoti maz ticams", ka viņš atlaidīs Pauelu un ka "par to nav runa".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kāpa par 0,5% līdz 44 254,78 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,3% līdz 6263,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 20 730,49 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,1% līdz 8926,55 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,6% līdz 7722,09 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,2% līdz 24 009,38 punktiem.

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc paziņojuma par plāniem noslēgt ASV un Lielbritānijas tirdzniecības līgumu.

Pēc satraukuma, kuru izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa 2.aprīlī noteiktie muitas tarifi, tirgos pēdējās nedēļās valdījis optimisms par valstu iespējām panākt vienošanās ar Vašingtonu.

"Ziņa par šo tirdzniecības līgumu (..) ļauj tirgum gaidīt jaunas vienošanās tuvākās nedēļās un mēnešos," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Plānotais līgums samazinās muitas tarifus Lielbritānijai, vienlaikus nodrošinot plašāku piekļuvi ASV precēm ārvalstīs.

Lielbritānija paziņoja, ka līgums samazinās tarifus Lielbritānijas automašīnām no 27,5% līdz 10% un likvidēs tarifus tēraudam un alumīnijam. Darījums nosaka kvotu 100 000 Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu, kurus var importēt ASV ar 10% tarifu. Trampa noteiktais 25% tarifs Lielbritānijas tēraudam samazināsies līdz nullei.