Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X".

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka ĀM lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.

Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.

Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Proti, līdz nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta 25.martā, Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

Preses konferencē Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības ministrs konsultējies ar vairākām Eiropas reģiona valstīm, kas veido kopīgu aizsardzības līniju, proti, ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Premjere apliecināja, ka valstis ir attālinātā saziņā arī ar Somiju. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija nebūs ne pirmā, nedz arī pēdējā valsts, kas varētu izstāties no Otavas konvencijas.

Siliņa norādīja, ka šī būtu pirmā reize, kad Latvija izstātos no starptautiska dokumenta. Viņa uzsvēra, ka Saeimai vēl būs jānobalso par likumprojektu, piebilstot, ka koalīcijā varētu būt atbalsts likumprojekta tālākai virzīšanai parlamentā.

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group AB ir parakstījis līgumu par 100% kapitāldaļu iegādi Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā SIA AMMUNITY, kļūstot par tā stratēģisko investoru.

Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites drošības un aizsardzības jomā.

SIA AMMUNITY ir vienīgais mazkalibra augstas precizitātes munīcijas ražotājs Latvijā, kas kopš 2014.gada veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Stratēģiskā partnerība ar Scandinavian Astor Group AB sniegs uzņēmumam iespēju būtiski palielināt ražošanas jaudu, attīstīt tehnoloģiskās kompetences un paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos.

SIA AMMUNITY valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare uzsver: "Partnerība ar Scandinavian Astor Group ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā. Tas ļaus mums vēl straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un būtiski stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā. Lepojamies, ka mūsu kompetence un kvalitāte tiek atzīta starptautiskā mērogā. Augsti novērtēju arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas sniegto atbalstu SIA AMMUNITY stratēģiskā investora piesaistes procesā."

Modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveides darbi Latvijā notiek pēc plānotā laika grafika un virzās uz priekšu, lai varētu sākt ražošanu nākamā gada otrajā pusē, pēc viesošanās topošās ražotnes atrašanās vietā informējis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Ceturtdien Sprūds apmeklēja topošās artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes jeb projekta "ROLLO" īstenošanas vietu un iepazinās ar tur tikko uzsāktajiem labiekārtojuma un infrastruktūras izbūves darbiem.

Tāpat vizītes laikā ministrs kopā ar sadarbības partneriem apskatīja topošās rūpnīcas būvlaukumu un uzklausīja informāciju par turpmāk plānotajiem darbiem.

"Šīs rūpnīcas izveide ir stratēģiski nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un mūsu aizsardzības industrijas attīstībā. Ar partneru atbalstu un kopīgiem spēkiem mēs ne tikai nodrošināsim Nacionālo bruņoto spēku apgādi, bet arī aktīvi iesaistīsimies Eiropas kopējās munīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanā. Darbi notiek pēc plāna un virzās uz priekšu, lai varētu uzsākt ražošanu jau nākamā gada otrajā pusē," uzsvēris aizsardzības ministrs.

Saeima 16.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.

"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.

"Tas nozīmē ne tikai papildu darbavietas, investīcijas un papildu nauda budžetā, bet arī ļoti nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības nozarē," teica Ruginene.

"Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers, kurš arī piedalījās ceremonijā, uzsvēra, ka rūpnīca ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai Lietuvai, bet visai Eiropai, un tas liecina par Vācijas gatavību aizsargāt NATO austrumu flangu.

Inženierijas risinājumu uzņēmums "TEC Industry" pabeidzis Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektēšanas sākotnējo posmu, vēsta lietišķo ziņu laikraksts "Verslo žinios".

"Esam pabeiguši pirmo projektēšanas posmu, ir pabeigta ģenerāluzņēmēja atlasei nepieciešamā tehniskā dokumentācija. Īpašu uzmanību pievērsām sprādzienu kontroles risinājumiem. Šim projektam esam izveidojuši atsevišķu projektētāju komandu, kas kopš līguma parakstīšanas jūnijā ir konsekventi strādājusi un turpinās darbu," laikrakstam teica uzņēmuma vadītājs Vaids Laukaitis.

Paredzams, ka drīzumā tiks izsludināts konkurss par būvuzņēmēja darbu un sāksies būvdarbi.

Vācijas bruņojuma ražotājs "Rheinmetall" šoruden plāno sākt rūpnīcas būvniecību Radvilišķu rajona Baisogalā. Rūpnīcā strādās 150 darbinieku, kas gadā saražos desmitiem tūkstošu artilērijas šāviņu.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Lietuvas valsts enerģētikas grupa "Epso-G" ieguldīs vēl 18,6 miljonus eiro meitasuzņēmumā "Epso-G Invest", kas ir iesaistīts Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektā.

Ar grupas vienīgā akcionāra Lietuvas Enerģētikas ministrijas apstiprinājumu tās reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 18,644 miljoniem eiro.

Cits munīcijas ražotnes projektā iesaistīts Lietuvas valsts uzņēmums - "Valstybes ivesticinis kapitalas" (VIK) - plāno obligāciju emisiju līdz 55 miljonu eiro apmērā, lai finansētu projektu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi - "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) - parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Kopuzņēmumā "Rheinmetall Defense Lithuania" Vācijas kompānijai pieder 51%, "Epso-G Invest" - 48% un GGG - 1% akciju.

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Valdība otrdien apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē Latvijā, informēja ministrija.

Tāpat valdība nolēma noteikt nacionālo interešu objekta statusu nekustamajam īpašumam "Ziemeļnieki" Iecavā, kur plānots izveidot šo rūpnīcu.

Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai, pauž AM. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

Projektu "Rollo" Latvijā īsteno 2023.gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un tā mērķis saskaņā ar šodien lemto ir līdz 2027.gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tās izveide ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta. Projekts "Rollo" tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības regulu un tā mērķis ir palielināt modulāro lādiņu ražošanas jaudas Eiropā, tādējādi stiprinot valstu kopējās aizsardzības spējas.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Lietuvai kopuzņēmumā ar Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu "Rheinmetall", kas būvēs artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajona Baisogalā, piederēs 49% akciju, savukārt "Rheinmetall" piederēs 51% akciju, aģentūrai BNS uzzināja no vairākiem avotiem.

Lietuvas daļa tiks sadalīta starp diviem uzņēmumiem - investīciju pārvaldības uzņēmums "Epso-G Invest", ko nesen izveidoja valsts enerģētikas grupa "Epso-G", būs 48% akciju īpašnieks, bet atlikušais 1% akciju piederēs Lietuvas valstij piederošajai munīcijas rūpnīcai "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG), pastāstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju "Epso-G" valde pieņems lēmumu par ieguldījumu kopuzņēmumā un oficiāli paziņos par to šomēnes. Līdz tam nav paredzēts oficiāli publiskot nekādu informāciju.

Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, GGG vēl nav pietiekami finansiāli spēcīga, lai izveidotu kopuzņēmumu ar "Rheinmetall", bet tā varētu pārņemt "Epso-G Invest" daļu piecu līdz sešu gadu laikā.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Pašlaik tiek apspriests projekts par tehniskās apkalpes centra izveidošana Baltijas valstīs visām "Spike" raķešu sistēmām, kuras atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņojumā, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Viņš piebilda, ka potenciāli tas varētu attiekties arī uz citu valstu "Spike" sistēmām, jo tās ir gandrīz visu Eiropas Savienības valstu apbruņojumā, ieskaitot Baltijas valstīm blakus esošo Poliju un Somiju.

Viņš sacīja, ka par tehniskās apkalpes centru tiek domāts tādēļ, ka tas nodrošinātu ilgtermiņa biznesu.

"Šīs sistēmas armiju bruņojumā atrodas 20-25 gadus. Ja šādu centru izveido, tas nozīmē, ka vismaz 25 gadus tam ir nodrošināts darbs. Tas ir ļoti svarīgi tieši nelielām valstīm, kuras finansēšanā nevar paļauties tikai uz savu budžetu," sacīja "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors.

Viņš sacīja, ka "Rafael" prioritāte vienmēr ir bijusi sadarbība vietējā līmenī, kas nozīmē risinājumu lokalizāciju, vietējo piegādātāju izmantošanu, jo tas ir svarīgi ne tikai drošu piegāžu nodrošināšanai, valstu suverentitātei, bet svarīgi arī no ekonomiskā viedokļa.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Dažādos līmeņos patlaban notiek sarunas ar vairākiem ražotājiem par iespējamu lielkalibra munīcijas ražošanu Latvijā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām atbilstošāko risinājumu, vēstī Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viens no sarunu partneriem ir Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmums "Rheinmetall".

Patlaban nav zināms, kur potenciāli šāda ražotne atrastos un vai ražošanai būtu jābūvē jauna rūpnīcai vai arī iespējams izmantot kādas jau esošas telpas, norādīja Puriņš.

Patlaban arī nav zināms, cik detalizēti būs nepieciešama Latvijas valsts potenciālā dalība šādā projektā. Turklāt, kā norādīja Puriņš, šādās sarunās ir iesaistītas arī citas ministrijas.

Pirmdien ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēstīja, ka Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.