Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Latvija nokavētu dzelzceļa "Rail Baltica" projektēšanas darbu dēļ provizoriski zaudēs 17,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.

Raidījuma veidotāji atzīmē, ka pēdējos gados "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektu izstrādes termiņi pagarināti vairākkārt - vairākos līgumos par ES finansējumu programmā "Connecting Europe facility" (CEF) pēdējais termiņš bija 2024.gada 31.decembris.

Satiksmes ministrijā (SM) raidījumam apstiprināts, ka projektēšana lielākajā daļā "Rail Baltica" pamattrases, kuras pasūtītājs ir Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", aizvien nav pabeigta, tāpēc Latvija ir zaudējusi projektēšanai pieejamo, bet neizmantoto CEF finansējumu.

Zaudēto naudu vairs nevar izmantot projektēšanas darbiem, kas veikti kopš šā gada sākuma, un to nevar izmantot arī citām projekta aktivitātēm, secinājuši raidījuma veidotāji.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail parakstījuši aktu par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu Rail Baltica pamattrasē.

Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās. Šodien parakstīti akti par būvdarbu uzsākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiek turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis: "Parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varam "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - Rail Baltica pamattrases izbūvi. Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas piešķirtie 153.3 miljoni eiro Rail Baltica projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē."

Baltijas valstīm ir jāvienojas par noteiktu summu Baltijas valsts kopuzņēmuma AS "RB Rail" finansēšanai, intervijā sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila uzsvēra, ka šī gada kopuzņēmuma budžets pēc būtības nav mainījies, vienkārši, sākoties "Rail Baltica" pamata trases būvniecībai, Eiropas Savienības (ES) finansējums primāri tiek novirzīts būvdarbiem, bet Baltijas valstīm vairāk ir jāsāk maksāt par projekta vadīšanu un koordinēšanu.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka kopuzņēmums šogad darīja visu iespējamo, lai samazinātu budžetu, tostarp "RB Rail" pārtrauca darbā ņemt cilvēkus, kā arī, ja cilvēki aizgāja, netika pieņemti aizvietotāji. Tāpat liela daļa darbu tika pārvirzīti uz 2026.gadu, cerot, ka varbūt tas būs labāks.

"Patlaban trūkstošais finansējums ir aptuveni 900 000 eiro, kas Latvijas valdībai vēl jāiegulda 2025.gadā. Mēs ceram, ka sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju šoreiz mūsu vajadzības tiks iekļautas 2026.gada reālajā budžetā, jo tas bija visas šīs dilemmas avots pagājušajā reizē - vajadzības bija daudz lielākas, nekā varēja gada beigās segt ar līdzekļu pārpalikuma pārdalīšanu," minēja Kivila.

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posms līdz Viļņai tiks būvēts pēc 2030.gada, kad būs pabeigta pamata līnijas būvniecība, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Kā norādīja ministrijā, līdz Eiropas standarta sliežu platuma posma izbūvei starp Viļņu un Kauņu tiks izmantots maināmu sliežu mehānisms.

Satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis sacīja, ka "Rail Baltica" posms uz Viļņu tiks izbūvēts, tiklīdz būs nodrošināts nepieciešamais finansējums pēc pamattrases pabeigšanas.

Viņš apliecināja, ka Viļņa ir būtiska "Rail Baltica" daļa, taču primāri ir jānodrošina Lietuvas savienojums ar Rietumeiropu caur Kauņu.

Lietuva jau ir nodrošinājusi 1,6 miljardu eiro finansējumu "Rail Baltica" projektam līdz 2030.gadam un centīsies iegūt vēl četrus miljardus eiro.

Pašlaik Lietuvā tiek būvēts 46,3 kilometru garš "Rail Baltica" posms starp Kauņu un Panevēžu, un paredzams, ka līdz gada beigām darbi tiks pabeigti 114 kilometru garā posmā.

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.

Rīgas loks ir plānots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" otrajā kārtā, intervijā sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta ietver visas pamata trases izbūvi līdz 2030.gadam, savukārt otrās kārtas īstenošanas laika grafiks vēl nav saskaņots ar Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām.

"Patlaban visi strādā, lai īstenotu pirmo kārtu. Kad pirmā kārta jau būs stabilā īstenošanas posmā, es domāju, būs vairāk laika, lai apspriestu jau otro kārtu," minēja Kivila.

Viņš apstiprināja, ka ir bijis ministrijas pieprasījums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi abiem Rīgas dienvidu un ziemeļu savienojuma variantiem ar "Rail Baltica" pamata trasi, bet pagaidām tam nav paredzēts finansējums, tādēļ pašlaik tas ir atlikts.

"Latvijai patlaban ir jākoncentrējas, lai izbūvētu savienojumu līdz Lietuvas robežai un tad tiltu pāri Daugavai uz Salaspili, lai varētu izveidot savienojuma mezglu ar 1520 milimetru platuma sliežu ceļiem un palaist atspoles vilcienu uz Rīgas stacijām, lai savienotu Rīgu ar "Rail Baltica" pamata trasi pēc iespējas ātrāk," skaidroja Kivila.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā sasniegusi nozīmīgu pagrieziena punktu – šorīt projekta nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia un AS Tariston parakstīja līgumu par pirmā pamattrases posma būvniecību Pērnavas apriņķī, Selja-Tootsi posmā.

Šis 15,8 kilometrus garais posms iezīmē pirmo reizi, kad Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts ienāk Pērnavas apriņķī, kas ir būtisks loģistikas mezgls gan Igaunijai, gan visam Baltijas reģionam.

"Rail Baltica ir stratēģiska investīcija Igaunijas un visas Baltijas nākotnē. Tas izveido pilnīgi jaunu ekonomisko asi, savienojot mūs ar Rietumeiropas transporta tīklu un paverot jaunas iespējas pasažieru pārvadājumiem un tirdzniecībai," uzsver Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets. "Rail Baltica veicinās reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību, kā arī paplašinās loģistikas iespējas."

Papildus ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrai šajā Rail Baltica posmā tiks iekļauti arī vides aizsardzības elementi, piemēram, Kõnnu un Viluvere ekodukti, kas nodrošinās būtiskus savvaļas dzīvnieku pārejas punktus. Projekts ietver arī viaduktus un gājēju tuneļus, lai uzlabotu vietējo savienojamību un integrētu teritoriju vienotā transporta sistēmā. Paralēli pamattrases sāksies arī Kaisma stacijas būvniecība. Šis projekts ilgs divus gadus, pēc kuriem stacijas teritorija tiks nodota nākamajam būvniecības posma izpildītājam papildu infrastruktūras izbūvei.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā ir sasniegusi nozīmīgu atskaites punktu – būvniecības līgumi tagad aptver pusi no pamattrases, kas stiepjas no Īlemistes stacijas līdz Tootsi Pērnavas apriņķī.

Piektdien Järvakandi, Raplas apriņķī, Rail Baltica nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia parakstīja līgumu ar AS TREV-2 Grupp par projektēšanas un būvniecības darbiem vēl 14 kilometru garumā, kas aptver posmu Kärpla-Selja Raplas apriņķī.

"Rail Baltica nav tikai jauns transporta koridors, kas savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar pārējo Eiropu, tas ir būtisks ieguldījums mūsu ekonomikā un drošībā," sacīja Rail Baltic Estonia izpilddirektors Anvars Salomets (Anvar Salomets). "Rail Baltica ir stratēģiskas nozīmes projekts, kas atver jaunus tirgus Igaunijas uzņēmumiem un stiprina reģionālo drošību."

TREV-2 Grupp veiks gan projektēšanas, gan būvniecības darbus dažādiem infrastruktūras elementiem šajā posmā. Tas ietver Ahekõnnu un Nõlva viaduktus, kas nodrošinās vietējos transporta savienojumus ar jauno dzelzceļa koridoru, kā arī Kärpla ekoduktu un Kootja zaļo tiltu, lai savvaļas dzīvnieki varētu droši pārvietoties. Tāpat līgums paredz dzelzceļa tiltu izbūvi pār Velises un Nurtu upēm, kā arī Lihuveski dzīvnieku tuneli, mazinot dzelzceļa ietekmi uz vidi. Šīs būves tiks īstenotas kā daļa no pamattrases projektēšanas un būvniecības darbiem, nodrošinot Rail Baltica atbilstību gan tehniskajiem, gan vides standartiem.

Rail Baltica nacionālā projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) – valdes locekle Baiba Zauere pārstāj pildīt amata pienākumus ar 18. martu, jo ir pieņēmusi jaunus karjeras izaicinājumus, informē EDZL.

Viņas vietā Satiksmes ministrija iecels pienākumu izpildītāju.

B. Zauere amata pienākumus EDZL pildīja kopš 2024. gada 9. maija, pārņemot krīzes vadību projektam izaicinošā laikā, bet kopumā ar Rail Baltica projektu bijusi saistīta astoņus gadus. Atstājot amatu, viņa norāda, ka pēdējā gada laikā nācies strādāt Rail Baltica projektā ļoti stratēģiski nozīmīgā posmā. "Šis ir būtisks gads projekta turpmākajai attīstībai Latvijā, jo ne tikai jāuzsāk lielapjoma pamattrases būvdarbi un jāpalielina projekta attīstības temps, bet arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Rail Baltica nozīme ir kļuvusi vēl svarīgāka, īpaši militāri stratēģiskajā kontekstā."

Satiksmes ministrijā (SM) otrdien, 19.augustā, darbu noslēgs valsts sekretāra vietniece Rail Baltica projekta jautājumos Kristīne Malnača, kura šajā amatā strādāja kopš 2024.gada jūnija.

Lēmums pieņemts abām pusēm vienojoties.

"Vēlos izteikt pateicību Kristīnei Malnačai par nozīmīgo un apjomīgo ieguldījumu, kas stiprinājis Satiksmes ministrijas stratēģisko lomu Rail Baltica projekta vadībā. Malnačas kundzes ilggadējā pieredze un padziļinātās zināšanas transporta nozarē ir sniegušas nozīmīgu pienesumu virzībā uz mūsu kopīgo mērķi - izveidot ātru un videi draudzīgu savienojumu ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Novēlu veiksmi un panākumus arī turpmākajās darba gaitās," uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

K. Malnačas vadībā ir panākta nozīmīga virzība Rail Baltica projekta īstenošanā, stiprinot sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm un nodrošinot atbalstu starpnozaru jautājumos. Ir izstrādāts Latvijas finanšu iespējām atbilstošākais projekta ieviešanas scenārijs, un valdībā apstiprināts projekta pirmās kārtas tvērums.

Kopuzņēmums RB Rail AS, kas atbild par Rail Baltica globālā projekta koordinēšanu un īstenošanu trīs Baltijas valstīs, paziņo par valdes pilnvaru termiņu pagarinājumu un jauna valdes locekļa iecelšanu.

No 2025. gada 1. septembra valdē darbu turpinās Marko Kivila (valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors), Marjus Narmonts (operatīvais direktors), Emiljēns Dangs (tehniskais direktors), Tjeri Busijons (programmas vadības direktors) un Ojārs Daugavietis, kurš kopuzņēmuma valdei pievienosies finanšu direktora amatā. RB Rail valde nodrošina uzņēmuma stratēģisko vadību un Rail Baltica projekta īstenošanas koordināciju visās trijās Baltijas valstīs.

RB Rail AS padomes priekšsēdētājs Arēnijs Jackus norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā Rail Baltica projekts un kopuzņēmums kopumā ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējuši ārējie izaicinājumi, kā arī ģeopolitiskais un ekonomiskais konteksts. Tas prasījis korekcijas projekta plānošanā, tehniskajos risinājumos un kopuzņēmuma darbībā, projekta koordinācijas struktūras optimizāciju, kā arī risku vadības un sadarbības ar ieinteresētajām pusēm stiprināšanu.

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

Pabeigta būvprojektēšana diviem "Rail Baltica" pamattrases objektiem - otrajam infrastruktūras apkopes punktam pie Skultes un Salaspils intermodālajam loģistikas centram, liecina SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) publiskotā informācija.

EDzL informē, ka Latvijas teritorijā paredzēts izveidot divus infrastruktūras apkopes punktus - pie Skultes un Iecavas pusē. Lai gan apkopes punktu pamatfunkcija pēc pilna apjoma būvdarbu pabeigšanas būs "Rail Baltica" dzelzceļa tīkla uzturēšana un apkopes tehnikas uzglabāšana, tomēr tie sniegs pievienoto vērtību pirms tiešās darbības, skaidro uzņēmumā.

"Rail Baltica" pamattrases izbūves laikā apkopes punkts Iecavas pusē patlaban tiek iekārtots kā loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu un būvtehnikas uzglabāšanu. Līdzīgi tiks izmantots Skultes apkopes punkts, būvējot "Rail Baltica" pamattrasi ziemeļu - Igaunijas virzienā.

EDzL atzīmē, ka Skultes infrastruktūras apkopes punktā paredzēts izbūvēt 1435 milimetru (mm) platuma sliežu ceļus aptuveni 14 kilometru garumā, kā arī izbūvēt pieslēgumus tuvumā esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Batica" Lietuvā plānots pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā līdz 2030.gadam, taču pastāv riski, ka projekts var aizkavēties un to pabeigt varētu līdz 2033.gadam, paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) meitasuzņēmuma "Rail Baltica statyba" dirktors Arenijus Jackus.

Jackus Lietuvas parlamenta Ekonomikas komisijai sacīja, ka pašlaik eksperti izvērtē, cik daudz projekts sadārdzinātos, ja tā pabeigšana tiktu atlikta līdz 2033.gadam.

"Mūsu mērķis ir to pabeigt līdz 2030.gada nogalei. Pašlaik mēs esam identificējuši vairākus riskus, no kuriem daži jau ir īstenojušies, un to dēļ pabeigšana varētu tikt atlikta līdz 2032.-2033.gadam," teica amatpersona.

"Pašlaik strādājam pie plāna, lai redzētu, cik tas prasītu papildu līdzekļus un kā pabeigt projektu līdz 2030.gadam, un cik daudz tas sadārdzināsies, ja mēs to pabeigtu 2033.gadā," viņš klāstīja.

Jackus norādīja, ka Latvijā situācija ir vēl sarežģītāka, kur, kā viņš teica, "Rail Baltica" projektu pabeigt varētu līdz 2035.gadam.

RB Rail AS paziņo par izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā, kas stājas spēkā šodien, 30.maijā. Kitija Gruškevica pēc savstarpējas vienošanās nolēmusi atstāt savu amatu.

Kitija Gruškevica pievienojās RB Rail AS 2021.gada beigās kā Latvijas filiāles vadītāja, kur viņas pienākumos ietilpa Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzība nacionālajā līmenī un ieinteresēto pušu vadība. 2023.gada septembrī viņa tika iecelta par valdes locekli un ilgtspējas direktori (Chief ESG Officer).

"Esmu pateicīga par iespēju būt daļai no Rail Baltica projekta - stratēģiski nozīmīgas ilgtermiņa iniciatīvas visām trim Baltijas valstīm. Latvijai, kas atrodas reģiona vidū, ir īpaša atbildība ne tikai pret saviem iedzīvotājiem, bet arī pret mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā nodrošināt ciešu integrāciju ar pārējo Eiropu. Rail Baltica ir būtisks projekts gan militārās mobilitātes uzlabošanai, gan ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Baltijas reģionā," saka Kitija Gruškevica.

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā no 2021. līdz 2027.gadam transporta projektiem ir paredzēts noteikts līdzekļu apmērs, tādēļ nevajadzētu cerēt, ka Baltijas valstu dzelzceļa projektam "Rail Baltica" no ES izdosies piesaistīt būtiski lielāku finansējumu, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

"Attiecībā uz "Rail Baltica" projektu galvenā problēma ir tā, ka izmaksas, salīdzinot ar sākotnējām, ir daudzkārt pieaugušas, bet tas nenozīmē, ka ir pieaudzis pieejamais finansējums. Tik, cik šim projektam no daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam ir paredzēts, tik tas finansējums arī ir," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš sacīja, ka Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) pēdējā projektu uzsaukuma kārtā līdzekļus vēl varēs dabūt, bet tas šajā daudzgadu budžetā būs arī viss. Turklāt atlikušais līdzekļu apmērs nav liels.

"Līdz ar to Latvijai darbs ir vairākos virzienos. Pirmkārt, ir tomēr jāizvērtē šī projekta izmaksu daudzkārtējs pieaugums, kas ir cēloņi un kādā veidā izmaksas tomēr iespējams samazināt. Darbs šajā virzienā notiek. Otrkārt, ir jāvērtē arī citi finansējuma avoti," norādīja Dombrovskis.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta ietvara summu un iespējamos finansēšanas avotus uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt septembrī, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš atturējās no konkrētas summas nosaukšanas, jo tas ir "ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs lēmums finansiāli" un attiecas uz valsts budžetu. "Man ir atbildība nosaukt arī finansēšanas avotu. Būtu bezatbildīgi, tāpat kā pagātnē bija darīts, nosaukt dažādus ciparus pilnīgi bez seguma," sacīja ministrs.

Jautāts, kādus finanšu instrumentus varētu piesaistīt "Rail Baltica" pamattrasei, Švinka skaidroja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai ir paredzēti diezgan daudz līdzekļu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), tomēr sarežģītība ir tajā, ka tvērums ir diezgan plašs, iekļaujot vairākas nozares.

"Zināms, ka notiek arī Kohēzijas fonda līdzekļu pārdales, kas attiecas uz Rīgas lidostas staciju, Rīgas Centrālo staciju, savienojumu starp Rīgas lidostu, Imantu, Centrālo staciju un Salaspili. Zinot sarežģītību ar šāda finansējuma piesaisti, saprotam, ka ir jāskatās arī uz citiem fondiem," piebilda Švinka.

Rail Baltica projekta ietvaros uzsākta Iecavas infrastruktūras apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai Rail Baltica pamattrases vietai, kā arī norit pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka ERB Rail pagaidu biroja labiekārtošanas darbi.

Pēc nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas darbu pabeigšanas Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības sagatavošanās darbi pie Iecavas pakāpeniski uzņem tempu.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma teritorijā ir veikti plānotie atmežošanas darbi un uzsākti celmu raušanas darbi. Ir sagatavota pamatnes konstrukcija pagaidu biroja izvietošanai, piegādāti 16 biroja moduļi un šobrīd notiek to iekārtošana.

Zemes darbi arvien plašāk aptver būvlaukuma teritoriju. Ir uzsākta zemes virskārtas noņemšana, uzbēruma izveide, kā arī pamatnes nesošo konstrukciju izbūve.