Elektrum Lietuva pēc desmit nostrādātiem gadiem atstāj līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Martynas Giga, savukārt viņa vietā stājas līdzšinējā valdes locekle Neringa Petrauskiene, informē uzņēmums.

Martynas saņēmis jaunu piedāvājumu un vēlas turpināt savu profesionālo izaugsmi citā, ar enerģētiku nesaistītā nozarē.

M.Gigas vadībā Elektrum Lietuva sasniegusi ievērojamu izaugsmi gan tirdzniecības, gan atjaunīgo energoresursu, gan elektroauto uzlādes tīkla attīstības jomā. Elektrum Lietuva izveidojies par uzņēmumu, ar kuru sadarbojas daudzi lielākie Lietuvas valsts un komercuzņēmumi, un kura pakalpojumus izmanto vairāk nekā 200 000 klientu Lietuvā, kā arī nozares kompetenci smeļ vietējie mediji un enerģētikas eksperti.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: "Mēs ļoti augstu vērtējam Elektrum Lietuva sasniegto izaugsmi un rezultātus aizvadītā gada laikā, un Martinas līderība ir bijusi neatņemama šī veiksmes stāsta sastāvdaļa. Esam pateicīgi par Martinas sniegto ieguldījumu gan Elektrum Lietuva, gan Latvenergo koncerna kopējā izaugsmē un novēlam daudz veiksmes un personiska gandarījuma turpmākajos profesionālajos izaicinājumos. Vienlaikus sveicam Neringu ar valdes priekšsēdētājas amata uzņemšanos un esam pārliecināti, ka stafetes kociņš būs drošās rokās pirms nākamās distances Elektrum Lietuva izaugsmes stāstā."

Veidojot Baltijas valstīs plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 2 600 000 eiro apmērā līdz 2027. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 130 uzlādes punktus 54 stacijās.

Šis ir jau kārtējais CEF līguma periods, iepriekšējā līguma ietvaros novembrī tiks atklātas 35 uzlādes stacijas.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu uz TEN-T ceļiem, kas būs pieejams vieglajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2027. gadam izbūvēs 130 uzlādes punktus ar 150 - 300 kW jaudu 54 stacijās. 20 stacijas būs Latvijā, Lietuvā - 21 stacija, savukārt Igaunijā - 13 stacijas.

"Šis jau ir otrais Latvenergo koncerna elektromobilitātes pārrobežu projekts, izmantojot ES līdzfinansējumu. Bez Latvijas un Igaunijas ir plāns turpināt paplašināt ātrās uzlādes tīklu arī Lietuvā, Elektrum Drive nostiprinot vadošā elektrouzlādes pakalpojumu sniedzēja ambīcijas visās Baltijas valstīs. Jau šogad plānojam sasniegt vairāk nekā 1200 pieslēgvietu mājas tirgos, tādēļ strauji aug arī mūsu komanda un zināšanas, aktīvi strādājot ar partneriem visās Baltijas valstīs. Arī elektroauto uzlādes jomā šobrīd notiek sāncensība starp dažādiem operatoriem – ar gandarījumu varu teikt, ka šī jau nākamā projekta realizēšana apliecina Elektrum Drive līderību kvalitātes un kompetenču jomā," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

2025. gada 12. maijā AS "Latvenergo" meitas uzņēmuma "Elektrum Lietuva" valdes locekļa un attīstības direktora amatā darbu sāks Kostas Drižas (Kostas Dryžas), kuru amatā apstiprināja Elektrum Lietuva padome.

Viņš būs atbildīgs par atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas projektiem Lietuvā, kā arī Elektrum Drive uzlādes tīkla attīstību. Darbu valdē turpina Neringa Petrauskienė un Andrius Bičkauskas.

2025. un 2026. gadā Elektrum Lietuva plāno būvēt un pieslēgt elektrotīklam nozīmīgus atjaunīgās enerģijas ražošanas projektus. Kostas Drižas: "Esmu pateicīgs par man izrādīto uzticību, un esmu gatavs ar atbildību pildīt uzticēto pienākumu, savu darbību koncentrējot vienmērīgai Elektrum biznesa izaugsmei Lietuvā." K. Drižas Elektrum Lietuva komandā ir jau sešarpus gadus, kuru laikā ir strādājis ar saules enerģijas projektu attīstību, izveidojot un vadot šī biznesa virziena komandu.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

AS "Latvenergo" padome apstiprinājusi turpmāku pilnvaru termiņu valdes loceklim Guntaram Baļčūnam līdz 2030.gada 15.novembrim.

Līdz ar to AS "Latvenergo" valde strādās šādā sastāvā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Harijs Teteris un Guntars Baļčūns.

Guntars Baļčūns AS "Latvenergo" strādā kopš 2005.gada un kopš 2015.gada pilda valdes locekļa, finanšu direktora pienākumus, kā arī no 2020. līdz 2021.gadam bija valdes priekšsēdētājs. Guntars ir AS "Latvenergo" meitassabiedrību Elektrum Eesti OÜ un Elektrum Lietuva UAB padomes loceklis. 2016.gadā ieguvis maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā RTU Rīgas Biznesa skolā, iepriekš maģistra grādu ekonomikā LU (2005.g.) un bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā (2003. g.).

Latvijā izstrādātais finanšu tehnoloģiju rīks Bill.me šoruden kļuvis pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Kā vienota rēķinu pārvaldības vietne Bill.me jau kopš 2017. gada piedāvā klientiem apmaksāt ikmēneša rēķinus vienuviet, nodrošinot arī dažādus citus pakalpojumus tiešsaistē.

“Mūsu vīzija, radot Bill.me, bija apvienot pēc iespējas vairāk pašmāju pakalpojumu sniedzējus. Savukārt iedzīvotājiem piedāvāt inovatīvu rīku ikmēneša rēķinu pārvaldei, jo uzskatām, ka mūsdienu tehnoloģijām ir jākalpo cilvēkam, padarot ikdienu ērtāku. Sākotnēji kļūt par Bill.me lietotāju bija iespējams tikai ar konkrēta pakalpojuma sniedzēja ielūgumu. Tagad vietne ir pieejama arī katrai privātpersonai visā Latvijas teritorijā. Ikviens var brīvi piereģistrēties un pieteikt savus ikmēneša rēķinus saņemšanai vienuviet,” komentē uzņēmuma valdes loceklis Jevgeņijs Loginovs.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.