Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks Bāriņai gan norādīja, ka NMPD darbiniekus nav plānots izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka, tāpat nav paredzēts palielināt pensijas saņemšanas vecumu, bet ir plānots no 20 līdz 25 gadiem palielināt darba stāžu, lai persona kvalificētos izdienas pensijas saņemšanai. Tomēr tas arodbiedrību neapmierina lielās slodzes dēļ. Bāriņa arī norādīja, ka 2016.gadā, kad NMPD brigāžu darbiniekiem tika ieviestas izdienas pensijas, uz vienu brigādi bija četri līdz pieci darbinieki, bet tagad to skaits ir sarucis līdz diviem, kas slodzi tikai palielina.

Viņa arī uzdeva retorisku jautājumu, kādēļ darbiniekiem netiek nodrošināti tādi apstākļi, lai izdienas pensijā nemaz nevajadzētu doties.

Nemierā ar ierosinātajām izmaiņām ir arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF). Šobrīd rosinātās izmaiņas attiecībā uz kultūras nozares darbiniekiem paredz, ka no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt baleta, cirka, kora, orķestru māksliniekus, teātra un leļļu teātra aktierus un solistus vokālistus, paredzot viņiem atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā. Tas gan attiektos tikai uz tiem darbiniekiem, kas nozarē sāk strādāt pēc 2027.gada. Arodbiedrības priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš norādīja, ka neesot jau nemaz skaidrs, kādas tad būs citas iespējas, kur šos darbiniekus varētu pārkvalificēt. Turklāt, pēc Krieviņa teiktā, darba devēji darbiniekus, kas vecāki par 50 gadiem, ļoti nelabprāt ņem darbā.

Krieviņš uzskaitīja virkni veselības problēmu, ar kurām kultūras nozares darbinieki, kuri šobrīd kvalificējas izdienas pensiju saņemšanai, saskaras tieši darba dēļ. Kopumā arodbiedrība ierosinātās pārmaiņas vērtē ļoti negatīvi. Krieviņš arī uzsvēra, ka valstij būtu jārūpējas, lai darbinieki saņemtu adekvātu darba samaksu vēl strādājot, kā arī būtu nepieciešams domāt par to, kā sniegt iespēju pārkvalificēties jau ātrāk.

Savukārt Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns pauda, ka paredzētās izmaiņas skartu aptuveni 12 000 iekšlietu nozarē strādājošos. Tas tiek vērtēts negatīvi, un, pēc Augustāna paustā, var beigties ar drošības situācijas pasliktināšanos valstī.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas stāžu plānots palielināt līdz 25 gadiem, pašreiz tas ir no 20 līdz 25 gadiem. Savukārt pensionēšanās vecumu plānots celt no 50 līdz 55 gadiem.

Pēc Augustāna teiktā, šobrīd nozarē strādājošie jau nepilnos 49 gados aiziet pensijā, jo ilgāk strādāt vairs nevar veselības dēļ. "Šis nav īstais laiks veikt izmaiņas iekšlietu sistēmā izdienas pensijās, jo mēs dzīvojam ģeopolitiskā situācijā, kad iekšējā drošība ir ļoti svarīga," sacīja Augustāns.

Viņš norādīja, ka valsts no vienas puses ir gatava drošības resursus palielināt, bet tai pašā laikā tiek veikti pasākumi, kas Latvijas iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību samazinātu. Pēc Augustāna teiktā, valstī būtu nepieciešami ap 1300 reaģējošo policistu, bet realitātē ir ap 800. "Valsts nedrīkst uz "izdienām" palielināt budžetu," uzsvēra Augustāns.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nozare ir gatava diskutēt par pārmaiņām. Tostarp arodbiedrība rosina nodrošināt iespēju saņemt bezmaksas veselības aprūpi līdz vecuma pensijas saņemšanas laikam. Tāpat būtu nepieciešams nozarē būtiski palielināt atalgojumu, lai naudu varētu novirzīt trešajam pensiju fondam, uzsvēra Augustāns. Tomēr, ja pārmaiņas notiks tā, kā pašreiz tiek piedāvāts, arodbiedrība neizslēdz vēršanos ST.

Pēc viņa teiktā, atalgojuma līmenis, kas atspoguļots Valsts kancelejas sagatavotajā prezentācijā par rosinātajām izmaiņām, neatspoguļo patieso situāciju nozarē. Tam gan nepiekrita Vilks, norādot, ka dati atspoguļo patieso situāciju. Viņš uzsvēra, ka Valsts kanceleja jau ilgstoši strādā pie reformas. "Protams, ir svarīgs finansējums izdienas pensiju sistēmā, kas līdz 2030.gadam var pieaugt līdz 200 miljoniem eiro, bet būtiskākais ir taisnīgums pret citiem pensiju saņēmējiem," sacīja Vilks.

Viņš arī skaidroja, ka reāli efekti no sāktās reformas stātos spēkā pēc 10-15 gadiem vai pat vēlāk, jo reforma tiktu ieviesta pakāpeniski. "Mēs skatāmies no sistēmas ilgtspējas un sistēmas taisnīguma viedokļa," teica Vilks. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka reforma ir ļoti pārdomāta. "Primārais nav finansējums, īstermiņā no tā neko negūsim," sacīja Vilks.

Savukārt LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda neizpratni par to, kādēļ šis jautājums tiek virzīts ar tādu steigu, un pārmeta, ka arodbiedrībām nav ļauts iesaistīties reformas izstrādē jau iepriekš.

Jau vēstīts, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, pirmdien pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija - šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.

Tāpat ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) maija sākumā paziņoja, ka šogad rosinās palielināt izdienas pensijas vecumu.

Ašeradens skaidroja, ka vecuma pensijas saņemšanas vecums Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielināts par pieciem gadiem - līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecums nav mainīts.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.