Gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmums “Forevers” uzskata, ka ir kļuvis par potenciālo upuri rafinētu krāpnieku grupējuma darbībām, kuru mērķis, apdraudot uzņēmuma reputāciju, visticamāk ir uzņēmuma komercdarbības graušana un naudas izspiešana.

Uzņēmums ar iesniegumu jau vērsies Valsts policijā, kā arī nosūtījis vēstuli LR ģenerālprokuroram, iekšlietu ministram, ekonomikas ministram un zemkopības ministram ar aicinājumu nodrošināt pašmāju kapitāla uzņēmumiem drošu attīstības vidi.

Uzņēmuma pērnā gada apgrozījums sasniedza 77,6 miljoniem eiro, kas ir vēsturiski labākais finanšu sasniegums gandrīz 30 gadu darbības laikā. “Forevers” ir viens no retajiem uzņēmumiem nozarē, kurš attīstību nodrošina ar vietējo kapitālu un ir liels nodokļu maksātājs. Pēdējo piecu gadu laikā tā nomaksātais nodokļu apjoms valstij veido 71,4 miljonus eiro, no tiem pērn valsts budžetā iemaksāti 18,3 miljoni eiro. Uzņēmumam ir VID A kategorijas reitings, kā arī nav nodokļu parādu.

Šāda ir SIA Forevers, kas ir viens no Latvijas pārtikas uzņēmumu veiksmes stāstiem, dibinātāja un īpašnieka Andreja Ždana reakcija intervijā Dienas Biznesam uz pēdējā laika notikumiem.

SIA Forevers īpašnieka sašutumu ir vērts izskatīt ne tikai tādēļ, ka runa ir par vienu no lielākajiem vietējiem pārtikas ražotājiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, bet arī tāpēc, ka viņš nav pakļāvies ārvalstu investoru kārdinājumam un izaugsmi nodrošina ar paša kapitālu. Tas ir risks, ja valsts vairāk aizstāv ārvalstu kapitāla uzņēmumus, bet vietējie vairāk ir pakļauti uzbrukumiem un reiderisma riskiem, bet par visu pēc kārtas jautājumos Andrejam Ždanam.

29 gadi nozarē – tāds pamatīgs laika sprīdis atspērienam. Pastāstiet īsumā - kā redzat šo laiku?

SIA Forevers tika izveidots laikā, kad uzņēmējdarbības vide nebija sakārtota un labvēlīga, valdīja džungļu un dažādu grupējumu likumi. Deviņdesmitos gadus nomainīja iestāšanās Eiropas Savienībā ar pilnīgi jauniem nosacījumiem attīstībai – nebijušu birokrātijas slogu, ierobežojumiem, pielāgošanos jaunajām direktīvām, kas, piemēram, mūsu nozarē prasīja lielus ieguldījumus ražotnēs. Daudzi uzņēmēji nespēja attīstīties jaunajos apstākļos - vai nu pārdeva uzņēmumus, vai arī saskārās ar maksātnespēju. Savukārt mūsdienās lielākie izaicinājumi ir globālās norises, kas ietekmē visu, sākot no izejvielām līdz pat domāšanas veidam, kā vadīt konkurētspējīgu uzņēmumu.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Gaļas pārstrādātājs SIA "Forevers" pagājušajā gadā attīstībā investējis 1,6 miljonus eiro, informē uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Domājot par ilgtermiņa attīstību, uzņēmums 2024.gadā investēja inovācijās ražošanas procesu un uzņēmuma tirdzniecības tīkla "Forevers" darbības uzlabošanā. Tika īstenots saules paneļu uzstādīšanas projekts, kas ļauj daļēji optimizēt ar energoresursiem saistītās ražošanas izmaksas.

"Attīstībā pēdējos piecos gados investēti 7,45 miljoni eiro, galvenokārt tam novirzot uzņēmuma peļņu. Mums ir ambiciozi attīstības plāni, tāpēc arī nākamajos gados plānojam turpināt sākto investīciju programmu, ieguldot apjomīgus līdzekļus tehnoloģiskajos risinājumos un jaunu produktu izstrādē, lai vēl vairāk stiprinātu uzņēmuma pozīcijas vietējā tirgū un attīstītos eksportā," norāda A.Ždans.

Līdz šim vienīgais reālais piekļuves punkts SEPA sistēmai EEZ valstu maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm (EMI-electronic money institution) bija Lietuvas Bankas pārvaldītais CENTROlink.

Kā faktiskie vārti uz SEPA teju visiem EMI un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP-payment service provider), CENTROlink kļuva par monopolstāvoklī esošu maksājumu centru bez reālas tirgus konkurences. Līdz šim brīdim.2025. gada aprīlī xpate kļuva par pirmo nebanku iestādi, kas saņēmusi tiešu, integrētu piekļuvi Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmai (EKS) SEPA maksājumu veikšanai.

xpate sadarbības panākumi ar Latvijas Banku SEPA tiešās piekļuves nodrošināšanā rada jaunu precedentu — ne tikai Latvijai, bet visam Eiropas finanšu tehnoloģiju sektoram. xpate ir pirmais pierādījums, ka EMI var lokalizēt SEPA piekļuvi ārpus Lietuvas, novirzot daļu Eiropas naudas plūsmas caur Latviju un atverot ceļu arī citām iestādēm.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Viens no lielākajiem gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem SIA “Forevers” pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Kā galvenos izaugsmes faktorus gaļas pārstrādes uzņēmums min gaļas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu un sava mazumtirdzniecības tīkla attīstību. Tāpat izaugsme novērojama eksportā. Uzņēmuma apgrozījuma pieauguma temps būtiski pārsniedza gada inflāciju valstī.

Pērn uzņēmuma peļņa sasniedza 5,02 miljonus eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2022.gadā. Šādus finanšu rādītājus izdevies sasniegt, pateicoties mērķtiecīgam darbam ar pārdošanas kanāliem, preču sortimenta paplašināšanai, konkurētspējīgām cenām un iekšējo procesu optimizācijai.

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs: “Pēdējie gadi uzņēmumam bijuši straujas izaugsmes laiks. Pērn apgrozījums pieauga par 21%, bet pēdējo trīs gadu laikā par 54%, kas apliecina mūsu darbības stratēģijas ilgtspēju. Viens no veiksmes faktoriem ir spēja paralēli vairumtirdzniecībai veiksmīgi attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu visā Latvijā. atverot jaunus veikalus, gan optimizējot esošo veikalu darbību. Šobrīd uzņēmuma veikalu tīklā ir vairāk nekā 100 veikalu visā Latvijā, nodrošinot patērētājiem iespēju iegādāties preces par konkurētspējīgām cenām. Vairumtirdzniecības segmentā uzņēmums turpināja koncentrēties uz jaunu klientu piesaisti un preču klāsta paplašināšanu vietējās tirdzniecības ķēdēs. Uzņēmums regulāri veic investīcijas ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu augstu produkcijas kvalitāti un izdevīgas cenas, tādā veidā neliekot vilties savam pircējam un nostiprinot to lojalitāti.”

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

Mākslīgā intelekta (MI) ietekme sabiedrības ikdienā palielinās – arī tā spēja mainīt darba tirgu. Ko darīs programmētājs mākslīgā intelekta laikmetā? Pieredzējušus jomas ekspertus MI būs grūti aizstāt, zināšanām un kritiskajai domāšanai aizvien būs loma, un esmu pārliecināts, ka arī programmētāju darbs nepazudīs, bet transformēsies.

Jau tagad ir lietas, kur MI spēj palīdzēt dažādu profesiju speciālistiem atsevišķus uzdevumus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk, arī programmētājam tās ir jaunas iespējas kļūt jaudīgākiem. Svarīgi izprast, ka ne jau šis jaunais rīks pats rada šo efektivitāti, bet programmētājs, kurš zina, kā un kad to izmantot. Šajā procesā atslēgas nosacījums ir cilvēka, piemēram, programmētāja spēja ievadīt pietiekami daudz un labu informāciju par attiecīgo tēmu – jo precīzāks konteksts, uzdevums, jo MI sniegums ir labāks. Programmētāja darbu būtu grūti secīgi izskaidrot, bet kaut vai tādai visiem saprotamai darbībai kā kļūdu analīze – katras līdz šim veltītās stundas vietā, iesaistot MI, var pietikt arī ar 5-10 minūtēm! Atsevišķos projektos, kur vēl pirms pāris gadiem sistēmu arhitekts pats strukturēja datu modeļus un optimizēja algoritmus, šodien lielu daļu no šī darba MI var paveikt dažu minūšu laikā. Tehniski programmēšanā ir noticis milzīgs paātrinājums, kas iepriekš gadu no gada virzījās salīdzinoši lēni.

Viena no biznesa veiksmes atslēgām ir prasme izskaidrot sarežģītas lietas vienkārši, runājot klientiem skaidrā un saprotamā valodā, domā Annija Eizenarma, uzņēmumu Echoo Group un BISS valdes locekle.

Veiksmīga biznesa pamatā slēpjas uzņēmēja spējā iepazīt savus klientus tā, kā iepazīstam savus tuvākos draugus, tikai profesionālā ziņā, atzīmē A.Eizenarma. Uzņēmējam ir jāgrib izzināt un saprast klientu patiesās vajadzības, nevis tikai mēģināt viņus pārliecināt par to, ka konkrētais piedāvātais risinājums vai produkts ir vislabākais, spriež A.Eizenarma, neslēpjot, ka pieturēšanās pie šī principa viņai ir devusi nozīmīgus pavedienus gan jaunu biznesa virzienu attīstīšanai, gan dažādu pakalpojumu pielāgošanai.

Sapnis kļūt par prezidenti

Mani iedvesmo spēcīgas sievietes un mana bērnības autoritāte ir bijusi mūsu kādreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, stāsta A.Eizenarma. “Uz jautājumu - par ko es vēlos kļūt, kad izaugšu liela, mana atbilde vienmēr bija - valsts prezidente. Jāatzīst, ka arī šobrīd es joprojām iedvesmojos un augstu vērtēju V.Vīķi-Freibergu gan kā personību, gan to, ko viņa paveikusi Latvijas valsts attīstībā. Bez tam, attīstoties manām bērnības ambīcijām, viņa ir spēlējusi būtisku lomu arī manas personības veidošanā. Lai gan kā bērns vēl neapzinājos starptautiskās politikas kontekstu un valsts prezidenta atbildības, tolaik, raugoties no malas, man šķita, ka tas ir ļoti cienījams un atbildīgs amats, kurā esot, var darīt daudz nozīmīgas lietas visas valsts labā. Tas manī atstājis ļoti spēcīgu iespaidu, ka iespējams ir viss, kā arī motivējis dzīvē izvirzīt augstus mērķus un iekarot arvien jaunas virsotnes. Īsāk sakot - viss ir iespējams, ja ir apņēmība, mērķtiecība un drosme darīt,” uzskata A.Eizenarma.

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Fondu investīciju piesaistes praktiskā puse

Intervija

Fondu naudas ir daudz, bet vajag vairāk. Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Tēma

Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu

Aktuāli

Kur rodas nauda?

Enerģētika

Ūdeņraža vads nozares attīstībai

Uzņēmējdarbība

Jaunu uzņēmumu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.