Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.

Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12.augustā.

Kronbergs valdības sēdē pauda pateicību par sava darba novērtējumu un norādīja, ka pašam personīgi ir izaicinājums būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī valsts pārvaldi negaida viegli darbi un izaicinājumi.

Kā viena no prioritātēm Kronbergam būšot atjaunot sadarbību gan ar darba devēju konfederāciju padomi, konkurences padomi un Valsts kontroli.

Zemkopības ministrs pauda, ka Kronberga aiziešana no ZM būs zaudējums, bet viņš būs ieguvums valsts pārvaldei kopumā.

Kronbergs norādīja, ka ierēdniecība savu uzticību sabiedrībai var atjaunot, ja tā sniegs pakalpojumus tādā kvalitātē, kā paši tos vēlētos saņemt. "Ja būsim efektīvi, atklāti, pieejami, nebūs pārmetumu, ka ierēdniecība ir neefektīva," pauda Kronbergs.

Vācijā vairākās lidostās šodien notiek streiki, kas ietekmēs tūkstošiem avioreisu un vairāk nekā pusmiljonu pasažieru, aplēsusi Vācijas lidostu asociācija ADV.

Streikus izsludinājusi arodbiedrība "Verdi", lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

Streiko sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki lidostās Frankfurtē, Minhenē, Štutgartē, Diseldorfā, Dortmundē, Hannoverē, Brēmenē, Hamburgā, kā arī Ķelnes/Bonnas lidostā, Berlīnes Brandenburgas lidostā un Leipcigas/Halles lidostā.

Vācijas lidostu asociācija ADV aplēsusi, ka streiku dēļ tiks atcelti vairāk nekā 3400 avioreisu, kas ietekmēs 510 000 pasažieru.

Hamburgas lidostā streiks sākās jau svētdien, kad tika atcelti gandrīz visi ienākošie un izejošie reisi. Lidosta paziņoja, ka darbinieki svētdien sākuši streiku bez iepriekšēja brīdinājuma.

Hamburgas lidostas darbinieki pirmdien, iepriekš nebrīdinot, pieteikuši streiku, kas var novest pie avioreisu atcelšanas un kavēšanās.

Arodbiedrība «Ver.di» apstiprināja, ka streiks sācies plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika).

«Mēs vēl novērtējam situāciju un pagaidām nevaram pateikt, cik daudz cilvēku piedalās» streikā, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja arodbiedrības preses pārstāve.

Hamburgas lidostas preses pārstāve iepriekš sacīja, ka darbinieku streiks, domājams, izraisīs avioreisu atcelšanu un kavēšanos.

«Ver.di» izsludināja streiku, lai dotu stimulu iestigušajām sarunām par algu palielināšanu aptuveni 1000 lidostas darbiniekiem.

Aptuveni pirms divām nedēļām Hamburgas lidostā un citās Vācijas lidostās streikoja drošības dienesta darbinieki. Arī šos streikus organizēja arodbiedrība «Ver.di», pieprasot drošības dienesta darbiniekiem palielināt atalgojumu.

Saistībā ar speciālo avioreisu lietu amatā pazeminātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pametīs darbu šajā iestādē, noskaidroja aģentūra LETA.

Citskovskis aizvadītajā nedēļā vērsās ar iesniegumu pie premjeres saistībā ar savu pazemināšanu amatā. Viņš lūdza pārcelt viņu tādā amatā, kas ir atbilstošs pieredzei, zināšanām un praksei, bet, ja tas nav iespējams, tad prasīja izbeigt ar viņu darba tiesiskās attiecības.

Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāds iesniegums saņemts, un darba attiecības ar Citskovski tiks izbeigtas.

"Valsts kanceleja pagājušajā nedēļā pieņēma Jāņa Citskovska iesniegumu, un pēc Citskovska kunga paša vēlēšanās valsts civildienesta attiecības ar viņu ir izbeigtas," pauda Jirgensone.

LETA jau rakstīja, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Pirmdien atcelti visi lidsabiedrības "Finnair" reisi starp Rīgu un Helsinkiem, liecina informācijas starptautiskās lidostas "Rīga" mājaslapā.

Pirmdien bija paredzēti trīs lidojumi no Rīgas uz Helsinkiem - plkst.9.50, 13.05 un 17.35. Savukārt lidmašīnas no Helsinkiem Rīgā plānoja nolaisties plkst.10.15, 13.35 un 18.05. Visi šie avioreisi ir atcelti.

Lidostas "Rīga" pārstāve Laura Karnīte norādīja, ka lidostai pašreiz nav informācijas par "Finnair" reisiem tuvākajās dienās, un aicināja pasažierus sekot līdzi lidsabiedrības sniegtajai informācijai.

Jau ziņots, ka streiki pasta darbinieku atbalstam pirmdien paralizējuši transporta sektoru Helsinkos un noveduši pie gandrīz 300 avioreisu atcelšanas.

Streiki sarīkoti ar mērķi izrādīt atbalstu aptuveni 10 000 pasta darbinieku, kas pieprasa algu palielināšanu. Viņi streiko jau divas nedēļas, un svētdien, 24.novembrī, sarunas par iespējamo risinājumu cieta neveiksmi.

#Garo avioreisu atgriešanās saistāma ar lētāku degvielu, kā arī jaunās paaudzes lidmašīnām.

Pēc ekonomiskās krīzes, kas mazliet piebremzēja garo lidojumu veikšanu, 12 – 14 tūkst.kilometru garie lidojumi atkal ir atgriezušies dienaskārtībā un ir atkal krietni pieprasīti.

Garo avioreisu atgriešanās saistāma ar lētāku degvielu, kā arī jaunām, ekonomiska degvielas patēriņa lidmašīnām, piemēram, Boeing 787 Dreamliner un Airbus A350, vēsta Business Insider.

Tā pagājušajā gadā aviosabiedrība Qatar Airways uzsākusi visilgāko lidojumu pasaulē starp savas mājas bāzi Dohā, Katarā un Oklendu, Jaunzēlandē.

United ir atsākusi lidojumus no Sanfrancisko uz Singapūru, bet Qantas veic lidojumus starp Pērtu Austrālijas rietumos un Londonu.

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

Vācijas aviokompānija «Lufthansa» pirmdien paziņoja, ka otrdien atcels vairāk nekā 800 lidojumus saistībā ar Vācijas sabiedriskā sektora darbinieku streiku, kas skars arī lidostas Frankfurtē, Minhenē, Ķelnē un Brēmenē.

«»Lufthansa« streika dēļ ir spiesta atcelt vairāk nekā 800 no rītdien ieplānotajiem 1600 lidojumiem, tostarp 58 garo distanču reisus,» norāda aviosabiedrība, piebilstot, ka ietekmēti tiks aptuveni 90 000 pasažieru.

Lidojumi ierastā režīmā atgriezīsies trešdien.

Kā vēstīts, arodbiedrība «Verdi», kas pieprasa 6% algu pieaugumu aptuveni 2,3 miljoniem darbinieku dažādās valsts sektora nozarēs, paziņojusi, ka otrdien minētajās lidostās streikos drošības dienestu darbinieki, krāvēji un daļa ugunsdzēsēju.

Frankfurtes lidostā otrdien streikot plānots no plkst.5 līdz plkst.18 (no plkst.6 līdz plkst.19 pēc Latvijas laika), un lidostas apsaimniekotājs «Fraport» brīdinājis pasažierus, ka lidostas darbs būs nopietni apgrūtināts.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamu ASV iejaukšanos Izraēlas-Irānas karā.

Investoru iepriekšējās dienas optimismu, ka šis bruņotais konflikts neizplatīsies Tuvajos Austrumos, nomainīja bažas par tālāku eskalāciju, karadarbībai turpinoties piekto dienu pēc kārtas.

"Nav nekādu pazīmju par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, un tas ļoti satrauc investorus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien priekšlaicīgi atstāja G7 samitu Kanādā Izraēlas-Irānas kara dēļ un sacīja, ka viņa mērķis ir šī bruņotā konflikta "reālas beigas", nevis tikai pamiers.

Tramps sociālo mediju paziņojumos pieprasīja Irānas "bezierunu padošanos" un deva mājienus par iespējamu ASV iejaukšanos, lai atbalstītu Izraēlu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot, kā negaidīti labi ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ietekmēs ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija pieaudzis līdz jaunam rekordam, otrdien nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

"Es domāju, ka investori sāk rekalibrēt savas gaidas," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins, ar to saprotot prognozes par lielāku vai mazāku FRS procentlikmju samazinājumu.

"Es vienkārši domāju, ka ir drusku par daudz optimisma par lielāku procentlikmju samazinājumu," viņš piebilda.

FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels jau ir devis signālus par to, ka inflācijas tempu palēnināšanās ļaus ASV centrālajai bankai trešdien samazināt procentlikmes, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada. Vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Uhaņa, kur decembrī sākās koronavīrusa uzliesmojums, trešdien beidzot atvērta un cilvēkiem atļauts atstāt pilsētu, ja viņi ir veseli, paziņojušas Ķīnas varasiestādes.

Hubei provinces galvaspilsēta 23.janvārī tika pilnīgi noslēgta no ārpasaules, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un Ķīnas komunistu līderi ir nosaukuši Uhaņu par "varoņpilsētu" tās 11 miljonu iedzīvotāju ziedošanās dēļ.

Uhaņā ar jauno koronavīrusu inficējās vairāk nekā 50 000 cilvēki un vairāk nekā 2500 ir miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina oficiālie dati.

Taču pēdējās dienās Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Uhaņā ir atviegloti, jo jauni inficēšanās gadījumi ir sarukuši līdz minimumam. Pēdējās 21 dienas laikā Uhaņā reģistrēti tikai trīs jauni inficēšanās gadījumi.

Gaidāms, ka Uhaņu šodien ar vilcienu atstās aptuveni 55 000 cilvēku. Vairāk nekā 10 000 ceļotāju jau atstājuši pilsētu ar lidmašīnām pēc tam, kad Uhaņā atsākta aviosatiksme. Taču lidojumi uz Pekinu un starptautiskie reisi nav atjaunoti."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, mazinoties bažām par problēmām banku nozarē, bet naftas cenas krasi saruka recesijas risku dēļ.

Akciju cenas atkopās pēc tam, kad tirgus nedēļas sākumā bija satricinājis divu ASV reģionālo komercbanku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" krahs, kurš lika varas iestādēm veikt ārkārtējus pasākumus ar mērķi novērst problēmu izplatīšanos banku nozarē.

"First Republic Bank" un citu reģionālo banku akciju cenu kāpums otrdien veicināja galveno Volstrītas indeksu palielināšanos. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1,7%.

Akciju cenu kāpums Volstrītā sekoja līdzīgai tendencei Eiropas biržās. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Investori arī reaģēja uz Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem, ka gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 6% salīdzinājumā ar 6,4% janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada septembra, turklāt inflācijai kritums fiksēts astoto mēnesi pēc kārtas.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Urugvajas piekrastē ir piestājis Antarktikas kruīzu kuģis "Greg Mortimer", uz kura gandrīz 60% cilvēku ir ar pozitīvu koronavīrusa testa rezultātu, otrdien paziņoja kuģa operatorfirma.

"Pašlaik uz kuģa nevienam nav drudža un visi ir asimptomātiski," paziņoja Austrālijas uzņēmums "Aurora Expeditions", kas organizē apkalpes locekļu un pasažieru izkāpšanu un saskaņo lidojumus viņu aizvešanai uz mītnes zemēm.

"Greg Mortimer" 15.martā devās braucienā uz Antarktiku un Dienviddžordžijas salu.

No 217 cilvēkiem, kuriem uz kuģa tika veikti koronavīrusa testi, 128 tie bija pozitīvi, bet 89 - negatīvi, paziņoja ''Aurora Expeditions". Vēl seši cilvēki, kas tika evakuēti no šī kuģa, tiek ārstēti Montevideo un viņu veselības stāvoklis ir stabils.

Urugvajas valdība otrdien paziņoja, ka ir atļāvusi humānu avioreisu to pasažieru repatriācijai, kas ir Austrālijas un Jaunzēlandes pilsoņi.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.

Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.

Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.

«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc pirmdien pieredzētā krituma, kuru bija izraisījusi Ķīnas mākslīgā intelekta jaunuzņēmuma "DeepSeek" lēti izstrādāta sarunbota R1 parādīšanās. Arī Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Nvidia", kura pusvadītāji atbalsta mākslīgā intelekta nozari, akcijas cena Volstrītā pirmdien kritās par aptuveni 17%, samazinot uzņēmuma tirgus vērtību par apmēram 600 miljardiem ASV dolāru.

Otrdien "Nvidia" akcijas cena pieauga 8,9%, tomēr tā vēl arvien ir ievērojami zemāka nekā pagājušajā nedēļā.

Visi trīs svarīgākie Volstrītas indeksi otrdien palielinājās. Indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,0%, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kas daļēji kompensēja pirmdienas kritumu.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus par procentlikmēm šonedēļ.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas izaugsmi un šaubas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas atšķirīgiem signāliem par tirdzniecības karu ar Ķīnu.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

«Vai ASV un Ķīna tiešām var atrisināt savas domstarpības 90 dienu laikā?» jautāja «National Australia Bank» vecākais stratēģis Rodrigo Katrils.

«Šķiet, ka vajadzēs vairāk progresa detaļu un pazīmju, lai uzturētu sākotnējo patīkamo sajūtu par tirdzniecības pamieru.»

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgus dalībniekiem pievēršot uzmanību galvenokārt jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu plāniem, uzņēmumu peļņai un inflācijas datiem.

Ziņa, ka Tramps varētu noteikt muitas tarifus lēnāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts, veicināja akciju cenu palielināšanos un ierobežoja ASV dolāra vērtības pieaugumu.

Tirgus dalībnieki tomēr turpināja bažīties par to, ka Trampa solījumi samazināt nodokļus, regulējumu un imigrāciju atjaunos inflāciju.

Tirgus vērotāji ir samazinājuši savas prognozes par to, cik reižu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad samazinās procentlikmes, līdz vienai reizei. Daži tomēr bažījas, ka FRS nākamais solis varētu būt pat procentlikmju palielināšana, ņemot vērā vēl arvien nozīmīgo inflāciju un satraukumu par Trampa politiku.

Ražotāju cenas ASV decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā novembrī, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskoti dati.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā palielinājās, atjaunojoties optimismam, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad varētu pazemināt procentlikmes. Analītiķi lēš, ka tas varētu notikt septembrī.

Galvenie ASV biržu indeksi otrdien maz mainījās. Analītiķi norādīja uz nelielu tirdzniecības apjomu salīdzinoši mierīgā ziņu periodā pēc pagājušās nedēļas, kurā tika publiskoti svarīgi uzņēmumu peļņas ziņojumi un ekonomikas dati, kā arī tika pieņemts FRS lēmums nemainīt bāzes procentlikmi.

Iespējami tirdzniecības katalizatori var būt ASV patēriņa cenu dati un uzņēmuma "Walmart" peļņas rādītāji, kuru publiskošana paredzēta nākamajā nedēļā.

Londonas biržas indekss otrdien sasniedza jaunu rekordu, un tādu sasniedza arī Amsterdamas biržas indekss.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 38 884,26 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 5187,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 16 332,56 punktiem.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga pēc klusas tirdzniecības sesijas, bet Eiropas biržu indeksi kritās, investoriem gaidot otrdien notikušo ASV starpvēlēšanu rezultātus.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» (S&P 500) pieauga par 0,6%, bet tirdzniecības apjoms bija neliels, investoriem esot atturīgiem pirms vēlēšanu rezultātiem.

Saskaņā ar aptaujām demokrāti šajās vēlēšanās var iegūt kontroli pār Pārstāvju palātu, bet republikāņi saglabātu kontroli pār Senātu.

Dīleri atzina, ka akciju cenām vajadzētu kristies, ja republikāņi zaudētu kontroli pār abām Kongresa palātām, bet pieaugt, ja viņi saglabātu kontroli pār abām.

«Nav pārsteidzoši redzēt dažādas tendences globālajos akciju tirgos ... jo investori lielā mērā ir »pagaidīsim-un-redzēsim stāvoklī« pirms šodienas ASV starpvēlēšanām,» atzīmēja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.