2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.
Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars
Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.
ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.
Februārī reģionālie sniegumi sāka diferencēties – ASV akciju tirgus piedzīvoja kritumu (-3,4 %), ko izraisīja bažas par peļņas perspektīvām un politisko nenoteiktību. Eiropas akcijas noturējās labāk, bet attīstības tirgus indeksu pozitīvajā zonā (+0,5 %) noturēja Ķīnas spēcīgais sniegums (+11,6 %), ko sekmēja valsts stimulēšanas pasākumi. Obligāciju cenas visā pasaulē pakāpās cerību dēļ par procentu likmju samazinājumiem, īpaši ASV valdības obligācijas (+2 %).
Marts iezīmējās ar augstu svārstīgumu. ASV un Eiropas akcijas piedzīvoja ievērojamus kritumus – attiecīgi -5,7 % un -3,9 %. Tehnoloģiju uzņēmumu brīdinājumi par peļņas pieauguma tempu mazināšanos, FRS paziņojumi par ilgāku augstu likmju uzturēšanu un tarifu nenoteiktība radīja spiedienu uz riska aktīviem. Vienīgā pozitīvā zona bija attīstības tirgi (+0,6 %), ar Ķīnas tirgus kāpumu priekšgalā. Obligāciju sektorā bija redzams vērtības kritums lielākajā daļā segmentu, izņemot ASV valdības vērtspapīrus (+0,1 %).
Otrais ceturksnis: tirdzniecības saspīlējumi un centrālo banku dilemmas
Aprīlis bija svārstību pilns – sākotnējā negatīvā reakcija uz ASV plāniem par visaptverošiem 10–50 % tarifiem ārvalstu precēm izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Ķīna nekavējoties atbildēja ar pretpasākumiem, kas izraisīja savstarpēju tarifu paaugstināšanas spirāli. Lai gan ASV prezidents vēlāk paziņoja par 90 dienu "pauzi" vispārējo tarifu ieviešanā, tirgus šoku tas pilnībā neatslābināja. ASV dolārs piedzīvoja būtisku kritumu (par ~4,5m% pret eiro), savukārt eiro nostiprinājās.
Inflācija gan ASV, gan Eiropā turpināja samazināties, ļaujot ECB vēlreiz pazemināt likmes par 0.25 procentpunktiem līdz 2,25 %. ASV FRS gan saglabāja piesardzību, ņemot vērā tarifu potenciālo inflācijas spiedienu un iespējamo ekonomikas bremzēšanos. Tirgus dalībnieki aprīļa noslēgumā gaidīja četrus FRS likmju samazinājumus līdz gada beigām.
Maijā neskaidrība tirdzniecības jomā un pretrunīgi ekonomikas dati uzturēja augstu nenoteiktību. ASV akciju tirgi saglabājās svārstīgi, ar nelieliem pozitīviem rezultātiem tehnoloģiju sektorā, kamēr tradicionālākie sektori uzrādīja vājumu. Eiropas akcijas piedzīvoja piesardzīgu kāpumu, pateicoties investoru cerībām uz monetārās politikas atbalstu. Attīstības tirgos Ķīnas dati saglabājās jaukti – rūpniecība uzrādīja stabilitāti, bet nekustamā īpašuma sektors joprojām bija vājuma punkts.
Obligāciju tirgū cenas svārstījās atkarībā no inflācijas un likmju gaidām. ASV valdības vērtspapīri saglabāja pievilcību kā "drošais patvērums", bet augsta ienesīguma segmenti un attīstības valstu obligācijas saskārās ar spiedienu no augošā dolāra volatilitātes.
Jūnijā tirgi stabilizējās pēc trauksmainajiem pavasara mēnešiem. ASV ekonomiskie rādītāji – īpaši nodarbinātība un patēriņa tēriņi – uzrādīja mērenu izaugsmi, bet pieaugot tarifos balstītajam spiedienam, uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās. FRS vēlreiz saglabāja nemainīgas likmes, taču norādīja uz iespējamu piesardzīgu samazinājumu rudenī, ja tirdzniecības ietekme sāks būtiski skart izaugsmi.
Eirozonā inflācija pietuvojās ECB 2 % mērķim, un arī pamatinflācija atkāpās, ļaujot ECB uzturēt savu likmju samazināšanas trajektoriju. Tirgus prognozes jūnija beigās paredzēja vismaz vēl vienu samazinājumu līdz gada beigām. Eiropas ekonomikas noskaņojums stabilizējās, bet aktivitāte saglabājās vāja, jo vājais ārējais pieprasījums un augstā politiskā nenoteiktība bremzēja dinamiku.
Pusgada bilance: zaudējumi, iespējas un signāli nākotnei
2025. gada pirmajā pusgadā investīciju vide bija svārstīga un sarežģīta – to ietekmēja ģeopolitiskie riski, atšķirīga centrālo banku pieeja monetārajai politikai un pretrunīgi makroekonomiskie dati. ASV centrālā loma globālajās tirdzniecības attiecībās veidoja būtisku spiedienu uz aktīvu cenām visos reģionos. Kamēr Eiropa centās stabilizēt izaugsmi ar monetārās politikas palīdzību, attīstības valstis mēģināja balansēt starp fiskālo stimulēšanu un ārējo nenoteiktību. Investoru uzmanība tuvākajos mēnešos būs pievērsta inflācijas un tirdzniecības attīstībai, kā arī centrālo banku reakcijai šajos mainīgajos apstākļos.
