Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" un Vācijas autobūves uzņēmums BMW vērsušies Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesā ar mēģinājumu apstrīdēt bloka lēmumu piemērot papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Tesla" un BMW vērsušies ES Tiesā, jo automobiļus ražo arī Ķīnā.

Papildu tarifu piemērošanu bloka augstākajā tiesā centušies apstrīdēt arī Ķīnas autoražotāji BYD, "Geely" un "SAIC".

ES oktobra beigās ieviesa papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem.

EK veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas valsts subsīdijas rada negodīgu konkurenci Eiropas autoražotājiem.

Jaunie tarifi būs spēkā piecus gadus.

Dažādu ražotāju produkcijai likmes atšķiras.

Jaunie tarifi attiecas arī uz ārvalstu koncernu Ķīnā ražotajiem elektroauto, Piemēram, "Tesla" Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks piemērots 7,8% tarifs.

Ķīnas autobūves gigantam "Geely", kas ir viens no valsts lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, tiks piemērots papildu tarifs 18,8% apmērā.

Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu trešdien saasinājās vēl vairāk, Pekinai ieviešot papildu 50% muitas tarifu ASV preču importam.

Ķīna sākotnēji bija paredzējusi, ka no ceturtdienas spēkā stāsies papildu 34% muitas tarifs visu ASV preču importam, taču tagad šo tarifu Pekina palielinājusi līdz 84%.

Kā ziņots, trešdien stājušies spēkā jauni, augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Sākotnēji viņš nāca klajā ar 34% papildu tarifu Ķīnas precēm.

Taču pēc tam, kad Ķīna atbildēja ar savu tarifu tādā pašā apmērā amerikāņu precēm, Tramps noteica vēl 50% lielu papildu nodevu.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektore Ngozi Okondžo-Iveala trešdien paziņoja, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš varētu samazināt preču tirdzniecības apjomu starp abām valstīm par 80%, negatīvi ietekmējot globālo ekonomiku.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien nolēma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

"Tirdzniecības saspīlējuma saasināšanās starp ASV un Ķīnu rada ievērojamu risku, ka divpusējā tirdzniecība krasi samazināsies. Mūsu sākotnējās prognozes liecina, ka preču tirdzniecība starp šīm divām valstīm varētu samazināties pat par 80%," norāda Okondžo-Iveala.

Viņa skaidro, ka ASV un Ķīna kopā veido 3% no globālās tirdzniecības, un šis konflikts varētu būtiski iedragāt globālās ekonomikas perspektīvas.

Tāpat Okondžo-Iveala brīdina par riskiem pasaules ekonomikai sadalīties divos blokos, no kuriem viens koncentrētos ap ASV, bet otrs ap Ķīnu.

Ķīnas amatpersonas izskata iespēju pārdot videoplatformu "TikTok" miljardierim Īlonam Maskam, pirmdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Aģentūra, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo, ka viens no Pekinā apspriestajiem scenārijiem paredz, ka Maskam piederošais uzņēmums "X" iegādāsies "TikTok" no Ķīnas uzņēmuma "ByteDance", kam pieder "TikTok", un apvienos to ar "X".

"Bloomberg" aplēsis "TikTok" vērtību uz 40 līdz 50 miljardiem ASV dolāru.

Lai gan Masks šobrīd tiek uzskatīts par pasaules bagātāko cilvēku, ziņu aģentūra norāda, ka nav skaidrs, kā Masks varētu veikt šo darījumu un vai viņam būtu jāpārdod citi aktīvi.

ASV valdība pagājušajā gadā pieņēma likumu, kas spiež "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt. Likums stājas spēkā svētdien - dienu pirms jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas.

Ķīna piektdien paziņoja, ka tās iedzīvotāju skaits 2024.gadā samazinājies trešo gadu pēc kārtas, turpinoties šai tendencei pēc vairāk nekā 60 gadus ilguša pieauguma, kamēr valsts cīnās ar draudošu demogrāfisko krīzi.

Pērnā gada beigās Ķīnā bija 1,408 miljardi iedzīvotāju, bet 2023.gada beigās - 1,410 miljardi, paziņoja Nacionālais statistikas birojs.

Iedzīvotāju skaita kritums pērn tomēr bija lēnāks nekā 2023.gadā, kad tas vairāk nekā divkārt bija pārsniedzis 2022.gadā reģistrēto kritumu.

Ķīna 2016.gadā izbeidza stingro "viena bērna politiku", kas bija ieviesta 20.gadsimta astoņdesmitajos gados pārapdzīvotības dēļ, un no 2021.gada atļāva trīs bērnus ģimenēs.

Tomēr šiem lēmumiem neizdevās novērst demogrāfisko kritumu valstī, kas ilgi bija paļāvusies uz savu milzīgo darbaspēku kā ekonomiskās izaugsmes dzinuli.

Daudzi vaino dzimstības kritumā pieaugošo dzīves dārdzību, kā arī aizvien vairāk sieviešu iesaistīšanos darbaspēkā un centienos iegūt augstāko izglītību.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no sestdienas paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no 84% līdz 125%, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

"ASV nemitīgi ievieš pārmērīgi augstus tarifus Ķīnai, un tā ir kļuvusi par skaitļu spēli, kurai nav praktiskas ekonomiskas nozīmes, un tā kļūs par joku pasaules ekonomikas vēsturē," norādīja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

"Taču, ja ASV uzstāj uz Ķīnas interešu aizskaršanu, Ķīna apņēmīgi reaģēs un cīnīsies līdz galam," piebilda preses pārstāvis.

Viņš ari norādīja, ka gadījumā, ja ASV atkal paaugstinās tarifu importam no Ķīnas, Pekina tarifu importam no ASV vairs nepalielinās. jo 125% tarifs padarīs amerikāņu ražojumus nekonkurētspējīgus Ķīnas tirgū.

Baltais nams ceturtdien apstiprināja, ka Trampa noteiktais tarifs importamno Ķīnas sasniedzis 145%.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

ASV noteiktie muitas tarif preču importam no Ķīnas tiks samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tiks pazemināti no 125% līdz 10%.

Šie samazinājumi būs spēkā 90 dienas.

Šis lēmums tika pieņemts, "atzīstot apbusējo ekonomisko un tirdzniecības attiecību nozīmi abām valstīm un pasaules ekonomikai," teikts Baltā nama publiskotajā abu valstu paziņojumā.

ASV finanšu ministrs Skots Besents nedēļas nogalē notikušās sarunas ar Ķīnas pārstāvjiem raksturoja kā produktīvas un veselīgas.

"Abas puses izrādīja lielu cieņu," viņš sacīja žurnālistiem.

Vienlaikus abu pušu kopīgajā ziņojumā norādīts, ka Ķīna un ASV vienojušās izstrādāt mehānismu, lai turpinātu diskusijas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām.

2024. gada pirmajā pusē patērētāju uzvedības maiņa, pirmo reizi būtiski ietekmēja luksusa tirgu, kas iepriekš bijis noturīgs pret ekonomiskajām grūtībām, izraisot tirgus lejupslīdi.

Luksusa ražotāji saskārās ar nopietniem izaicinājumiem. Āzijā, it īpaši Ķīnā, ekonomikas lēnā attīstība un patērētāju piesardzība ievērojami ietekmēja pārdošanas apjomus pasaulē lielākajā luksusa tirgū. Tomēr aizvadītā gada otrajā pusē situācija uzlabojās – pārdošanas apjomi tradicionālajos tirgos pieauga, un pieprasījums pēc vēsturiski vispopulārākajiem luksusa produktiem sasniedza jaunus rekordu līmeņus, ļaujot daudziem zīmoliem veiksmīgi kompensēt iepriekšējo ceturkšņu vājos rezultātus.

Pērnā gada otrajā pusē Hermes izcēlās kā vadošais luksusa preču ražotājs. Uzņēmums 4. ceturksnī ziņoja par stabilu pārdošanas pieaugumu visos reģionos – pat Āzijā, kur, neskatoties uz vājo pieprasījumu Ķīnā, pārdošanas apjomi pieauga par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Hermes ir spējis saglabāt savu produktu ekskluzivitāti un augsto vērtību patērētāju acīs, ko apliecināja arī ādas izstrādājumu nodaļas 21,5% apgrozījuma kāpums. To lielā mērā veicināja tādu ikonisku produktu kā Birkin un Kelly somu augstais pieprasījums. Pozitīvie rādītāji veicināja arī uzņēmuma akciju cenas kāpumu par 20,4% gada laikā.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Ķīna atcēlusi ierobežojumu, kas liedza iekšzemes aviosabiedrībām pieņemt jaunas ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" ražotas lidmašīnas, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Šādu lēmumu Pekina pieņēmusi pēc tam, kad ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām vienojās uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus, kā arī turpināt sarunas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām abu valstu starpā.

Aprīlī "Boeing" apstiprināja, ka Ķīna izbeigusi jaunu lidmašīnu saņemšanu saistībā ar ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību saasināšanos.

Taču otrdien "Bloomberg" vēstī, ka Ķīnas amatpersonas sākušas informēt iekšzemes aviosabiedrības, ka tās var atsākt "Boeing" ražoto lidmašīnu saņemšanu.

"Boeing" šo informāciju šobrīd nekomentē.

ASV un Ķīnas amatpersonas Šveicē piedalīsies augsta līmeņa sarunās, lai apspriestu saspīlētās tirdzniecības attiecības abu valstu starpā, otrdien paziņoja Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrija.

Tā norāda, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents uz Šveici dosies ceturtdien.

Lai arī ministrija neprecizē, ar ko Besents tiksies, Ķīnas Tirdzniecības ministrija un valsts mediji apstiprinājuši informāciju par šo sarunu rīkošanu un paziņojuši, ka Pekinas pārstāvis tajās būs vicepremjers He Lifens.

Ķīnas ministrija skaidro, ka lēmums piedalīties šajās sarunās saistīts ar Ķīnas ekonomiskajām interesēm, kā arī ASV rūpniecības un patērētāju aicinājumiem.

Šī būs pirmā augsta līmeņa tikšanās kopš tirdzniecības attiecību krasas saasināšanās aprīļa sākumā.

Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka Ķīna vēlas pārrunāt iespējas atrisināt tirdzniecības nesaskaņas, un šīs sarunas norisināsies "pareizajā laikā."

Aprīlis finanšu tirgos aizritēja uz pamatīgi svārstīga fona, ko galvenokārt izraisīja ASV un Ķīnas tarifu konflikts.

Neraugoties uz nelielām izmaiņām indeksu līmeņos mēneša beigās, dažādos reģionos vērojamas būtiskas atšķirības aktīvu klasēs – gan valūtu, gan akciju un obligāciju tirgos.

Tirgu svārstības un ģeopolitiskā spriedze

Salīdzinot pasaules galveno aktīvu klašu pārstāvošo indeksu līmeņus marta beigās, redzams, ka aprīlis kopumā noslēdzās ar nelielām vērtības izmaiņām, taču mēneša ietvaros pieredzētais svārstīgums bija pamatīgs. Galvenais nestabilitātes avots bija ASV administrācijas aprīļa sākumā publicētais plāns par jaunajām tarifu likmēm, kuras paredzēja teju visām ārvalstīm piemērot 10–50 % augstas likmes. Šīs ziņas tirgus dalībniekos izraisīja izteikti negatīvu reakciju, jo tarifi caurmērā bija augstāki, nekā gaidīts. Papildus tam vairākas valstis, visredzamākā no kurām bija Ķīna, ziņoja par gatavību celt ASV piemērojamās tarifu likmes. Ķīna atbildēja uzreiz, un vairāku savstarpēji sekojošu atbildes gājienu rezultātā ASV un Ķīnas savstarpējās likmes pat pārsniedza 100 % līmeni. Vēlāk gan ASV prezidents pasludināja 90 dienu pauzi, kas sniegtu papildu laiku tirdzniecības sarunām, atstājot spēkā 10 % likmes visām valstīm, izņemot Ķīnai. Šī pauze lielai daļai tirgu līdz mēneša beigām caurmērā ļāva atgūt vērtības samazinājumus. Lielākais “upuris” šo darbību rezultātā bija ASV dolārs, kura vērtība pret citu valstu valūtām būtiski saruka. Ieguvējs tikmēr bija eiro, pret kuru dolārs zaudēja aptuveni 4,5 % vērtības, salīdzinot ar mēneša sākumu.

Akciju cenas pasaules biržās pirndien pieauga, investoriem apsveicot Ķīnas plānus stimulēt patēriņu un fokusējot uzmanību uz gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm.

Galvenie Volstrītas indeksi palielinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ASV mazumtirdzniecības apgrozījumam februārī pieaugot par 0,2%. Lai gan šis pieaugums nesasniedza prognozētos 0,7%, tas tomēr bija labāks nekā kritums par 1,2% janvārī.

Investori sekoja notiekošajam Ķīnā, kur amatpersonas gatavojas ieskicēt plānus patērētāju izdevumu veicināšanai. Patēriņš Ķīnā pēckovida gados ir bijis vājš un bremzējis ekonomikas izaugsmi.

Investori tomēr bija nobažījušies, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sāktie tirdzniecības kari var radīt nosacījumus stagflācijai - augstu inflāciju, vāju pieprasījumu un augstu bezdarbu.

Šonedēļ ir paredzēti ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS), Japānas Bankas un Anglijas Bankas lēmumi monetārās politikas jomā. Ir gaidāms, ka tās nemainīs procentlikmes.

Ķīnas sociālo mediju platforma "TikTok" paziņojusi, ka investēs vienu miljardu eiro, lai Somijā uzbūvētu datu centru.

Ķīnas tehnoloģiju grupai "ByteDance" piederošā videoplatforma norāda, ka datu centrs Somijā esot "nozīmīgs solis", lai nodrošinātu datu drošību Eiropā.

"TikTok" skaidro, ka datu centrs Kouvolā, Somijas dienvidaustrumos, tiek būvēts saistībā ar 12 miljardu eiro vērto uzņēmuma iniciatīvu, lai aizsargātu 175 miljonu lietotāju Eiropā datus.

Kā ziņots, par Eiropas iedzīvotāju privāto datu nosūtīšanu uz Ķīnu un aizsardzības pret to nonākšanu Ķīnas varasiestāžu rīcībā nenodrošināšanu, platformai "TikTok" Īrijas Datu aizsardzības komisija pagājušajā nedēļā noteica 530 miljonu eiro sods.

Sociālo mediju platforma izmeklēšanas laikā atzina, ka ir glabājusi lietotāju no Eiropas datus Ķīnā, lai gan iepriekš to bija noliegusi.

Cerības gūt ekonomisku labumu no Lietuvas un Taivānas attiecībām bija liela kļūda, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, uzsverot, ka saistībā ar šīm attiecībām svarīgākas ir vērtības un nacionālā drošība.

"Domāju, ka bija liela kļūda mēģināt mūsu attiecības ar Taivānu pasniegt kā ekonomiski racionālas, jo visām Dienvidaustrumāzijas valstīm ir spēcīgs eksports un tās maz importē," Palucks otrdien teica žurnālistiem.

"Ir nedaudz naivi uzskatīt, ka mēs varam tur pārdot daudz vairāk un uzlabot savu tirdzniecības bilanci. Runa vairāk ir par vērtībām un nacionālo drošību, nevis ekonomiku," paziņoja Lietuvas premjerministrs.

Pirmdien bijusī Taivānas prezidente Cai Inveņa, apmeklējot Lietuvu, aicināja pacietīgi gaidīt ieguvumu no divpusējām attiecībām.

Iepriekš gan Palucks, gan Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis atzina, ka nav piepildījušās gaidas par Lietuvas un Taivānas sadarbības ieguvumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%. Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām. Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" vadītājs Kellijs Ortbergs apstiprināja, ka Ķīna izbeigusi jaunu lidmašīnu saņemšanu saistībā ar ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību saasināšanos.

Intervijā telekanālam CNBC Ortbergs norādīja, ka klienti Ķīnā pārtraukuši pieņemt lidmašīnas, ņemot vērā pašreizējo tarifa vidi. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja šī situācija ilgstoši turpināsies, uzņēmums pārdos šīs lidmašīnas citām aviokompānijām.

"Es neļaušu, ka tas ietekmē uzņēmuma atlabšanu, tāpēc mēs klientiem sniegsim iespēju, ja viņi vēlēsies saņemt lidmašīnas. Mēs labprātāk tā darītu. Taču pretējā gadījumā mēs šīs lidmašīnas piedāvāsim citiem," sacīja Ortbergs.

"Boeing" šogad bija plānojis Ķīnai piegādāt aptuveni 50 lidmašīnas.

Kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā janvārī ASV noteiktie muitas tarifi Ķīnai sasnieguši 145%. Tikmēr Pekina atbildējusi, nosakot 125% tarifus precēm no ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien parakstījis rīkojumu, ar kuru noteicis muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.

Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas. Energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

"Prezidents Tramps rīkojas drosmīgi, lai panāktu, ka Meksika, Kanāda un Ķīna pilda savus solījumus apturēt nelegālo imigrāciju un apturēt indīgā fentanila un citu narkotiku ieplūšanu mūsu valstī," paziņoja Baltais nams.

Trampa parakstītajā rīkojumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs valstis veiks pretpasākumus, tarifi var tikt palielināti vai paplašināti.

Pēc Trampa paziņojuma Kanādas premjerministrs Džastins Trudo platformā "X" pavēstīja, ka apspriedis šo situāciju ar Meksikas prezidenti Klaudiju Šeinbaumu. "Mēs to negribējām, bet Kanāda ir gatava," paziņoja Trudo.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās pēc tam, kad Ķīna noraidoši reaģēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par izredzēm panākt tirdzniecības kara izbeigšanu.

Akciju tirgos otrdien atsākās kāpums pēc Trampa paziņojuma, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, un viņa mājieniem, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi un ASV varētu noslēgt "godīgu vienošanos" par tirdzniecību ar Pekinu.

Ķīna ceturtdien noliedza, ka notiekot kādas "ekonomiskas un tirdzniecības sarunas" starp Pekinu un Vašingtonu.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pauda piesardzīgu optimismu, sakot, ka abas valstis "vēl nav" runājušas par tarifu samazināšanu.

Akciju cenu palielināšanās ceturtdien ir daļa no "atvieglojuma kāpuma", kas turpinās, sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

ASV dolāra vērtība samazinājās, jo neskaidrība par Baltā nama nostāju veicināja pieprasījumu pēc Šveices franka, Japānas jenas un zelta.

Pekina stingri atbildēs uz ASV spiedienu, ko rada ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums paaugstināt ievedmuitas tarifus Ķīnas precēm un saasināt tirdzniecības karu starp abām pasaulē lielākajām ekonomikām, piektdien paziņoja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji.

Vans preses konferencē brīdināja, ka pasauli varētu pārņemt "džungļu likumi", ja valstis cīnīsies tikai par savām interesēm.

Ķīnas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Pekina ir sadarbojusies ASV cīņā pret fentanila epidēmiju, tādēļ Vašingtonai nevajadzētu "uz laipnību atbildēt ar noraidījumu, kur nu vēl ar tarifu ieviešanu bez iemesla".

"Pasaulē ir apmēram 190 valstu," klāstīja Vans, piebilstot, ka, ja katra no tām uzsvērtu tikai savas prioritātes un uzskatītu, ka nozīme ir spēkam un statusam, "pasaule atkal ieslīgtu džungļu likumos".

Vašingtonas pašreizējā politika "nav veids, kā uzvedas atbildīga lielvalsts", teica Ķīnas ārlietu ministrs.

"Ķīnas un ASV ekonomikas un tirdzniecības saites ir abpusējas," atgādināja pieredzējušais diplomāts, paskaidrojot, ka sadarbība var būt abpusēji izdevīga, taču, ja "izvēlies izmantot tikai spiedienu, Ķīnas atbilde būs stingra".

Ceturtdien spēkā stājas Ķīnas muitas tarifi lauksaimniecības produktu importam no Kanādas, un nozares pārstāvji jau brīdinājuši, ka tie radīs graujošas sekas lauksaimniekiem.

Par šo muitas tarifu ieviešanu tika paziņots šī mēneša sākumā pēc tam, kad Ķīna pērn bija veikusi Kanādas piemēroto tarifu izvērtēšanu.

Rapšu eļļas, rapšu raušu un zirņu importam no Kanādas Ķīna noteikusi 100% ievedmuitas tarifus.

Savukārt akvakultūras produktu un cūkgaļas importam tiks piemēroti tarifi 25% apmērā.

Kanādas lauksaimniecības nozares pārstāvji jau norādījuši, ka viņus smagi ietekmēs šie jaunie muitas tarifi.

Šie tarifi piemēroti laikā, kad saasinās gan Kanādas, gan Ķīnas tirdzniecības attiecības ar ASV, ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa tarifu plānus.

Kanāda pērn augustā noteica 100% tarifu Ķīnas elektroauto importam, pieskaņojoties ASV īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Ķīnas valsts subsidēto automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no 10.aprīļa piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam, Pekinai atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem muitas tarifiem.

"Visām no ASV importētajām precēm papildus pašreizējai piemērojamajai tarifa likmei tiks noteikts papildu tarifs 34% apmērā," norāda Ķīnas Finanšu ministrija.

Vienlaikus Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka ievieš eksporta kontroles mehānismus septiņiem retzemju elementiem, tai skaitā gadolīnijam, ko izmanto magnētiskās rezonanses iekārtās, un itrijam, ko izmanto sadzīves elektronikā.

Tāpat Ķīna iesniegs sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā par ASV noteiktajiem tarifiem Ķīnas precēm.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps trešdien noteica īpaši skarbu muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Militārie izdevumi pasaulē pērn sasnieguši jaunu rekordu, desmito gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņoja Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar ikgadējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2024.gadā bija 2,72 triljoni ASV dolāru jeb par 9,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Tas ir straujākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vismaz kopš Aukstā kara beigām, norāda SIPRI. 2023.gadā kāpums bija 6,8%.

Militārie izdevumi pērn palielinājās visos pasaules reģionos, īpaši Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Karam Ukrainā turpinoties jau trešo gadu, militārie izdevumi Eiropā pieauga par 17% līdz 693 miljardiem dolāru. Tēriņi militārajām vajadzībām pērn kāpa visās Eiropas valstīs, izņemot Maltu.

Pēc SIPRI aplēsēm, Krievijas militārie izdevumi pērn sasniedza 149 miljardus dolāru, un tas ir par 38% vairāk nekā 2023.gadā un divreiz vairāk nekā 2015.gadā.

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.