Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)¹. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu².

Īslaicīgs atsevišķu nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi, tā intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Par šādu iespējamo augsto elektroenerģijas un fosilā kurināmā cenu kāpuma īslaicīgo risinājumu patlaban jau domājot, piemēram, Apvienotā Karaliste un Spānija.

"Skaidrs, ka tirgus cenu ar politiskiem instrumentiem samazināt nevar. Nav receptes, ko iesākt šajā situācijā. Viens no iespējamiem risinājumiem ir uz brīdi "atcelt Eiropas zaļo kursu" un, piemēram, īslaicīgi samazināt vides nodokļus, akcīzes nodokli, vai pievienotās vērtības nodokli," teica R.Āboltiņš.

Viņš atzina, ka šāds iespējamais risinājums varētu būt grūti īstenojams, jo to neatbalstītu Finanšu ministrija, īpaši laikā, kad jau ir sagatavots nākamā gada budžets.

Vēl viens iespējamais risinājums būtu uz īsu periodu samazināt maksu par piešķirtajām CO2 kvotām, vai arī palielināt piešķīrumus.

Sauszemes vēja enerģija šobrīd tiek uzskatīta par pieejamāko un izmaksu ziņā konkurētspējīgāko atjaunojamo energoresursu (AER) veidu, tāpēc paredzams, ka tuvāko gadu laikā Eiropas vēja elektrostacijās (VES) uzstādītā jauda varētu būtiski pieaugt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzstādīto jaudu ziņā vēja enerģija Eiropā apsteidz gan hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas, gan ogļu elektrostacijas. Augstsprieguma tīkls (AST) prognozē, ka šajā ziņā VES nākotnē varētu konkurēt arī ar gāzes elektrostacijām. Eiropas vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka 2017. gada beigās vēju visaktīvāk izmantoja Vācijā, kur uzstādītā jauda pārsniedza 56 tūkstošus megavatu (MW). DB jau vēstīja, ka vēja enerģijas izmantošanu Latvijā plāno attīstīt arī Zviedrijas kompānijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Eolus, kurš Dobeles un Tukuma novadā iecerējis būvēt līdz šim Latvijā lielāko VES parku.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Dārgi energoresursi un augstas darbaspēka izmaksas – galvenie klupšanas akmeņi pārtikas rūpniecībā.

Latvijas pārtikas nozare salīdzinājumā ar Baltijas rūpniekiem ir mazāk konkurētspējīga, par to liecina Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošās analīzes starpposma rezultāti. Nozarē izvērtēti vairāki faktori – izejvielas un materiāli, enerģijas un pakalpojumu izmaksas, darbaspēks un kapitāla pieejamība, kā arī tehnoloģijas, inovācijas, noslodze un citi.

Nozares salīdzinošā analīze liecina, ka šobrīd labāka konkurētspēja ir Lietuvas pārtikas ražotājiem, kur attiecīgi konkurētspējas indeksi pa nozarēm ir augstāki vairākās nozarēs – piena, graudu malšanas produktu, konditorejas, zivju apstrādes un gaļas nozarē. Latvijā viskonkurētspējīgākās ir zivju apstrādes, dzērienu un piena produktu nozares, bet pārējām vēl ir kur tiekties.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.

«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.

Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu potenciālo ietekmi un iespējamos riskus biznesa darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Kā svarīgāko jautājumu visas puses definēja energoresursu pieejamības nepārtrauktību.

Šobrīd visa veida energoresursi Latvijā ir pietiekamā apjomā, vienlaikus tiek strādāts, lai nodrošinātu resursu pastāvīgu pieejamību pēc šīs apkures sezonas beigām. Ekonomikas ministrija strādā pie vairākām programmām, lai sniegtu atbalstu gan pašvaldībām gāzes katlu nomaiņai uz vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas nodrošināšanā, gan mājsaimniecībām saules enerģijas izmantošanai un ēku siltināšanai, gan vēja enerģijas potenciāla plašākai izmantošanai.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi,...

Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau iepriekšējos gados veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm. Tāpat Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgi tiem ir būtisks izejvielu piegādēs, t.sk. kā tranzīta koridors, kā arī atsevišķu preču eksporta tirgus.

“Ir skaidrs, ka uzņēmējiem vajag meklēt alternatīvus tirgus un izejvielu piegādātājus, lai mazinātu savu preču un pakalpojumu eksporta un importa atkarību no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Uzņēmumiem jāapzinās esošā situācija un potenciālie biznesa darījumu riski, kas šobrīd ir saistīti ar politiku nevis ekonomiskajiem procesiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministrs uzņēmējus informēja, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs - 68803505, lai apkopotu šobrīd uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos šo kaimiņvalstu uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem. Vienlaikus ministrs uzrunāja arī lielās uzņēmēju organizācijas apkopot savu nozaru uzņēmumu akūtākās vajadzības un kopīgi rast tām risinājumus.

Tika pārrunāts arī iespējamais Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums Latvijā. “Mums ir jābūt gataviem palīdzēt, tuvākajos mēnešos nodrošinot ukraiņu ģimenes ar dzīvesvietu, darbavietām un citu nepieciešamo atbalstu. Pateicos uzņēmējiem, kuri jau šodien apliecināja gatavību dot darbu ukraiņu bēgļu ģimenēm,” norāda ministrs.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Viens no nākotnes risinājumiem zaļās enerģijas atbalstam ir valsts garantēti kredīti staciju būvniecībai.

To publiskajā diskusijā «Atjaunojamie energoresursi (AER) Latvijā: par ko un pret ko cīnāmies?» sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka valsts garantēti kredīti ļautu staciju būvniekiem saņemt banku aizdevumus uz garākiem termiņiem nekā pašlaik.

Ekonomikas ministrija arī secinājusi, ka līdzšinējā AER atbalsta politika Latvijas iedzīvotājiem drīzumā var izmaksāt pārāk dārgi, 2033. gadā sasniedzot jau 7,2 miljardus latu. Pašlaik AER un dabasgāzes koģenerācijas staciju īpašnieki atbalstu paaugstināta tarifa veidā saņem caur tā saukto obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas ir iekļauta visu elektrības patērētāju tarifos. Pašlaik OIK ir 1,23 sant./kWh, bet no nākamgada varētu būt jau 1,94 sant./kWh, lēš EM, gan piebilstot, ka lielāko daļu OIK 2011. gadā veidoja tieši atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām.

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood izsludinātajā iepirkumā par cietu kartupeļu čipsu ražošanas līnijas iegādi uzvarējis uzņēmums Rosenqvists Food Technologies AB, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 2,3 miljoni eiro un iekārta jāpiegādā deviņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Jauna kartupeļu čipsu ražošanas līnija nepieciešama, lai sāktu jauna eksporta produkta ražošanu, skaidro uzņēmuma Biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs.

Projekta realizācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums.

Jaunajā čipsu ražošanas procesā tiek izmantota cita tipa krāsns. Tāpat nav nepieciešama blanšēšana, tādēļ ietaupīsies energoresursi.

Savukārt patērētājiem tiks piedāvāts jauns čipsu veids. Jauno, augstas pievienotās vērtības produktu plānots realizēt galvenokārt Skandināvijas tirgos – Zviedrijā, Dānijā un Somijā – un tas ļaus Latfood būtiski palielināt eksporta īpatsvaru.

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Izsludinot atklātu konkursu par saules parka izbūvi un aprīkojuma iegādi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) teritorijā plāno uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW.

Prognozes liecina, ka saules paneļa parka izbūve nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana ir viens no Conexus stratēģiskajiem virzieniem. Būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lai pēc iespējas samazinātu energoresursu patēriņu krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un mazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi, jau šobrīd krātuvē tiek īstenoti nozīmīgi tehnoloģisko iekārtu uzlabošanas darbi krātuves modernizācijas projektu ietvaros, savukārt saules paneļa parka izbūve ļaus optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, kā ari mazinās ietekmi uz vidi.

Nākamajos 25 gados, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, naftas ieguvē jāinvestē 25 triljonus ASV dolāru, Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņojis Saūda Arābijas valstij piederošā energogiganta Saudi Aramco vadītājs Amins Nasers.

Pēc viņa sacītā, globālais pieprasījums pēc naftas un gāzes nākamajās desmitgadēs joprojām augs. Pieprasījums ir augsts, un nafta «ar mums būs vēl vairākus gadu desmitus», viņš sacījis.

Līdz ar to globālajai naftas un gāzes nozarei ir jāpaplašinās un tai nepieciešamas investīcijas.

Pēc viņa teiktā, atjaunojamie energoresursi varētu iegūt zināmu tirgus daļu ilgtermiņā, bet ne dominējošu stāvokli.