Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Zviedrija panākusi vienošanos ar Igauniju par cietuma kameru nomu līdz 600 ieslodzīto, kas varētu izciest sodu ārzemēs, pavēstīja tieslietu ministrs Gunnars Stremmers.

Saskaņā ar vienošanos starp abām valstīm Zviedrija varētu iznomāt 400 kameru Tartu, kur var tikt izvietoti 600 ieslodzīto.

Ministrs pauda, ka Igaunija ir "ļoti svarīga un tuva partnere", un tai ir saistošas tās pašas starptautiskās saistības attiecībā uz ieslodzītajiem.

"Tāpēc ir ļoti labi priekšnoteikumi padziļinātai sadarbībai starp Zviedriju un Igauniju," preses konferencē sacīja Stremmers.

Viņš pauda, ka vienošanās īstenošanai būs jāveic izmaiņas Zviedrijas tiesību aktos un tā būs jāapstiprina ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu parlamentā.

Tomēr nav skaidrs, vai Zviedrijas parlaments apstiprinās šo vienošanos.

Vairākas opozīcijas partijas, kā arī ieslodzījuma vietu darbinieku arodbiedrības jau paudušas skeptisku attieksmi pret šo plānu vai to pilnībā noraidījušas.

Polijas atjaunotā robežkontrole novedusi pie septiņus kilometrus garas automašīnu rindas Vācijas pusē netālu no Frankfurtes pie Oderas, ceturtdien paziņojusi Vācijas policija.

Policija prognozē, kas sastrēgumu tik drīz neizdosies novērst.

Kā jau ziņots, Polija, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju, naktī uz pirmdienu uz laiku atjaunoja robežkontroli uz robežas ar Vāciju un Lietuvu. Polijas robežsardze kopš pirmdienas veic pārbaudes 52 kontrolpunktos uz robežas ar Vāciju un 13 punktos uz robežas ar Lietuvu.

Vācija pagaidu robežkontroli uz robežas ar Poliju atjaunoja jau 2023.gada rudenī. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints drīz pēc stāšanās amatā maijā lika uzsākt intensīvākas robežpārbaudes.

Vācijas kanclera Frīdriha Merca valdība maijā deva robežpolicijai norādījumu atraidīt nelegālos imigrantus bez dokumentiem, tai skaitā patvēruma meklētājus. Polija nav apmierināta ar šo Vācijas politiku.

Lai ierobežotu nelegālo imigrāciju, Polija pusnaktī uz laiku atjaunojusi robežkontroli uz robežas ar Vāciju un Lietuvu.

Iekšlietu ministrs Tomašs Semoņaks svētdien paziņoja, ka vienīgais lēmuma mērķis ir apkarot nelegālo imigrāciju, un uzsvēra, ka nedz poļiem, nedz citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem tas nesagādās neērtības.

Kopumā uz robežas ar Vāciju iekārtoti 52 kontrolpunkti, bet uz robežas ar Lietuvu - 13.

Robežkontrole atjaunota līdz 5.augustam, taču tā var tikt pagarināta.

Tās ietvaros tiks veiktas pārbaudes izlases kārtībā, īpašu uzmanību pievēršot automašīnām, kurās atrodas vairāki cilvēki.

Vācija pagaidu robežkontroli uz robežas ar Poliju atjaunoja jau 2023.gada novembrī.

Varšava jūnijā sāka apsūdzēt Vāciju, ka tā atspiežot atpakaļ Polijas teritorijā nelegālos imigrantus.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) trešdien panākuši vienošanos par plāniem mikroplastmasas piesārņojuma ierobežošanai.

EP un ES Padomes pārstāvji vienojušies noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz plastmasas granulu izmantošanu un transportēšanu, lai novērstu to nonākšanu vidē.

"Mikroplastmasa, tostarp plastmasas granulas, tagad ir sastopamas visur - mūsu okeānos, jūrās un pat pārtikā, ko ēdam," norādīja ES Padomes prezidējošās valsts Polijas vides ministre Paulīna Henniga-Kloska. "ES ir spērusi nozīmīgu soli ceļā uz granulu piesārņojuma samazināšanu," viņa uzsvēra.

Vienošanās panākta pēc iepriekš notikušajām sīvajām debatēm, daļai ES dalībvalstu paužot nožēlu, ka centieni samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem grauj ES plānus attiecībā uz vides uzlabošanu.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka bloķēs jebkādas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, ja tās kaitēs Slovākijas nacionālajām interesēm.

Slovākijas parlaments ceturtdien apstiprināja rezolūciju, kurā valdība tiek aicināta nebalsot par jaunām ES sankcijām pret Krieviju.

"Ja būs sankcijas, kas mums kaitēs, es nekad par tām nebalsošu. Es esmu ieinteresēts būt konstruktīvs spēlētājs Eiropas Savienībā, bet ne uz Slovākijas Republikas rēķina," sacīja Fico.

Slovākija ir pārtraukusi oficiālo militāro palīdzību Kijivai.

Tomēr Fico valdība nav bloķējusi nevienu no ES 17 sankciju paketēm pret Krieviju. ES pašlaik gatavo 18. sankciju paketi pret Maskavu.

Igaunijas privātās atomelektrostacijas (AES) projekta virzītājs "Fermi Energia" ir nonācis finanšu grūtībās un uzņēmuma darbībai līdzekļu pietiek vēl tikai četriem mēnešiem, paziņojumā investoriem par uzņēmuma darbību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī rakstījis kompānijas vadītājs Kalevs Kallemetss.

Par to vēsta laikraksts "Postimees".

Lai pārvarētu finanšu grūtības, kompānija uz trim mēnešiem ir samazinājusi darbinieku algas, apturējusi maksājumus padomei un samazinājusi strādājošo skaitu. Gadumijā kompānijai bija pietiekami līdzekļu darbības turpināšanai vēl četrus mēnešus. Pirmdien Kallemetss paziņoja, ka nesen parakstījis vienošanos par 200 000 eiro piesaisti, kas nodrošinātu uzņēmuma izmaksu segšanu vēl divus mēnešus, tādējādi "Fermi Energia" darbībai līdzekļu pietiek līdz jūnijam.

Vienlaikus sagaidāms, ka drīzumā uzņēmuma izmaksas būtiski pieaugs, jo kompānija nesen ir iesniegusi pieteikumu, lai sāktu īpašo valsts plānojuma procedūru 600 megavatu (MW) atomelektrostacijas (AES) atrašanās vietas noteikšanai. Procesa izmaksas sasniedz vairākus miljonus eiro. "Fermi Energia" padomes priekšsēdētājs Sandors Līve pieļāvis, ka tuvāko gadu laikā uzņēmumam nepieciešamas vismaz desmit miljonu eiro investīcijas.

Uzņēmēju sanāksmē Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņojis par "vienu no lielākajām investīciju iniciatīvām", paredzot līdz 2028.gadam ieguldīt tautsaimniecībā 631 miljardu eiro.

Cenšoties atjaunot Vācijas ekonomikas izaugsmi, Mercs apņēmies radīt pievilcīgākus apstākļus ieguldījumiem uzņēmējdarbībā.

Lielākus valsts ieguldījumus varētu ievērojami palielināt ar papildu privāto kapitālu, norādīja konservatīvais politiķis pēc tikšanās savā Berlīnes birojā ar vairāku korporāciju pārstāvjiem.

"Mēs vēlamies atraisīt šo potenciālu un tādējādi veicināt turpmāku izaugsmi," uzsvēra Mercs, piebilstot, ka vienlaikus būtu jāīsteno arī strukturālās reformas, lai radītu labākus apstākļus.

Iniciatīvā "Ražots Vācijai" iesaistījies 61 lielais uzņēmums no dažādām nozarēm un investīciju kompānijas, kas līdz 2028.gadam Vācijā plāno investēt 631 miljardu eiro.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.