Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS - 8,4% un mājsaimniecībām - 7,3%.

Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir kritisks par pēdējo gadu strīdīgajiem Saeimas lēmumiem, kas skar papildu nodokļa ieviešanu banku peļņai un sociālo iemaksu daļas pārvirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni.

SVF misijas Latvijā vadītājs Luiss Brandao-Markess jautāts, kā vērtē no šā gada ieviesto solidaritātes iemaksu, kas Latvijā reģistrētām kredītiestādēm līdz 2027.gadam jāmaksā no peļņas pieauguma, kas veidojās pateicoties EURIBOR likmju izmaiņām, norādīja, ka SVF šajā gadījumā saskata potenciālu risku tirgus izkropļojumiem. Proti, bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, var nolemt vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem.

"Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomikas aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu būt šī nevēlamā blakusietekme, un tāpēc mēs domājam, ka valdībai būtu jāpārvērtē šis nodoklis," uzsvēra Brandao-Markess.

Ņemot vērā spēcīgu mājokļa un uzņēmumu aizdevumu portfeļu pieaugumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, “Bigbank” izziņo jaunu obligāciju piedāvājumu ar kopējo apjomu no trīs līdz astoņiem miljoniem eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Līdz 19. jūnijam investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 6,5 % gada procentu likmi, kas tiek maksāti reizi ceturksnī. Lai nodrošinātu likviditāti un veicinātu tirdzniecību, “Bigbank” plāno kotēt obligācijas fondu biržas “Nasdaq Tallinn” Baltijas obligāciju sarakstā.

““Bigbank” bruto kredītportfelis līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām pieaudzis līdz 2,3 miljardiem eiro, kas ir visu laiku augstākais līmenis un par 550 miljoniem eiro (+32 %) vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ceturkšņa salīdzinājumā pieaugums sasniedza 107 miljonus eiro, tai skaitā uzņēmumu aizdevumu portfelis palielinājās par 44 miljoniem eiro (+6 %), sasniedzot 808 miljonus eiro, mājokļa kredītu portfelis – par 51 miljonu eiro (+8 %), tas ir, līdz 664 miljoniem eiro, un patēriņa kredītu portfelis – par 12 miljoniem eiro (+1 %) līdz 840 miljoniem eiro. Vienlaikus pagājušā gada nogalē mēs uzsākām piedāvāt Igaunijas klientiem norēķinu kontu pakalpojumu, kas ir guvis lielu atsaucību, – līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām vairāk nekā 3500 klientu atvēruši norēķinu kontu,” skaidro “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

AS Indexo banka, jūlijā ir sasniegusi straujāko kredītportfeļa pieaugumu kopš bankas darbības uzsākšanas – proti, mēneša laikā tika izsniegti 7 miljoni eiro jaunu kredītu, no kuriem 3,3 miljoni bija jauni patēriņa kredīti, bet 3,7 miljoni – refinansēti klientu hipotekārie kredīti.

Bankas kredītportfelis tādējādi jūlijā pieauga par 54% un mēneša beigās sasniedza 18,8 miljonus eiro.

Kopumā jūlija beigās Indexo Bankas klientu skaits pieauga līdz 39,9 tūkstošiem, kas ir par 2,6 tūkstošiem vairāk nekā jūnija beigās. Noguldījumu apjoms jūlija beigās bija 49,9 miljoni eiro bet klientiem procentos mēneša laikā tika izmaksāti 90 tūkstoši eiro.

“Redzam, ka interese par hipotekāro kredītu pārfinansēšanu nemazinās – šobrīd aktīvi notiek kredītu izmaksas pēc visu nepieciešamo formalitāšu kārtošanas, kas prasa laiku. Jūlijā noslēdzām hipotekāro kredītu līgumus 3,7 miljonu eiro apmērā un dažādās stadijās uz jūlija beigām bija pārfinansēšanas darījumi par 42 miljoniem eiro, kas apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi meklē izdevīgākus nosacījumus un izvēlas Indexo. Katrs pārfinansēts kredīts vai pat tikai mūsu izteikts piedāvājums liek reaģēt citām bankām un pārskatīt klientiem agrāk piemērotās likmes. Šāda, paaugstināta konkurence rada pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju budžetiem visā Latvijā, un mēs turpināsim veicināt šo dinamiku,” saka Jānis Mūrnieks, Indexo Bankas valdes loceklis un privātpersonu pakalpojumu vadītājs.

Nekustamo īpašumu tirgū manāmas pozitīvas attīstības tendences - hipotekārie kredīti kļuvuši pieejamāki un cilvēki atkal aktīvāk pērk jaunus mājokļus, intervijā sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Tirgus dati uzrāda pozitīvas tendences, taču joprojām tirgus ir ļoti jūtīgs, sacīja Božē.

"Atceros, ka pēc "jaukajām" pārrunām Baltā nama Ovālajā kabinetā starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski divas nedēļas mūsu pārdošanas birojā bija pilnīgs klusums. Cilvēki bija satraukti un nervozi," stāstīja Božē.

Šī situācija labi ilustrējot to, cik lielā mērā tirgu ietekmē ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie signāli.

Viņš uzsvēra, ka tirgus ļoti jūtīgi reaģē uz šādiem satricinājumiem - ja, piemēram, publiskajā telpā izskan informācija, ka NATO varētu būt konfliktā ar Krieviju, cilvēki sāk šaubīties par nepieciešamību ieguldīt īpašumā Latvijā un apsver iespēju iegādāties to kādā mierīgākā vietā, piemēram, Spānijā. Šādas tendences esot novērojamas visā Baltijā - daļa turīgo cilvēku izvērtē iespējas iegādāties īpašumus tālāk no šīs nestabilās ģeopolitiskās zonas.

Gudri pārvaldīts aizņēmums nav risks, bet gan stratēģisks lēmums, kas ilgtermiņā nodrošina biznesa izaugsmi un ļauj uzņēmumam sasniegt uzstādītos mērķus.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi, jo liela daļa aizdevumu uzskata par lieku risku vai vājuma pazīmi. Tikmēr valstīs ar attīstītu ekonomiku uzņēmēji nebaidās piesaistīt kapitālu, lai investētu attīstībā, tehnoloģijās un cilvēkos, jo viņi saprot - nauda ir biznesa asinis. Latvijā daudzi joprojām diemžēl vilcinās, uzskatot, ka uzņēmējdarbība jābalsta tikai ar pašu līdzekļiem, taču realitātē šāda pieeja bieži ierobežo iespējas, aizkavē izrāvienus un pazemina konkurētspēju. Aizņemties ar skaidru mērķi, pārdomātu plānu un finanšu disciplīnu ir atbildīgs solis, nevis risks.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Industra Bank un Leonīdam Kiļam piederošais uzņēmums SIA “LK Investment” noslēgušas līgumu, saskaņā ar kuru Industra Bank iegādājusies 53% privātpersonu kreditētāja AS “MC Finance” akciju.

Saņemts arī Latvijas Bankas akcepts darījuma īstenošanai.

Darījums nodrošinās AS “MC Finance” piekļuvi papildu finansējumam, ļaujot uzņēmumam straujāk palielināt tirgus daļu privātpersonu kreditēšanā. Savukārt Industra Bank tas ir viens no soļiem, lai sasniegtu mērķi divu gadu laikā dubultot kredītportfeli, vienlaikus grupas ietvaros diversificējot kreditēšanas pakalpojumu klāstu.

“Mēs redzam lielu potenciālu stratēģiskās uzņēmumu iegādēs, īpaši tādos uzņēmumos, kas piedāvā pakalpojumus, kurus banka pati nesniedz, bet kas būtiski papildina mūsu grupas piedāvājumu un ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai. Šāda pieeja, balstīta uz sinerģiju un ciešu sadarbību ar šo uzņēmumu komandām, ļauj augt mērķtiecīgāk un ātrāk, nekā attīstot šos produktus no nulles. Sadarbojoties ar MC Finance, Industra Bank varēs palīdzēt risināt Latvijā aktuālo mājokļu kreditēšanas nepietiekamību reģionos, sniedzot būtisku atbalstu privātpersonām,” norāda Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. pusgadā bija 73 miljoni eiro (iepretim 119 miljoniem pērn), informē banka.

Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa (izmaksas 36 miljonu eiro apmērā 2025. gada 1. pusgadā).

Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. pusgadā ir sasnieguši 80 miljonus eiro (81 miljons pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā (pērn 1. pusgadā tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā).

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir samazinājušies par 41 miljonu eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

Pērn izsniegti vairāk nekā 3 000 kredīti, kopējai aizdevuma summai pārsniedzot 22 miljonus eiro. Savukārt vidējā studiju kredīta summa gada laikā pieaugusi par 12 % un sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 8 303 eiro, liecina Swedbank apkopotie dati.

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, Swedbank apkopojusi datus par studentu aizņēmumiem, kas atspoguļo pieaugošu interesi par studiju un studējošā kredītiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem*.

Swedbank ir vienīgā kredītiestāde, kas kopš 2020. gada izsniedz aizdevumus studentiem ar Altum garantiju.

“Kopumā 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 74,8 tūkstoši studentu, kas ir par gandrīz tūkstoti vairāk nekā gadu pirms tam.* Arī Swedbank dati liecina, ka jauniešiem ir svarīgi ieguldīt savā nākotnē – šī gada jūlijā un augustā esam saņēmuši jau aptuveni 2000 kredīta pieteikumu, un to skaits turpina pieaugt. Augstākā izglītība ir ilgtermiņa ieguvums arī sabiedrībai un valsts attīstībai, jo izglītoti speciālisti veido spēcīgāku ekonomiku un drošāku nākotni. Tāpēc būtiski, lai studēt gribētāji saņemtu divpusēju atbalstu – gan no valsts un finanšu institūcijām, gan no mums kā finanšu partnera, kas nodrošina ērtu un caurspīdīgu kredītu saņemšanas procesu,” norāda Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.