Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

Latvija piekritusi izslēgt no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Krievijas miljardieri, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātāju Mihailu Fridmanu, bet nepiekrita sankciju atcelšanai pret Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, ziņo Leta.

Latvija lēmusi iestāties pret Avenu, kurš ne tikai ir izpildījis visus kritērijus, lai sankcijas pret viņu tiktu atceltas, bet arī bijis klātesošs Latvijas notikumos, kas nekādā ziņā nav bijušas saistītas ar Krieviju. Avens pēc kara aktīvi nodarbojies ar labdarības aktivitātēm, ir pārcēlies uz Latviju ar ģimeni un izteicis vēlmi investēt Latvijā savus līdzekļus.

Leta vēsta, ka Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES.

Gadījumā, ja iepriekš noteiktās sankcijas pret Fridmanu tiks atceltas, tas neietekmēs Eiropas Savienības Tiesā (EST) esošo tiesvedību, kurā aktīvi iesaistījusies Latvija, jo lietā apstrīdētas sankcijas skar konkrētu periodu, nevis sankcijas kopumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija.

Šī ir 17.ES sankciju kārta Krievijai, un to oficiāli paredzēts pieņemt otrdien.

Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā,

Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu.

Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā.

ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs dubultot Krievijai noteiktās sankcijas, lai piespiestu Maskavu izbeigt karu pret Ukrainu, intervijā laikrakstam "New York Post" sacīja Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Krievijai noteiktās sankcijas ekonomiskā spiediena smaguma ziņā desmit ballu skalā šobrīd ir aptuveni trīs ballu līmenī, norādīja Kellogs.

ASV sankcijas, piemēram, tās, kas vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas nozari, tehniski ir divreiz augstākas, taču vēl ir iespējams tās pastiprināt, skaidroja sūtnis.

"Sankcijas patiešām ir iespējams pastiprināt, jo īpaši jaunākās sankcijas [naftas ieguvei un eksportam]. Tas paver daudz iespēju kaut ko darīt," norādīja Kellogs.

"Un, ja kāds saprot ietekmes sviras, tad tas ir prezidents Donalds Tramps, un to var saprast pēc tā, ko viņš pēdējā laikā ir darījis [risinot citus ārpolitikas jautājumus]," sacīja sūtnis.

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ziņo portāls "Notes from Poland".

Sankciju sarakstā iekļauts Polijas uzņēmums "Torgservis PL" un Krievijas pilsoņi brāļi Sergejs un Antons Šnaideri, kuriem pieder šīs kompānijas akcijas trīs miljonu eiro nominālvērtībā.

Prasību noteikt sankcijas bija iesniegusi Polijas Valsts nodokļu administrācija (KAS), norādot, ka uzņēmums "netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā".

KAS uzskata, ka kompānijai "Torgservis PL "ir finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā". Sankcijas "netieši samazinās Krievijas budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēta agresija pret Ukrainu", norāda KAS.

Iekļaušana Polijas sankciju sarakstā nozīmē, ka juridiskajai vai fiziskajai personai tiek arestēti visi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, tā tiek izslēgta no publisko iepirkumu un konkursu procedūrām un tai tiek aizliegts piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šos ierobežojumus. Privātpersonai, ja tā ir ārvalsts pilsonis, arī tiek noteikts aizliegums iebraukt Polijā, raksta "Notes from Poland".

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto personu sarakstā paliek Krievijas miljardieris, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans, Krievijas miljardieris Pjotrs Avens, Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins un vairāk nekā 2000 citas personas.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Briselē, Beļģijā, piektdien ES dalībvalstu vēstnieku līmenī ir panākta vienošanās par Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju pagarināšanu.

ĀM uzsver, ka sarunas notiek slēgtā formātā, tādēļ līdz to noslēgumam komentāri par atsevišķām detaļām vai valstu pozīcijām, kas ir klasificētas, netiek sniegti.

ES sankcijas pagarinātas uz nākamajiem sešiem mēnešiem - līdz 15.septembrim. ĀM skaidro, ka lēmumu pieņemšanas process ir sarežģīts, jo lēmums par sankciju apstiprināšanu ES līmenī jāpieņem vienbalsīgi.

Kā rakstīts, Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES. Savukārt Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Eiropas Savienība (ES) sākusi darbu pie jaunas, jau septiņpadsmitās, sankciju paketes pret Krieviju, vēsta izdevums "EUobserver", atsaucoties uz avotiem.

Darbs ir sācies, bet tas ir ļoti agrīnā stadijā, "EUobserver" sacīja ES diplomāts.

Sankciju priekšlikumi gaidāmi vasaras sākumā, norādīja avots.

Cits diplomāts pauda šaubas par jebkādiem termiņiem.

"Mums jāredz, kā attīstīsies [miera] sarunas starp ASV, Krieviju un Ukrainu," sacīja avots.

Dienu iepriekš Francija, Lielbritānija un citas valstis, kas ietilpst tā dēvētajā labās gribas koalīcijā, paziņoja, ka šobrīd ir pāragri mīkstināt vai atcelt Krievijai noteiktās sankcijas.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc aptuveni 30 valstu pārstāvju tikšanās Parīzē 27.martā sacīja, ka sabiedrotie, gluži pretēji, apsprieduši iespēju pastiprināt sankcijas, jo īpaši pret Krievijas "ēnu flotes" kuģiem.

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis Pjotrs Avens pārtraucis līdzdalību Krievijas bankas "Alfa Bank" kapitālā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Iepriekš Avenam pastarpināti piederēja 12,4% šīs bankas akciju, un tieši līdzdalība vienā no lielākajām Krievijas komercbankām bija pamatā viņa iekļaušanai Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā.

Neoficiāla informācija liecina, ka par to, ka viņam vairs ne tieši, ne pastarpināti nepieder "Alfa Bank" akcijas un nekādas citas Krievijā reģistrētas kompānijas, Avens esot informējis Latvijas un Eiropas varasiestādes.

Pagaidām ne Tieslietu ministrijā (TM), ne Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA nekomentēja, vai tas kaut kā varētu ietekmēt Latvijas tiesvedību ar Avenu par ES noteiktajām sankcijām.

TM plašākus komentārus sniegt atteicās, aizbildinoties ar aktīvu tiesvedības procesu Eiropas Savienības Tiesā (EST).

Latvijā pastāv paaugstināts agresorvalstīm noteikto sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, vērtē Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē.

"Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Iļjenkovs.

Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%. Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām. Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

Krievu miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam, vēstī laikraksts "Financial Times".

Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Darījums par šo akciju pārdošanu ticis noslēgts jau 2023.gadā.

Fridmanam un Avenam kopā piederēja 45% "Alfa Bank" akciju un 42% "AlfaStrahovanie" akciju.

Abi miljardieri cer, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, raksta "Financial Times". Andrejam Kosogovam atšķirībā no Fridmana un Avena sankcijas nav piemērotas.

Fridmans un Avens komentārus šajā jautājumā sniegt atteikušies.

"Financial Times" jau 2023.gada martā vēstīja, ka tiek gatavots darījums par Fridmanam un Avenam piederošo "Alfa Bank" akciju pārdošanu. Toreiz informācijas avoti laikrakstam sacīja, ka darījuma pabeigšanai varētu būt nepieciešami regulatoru apstiprinājumi vairākās jurisdikcijās, taču darījums beigās ticis realizēts bez tiem.

Aizvadītajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 49,72 miljonu eiro apmērā, liecina FID gada pārskats.

Pērn FID saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023.gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023.gadā.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem, norāda FID.

Pirmkārt, vērojams no likvidējamām kredītiestādēm ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums. Papildus ir samazinājies saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī autonomu saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Eiropas Savienība (ES) 16.sankciju paketē nemēģinās pilnībā aizliegt Krievijas sašķidrinātās gāzes iepirkšanu, vēsta izdevumus "Politico", atsaucoties uz ES diplomātiem.

Eiropas Komisija (EK) jaunāko sankciju paketi oficiāli prezentēs trešdien, norāda diplomāti.

Taču jaunākajos ierosinājumos netiks iekļauts vispārējs sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegums, kā uz to ir aicinājušas vairākas ES valstis. Tā vietā tiks aizliegtas tikai Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes ES termināļiem, kas nav savienoti ar ES gāzes sistēmu, taču šis ierobežojums būtiski neietekmēs sašķidrinātās dabasgāzes importu, skaidro diplomāti.

Pagājušajā mēnesī desmit ES valstis, tostarp Somija, Polija un Baltijas valstis, aicināja EK pēc iespējas ātrāk aizliegt Krievijas gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes importu.

Jaunākajā paketē tiks ierosināts piemērot arī sankcijas papildu novecojošiem naftas tankkuģiem, kas darbojas Krievijas tā dēvētās "ēnu flotes" sastāvā, piebilda diplomāti. Divi citi ES diplomāti sacīja, ka bloks vērsīsies pret 74 jauniem kuģiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, paziņojuši diplomāti.

Sankcijas, kas ietver aizliegumu importēt Krievijas alumīniju, tiks oficiāli pieņemtas ES valstu ārlietu ministru sanāksmē pirmdien, kad apritēs trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Šī būs 16.ES sankciju kārta pret Krieviju, kas cita starpā būs vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas tiks piemērotas vēl 73 "ēnu flotes" kuģiem.

ES arī nolēmusi atslēgt vēl 13 Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un aizliegt vēl astoņiem Krievijas medijiem raidīt Eiropā.

Arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tviterī informē, ka ES vēstnieku līmenī ir vienošanās par jaunu sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai. To nākamnedēļ apstiprinās ārlietu ministri.

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nepagarinās izņēmumus sankciju piemērošanā Krievijas banku naftas un gāzes nozarēm, atsaucoties uz avotiem, vēsta televīzijas kanāls CBS.

ASV Finanšu ministrija nav pagarinājusi iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācijas janvārī ieviesto 60 dienu atbrīvojumu, kas ļāva veikt noteiktas operācijas ar sankcijām pakļauto Krievijas banku līdzdalību enerģētikas nozarē.

Konkrēti tas attiecas uz ierobežojumiem, kas noteikti "Vnešekonombank", bankas "Otkritie", "Sovcombank", "Sberbank", bankas VTB, "Alfa-Bank", Krievijas Centrālās bankas un vairāku citu banku operācijām.

Tagad tām visām tiks liegta piekļuve ASV maksājumu sistēmām darījumos, kas saistīti ar energoresursiem.

Televīzijas kanāla "Fox News" Baltā nama korespondents Edvards Lorenss savā kontā platformā "X", atsaucoties uz kādu avotu, raksta, ka jauno ierobežojošo pasākumu dēļ neviena Eiropas valsts vairs nevarēs pirkt naftu no Krievijas, neriskējot, ka tai tiks piemērotas ASV sankcijas.

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Eiropas Savienības (ES) zaļo mērķu sasniegšanā liela nozīme ir plastmasas pārstrādei, un dalībvalstīm jārēķinās ar aizvien stingrāku regulējumu. Lai veicinātu pārstrādātu materiālu izmantošanu un plastmasas pudeļu ražošanas ilgtspējību, jau šobrīd PET pudelēs saskaņā ar noteikumiem jābūt vismaz 25 % pārstrādātas plastmasas, bet līdz 2030. gadam visās dzērienu plastmasas pudelēs – vismaz 30 % pārstrādāta materiāla.

Šis ir ES praksē pirmais vienotais regulējums par pārstrādāta materiāla lietojumu iepakojuma ražošanā, kas parādīs, vai un cik efektīvi šāda iniciatīva Eiropā var darboties. Tiesa, pagaidām nav īsti skaidrs, kā pārliecināties par godprātīgu regulējuma ievērošanu un sodīt pārkāpējus.

Mērķi – skaidri, uzraudzība – miglā tīta

Šobrīd to, cik procentu pārstrādātā materiāla iekļaut pudeļu sastāvā, izlemj paši ražotāji, jo tas tiešā veidā ietekmē galaprodukta konkurētspēju tirgū. Pārstrādātais materiāls šobrīd ir dārgāks nekā pirmreizējais (pirmreizējā materiāla cenas ir cieši saistītas ar naftas cenu svārstībām, ko savukārt ietekmē globālie politiskie procesi, un pērn naftas cena ASV būtiski samazinājās). Tādējādi divās dažādās pudelēs var būt iepildīts vienlīdz labs dzēriens, bet lētāk maksās pudele, kuras sastāvā ir mazāk pārstrādātu materiālu. Dzērienu tirdzniecībā valda milzīga konkurence, pieprasījums ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas, un katrs cents var izrādīties izšķirošs. Tāpēc var saprast ražotājus, kuri uz šo lietu skatās pragmatiski un nesteidzas pāriet uz lielāku pārstrādātā materiāla īpatsvaru: ja cenas starpība ir būtiska, dzērienu ražotājiem ir liela ekonomiska motivācija likt ilgtspējas mērķus otrajā plānā, tiecoties pēc savas konkurētspējas nodrošināšanas.