2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).
Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.
Vidēji smagu dronu eksports
2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā vidēji smagu dronu eksporta bija 2,65%, un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 8. vietā pasaulē. Pasaules lielākie vidēji smagu dronu eksportēji 2024. gadā bija Ķīna (32,11% no pasaules eksporta), Apvienotā Karaliste (20,30% no pasaules eksporta), Polija (9,49% no pasaules eksporta), ASV (9,43% no pasaules eksporta), Vācija (8,33% no pasaules eksporta), Čehija (8,01% no pasaules eksporta) un Portugāle (4,88% no pasaules eksporta). Igaunijas daļa vidēji smago dronu eksportā pasaulē bija 0,23% (16. vieta pasaulē). 2024. gadā pēc ienākumiem no vidēji smagu dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 7,7 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā bija Čehija (3,98 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā Portugāle (2,47 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Apvienotā Karaliste (1,59 eiro uz vienu iedzīvotāju), Polija (1,41 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Kipra (1,23 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 0,91 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē.
Vidējas masas dronu izmantošana
Bezpilota gaisa kuģiem ar maksimālo pacelšanās masu starp 25 un 150 kilogramiem ir ļoti daudzpusīgs pielietojums. Tos lieto augstas izšķirtspējas attēlu un video uzņemšanai mākslas un dokumentālajām filmām, nekustamā īpašuma un tūrisma reklāmām. Tie tiek izmantoti lauksaimniecībā – gan uzraudzībā un novērtēšanā, gan precīzā un mērķētā pesticīdu vai mēslošanas līdzekļu lietošanā. Tos izmanto vides monitoringā un savvaļas dzīvnieku uzraudzībā, enerģētiskās un cita veida infrastruktūras novērošanā un bojāto vietu lokalizācijā, valstu robežu patrulēšanā, lielu masu pasākumu uzraudzībā. Tie tiek plaši lietoti meklēšanas un glābšanas operācijās – pazudušu vai meklējamu personu atrašanās vietas noteikšanā, katastrofu zonu novērtēšanā, preču vai medicīniskā aprīkojuma nogādāšanai uz attāliem vai nepieejamiem apgabaliem. Tos izmanto arī meteoroloģisko datu vākšanā, atmosfēras paraugu ņemšanā utt. Militārajā un aizsardzības sektorā nepārveidoti civilie droni var tikt izmantoti izlūkošanā, novērošanā un taktiskās militārās operācijās. Atšķirībā no nelielas masas doniem, vidējā svara dronu tirdzniecībai un izmantošanai gan ES, gan ASV tiek piemēroti ļoti stingri noteikumi. Lai ES izmantotu par 25 kg smagākus donus, ir nepieciešamas ekspluatācijas atļaujas, pilotu sertifikācijas, drona atbilstība drošības standartiem u.c. prasības.
Strauji augošs eksports
Dronu ražošana un eksports Latvijā ir ļoti strauji augoša nozare. 2022. gadā Latvija eksportēja dronus par 13,5 miljoniem eiro, t.s. vidējas masas dronu eksports bija 2,9 miljoni eiro. 2023. gadā dronu eksports sasniedza 27 miljonus eiro, t.s. vidējas masas dronu eksports bija 9,1 miljons eiro. Savukārt 2024. gadā dronu eksports bija 36 miljoni eiro, t.s. vidējas masas dronu eksports bija 14,3 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka šie dati attiecas tika uz droniem, kas tiek pārdoti civiliem mērķiem. Kā zināms, tad Latvija eksportē arī militāras nozīmes dronus. Latvijas kopējais militāro un divejādās nozīmes (klasificētu) preču eksports pēc ITC datiem 2023. gadā bija 208 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 99 miljoni eiro. Tiesa, militārie droni šajā eksporta grupā veidoja tikai daļu no kopējiem eksporta ienākumiem, bet pārējo daļu veidoja cits militārs aprīkojums vai dažādas nozīmes preces, kuru nomenklatūru un piegādes apjomus Latvija neatklāja. Jāatzīmē, ka 2023. gadā 96,3% no visa eksporta, kura nomenklatūru un apjomus Latvija neatklāja, nonāca Ukrainā.
Lielākais dronu ražotājs
Latvijas lielākais bezpilota lidaparātu ražotājs ir SIA Edge Autonomy Riga. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+, SIA Edge Autonomy Riga ar 80 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 110. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 230 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 3,2 miljonus eiro. 2024. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 68,3 miljoni eiro. Pašreizējā uzņēmuma īpašnieku struktūra izveidojās 2021. gadā, kad apvienojās divi no pasaulē vadošajiem mazo bezpilota lidaparātu ražotājiem – UAV Factory un Jennings Aeronautics – un tika izveidots uzņēmums Edge Autonomy. Uzņēmuma nozīmīgākie biroji un ražotnes atrodas ASV (Kalifornijā, Virdžīnijā un Mičiganā), Kanādā un Latvijā. Edge Autonomy ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, un Edge Autonomy lidaparāti ir nosūtīti Ukrainas armijas vajadzībām.
2024. gadā Edge Autonomy kļuva par konkursa Eksporta un inovācijas balva 2024 laureātu kategorijā Eksporta pieauguma līderis uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu virs 250. 2025. gada jūnijā uzņēmums būtiski paplašināja savu darbību Latvijā – tika atklāta jauna, desmit tūkstošus kvadrātmetru liela ražotne Rīgā, un pašlaik uzņēmumā strādā jau 270 darbinieki. Atklājot jauno ražotni, Edge Autonomy izpilddirektors Stīvs Edličs (Steve Adlich) uzsvēra: “Mēs jau vairāk nekā 15 gadus esam klātesoši Latvijā un esam apņēmušies turpināt sadarbību šajā reģionā, kā arī attīstīt attiecības, ko esam izveidojuši Latvijā, Baltijā un Eiropas Savienībā kopumā. Šī ir stratēģiski nozīmīga vieta mums – ne tikai tāpēc, ka Latvija jau ilgu laiku ir mūsu uzticams partneris, bet arī tāpēc, ka atrodamies tuvu daudziem klientiem un programmām, kuras apkalpojam. Mani vienmēr pārsteidz augsti kvalificētais tehniskais darbaspēks Latvijā un progresīvās tehnoloģijas, kas nāk no šī reģiona.
Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.
#1/4
#2/4
#3/4
