Šobrīd tirgū vērojama procentu likmju pakāpeniska samazināšanās, taču uzņēmēju aktivitāte kredītsaistību refinansēšanā un jauna finansējuma piesaistē joprojām ir zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Latvijas Bankas” jaunākie dati liecina, ka hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā. A.Geisari atzīmē, ka, lai gan kopumā tas tirgum ir pozitīvs signāls, 11% joprojām ir vien neliela daļa no visa potenciāla, ko sniedz refinansēšanas iespējas. “Daudzi uzņēmēji turpina pārmaksāt, jo nepārskata savas kredītu procentu likmes un neizmanto iespējas tās samazināt - nereti tāpēc, ka nemaz nezina, ka šāda iespēja pastāv. “Latvijas Bankas” dati skaidri apliecina, ka procentu likmju lifts ir sācis virzīties lejup, taču liela daļa uzņēmēju diemžēl vēl kavējas tajā iekāpt un izmantot situāciju savā labā,” secina A.Geisari.

Latvijas un Baltijas uzņēmēju zināšanas finanšu jomā ir konkurētspējīgas arī starptautiskā mērogā, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Ziemeļvalstīs uzņēmumu finansēšanas un kredītu salīdzināšanas tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc mums ir iespēja iekarot šo segmentu un kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem reģionā, pārliecināts ir A.Geisari. Viņš piebilst, ka šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja “Oferta Finance” komandas dalība Kopenhāgenā notikušajā “Nordic Fintech Week” - vienā no nozīmīgākajiem finanšu tehnoloģiju nozares pasākumiem Ziemeļvalstīs. Tur aizvadītās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem apliecināja, ka Latvijas pieredzei ir liels pieprasījums arī ārpus Baltijas.

Šobrīd uzņēmums “Oferta Finance” jau ir uzsācis sarunas ar uzņēmējiem Dānijā, bet drīzumā plāno spert pirmos soļus arī Somijā, Islandē un citās Ziemeļvalstīs. “Mēs redzam, ka mūsu piedāvātie risinājumi tur ir vajadzīgi, jo uzņēmējiem šajās valstīs bieži vien trūkst plašāka alternatīvu klāsta finansējuma piesaistei. Tas paver mums iespēju nostiprināties reģionā un parādīt, ka Latvijas pieredze var būt noderīga arī ārpus mūsu valsts robežām,” spriež A.Geisari, uzsverot, ka arī citiem Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties mēģināt attīstīt savu biznesu plašākā mērogā.

Biznesa kredītu brokeru uzņēmums “Oferta Finance” sadarbībā ar “Reģionālo investīciju banku” (RIB) piesaistījis 1,3 miljonus eiro kokapstrādes uzņēmuma “Erte Grupa” attīstībai.

Edgars Bilinskis, “Oferta Finance” vadītājs norāda, ka “Erte Grupa” ir viens no vadošajiem nozares spēlētājiem ar 30 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 17 gadu pieredzi kokapstrādē, tāpēc finansējuma piesaiste grūtības nesagādāja. “Uzņēmums vērsās pie “Oferta Finance” ar mērķi piesaistīt papildu apgrozāmos līdzekļus, kā arī refinansēt esošo aizdevumu un uzlabot tā nosacījumus. Tā kā ar esošo sadarbības banku “Erte Grupa” neizdevās vienoties par aizdevuma apjoma palielināšanu un labvēlīgākiem nosacījumiem, uzņēmums sāka meklēt alternatīvus risinājumus, kas bija ļoti pareizs solis,” uzskata E.Bilinskis.

Viņš atzīmē, ka “Oferta Finance” izstrādāja uzņēmumam finanšu piesaistes stratēģiju un uzrunāja vairākas bankas, taču visefektīvāk procesu izdevās virzīt kopā ar RIB banku. “Sadarbojoties ar “Oferta Finance”, RIB sniedza “Erte Grupa” konkurētspējīgu piedāvājumu, klients to apstiprināja un tika uzsākta finansēšanas procedūra, kā rezultātā uzņēmums piesaistīja finansējumu 1,3 miljonu eiro apmērā,” norāda E.Bilinskis, atzīmējot, ka no bankas kredītkomitejas lēmuma līdz finansējuma saņemšanai klienta kontā pagāja vien pusotrs mēnesis.

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.

Kredītu brokeru uzņēmums “Oferta Finance” šā gada 16.aprīlī Rīgas centrā rīkos performatīvu gājienu ar mērķi simboliski apglabāt dārgos kredītus.

Pasākums tiks atklāts Kronvalda parkā pulksten 12.00, kur kā īpašs vizuāls akcents tiks novietots zelta zārks ar melniem uzrakstiem un vizuāliem elementiem. Uz zārka redzamie vēstījumi, “RIP - Reāli Iznīcinoši Procenti!”, “EURIBOR krīt - uzņēmums aug!” un citi, atainos dārgo aizdevumu ēras beigas, kā arī virzību uz godīgākiem un klientam draudzīgākiem risinājumiem. No Kronvalda parka melnais zārks tiks nogādāts Brīvības laukumā, bet gājienu noslēgt paredzēts Swedbank centrālās ēkas pakājē.

Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors norāda, ka pasākums būs radošs, miermīlīgs un nepolitisks. “Tā būs mākslinieciska performance ar mērķi izglītot sabiedrību un rosināt diskusiju gan par atbildīgu aizņemšanos, gan par caurspīdīgiem un godīgiem kredītlikmju principiem. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka labprātīgi nezvana saviem klientiem un nesaka, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc šajā gadījumā kredītņēmējiem jābūt proaktīviem. Ar šo performatīvu gājienu mēs aicināsim sabiedrību būt drosmīgākiem un aizstāvēt savas intereses finanšu jautājumos, jo pārmaiņas iespējams panākt, tikai izprotot savas tiesības un iespējas,” spriež A.Geisari.

Gudri pārvaldīts aizņēmums nav risks, bet gan stratēģisks lēmums, kas ilgtermiņā nodrošina biznesa izaugsmi un ļauj uzņēmumam sasniegt uzstādītos mērķus.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi, jo liela daļa aizdevumu uzskata par lieku risku vai vājuma pazīmi. Tikmēr valstīs ar attīstītu ekonomiku uzņēmēji nebaidās piesaistīt kapitālu, lai investētu attīstībā, tehnoloģijās un cilvēkos, jo viņi saprot - nauda ir biznesa asinis. Latvijā daudzi joprojām diemžēl vilcinās, uzskatot, ka uzņēmējdarbība jābalsta tikai ar pašu līdzekļiem, taču realitātē šāda pieeja bieži ierobežo iespējas, aizkavē izrāvienus un pazemina konkurētspēju. Aizņemties ar skaidru mērķi, pārdomātu plānu un finanšu disciplīnu ir atbildīgs solis, nevis risks.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir ilgtermiņa plānošana, kā arī mērķtiecīgs un neatlaidīgs darbs, atzīmē Edgars Bilinskis, biznesa kredītu brokeru uzņēmuma Oferta Finance vadītājs.

Panākumus nav iespējams gūt vienas dienas laikā - tas ir ilgstošs un mērķtiecīgs darbs, pārliecināts ir E.Bilinskis. Šajā gadījumā ir svarīgi ne tikai izstrādāt biznesa stratēģiju un sekot tai, bet arī pakāpeniski veidot reputāciju, kas balstīta kvalitātē un uzticamībā. Tāpat nozīmīga loma uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komandai. Spēcīga, motivēta un profesionāla komanda spēj ne tikai īstenot stratēģiskos mērķus, bet arī pielāgoties izaicinājumiem un radīt pievienoto vērtību ikdienas darbā. Tieši cilvēki veido uzņēmuma kultūru, uzticamību un spēju augt ilgtermiņā, spriež Oferta Finance vadītājs.

No sportista par uzņēmēju

Bērnībā es sapņoju kļūt par sportistu, atminas E.Bilinskis. “Pusaudžu gados mani ļoti aizrāva teniss, tāpēc kādu laiku domāju, ka arī savu profesionālo karjeru saistīšu tieši ar šo sporta veidu, taču ceļa trauma manus plānus mainīja. Tā kā biju ieinteresēts arī uzņēmējdarbībā, pēc devītās klases beigšanas uzsāku mācības Rīgas Komercskolā. Toreiz tā bija vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma piedāvāja topošajiem speciālistiem iespēju apgūt mācību priekšmetus, kas bija cieši saistīti ar modernās uzņēmējdarbības pamatiem,” stāsta E.Bilinskis, kurš pēc vidusskolas beigšanas turpināja pilnveidot savas zināšanas biznesa vadībā, iegūstot bakalaura grādu Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju šobrīd ir kredītsaistībās, kuru reālās izmaksas būtu iespējams samazināt, pārskatot līgumu vai mainot finansētāju, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Daudzi uzņēmēji joprojām nezina, ka viņiem ir iespēja pārskatīt kredītlīguma nosacījumus, samazinot gan procentu likmes, gan arī aizdevumu izmaksas kopumā, stāsta A.Geisari. “Komersantiem nereti ir sarežģīti izsekot un detalizēti izprast, kāds ir EURIBOR un kā tas ietekmē viņu kredītus, un bankas šo situāciju mēdz izmantot. Kad palielinās EURIBOR bāzes likmes, bankas reizēm paaugstina arī savas procentu likmes, taču, kad situācija ir pretēja - bieži vien pārskatīšana netiek veikta. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka nezvanīs saviem klientiem un neteiks, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc uzņēmējiem jābūt proaktīviem,” aicina A.Geisari, uzsverot, ka šādos gadījumos var palīdzēt arī kredītu brokeri.

Lai gan šobrīd Latvijā plaši pieejami gan dažādi valsts atbalsta instrumenti, gan alternatīvās kreditēšanas iespējas, vietējo uzņēmēju aktivitāte šo resursu izmantošanā joprojām ir salīdzinoši zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Finansējums šobrīd ir ne tikai pieejams, bet pieejamāks nekā jebkad agrāk, taču uzņēmēji bieži vien ir pārāk kūtri un baidās aizņemties. Vēl jo vairāk - nereti komersanti pat nespēj atrast laiku, lai izprastu finanšu jautājumus, kas ilgtermiņā rada būtiskus zaudējumus gan viņu biznesam, gan arī Latvijas ekonomikai kopumā. Mūsu mērķis ir nevis pārliecināt uzņēmējus aizņemties, bet palīdzēt viņiem izprast savas reālās opcijas un saredzēt attīstības iespējas. Viena konsultācija var ietaupīt mēnešus un tūkstošiem eiro,” atzīmē A.Geisari.

Arī Latvijas Bankas dati liecina, ka daudzi uzņēmumi izvēlas neizmantot pieejamos aizdevumus, un OECD analīze atklāj, ka šāda uzvedība ir saistīta ar nevēlēšanos uzņemties papildus riskus un zemu finanšu pratību.

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.jūlija numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums neglābj Latvijas tautsaimniecību

Tēma

Latvijā 2023. gadā bija vislielākais jaunu sieviešu iztrūkums pasaulē

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju rindas kļūst kuplākas

Nekustamais īpašums

SEP pārbūvē Skanstes biroja ēku par modernu skolu

Ražošana

Izpatikt aļģēm. Spirulina Nord dibinātāja un vadītāja Agnese Stunda-Zujeva

Finansējums

Pūļa finansēšanas platformas ļauj piesaistīt miljonus

Portrets

Edgars Bilinskis, Oferta Finance vadītājs

Vietējie uzņēmēji, kuri meklē iespējas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai vai jaunu projektu uzsākšanai, bieži vien nonāk situācijā, kurā banka atsaka aizdevumu, taču nesniedz konkrētu skaidrojumu par atteikuma iemesliem. Šāda situācija liecina sistemātisku komunikācijas trūkumu.

Uzņēmējs iegulda laiku, sagatavo plašu dokumentāciju, mēnešiem ilgi gaida atbildi un galu galā saņem atteikumu - bez jebkādas atgriezeniskās saites un norādēm par to, kas būtu jāuzlabo. Šāda pieeja noteikti neveicina mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, jo potenciāli dzīvotspējīgi projekti netiek pat pilnvērtīgi izvērtēti, kā rezultātā biznesa attīstības plāni apraujas jau banku koridoros. Latvijas finanšu tirgus kontekstā tas izgaismo būtisku problēmu, skaidri parādot, ka banku prioritāte joprojām ir risku minimizēšana, nevis attīstības atbalsts.

Šobrīd kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēji nevēlas aizņemties, ir bailes no atteikuma, taču nevajadzētu aizmirst, ka atteikums nav spriedums. Finansējuma piešķiršanas kārtība ir gana sarežģīta, taču uzņēmējiem nav vienmēr jāspēj orientēties visos banku nosacījumos pašiem, jo tirgū ir pieejami profesionāli risinājumi, kas palīdz izvērtēt iespējas un sagatavot gan pamatotu aizdevuma pieteikumu, gan sniedz atgriezenisko saiti par to, kas būtu jādara, ja kredīts ir atteikts.