Eksperti

Pieaugoši sankciju riski: kas jāņem vērā Latvijas uzņēmumiem?

Saiva Krastiņa, bankas Citadele Sankciju atbilstības daļas vadītāja,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Jāņem vērā, ka uzņēmumi dažkārt neapzināti tiek iesaistīti sankciju apiešanas shēmās, īpaši saistībā ar tā saucamajām sektorālajām sankcijām, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ nepietiekamas sankciju pārbaudes uzņēmumos var novest pie sankciju pārkāpumiem. Visnozīmīgākie sankciju riski Baltijas valstīs ir transporta un loģistikas nozarēs, kā arī saistībā ar dabas resursiem un tehnoloģijām, kuras var izmantot arī militāros nolūkos.

Kādas ir jaunākās sankcijas?

ES nesen ir atjaunojusi sankcijas pret vairāk nekā 2000 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, pagarinot šos ierobežojumus līdz 2025. gada septembrim. Tāpat 24. februārī, sākoties Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā ceturtajam gadam, ES pieņēma 16. sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete ir izstrādāta, lai vēl vairāk palielinātu spiedienu uz agresoru, un tā ir daļa no ES apņemšanās panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Līdzvērtīgas sankcijas pieņemtas arī attiecībā pret Baltkrieviju. Cita starpā, 24. februārī tika noteikts pilnīgs darījumu aizliegums ar konkrētiem Krievijas infrastruktūras objektiem: tas ietver divas Maskavas lidostas (Vnukovo lidostu un Žukovska lidostu), četras reģionālās lidostas un vairākas ostas, tostarp, Ust-Lugas un Primorskas ostas Baltijas jūras krastā un Novorosijskas ostu Melnās jūras krastā.

Lai arī ASV kopš prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā nav pieņēmusi jaunas nozīmīgas sankcijas pret Krieviju, joprojām spēkā ir iepriekš pieņemtās sankcijas, tostarp, gan š.g. janvārī pieņemtās plašās sankcijas pret daudzām Krievijas finanšu iestādēm, gan arī iepriekš paplašinātais OFAC mandāts noteikt sankcijas pret tām ārvalstu finanšu iestādēm, kas tieši vai netieši būtu iesaistītas pret Krieviju noteikto sankciju apiešanā, īpaši saistībā ar Krievijas militāri industriālo sektoru. 2025. gada sākumā šādas sekundārās sankcijas tika noteiktas pret vienu no lielākajām bankām Kirgizstānā, kurai pēcāk nācās būtiski ierobežot sniegtos pakalpojumus, t.sk., tika apturēta šīs bankas izsniegto VISA maksājumu karšu darbība un faktiski pārtraukti starptautiskie un daļēji arī vietējie norēķini. Šis risks jāņem vērā arī bankām Latvijā. Arī ES ir tiesības noteikt sankcijas pret personām, kas iesaistītas sankciju apiešanā.

Sankciju apiešana: ko tas var maksāt uzņēmējiem un iedzīvotājiem?

Nereti var novērot, ka sankciju pārkāpēji turpina attīstīt sankciju apiešanas shēmas, padarot tās aizvien sarežģītākas un grūtāk konstatējamas. Turklāt diezgan bieži šajās shēmās tiek iesaistīti arī vietējie uzņēmumi.

Piemēram, tipisks sankciju pārkāpums ir, kad vietējais uzņēmējs pārdod sankcijām pakļautas preces uz tādām ar sankciju apiešanas riskiem saistītām valstīm un teritorijām kā, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Kazahstāna, Honkonga, Serbija, Armēnija, u.c. Savukārt negodprātīgi vietējā uzņēmēja partneri šīs preces pēcāk piegādā partneriem Krievijā, potenciāli sniedzot atbalstu Krievijas veiktajai agresijai pret Ukrainu. Nereti šajā ķēdē, lai slēptu pēdas, tiek iesaistīti vēl papildu starpnieki, tostarp arī ES reģistrēti uzņēmumi.Cits tipisks sankciju pārkāpums ir vietējo uzņēmēju sniegtie pakalpojumi, īpaši IT, mārketinga un reklāmas jomās, kur šo pakalpojumu saņēmēji ir čaulas uzņēmumi trešajās valstīs, kas patiesībā tieši vai netieši pieder uzņēmumiem Krievijā, par ko var iestāties atbildība kā par sankciju pārkāpumu.

Jāņem vērā, ka it īpaši pēdējā gada laikā ir stājusies spēkā virkne jaunu prasību, kas jāievēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai kuriem ir meitas sabiedrības trešajās valstīs. Tostarp atsevišķos gadījumos var būt pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmas, lai novērstu reeksporta uz Krieviju risku, kā arī pienākums trešajās valstīs reģistrētiem meitasuzņēmumiem ievērot ES sankcijas.

Savukārt privātpersonām jāņem vērā, ka, arī strādājot attālināti no ES teritorijas, var tikt pārkāptas sankcijas, ja pakalpojumu gala saņēmējs ir reģistrēts Krievijā vai Baltkrievijā un pret šo jomu ir noteiktas sankcijas, piemēram, audita, grāmatvedības un nodokļu konsultācijas; būvniecības, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; IT konsultācijas un juridiskas konsultācijas; reklāma, tirgus izpēte un sabiedriskās domas aptaujas. Šie ierobežojumi skar arī darba tiesiskās attiecības.

Tāpat ir aizliegts turēt kontus Krievijas un Baltkrievijas bankās, pret kurām noteiktas sankcijas, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu, tostarp, arī veikt netiešus maksājumus no Krievijas uz kontiem finanšu iestādēs ES dalībvalstīs. Kā arī ir aizliegts uz Krieviju un Baltkrieviju vest eiro banknotes, izņemot personīgām ceļojuma vajadzībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī ceļojot ES pilsoņiem ir saistošas noteiktās sankcijas. Līdz ar to, piemēram, degvielas uzpilde DUS, kas pieder sankcijās iekļautam degvielas uzpildes staciju tīklam, ir aizliegta.

Kam pievērst uzmanību jeb sankciju "sarkanie karogi"

Ir vairāki būtiski aspekti, kas var signalizēt par sankciju pārkāpumiem:

• Ja, pārbaudot informāciju par darījuma partneri, tiek atklāts, ka sniegtā informācija ir apšaubāma, piemēram, uzņēmums nav reģistrēts norādītajā adresē vai uzņēmumam ir cita darbības joma, kas nav saistīta ar darījumu.

• Darījuma partneris nesniedz precīzu un dokumentētu informāciju par preču izcelsmi vai galamērķi, vai preču ražotāju vai saņēmēju. Iespējams, ka sniegtie dokumenti liecina par viltojumu vai vēlāk veiktiem labojumiem.

• Dokumenti vai detaļas, ko sniedz darījuma partneris no ES vai trešās valsts, satur datus par kontiem Krievijas vai Baltkrievijas bankās vai ar tā darbību nesaistītās valstīs vai arī min adreses šajās valstīs.

• Jaunajiem darījuma partneriem, īpaši no ES valstīm, ir grūti noskaidrot precīzu īpašumtiesību struktūru vai tā ir ļoti sarežģīta, bieži tiek iesaistīti ārzonas uzņēmumi, un patiesais labuma guvējs nav zināms.

Kā ievērot sankcijas 5 soļos?

1. Novērtējiet savus specifiskos riskusJa uzņēmums ir identificējis konkrētus sankciju riskus (piemēram, eksportē dronus uz Centrālāzijas valstīm), tie ir jāmazina ar atbilstošiem pretpasākumiem. Piemēram, ja ir darījuma partneri valstī, kas pazīstama kā vidutājs sankciju apiešanā, ir jāapsver pasākumi, kā varētu pārliecināties, ka preces tālāk netiek piegādātas uz neatļautu galamērķi.

2. Veiciet sākotnējo sankciju pārbaudiJa uzņēmums jau veic sankciju pārbaudes, ir jāpārliecinās, ka šīs pārbaudes ir efektīvas un to rezultāti tiek dokumentēti. Uzņēmumam, kam piemīt paaugstināti sankciju riski, būtu jānozīmē darbinieks, kurš ir atbildīgs par šo kontroļu veikšanu. Nav nepieciešams pieņemt darbā "sankciju speciālistu"; šo kontroli, iespējams, var veikt, piemēram, zinošs grāmatvedis vai jurists.

3. Izveidojiet iekšējo procedūruUzņēmumam, kam piemīt paaugstināti sankciju riski, būtu jāizstrādā specifiska procedūra sankciju ievērošanai. Turklāt atsevišķos gadījumos pienākumu izveidot šādu iekšējo kontroles sistēmu nosaka likums. Šajā procedūrā, cita starpā, būtu jānosaka, kā tiek veikta sankciju pārbaude, kādi tehniskie rīki tiek izmantoti un cik regulāri tiek pārbaudīti darījuma partneri.

4. Ieviesiet pastāvīgus kontroles mehānismusSankciju pārkāpums ir smags noziegums, par ko var iestāties Krimināllikumā noteiktā atbildība. Tāpēc ir nekavējoties jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm par jebkādu pārkāpumu vai mēģinājumu iesaistīt uzņēmumu sankciju apiešanā. Tāpat arī šādos gadījumos būtu jāizvērtē turpmākā sadarbība ar šādu partneri. Līdz ar to ir nepieciešams veikt pastāvīgus uzraudzības pasākumus, it īpaši, ja ir darījuma partneri augsta riska valstīs.

5. Iekļaujiet līgumos sankciju klauzulasParūpējaties par savu finanšu drošību, iekļaujot līgumos tā saucamās sankciju klauzulas. Sankciju klauzulā ne tikai var paredzēt, ka līgums var tikt vienpusēji izbeigts, ja tiek konstatēts, ka uz kādu no pusēm ir attiecināmas sankcijas, bet arī noteikt pienākumu otrai līguma pusei ievērot ES un ASV sankciju prasības, kā arī noteikt iespējas veikt kontroles pasākumus.

Piemēram, var paredzēt tiesības pārtraukt piegādes un apturēt vai izbeigt līguma darbību, vai noteikt līgumsodu, tiklīdz uzņēmums uzzina par līguma partnera pārkāpumu attiecībā uz līgumsaistībām neeksportēt attiecīgās preces vai tehnoloģijas uz Krieviju. Tāpat sankciju klauzulā var paredzēt tiesības veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par preču vai pakalpojumu gala saņēmējiem, kā arī partnera pienākumu informēt pārdevēju vai eksportētāju, ja tiek konstatēts, ka preces tikušas piegādātas uz valsti vai teritoriju, pret kuru noteiktas attiecīgas sankcijas.

Finanses

Plāno palielināt maksimālo naudas sodu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem

LETA,03.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā nodeva Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Administratīvās atbildības likumā, kas paredz palielināt maksimālo naudas sodu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem.

Šobrīd fiziskajām personām maksimālais sods ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām - 4000 naudas soda vienības. Jaunais likumprojekts paredz palielināt šos sodus līdz 2000 naudas soda vienībām fiziskajām personām un 6000 juridiskajām personām. Pašlaik vienas naudas soda vienības apmērs ir noteikti pieci eiro.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir nepieciešams, lai efektīvāk novērstu sankciju pārkāpumus, kas apdraud starptautisko mieru, drošību un Latvijas ārpolitiskās intereses. Likumprojekts arī paredz, ka palielinātie naudas sodi varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus.

Izmaiņas likumā ir saskaņotas ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, un administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Ekonomika

FID: Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ

LETA,21.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pastāv paaugstināts agresorvalstīm noteikto sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, vērtē Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē.

"Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Iļjenkovs.

Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija.

Šī ir 17.ES sankciju kārta Krievijai, un to oficiāli paredzēts pieņemt otrdien.

Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā,

Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu.

Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Eksperti

Nelegāla saplākšņa imports Eiropā: draudi, sekas un risinājumi

Mārtiņš Lācis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis,27.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Finanses

Avens nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro

LETA,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Finanses

Latvijas sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas par citām Eiropas valstīm

LETA,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Finanses

Latvija tomēr izvēlas sankcionēt Latvijas pilsoni

LETA/Db.lv,13.03.2025

Krievijas miljardieris Pjotrs Avens (no kreisās) un finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piekritusi izslēgt no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Krievijas miljardieri, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātāju Mihailu Fridmanu, bet nepiekrita sankciju atcelšanai pret Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, ziņo Leta.

Latvija lēmusi iestāties pret Avenu, kurš ne tikai ir izpildījis visus kritērijus, lai sankcijas pret viņu tiktu atceltas, bet arī bijis klātesošs Latvijas notikumos, kas nekādā ziņā nav bijušas saistītas ar Krieviju. Avens pēc kara aktīvi nodarbojies ar labdarības aktivitātēm, ir pārcēlies uz Latviju ar ģimeni un izteicis vēlmi investēt Latvijā savus līdzekļus.

Leta vēsta, ka Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES.

Gadījumā, ja iepriekš noteiktās sankcijas pret Fridmanu tiks atceltas, tas neietekmēs Eiropas Savienības Tiesā (EST) esošo tiesvedību, kurā aktīvi iesaistījusies Latvija, jo lietā apstrīdētas sankcijas skar konkrētu periodu, nevis sankcijas kopumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien vienojušās pagarināt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kam pēc nedēļām ilgas vilcināšanās beidzot piekritusi arī Ungārija.

"ES ārlietu ministri tikko vienojās par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Tas arī turpmāk liegs Krievijai ieņēmumus, kas ļauj finansēt tās karu," sociālās saziņas vietnē "X" pavēstījusi ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, lai sodītu to par iebrukumu Ukrainā, jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem, un kārtējais pagarināšanas termiņš ir 31.janvāris.

Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu, kārtējo reizi izsaukusi citu dalībvalstu sašutumu, vilcinoties piekrist sankciju pagarināšanai.

Sākotnēji Budapešta apgalvoja, ka vēlas nogaidīt līdz amatā stāsies jaunais ASV prezidents Donalds Tramps.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Baltkrievu uzņēmums rada reputācijas riskus iepirkumā

Diena.lv,07.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Ekonomika

Latvija pērn no Krievijas importējusi ieročus un munīciju 796 800 eiro vērtībā

LETA,21.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importējusi ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Valsts ieņēmumu dienestā aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām, bet piederumi un ierīces peintbola spēlēm, peintbola ierīču remontam, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.

2014.gadā Latvija no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 14 396 eiro vērtībā, 2015.gadā šādas preces no Krievijas nav importētas, 2016.gadā tās ievestas 116 046 eiro vērtībā, 2017.gadā - 116 488 eiro vērtībā, 2018.gadā - 113 734 eiro vērtībā, 2019.gadā - 161 436 eiro vērtībā, 2020.gadā - 248 888 eiro vērtībā, 2021.gadā - 363 934 eiro vērtībā, 2022.gadā - 560 015 eiro vērtībā, bet 2023.gadā - 456 555 eiro vērtībā.

Ekonomika

Fridmans, Avens un Mazepins paliek ES sankcijām pakļauto personu sarakstā

LETA,14.03.2025

Krievijas miljardieris Pjotrs Avens (no kreisās) un finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto personu sarakstā paliek Krievijas miljardieris, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans, Krievijas miljardieris Pjotrs Avens, Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins un vairāk nekā 2000 citas personas.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Briselē, Beļģijā, piektdien ES dalībvalstu vēstnieku līmenī ir panākta vienošanās par Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju pagarināšanu.

ĀM uzsver, ka sarunas notiek slēgtā formātā, tādēļ līdz to noslēgumam komentāri par atsevišķām detaļām vai valstu pozīcijām, kas ir klasificētas, netiek sniegti.

ES sankcijas pagarinātas uz nākamajiem sešiem mēnešiem - līdz 15.septembrim. ĀM skaidro, ka lēmumu pieņemšanas process ir sarežģīts, jo lēmums par sankciju apstiprināšanu ES līmenī jāpieņem vienbalsīgi.

Kā rakstīts, Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES. Savukārt Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Lauksaimniecība

Dienvidamerikāņi var mainīt liellopu gaļas tirgu Eiropā

Māris Ķirsons,25.02.2025

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lopkopībai Latvijā un visā ES var nākties saskarties ar konkurentiem no Dienvidamerikas, kā rezultātā patērētāji varētu iegūt lētāku liellopu gaļu un tās izstrādājumus, savukārt pašmāju zemnieki bažījas par savas nodarbes rentabilitāti nākotnē, jo ir šaubas, vai šo valstu lauksaimnieki izpilda prasības, kādām jāatbilst ražotājiem ES.

Tādi secinājumi skan no lauksaimniekiem attiecībā par 2024. gada 6. decembrī pabeigtajām ES un Mercosur bloka valstu (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja) sarunām un panākto politisko vienošanos par partnerības nolīguma noslēgšanu. Jāņem vērā, ka iepriekš politiskā vienošanās par nolīgumu jau tika panākta 2019. gada vasarā, tomēr vēl pēc tam Eiropas Savienības puse rosināja nolīgumā iekļaut sadaļu par ilgtspēju (t.sk. vides un klimata aizsardzība, atmežošanas mazināšana u.c.), kas arī bija iemesls tālākām sarunām turpmākos piecus gadus. Iepriekš tieši Francijas un Polijas lauksaimnieki bijuši vieni no skaļākajiem, kas protestē pret brīvās tirdzniecības vienošanos ar četrām Dienvidamerikas valstīm.

Eksperti

Spēja pielāgot esošos resursus noturības stiprināšanai: ES Austrumu pierobežas reģionu stiprināšana

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekle,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, paziņojuši diplomāti.

Sankcijas, kas ietver aizliegumu importēt Krievijas alumīniju, tiks oficiāli pieņemtas ES valstu ārlietu ministru sanāksmē pirmdien, kad apritēs trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Šī būs 16.ES sankciju kārta pret Krieviju, kas cita starpā būs vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas tiks piemērotas vēl 73 "ēnu flotes" kuģiem.

ES arī nolēmusi atslēgt vēl 13 Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un aizliegt vēl astoņiem Krievijas medijiem raidīt Eiropā.

Arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tviterī informē, ka ES vēstnieku līmenī ir vienošanās par jaunu sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai. To nākamnedēļ apstiprinās ārlietu ministri.

Eksperti

Vai Latvija ir gatava obligātajiem e-rēķiniem jau no nākamā gada sākuma?

Dainis Dosbergs, ZZ Dats biznesa vadītājs,21.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vairāk kā 10 gadus atpakaļ uzsākusi aktivitātes strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprites ieviešanā visās dalībvalstīs. Latvijā no šā gada 1. janvāra e-rēķini uzņēmumiem obligāti jāizmanto darījumos ar valsts pārvaldi, bet pilnīga pāreja uz e-rēķiniem vēl nav notikusi.

E-rēķini ir instruments daudzu ES ekonomikai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, no kuriem kā nozīmīgākos var nosaukt uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, izmaksu mazināšanu, digitalizācijas veicināšanu.

Elektroniskie rēķini tiek apstrādāti ātrāk, to apstrādē iespējams pielietot automatizāciju, mazināt manuālo darbu. Valstu pārvaldēs e-rēķini uzlabo cīņu pret krāpniecību, palīdz kontrolēt PVN deklarēšanu un iekasēšanu.

E-rēķins ir rēķina dati noformēti noteiktā strukturētā formātā. E-rēķini tiek sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj tos apstrādāt elektroniski un pielietot automatizāciju to apstrādē. E-rēķina datnes formāts ir XML un tā Latvijā pieņemtā struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā. Svarīgi uzņēmējiem nejaukt strukturētu e-rēķinu XML formātā ar rēķina dokumentu elektroniskā formātā (tradicionāli PDF).

Ekonomika

FDP: Arī Latvijā tarifu kari var apgrūtināt izaugsmi un izraisīt cenu kāpumu

Db.lv,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtīgi lielā ģeopolitiskā nenoteiktība un tirdzniecības kari var būtiski palēnināt globālās ekonomikas attīstību, paaugstināt inflāciju un negatīvi ietekmēt fiskālos procesus. Tādēļ Latvijai ir nepieciešams īstenot atbildīgu fiskālo politiku, lai krīzes situācijās varētu izmantot fiskālās sviras, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu 2025. - 2028. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Vienlaikus ir jāmeklē ietaupījumi budžeta izdevumos, jo būs nepieciešami papildu izdevumi aizsardzībai, lai gan tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuru ļoti būtiski ietekmē globālie procesi. Gan tarifu kari un tirdzniecības partneru pieprasījuma samazinājums, gan daudzu ES valstu pārmērīgie parāda slogi, gan partnervalstu iekšpolitiskā nestabilitāte, gan ģeopolitiskie draudi ietekmē Latvijas ekonomiku un var pasliktināt tās fiskālo pozīciju, uzsver padome.

Kā norāda padome, 2024. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja seklu recesiju, uzrādot vienu no vājākajiem rezultātiem Eiropas Savienībā – reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4%. Lai gan 2025.gada janvāra dati liecina par izaugsmes atjaunošanos, optimismam šobrīd nav pamata, jo pirmajos divos mēnešos vērojams diezgan būtisks inflācijas kāpums – janvārī tā līmenis bija 3%, bet februārī sasniedza jau 3,7%. Arī citu ekonomisko izaicinājumu netrūkst – ārējā tirdzniecībā turpinās eksporta vājināšanās, bet darba tirgū saglabājas nelīdzsvarotība starp algu pieaugumu un produktivitāti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Bankas

Avens pārtraucis līdzdalību Krievijas Alfa Bank kapitālā

LETA,10.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis Pjotrs Avens pārtraucis līdzdalību Krievijas bankas "Alfa Bank" kapitālā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Iepriekš Avenam pastarpināti piederēja 12,4% šīs bankas akciju, un tieši līdzdalība vienā no lielākajām Krievijas komercbankām bija pamatā viņa iekļaušanai Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā.

Neoficiāla informācija liecina, ka par to, ka viņam vairs ne tieši, ne pastarpināti nepieder "Alfa Bank" akcijas un nekādas citas Krievijā reģistrētas kompānijas, Avens esot informējis Latvijas un Eiropas varasiestādes.

Pagaidām ne Tieslietu ministrijā (TM), ne Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA nekomentēja, vai tas kaut kā varētu ietekmēt Latvijas tiesvedību ar Avenu par ES noteiktajām sankcijām.

TM plašākus komentārus sniegt atteicās, aizbildinoties ar aktīvu tiesvedības procesu Eiropas Savienības Tiesā (EST).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 49,72 miljonu eiro apmērā, liecina FID gada pārskats.

Pērn FID saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023.gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023.gadā.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem, norāda FID.

Pirmkārt, vērojams no likvidējamām kredītiestādēm ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums. Papildus ir samazinājies saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī autonomu saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Politika

Trampa administrācija izformē darba grupu, kas vērsta pret Krievijas oligarhiem

Diena,07.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Tieslietu departaments prezidenta Donalda Trampa vadībā likvidējis darba grupu, kas tika izveidota pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā, lai īstenotu sankcijas un vērstos pret Kremlim pietuvinātajiem oligarhiem.

Ģenerālprokurore Pema Bondi trešdien savā pirmajā darba dienā izdeva virkni rīkojumu, tostarp līdz šim neziņoto memorandu, kurā teikts, ka šī iniciatīva, kas pazīstama kā darba grupa "CleptoCapture", tiks izbeigta, lai novirzītu resursus un finansējumu cīņai pret narkotiku karteliem un starptautiskiem grupējumiem.

"Šī politika prasa fundamentālas izmaiņas domāšanas veidā un pieejā," Bondi rakstīja direktīvā, piebilstot, ka līdzšinējie resursi, kas tika izmantoti sankciju īstenošanai un oligarhu aktīvu konfiskācijai, tagad tiks novirzīti cīņai pret karteļiem.

Šo iniciatīvu Demokrātu prezidenta Džo Baidena administrācija ieviesa ar mērķi finansiāli noslogot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātos turīgos cilvēkus un sodīt tos, kas pārkāpj sankcijas un eksporta kontroles noteikumus.

Ekonomika

Avoti: ES 16.sankciju paketē pilnībā neaizliegs Krievijas sašķidrinātās gāzes importu

LETA,29.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) 16.sankciju paketē nemēģinās pilnībā aizliegt Krievijas sašķidrinātās gāzes iepirkšanu, vēsta izdevumus "Politico", atsaucoties uz ES diplomātiem.

Eiropas Komisija (EK) jaunāko sankciju paketi oficiāli prezentēs trešdien, norāda diplomāti.

Taču jaunākajos ierosinājumos netiks iekļauts vispārējs sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegums, kā uz to ir aicinājušas vairākas ES valstis. Tā vietā tiks aizliegtas tikai Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes ES termināļiem, kas nav savienoti ar ES gāzes sistēmu, taču šis ierobežojums būtiski neietekmēs sašķidrinātās dabasgāzes importu, skaidro diplomāti.

Pagājušajā mēnesī desmit ES valstis, tostarp Somija, Polija un Baltijas valstis, aicināja EK pēc iespējas ātrāk aizliegt Krievijas gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes importu.

Jaunākajā paketē tiks ierosināts piemērot arī sankcijas papildu novecojošiem naftas tankkuģiem, kas darbojas Krievijas tā dēvētās "ēnu flotes" sastāvā, piebilda diplomāti. Divi citi ES diplomāti sacīja, ka bloks vērsīsies pret 74 jauniem kuģiem.

Ekonomika

Orbāns: Ungārija neatbalstīs sankcijas Krievijai, kamēr Ukraina neatjaunos gāzes tranzītu

LETA/UNN,24.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija neatbalstīs sankcijas Krievijai, kamēr Ukraina neatjaunos gāzes piegādes pa Ukrainu šķērsojošo gāzesvadu, intervijā portālam "24.hu" paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

"Ukraiņi grib mums iedzelt, pieklājīgi sakot. Sarunvalodā ir spēcīgāki izteicieni," Orbāns teica par gāzes tranzīta apturēšanu Ukrainā. Viņaprāt, to varētu aizsargāt, ja sadarbotos ar serbiem.

Viņš sacīja, ka tas ir arī valsts valdības nopelns, kas izveidoja dienvidu maršrutu, lai apmierinātu valsts enerģētikas vajadzības un arī spētu palīdzēt partneriem Slovākijā. Viņš uzsvēra, ka šis maršruts ir Ungārijas ārlietu ministra Pēters Sījārto tālredzības piemērs, lai gan degviela viņiem kļūst arvien dārgāka.

"Ja ukraiņi negribētu ar mums spēlēties, mēs redzētu atšķirīgas cenas degvielas uzpildes stacijās. Es ieslēdzu rokas bremzi, es lūdzu Eiropas vadītājus saprast, ka tā vairs nevar turpināties," viņš teica par sankciju pagarināšanu.