Vakar, 3. aprīlī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs publiski ziņoja par 2024. gadā saņemtajām patērētāju sūdzībām un sniegtajām konsultācijām par finanšu pakalpojumiem.

Arī 4finance kā finanšu pakalpojumu dalībnieks atskatās uz aizvadīto gadu un sniegto pakalpojumu kvalitāti.4finance 2024. gadā Latvijā izskatīja un izvērtēja vienu miljonu kreditēšanas iesniegumu. No šī miljona pozitīvs lēmums par kredīta izsniegšanu tika pieņemts aptuveni 200 tūkstošiem pieteikumu, ieskaitot atkārtotos klientu iesniegumus – jeb 20 % – no kopējā iesniegumu skaita.

Sūdzību skaits par 4finance sniegto pakalpojumu pēc 1 miljona pieteikumu izskatīšanas un kredītu izsniegšanas – vienpadsmit par visu 2024. gadu.Turklāt 2024. gads nav izņēmums – klientu sūdzību iesniegumu skaits 2023. gadā – 18, 2022. gadā – 10, šogad – 1.

“4finance sniegtais patēriņa kreditēšanas pakalpojums ir kvalitatīvs. Esam sasnieguši līmeni, kur klienti saistībā ar saņemto vai nesaņemto pakalpojumu iesniegt sūdzību izlemj 0,001 gadījumos no 100. Tas ir labs rādītājs, uz kuru tiekties gan visai pārējam nebanku kreditēšanas sektoram, gan bankām. Esam to panākuši, izveidojot nopietnu, robustu kredītspējas vērtēšanas sistēmu, kas efektīvi darbojas. Rezultātā mūsu klienti saņem kvalitatīvu pakalpojumu, ar kuru ir apmierināti. Un 4finance sniedz labu pakalpojumu tiem klientiem, kuru maksātspēja ir atbilstoša. Varētu teikt, ka par mūsu darbu sūdzību nav,” secina Givdo Endlers, 4finance vadītājs Latvijā.

Starptautisks fintech uzņēmums AS 4finance ir turpinājis sniegt nebanku patēriņa kreditēšanas pakalpojumus arī Latvijā. Tā apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2023. gadu, ir pieaudzis par 2,8%, sasniedzot 36,3 milj. eiro.

Latvijas kreditēšanas biznesa peļņa 2024. gadā sasniedza 7,7 milj. eiro, salīdzinot ar 4,2 milj. eiro 2023. gadā.

Latvija 2024. gadā nodrošināja 7% no 4finance Grupas kopējā apgrozījuma, kas 2024. gadā sasniedza 522 milj. eiro.

Kopējā AS 4finance peļņa 2024. gadā sasniedza 73,3 milj. eiro, salīdzinājumā ar 15,4 milj. eiro 2023. gadā. Būtiskāko daļu no peļņas abos gados veidoja saņemtās dividendes no AS 4finance ārvalstu meitasuzņēmumiem.

Peļņas pieaugums 2024.gadā lielā mērā ir saistīts ar uzņēmumam piederošo meitasuzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu ar mērķi vienkāršot 4finance Grupas korporatīvo struktūru.

“Latvijā pēdējā gada laikā esam intensīvi strādājuši pie mūsu kredītrisku izvērtēšanas procesa pilnveidošanas, kas uzlabojis gan mūsu sniegumu, gan pastiprinājis mūsu apņemšanos atbildīgas kreditēšanas jomā,” stāsta Gvido Endlers, AS 4finance izpilddirektors Latvijā.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Iespējams, ja Jānis Pliekšāns (Rainis) dzīvotu šajos laikos, viņa spārnotā frāze “pastāvēs, kas mainīsies” varētu arī skanēt apmēram kā virsrakstā. Attīstoties kreditēšanas nozarei, mākslīgais intelekts (MI) nav tikai papildu rīks, ko uzņēmumi var izmantot dažādu procesu automatizācijai. MI ir pārveidojošs spēks, kas fundamentāli maina veidu, kā šodien tiek plānots viss kreditēšanas cikls un kas apgāž ierastās kreditēšanas paradigmas.

Iespējas klientu izvērtēšanas procesā

Lai gan modernas klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmas prot dažu sekunžu laikā izanalizēt vairākus simtus un dažkārt pat tūkstošus kritēriju, piemēram, kredītvēsturi, publiskās datubāzes, darījumu vēsturi, nodarbinātību, arī pieteikuma iesniegšanas laikā izmantotās viedierīces, MI paver iespēju iet vēl dziļāk. Jau šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas savos klientu izvērtēšanas algoritmos ar MI palīdzību rod veidus, kā analizēt kredīta pieteicēja uzvedības modeļus, izdevumu paradumus, un citkārt arī novērtēt pieteicēja piedāvātās ķīlas vērtību atbilstoši publiskajiem tirgus datiem. Šī visaptverošā analīze ļauj aizdevējiem ieskatīties mazliet tālāk aspektos, kas ir ārpus kredītbiroju datu bāzēm un banku kontu pārskatiem. Rezultātā tā ir iespēja identificēt kredītspējīgas personas, kurām varbūt nav plašas kredītvēstures, bet kurām ir pietiekami un regulāri ienākumi, lai sekmīgi izpildītu uzņemtās saistības. Raugoties uz savu pieredzi, Wandoo Finance klientu datu apstrādē MI izmanto, lai izstrādātu parametrus risku izvērtēšanai un meklējot dziļākas sakarības klienta uzvedības un paradumu analīzē. Šobrīd vairāk nekā 90% no lēmumiem par kredītu izsniegšanu mūsu uzņēmumā pieņem automātiski algoritmi. Šāda pieeja palīdz krietni ietaupīt uz cilvēkresursu noslodzi un arī ievērojami uzlabo uzņēmuma kredītportfeļa kvalitāti.

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

Luminor neto peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 66,8 miljoniem eiro pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts bankas paziņojumā medijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka palielināja izsniegto finansējumu mājokļu kreditēšanā, samazināja izdevumus un saglabāja nemainīgi labu kredītportfeļa kvalitāti. Banka saglabā spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas.

Kopējie pamatdarbības ieņēmumi samazinājās par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt neto procentu ienākumu samazinājuma dēļ, ko ietekmēja zemākas eiro procentu likmes. Banka saglabāja izmaksu disciplīnu un samazināja kopējos pamatdarbības izdevumus par 6,7 miljoniem eiro. Bankas izdevumu un ienākumu attiecība bija 55,5%, savukārt kapitāla atdeve bija 10,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas, kā arī augstu kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms bija 1,9% no bruto aizdevumu apjoma.

Magnetiq Bank piešķīrusi 2 miljonus eiro aizdevumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai Igaunijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam Placet Group, kas specializējas alternatīvās kreditēšanas jomā.

Šis finansējums ļaus uzņēmumam turpināt attīstīt kreditēšanas pakalpojumus Igaunijas tirgū, nodrošinot stabilu apgrozāmo līdzekļu plūsmu.

Placet Group ir viens no vadošajiem alternatīvās kreditēšanas uzņēmumiem Igaunijā, kas piedāvā elastīgus un uzticamus aizdevumu risinājumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Piešķirtais aizdevums palīdzēs uzņēmumam efektīvāk plānot līdzekļu izlietojumu, stiprinot tā pozīcijas tirgū un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas arī palīdzēs uzlabot uzņēmuma finansiālo stabilitāti un rentabilitāti ilgtermiņā.

"Finansējuma piešķiršana Placet Group ir daļa no mūsu stratēģiskās apņemšanās atbalstīt Baltijas reģiona finanšu tehnoloģiju uzņēmumus ar ilgtspējīgu biznesa modeli," norāda Magnetiq Bank valdes priekšsēdētājs Jakub Wieclaw.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS - 8,4% un mājsaimniecībām - 7,3%.

Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.

Reģionālā investīciju banka (RIB) 2024. gadā ir sekmīgi sasniegusi izvirzīto stratēģisko mērķi – rentablu darbību vidējo un lielo uzņēmumu kreditēšanas segmentā. RIB demonstrējusi izaugsmi un stabilitāti, piedāvājot korporatīvajiem klientiem individuāli pielāgotus finanšu risinājumus.

Kā intervijā Dienas Biznesam norādīja RIB valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs, šī pieeja ir būtisks faktors bankas konkurētspējas stiprināšanā un turpmākajā attīstībā.

Bankas pērnā gada auditētā peļņa ir 10,3 miljoni eiro, kas pirms gadiem pieciem būtu bijis labs rādītājs arī krietni lielākai bankai. Vai aizvadītais gads ir RIB veiksmes stāsts, un vai esat nonākuši pie vēlamajiem peļņas rādītājiem?

Runājot par šodienas peļņu un citiem šodienas bankas darbības rādītājiem, patiesi ir jāraugās plašākā periodā, lai saprastu, ko esam sasnieguši. Tas nav stāsts tikai par peļņas rādītājiem, bet vairāk par savas īstās vietas meklējumiem Latvijas finanšu sektora un biznesa aprindās. Lielās izmaiņas mums sākās 2018.gadā, kad pieņēmām lēmumu par jaunu darbības stratēģijas ieviešanu un jaunu RIB biznesa modeli. Tas bija fundamentāls lēmums, un līdzīgi tas bija jāizdara daudzām bankām Latvijā. RIB lēmums bija orientēties uz Latvijas uzņēmējiem un piedāvāt uzņēmumiem projektu finansēšanu. Pēc vairākiem gadiem aktīvā darba ar šādu specializāciju jau varam analizēt rezultātus un izdarīt secinājumus. Šī gada peļņa un pēdējos gados arvien dinamiskāk augošs bankas portfelis ar Latvijas kredītprojektiem ir labs apliecinājums tam, ka tika izdarīta pareizā izvēle. Līdz ar to mūsu veiksmes stāsts ir nevis izcils 2024.gada finanšu rezultāts, bet veiksmīga bankas biznesa transformācija, ko esam paveikuši kopš 2018.gada. Un, lai šīs veiksmes stāsts turpinātos, mums jāturpina mūsu attīstība un izaugsme, jāvirzās uz priekšu.

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

Luminor banka piešķīrusi līzinga finansējumu 830 000 eiro apmērā mežsaimniecības uzņēmumam SIA Jubergs jaunu kokvedēju tehnikas iegādei.

Šī investīcija ļaus uzņēmumam turpināt attīstīt savu loģistikas kapacitāti un uzlabot pakalpojumu efektivitāti, vienlaikus saglabājot augstus darba kvalitātes un drošības standartus.

Jubergs ir mežsaimniecības nozares uzņēmums, kas specializējas kokmateriālu tirdzniecībā, mežizstrādē, kokapstrādē un transporta pakalpojumos. Uzņēmums kokmateriālus iegūst gan no pašu apsaimniekotām cirsmām, kuras tiek iegādātas no partneriem, gan iepērk tos no sadarbības partneriem, galvenokārt Jēkabpils reģionā, kur atrodas arī uzņēmuma kokmateriālu uzglabāšanas laukums.

Lai samazinātu remonta izmaksas un nodrošinātu nemainīgi augstu darba kvalitāti, Jubergs strādā ar tehniku, kuras vecums nepārsniedz piecus gadus. Pēc šī perioda tā tiek sistemātiski nomainīta, izmantojot līzinga risinājumus.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Jauni nodokļi vai jaunas nodokļu likmes šobrīd nav paredzētas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja premjere Evika Siliņa (JV).

"Mēs to darām apzināti," komentējot nodokļu jautājumus, uzsvēra Siliņa, nenoliedzot, ka zināmā mērā jautājums par tiem parādās ik pa laikam.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka šobrīd mērķis ir veicināt Latvijas ekonomiku, apsteigt citus, tajā skaitā ar ietaupījumu un gudru Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu, un neļaut valsts ekonomikai stagnēt.

Viņa sacīja, ka viens no valdības primārajiem uzdevumiem bijis samazināt birokrātiju arī banku jomā un veicināt kreditēšanas apjomu, jo tas veicina ekonomiku.

Siliņa atgādināja, ka pagājušā gadā tika ieviests solidaritātes nodoklis bankām, ko var nemaksāt, sasniedzot noteiktu apgrozījuma un kreditēšanas apjomu. Viņa pauda gandarījumu, ka kreditēšanas apjoms ir audzis.

Porsche, Ferrari, LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton), Hermès, Cartier – šie ir labi zināmi luksusa zīmoli, ar ko nav nepieciešams īpaši iepazīstināt. Tie ir ne tikai prestiži zīmoli, bet arī biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas jau daudzus gadus nodrošina investoriem stabilu peļņu. Kas patiesībā ir ienesīgāk – ieguldīt luksusa produktos vai to ražotāju akcijās.

Par “luksusa investīcijām” dažkārt dēvē augstās modes rokassomiņas, pulksteņus, rotaslietas, automašīnas un pat vīnu. Daži no tiem laika gaitā patiešām var dot ievērojamu peļņu, jo īpaši, ja to pieejamais daudzums ir ierobežots.

Luksusa preču tirgus darbojas citādi nekā lielākā daļa tradicionālo nozaru – priekšmetu vērtību nosaka ne tikai materiālu kvalitāte, bet arī dizaina ekskluzivitāte, ierobežota pieejamība patērētājiem un spēcīgs zīmola tēls. Ierobežotas tirāžas Hermès rokassomiņas, piemēram, Birkin vai Kelly modeļi, izsolēs bieži tiek pārdotas par daudz augstāku cenu nekā iegādes brīdī. Tas pats attiecas uz kolekcionāru pulksteņiem vai retu vīnu kolekcijām.

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" pērn darbinieku apmācībās investēja 762 400 eiro, un šogad ieguldījumus plānots palielināt, jo uzņēmums turpinās attīstīt apmācību sistēmu, iekļaujot modernus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, mākslīgo intelektu un spēļu mācīšanās metodes, kas uzlabos darbinieku prasmes un efektivizēs restorānu darbību.

Kā norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo, darbinieku spēja ātri un efektīvi komunicēt kļūst arvien nozīmīgāka, tādēļ apmācībām un atbalsta rīkiem ir būtiska loma ne tikai profesionālo prasmju pilnveidē, bet arī darbinieku spējā pielāgoties dinamiskai darba videi.

“Uzņēmums pastāvīgi uzlabo darbinieku apmācību procesu, pielāgojoties mūsdienu vajadzībām un tehnoloģijām. Pērn visās darbības valstīs šim mērķim tika investēti 760 400 eiro, aizstājot apjomīgās rokasgrāmatas ar vizuāliem, viegli uztveramiem mācību materiāliem – piemēram, video, kas pielāgoti dažādiem mācīšanās stiliem. Šogad uzņēmums turpina apmācību modernizāciju, ieviešot spēļu mācīšanās vidi, kur darbinieki praktiski apgūs nepieciešamās prasmes, piemēram, hamburgera sagatavošanu. Vienlaikus tiek izstrādāts arī mākslīgā intelekta rīks, kas palīdzēs darbiniekiem ikdienas darbā – tas ātri sniegs atbildes uz dažādiem aktuāliem jautājumiem piemēram, norādot pareizo cepšanas laiku vai porcijai nepieciešamo sastāvdaļu daudzumu,” norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem. Atbalstāmi, taču vai arī šoreiz tas iezīmēs kārtējo kampaņveidīgi uzliesmojušo cīņu ar birokrātiju, vai tomēr novedīs pie taustāma rezultāta?

Premjerministres Evikas Siliņas izvirzītais mērķis mazināt birokrātiju par 25% ir apsveicams, taču šobrīd tas draud palikt vēl viens skaļš lozungs bez reālas ietekmes.

Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv - kura gan pēc pieminējuma 2025.gada 26.marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) - tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši - pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.

“Vai tiešām lodēšana pie jums joprojām ir roku darbs?” Tieši šo jautājumu mēs dzirdam visbiežāk no viesiem, kas apmeklē mūsu rūpnīcu Daugavpilī. Jā, mēs ne tikai daļu darba veicam ar rokām, bet arī produktu kvalitāti pārbaudām pilnīgi visiem produktiem, nevis izlases kārtībā.

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu gadījumā palīdz risināt uzdevumus, kas saistīti ar procesu digitalizāciju, piemēram, palīdz piemeklēt labāko programmatūru, kas bez MI rīkiem aizņemtu krietni vairāk laika.

Mūsu uzņēmumā strādā 130 cilvēki, no tiem apmēram 40% veic dažādus darbus ar rokām un šobrīd ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņus tuvāko desmit gadu laikā spētu aizvietot mākslīgais intelekts. Protams, kā augsto tehnoloģiju kompānijas pārstāve, es ticu tehnoloģiskajam izrāvienam, jo tieši to īpaši straujā tempā mēs jau vērojam kopš brīža, kad parādījās internets deviņdesmito gadu sākumā. Un tomēr ne visas profesijas ir apdraudētas. Tas ir saistīts ar kvalitāti, individuāliem pasūtījumiem un augstas precizitātes zinātnēm.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs un “SIXT” franšīzes partneris Baltijā un Somijā – SIA “Transporent” uzņēmuma grupa – 2024. gadā sasniedza 72,1 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 15 % vairāk nekā 2023. gadā.

Grupas uzņēmumi nostiprinājuši savas vadošās pozīcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī paplašinājuši darbību Somijā, pārvaldot vairāk nekā 8000 transportlīdzekļu visā reģionā.

Latvijā “Transporent” ir tirgus līderis pilna servisa auto līzingā un autoparku vadībā. Lietuvā un Igaunijā uzņēmums turpina izaugsmi gan īstermiņa, gan ilgtermiņa auto nomas segmentos. Grupas peļņa pirms nodokļiem 2024. gadā sasniedza 1,56 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa – 1,3 miljonus eiro. Klientu apmierinātības rādītāji apliecina nemainīgu kvalitāti – 2024. gadā tie sasniedza 9,11 (no 10) pilna servisa līzingā un auto abonēšanā, kā arī 4,62 (no 5) īstermiņa nomā.