Finanses

Finansētāju sinerģija ļauj piesaistīt teju miljonu eiro mājokļu projektam

Db.lv,27.05.2025

Jaunākais izdevums

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.

Viņš stāsta, ka sākotnēji nekustamā īpašuma attīstītājs savam projektam bija piesaistījis “Capitalia” finansējumu – ideāls “bridge-loan” jeb tilta finansējums pirms doties uz banku. Projekts ir ļoti labā lokācijā Rīgas centrā ar 1’000 m2 dzīvojamo platību. Tas ir renovācijas projekts ar loft-tipa dzīvokļiem. Taču dažādu ārējo apstākļu dēļ, attīstītajam bija nepieciešams pagarināt kredīta termiņu lai veiksmīgi nodotu ekspluatācijā. “Capitalia”, kā regulēta finansējuma platforma, jau bija iedevusi maksimāli pieļaujamo termiņu, tāpēc bija jāmeklē refinansēšanas iespējas. Tāpēc “Capitalia” vērsās pie mums, lai rastu iespēju piesaistīt finansējumu šim attīstības projektam,” stāsta A.Geisari.

Mēs patiesi priecājamies par tādu sadarbības partneri kā “Oferta Finance”, atzīst Artūrs Soročenkovs “Capitalia” finansēšanas nodaļas vadītājs. “Šādos brīžos ir svarīgi, ka tirgū darbojas finansētāji, kuri var pārņemt stafeti un turpināt virzīt projektu uz priekšu situācijās, kur mūsu, kā regulētas platformas, misija konkrētajā projektā ir izpildīta. Spēja sadarboties un meklēt radošus risinājumus šādos sarežģītos projektos ir būtiska gan attīstītājam, gan visai finansēšanas ķēdei. Šāda pieeja ne tikai palīdz atrisināt konkrētas finanšu problēmas, bet arī veido uzticības pilnu vidi ilgtermiņa sadarbībai starp iesaistītajām pusēm. Tas pierāda, ka elastība un savstarpēja uzticēšanās ir tikpat nozīmīgas kā paša kapitāla pieejamība,” atzīmē A.Soročenkovs.

A.Geisari skaidro, ka šis projekts ir klasisks piemērs win-win sadarbībai. “Vērsāmies pie visiem potenciālajiem finansētājiem Lavijas tirgū - gan bankām, gan alternatīvām finanšu iestādēm. Bankas gatavas finansēt pie DSCR parametru izpildes, kurus sasniegt var pēc nodošanas ekspluatācijā un daļas no platību realizācijas. Projekts saņēma vairākus indikatīvos piedāvājumus, un klientam vissvarīgākais bija ātrums. Tieši šajā brīdī izšķiroša izrādījās sadarbība ar Lietuvas platformu “Profitus”, kas izvērtēja projekta potenciālu un piekrita sniegt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā. Darījums tika noformēts zibenīgā ātrumā, pateicoties visu pušu aktīvai iesaistei. Šis finansējums ļaus uzņēmējam pabeigt renovāciju un virzīties uz nākamo attīstības posmu - dzīvokļu pārdošanu,” stāsta A.Geisari.

“Lietuvieši Latvijas tirgum tic daudz vairāk nekā paši latvieši. Gandrīz visus šim projektam nepieciešamos līdzekļus piesaistīja Lietuvas investori caur mūsu Profitus platformu. Tāpēc, manuprāt, Latvijas nekustamā īpašuma attīstības projektu finansēšana kļūst iespējamāka, jo lietuviešu investori ir gatavi dot naudu. Šis nav ne pirmais, ne pēdējais attīstības projekts Latvijā, un mums ir patiess prieks veiksmīgi sadarboties ar Latvijas brokeri Oferta Finance un finansēšanas uzņēmumu Capitalia.”, atzīmē Arnoldas Antanavicius, Profitus biznesa attīstības nodaļas vadītājs Latvijas tirgū.

A.Geisari uzskata, ka šis gadījums, kurā vienlaikus sadarbojušies trīs finansētāji, ir izcils “win-win” piemērs, kurā ieguvēji ir visi. “Uzņēmējs turpina attīstīties, iepriekšējais finansētājs saņem atpakaļ savu ieguldījumu, bet jaunais partneris iegūst stabilu projektu ar potenciālu. Turklāt šī situācija iezīmē arī svarīgu tendenci - arī nebanku sektorā ir iespējama profesionāla un uzticama sadarbība gan starp vietējiem, gan ārvalstu spēlētājiem. No uzņēmēju skata punkta šis gadījums savukārt kārtējo reizi atgādina, ka savs laiks ir visdārgākais – uzticies kredītu brokerim, jo viņš izdarīs visu tavā vietā. Sadarbība, neatlaidība un pareizie partneri var mainīt spēles noteikumus,” pārliecināts ir A.Geisari.

Finanses

Altum izstrādās jaunu programmu mazo hipotekāro kredītu ņēmējiem reģionos

LETA,11.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas programmu, lai risinātu tirgus nepilnības "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem reģionos, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem ģimenēm ar bērniem informēja "Altum" pārstāvji.

Programmas mērķis būtu novērst tirgus nepilnības, kuras rada fakts, ka reģionos nav attīstīta finanšu tirgus "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem.

Plānotā "Altum" mājokļu kreditēšana fiziskām personām jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Plānots, ka atbalsta programma tiks izstrādāta un nodota saskaņošanai šī gada otrajā ceturksnī.

"Altum" šobrīd piedāvā atbalsta programmas mājsaimniecībām pēc to ienākumiem. Atsevišķas programmas paredzētas sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat tiek nodrošināts mājokļa iegādes pabalsts jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadiem, kā arī vienreizēja subsīdija līdz 10 000 eiro mājokļa iegādei vai būvniecībai "Balsts" daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus "Altum" piedāvā arī atsevišķu mājokļa garantiju ģimenēm ar bērniem un programmu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Finanses

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā

LETA,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

Finanses

Faktorings Latvijā un Baltijā: neizmantots finanšu instruments uzņēmumu izaugsmei

Db.lv,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas apsaimniekošanas platforma DoBu, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts un kas jau zināma kaimiņvalsts Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, šī gada pavasarī savu MI programmatūru piedāvās jauniem attīstības projektiem arī Latvijā.

Jaunuzņēmums jau parakstījis pirmo līgumu ar topošā Rīgas dzīvojamā rajona “Parka Kvartāls” attīstītājiem - Reterra un Invego.

DoBu palīdz nekustamo īpašumu attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt garantijas problēmas un incidentus, vienlaikus palīdzot mājokļu īpašniekiem saņemt tūlītējas atbildes par savu jauno mājokli. Turklāt DoBu vienkāršo ziņošanu un garantijas gadījumu izsekošanu un atgādina par nepieciešamību veikt apkopi.

"Līdz šim mājokļu īpašniekiem, kuri pārvācas uz jauno māju, tika izsniegti simtiem dokumentu, kuri netika izlasīti, un tā vietā jautājumi tika uzdoti dažādām atbildīgajām pusēm, kurām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sniegtu atbildes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību DoBu platforma sniedz tūlītējas atbildes uz mājokļu īpašnieku jautājumiem, pamatojoties uz viņu mājokļa specifiku un nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstošus rasējumus un attēlus. Tas būtiski ietaupa attīstītāju laiku un citus resursus klientu jautājumu risināšanā, un, atšķirībā no cilvēkiem, mākslīgais intelekts reaģē uzreiz un ir pieejams jebkurā diennakts laikā,” skaidro Rasmuss Merirands (Rasmus Merirand), DoBu dibinātājs, piebilstot, ka DoBu sniedz mājokļu īpašniekiem atbildes gan par ikdienišķām situācijām, gan sarežģītākiem jautājumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka "Bigbank" šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 9,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 25,8% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja bankā.

"Bigbank" bruto kredītportfelis 2025.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 2,3 miljardi eiro, un tas bija palielinājies par 102 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un par 550 miljoniem eiro jeb 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt uzņēmumu kredītportfelis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 44 miljoniem eiro jeb 6% līdz 808 miljoniem eiro, mājokļu kredītportfelis par 51 miljonu eiro jeb 8% līdz 664 miljoniem eiro un patēriņa kredītportfelis par 12 miljoniem eiro jeb 1% līdz 840 miljoniem eiro.

Grupas kopējais noguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 159 miljoniem eiro jeb 7% un par 400 miljoniem eiro jeb 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 2,55 miljardus eiro. Krājnoguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 124 miljoniem eiro jeb 12%, sasniedzot 1,14 miljardus eiro, bet termiņnoguldījumu portfelis - par 33 miljoniem eiro jeb 2%, sasniedzot 1,4 miljardus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. pusgadā bija 73 miljoni eiro (iepretim 119 miljoniem pērn), informē banka.

Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa (izmaksas 36 miljonu eiro apmērā 2025. gada 1. pusgadā).

Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. pusgadā ir sasnieguši 80 miljonus eiro (81 miljons pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā (pērn 1. pusgadā tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā).

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir samazinājušies par 41 miljonu eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek gatavoti normatīvie akti, kas ļaus AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum" elastīgāk un lielākos apjomos kreditēt jaunās ģimenes mājokļa būvniecībai, 7.augustā pēc tikšanās ar "Altum" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu sacīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), tiek meklēti risinājumi arī programmas "Balsts" turpināšanai, kas sniedz vienreizēju valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēris, ka LM augstu vērtē "Altum" ģimenēm draudzīgo pieeju un praktiskos risinājumus, sākot no mājokļu garantiju programmas līdz subsīdijām daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Īpaši nozīmīgi, ka šie pasākumi ir pieejami arī reģionos, kur atbalsts jaunajām ģimenēm bieži ir izšķirošs, viņš atzina.

Tāpat Uzulnieks atzinīgi novērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus demogrāfijas plānam, kas paredz jaunas iniciatīvas ģimeņu atbalstam un mājokļu pieejamības uzlabošanai. Tie ietver zemas īres maksas mājokļu būvniecību, garantiju programmas paplašināšanu un "Altum" hipotekāro kreditēšanu reģionos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Eksperti

Dzīvoklis kā pakalpojums: Rietumeiropas tendences mājokļu izīrēšanā arī Latvijā

Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgo mājokļu ražotājs no Latvijas MyCabin sper nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā, uzsākot darbību vienā no lielākajiem un perspektīvākajiem Eiropas mājokļu tirgiem – Vācijā.

Uzņēmums prognozē, ka līdz 2026. gadam Vācija varētu kļūt par vienu no tā galvenajiem eksporta tirgiem, ļaujot palielināt gatavo māju ražošanas jaudu par 25 %.

Paplašināšanos Vācijā MyCabin svinīgi atklāja ar demo mājas “Milla 40” prezentāciju Bādvilbelē, pilsētā netālu no Frankfurtes, sniedzot interesentiem iespēju turpmāk jebkurā laikā klātienē iepazīties ar MyCabin mājokļu kvalitāti un filozofiju, kas balstīta uz ilgtspēju, dizainu un efektivitāti.

“Lēmums par paplašināšanos tieši Vācijas tirgū nav nejaušs. Tāpat kā daudzviet Eiropā, arī Vācijā novērojams mājokļu deficīts – tiek lēsts, ka Vācijā trūkst no 600 000 līdz 800 000 mājokļu. Pieprasījums aug, bet tradicionālā būvniecība ir pārāk lēna un izmaksu ziņā neefektīva. Mēs piedāvājam augstas kvalitātes, ilgtspējīgu un ātri realizējamu alternatīvu, kas īpaši piemērota jaunajai mājokļu īpašnieku paaudzei,” uzsver Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Reklāmraksti

Everaus Kinnisvara AS piedāvā investoriem obligācijas ar 11% ienesīgumu

Everaus Kinnisvara AS,19.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

  • 55 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (56 – jūnijā; 57 – maijā; 58 – aprīlī; 60 – martā);

  • 16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (15% – jūnijā; 14% – maijā; 14% – aprīlī; 13% – martā);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (15% – jūnijā; 15% – maijā; 14% – aprīlī; 14% – martā);

  • 19% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (22% – maijā; 22% – aprīlī; 25% – martā; 24% – februārī; 20% – janvārī).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Eksperti

Pieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,21.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati . Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.

Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija?

Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots

Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro. Gandrīz divkāršā cenu starpība skaidrojama ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.

Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām.

Reklāmraksti

Unikāli investīciju NĪ projekti: no slēpošanas kūrortiem līdz Vidusjūras piekrastei. Ko meklē Baltijas valstu iedzīvotāji?

Sadarbības materiāls,25.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor neto peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 66,8 miljoniem eiro pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts bankas paziņojumā medijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka palielināja izsniegto finansējumu mājokļu kreditēšanā, samazināja izdevumus un saglabāja nemainīgi labu kredītportfeļa kvalitāti. Banka saglabā spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas.

Kopējie pamatdarbības ieņēmumi samazinājās par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt neto procentu ienākumu samazinājuma dēļ, ko ietekmēja zemākas eiro procentu likmes. Banka saglabāja izmaksu disciplīnu un samazināja kopējos pamatdarbības izdevumus par 6,7 miljoniem eiro. Bankas izdevumu un ienākumu attiecība bija 55,5%, savukārt kapitāla atdeve bija 10,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas, kā arī augstu kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms bija 1,9% no bruto aizdevumu apjoma.

Eksperti

Nākotnes mājvietas: kā dzīvosim rītdienas pilsētās?

Roberts Rēboks, “Merko mājas” valdes loceklis,20.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku ikdiena un vajadzības mainās, un līdz ar to mainās arī priekšstats par mājokli. Ja iepriekš mērķis bija iegādāties privātmāju piepilsētā ar privātu pagalmu, tad tagad arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts mājokļiem pilsētas tuvumā.

Pieaug pieprasījums pēc kompaktiem, labi izplānotiem dzīvokļiem ar augstu funkcionalitāti un vieglu piekļūstamību pakalpojumiem. Šīs izmaiņas nav tikai modes lieta – tā ir loģiska atbilde uz ekonomiskiem, vides un sabiedrības struktūras faktoriem.

Efektīvi mājokļi mainīgai dzīvei

Pieprasījums pēc dzīvokļiem pilsētas centros un tuvākajās apkaimēs turpina pieaugt visā Eiropā. “Eurostat” dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā par 12 % palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kas vēlas dzīvot kompaktos pilsētas dzīvokļos, kura tuvumā ērti pieejams sabiedriskais transports un netālu atrodas arī darba vieta. Līdzīga tendence novērojama arī Rīgā, kur pieprasījums pēc funkcionāliem dzīvokļiem pieaug gan centra rajonos, gan pieprasītākajos pašvaldību attīstītajos projektos, piemēram, Pārdaugavā, Teikā un citur.