Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.
Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?
Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.
Kurās vietās esošās uzlādes stacijas ir vispieprasītākās, un kurās lādēto auto apjoms ir salīdzinoši niecīgs?
Tā kā vislielākais reģistrēto elektroauto skaits ir Rīgā un tās apkaimē, tad arī galvaspilsētā esošās uzlādes stacijas ir ar vislielāko izmantošanas intensitāti. Piemēram, Pulkveža Brieža ielā esošajā uzlādes stacijā būtībā visu laiku tiek lādēts kāds vieglais elektroauto. Lai arī citās Latvijas lielākajās pilsētās elektroauto skaits ir daudz mazāks un arī publiskās uzlādes staciju ir mazāk, tomēr to darba intensitāte tik ļoti būtiski neatšķiras. Jau pašlaik ļoti laba uzlādes staciju darba intensitāte tiek novērota lielveikalu un biznesa centru stāvvietās un arī klasiskajās degvielas uzpildes stacijās, kur izvietotas elektroauto uzlādes vienības. Tāpat laba darba intensitāte ir tām elektroauto uzlādes stacijām, kuras atrodas uz valsts nozīmes autoceļiem. Protams, ir vietas, kurās ir elektroauto uzlādes iespēja, taču to izmantošana ir ļoti vāja, jo tās atrodas tālu no lielajiem ceļiem vai arī specifiskā vietā, kuru tūristi apmeklē noteiktā gadalaikā, vai arī apkaimes iedzīvotājiem elektroauto vismaz pagaidām ir tālākas nākotnes pārvietošanās līdzeklis. Vienlaikus pieredze rāda, ka elektroauto uzlādes stacijai jābūt līdzās kādai kafejnīcai, veikalam, kurā cilvēkiem pavadīt laiku, kamēr elektroauto tiek uzlādēts. Protams, ja elektroauto uzlādes staciju izvietos ārpus apdzīvotām vietām pļavā, tad tajā arī teju neviena interesenta, kas vēlēsies lādēt savu elektroauto, nebūs. Perspektīvā pieaugot elektroauto skaitam, pieaugs arī visu uzlādes staciju darba intensitāte, un ar to pašreizējo kapacitāti nepietiks, tāpēc būs vajadzīgas jaunas. Publisko elektrouzlādes punktu skaits Latvijā tuvākajos gados ne tikai dubultosies, bet pat trīskāršosies.
Kas ir šādu prognožu pamatā?
AS Latvenergo ir noslēgti līgumi par elektroauto uzlādes punktu izbūvi ar tādiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem kā Rimi, Elvi, Maxima, pašlaik saskaņošanas process rit ar vēl vairākiem tirgotājiem. Ideja — cilvēks atbrauc iepirkties un tikmēr uzlādē savu elektroauto, jo ne pie visām daudzdzīvokļu mājām ir autostāvvietas un vēl jo vairāk tādas, kuras ir aprīkotas ar elektroauto uzlādes iespējām. Latvenergo līdzīga satura līgumi ir noslēgti ar mazumtirdzniecības kompānijām Igaunijā, piemēram, Coop, kur tiks būvētas elektrouzlādes stacijas vairāk nekā 200 adresēs tuvāko divu, trīs gadu laikā. Ziemeļu kaimiņvalstī ir noslēgts līgums arī ar degvielas uzpildes staciju tīklu Olerex pārvaldītāju par elektroauto uzlādes punktu izveidi. Šādi sadarbības līgumi nav tikai Latvenergo, bet arī konkurentiem, piemēram, Ignitis (Lietuvā), Enefit (Igaunijā). Tādējādi publiskās uzlādes infrastruktūra nav Ahilleja papēdis elektroauto īpašniekiem, lietotājiem. Būtiskākais bija un arī būs cilvēku paradumu maiņa, taču, tā kā pirmie gribētāji no iekšdedzes dzinēja auto jau ir pārsēdušies uz elektroauto un viņu pieredze ir gana daudz un labi atspoguļota, tad tuvāko divu gadu laikā ievērojami lielāks cilvēku skaits varētu kļūt par elektroauto lietotājiem. Protams, cilvēki pievērš lielu uzmanību ne tikai elektroauto cenai, bet arī tā ekspluatācijas izmaksām visā dzīves ciklā, kā arī akumulatora ietilpībai (cik daudz kilometru var nobraukt Latvijas klimatiskajos apstākļos), servisa – remonta iespējām Latvijā un arī publiskās uzlādes infrastruktūras pieejamībai un uzlādes ātrumam tajās. Sava ietekme pārejai uz elektroauto ir valsts atbalstam EKII (4500 eiro), kuru savulaik piešķīra tikai privātpersonām, kuras iegādājās šādus auto, bet tagad šāds atbalsts ir pieejams arī uzņēmumiem —lai auto ar iekšdedzes dzinēju nomainītu pret elektroauto.
Visu rakstu lasiet 17.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
