Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7 % vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība. Preču importa vērtība sasniedza 15,08 miljardus eiro, par 836,6 milj. eiro jeb 5,3 % mazāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 28,27 miljardus eiro – par 612,5 milj. eiro jeb 2,1 % mazāk nekā 2019. gadā.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (21,7 %), Igauniju (13,6 %) un Zviedriju (9,3 %), elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (23,3 %), Igauniju (10,2 %) un Krieviju (9,5 %), mehānismi un mehāniskās ierīces – uz Lietuvu (19 %), Krieviju (18,7 %) un Igauniju (13,6 %).

2020. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 197 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 49,7 % no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, uz Igauniju, Krieviju un Vāciju – lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.

Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laikapstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".

Remontdarbu plānotais ilgums ir četras nedēļas, pēc tam "Balticconnector" tiks pārbaudīts un nodots ekspluatācijā. Ja laika apstākļi kļūs sarežģītāki, darbi būs jāpārtrauc, kas var aizkavēt remontdarbu pabeigšanu, piebildis pārvades tīklu operators.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Tajā pašā laikā tika bojāti arī sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.

Pērn rudenī sabojātā zemūdens gāzesvada "Balticconnector" starp Igauniju un Somiju savienojumi ir atjaunoti un pirmdien tas atsāks darbību.

Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" informēja, ka atbilstoši plānam ir pabeigti gan remonta darbi, gan zemūdens un piekrastes savienojumu atjaunošana abās pusēs.

""Balticconnector" bojājumu vieta atradās aptuveni 60 metru dziļumā jūras dzelmē. Visi remontdarbi tika veikti ar tālvadības iekārtu, nebija iesaistīti ūdenslīdēji. Bija iesaistīti vairāk nekā desmiti dažādu organizāciju un uzņēmumu. Parasti šādas zemūdens infrastruktūras remonts aizņem vienu līdz divus gadus, "Balticconnector" remonts tika veikts aptuveni septiņos mēnešos. Sadarbība ar partneriem ir bijusi ārkārtīgi efektīva," sacīja "Elering" jūras gāzesvada apkopes vadītājs Tīts Tomits.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Pirmdien atjaunota Igauniju un Somiju savienojošā zemūdens gāzesvada "Balticconnector" darbība pēc vairāk nekā pusgadu ilguša remonta, kas izmaksāja nepilnus 40 miljonus eiro, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".

Gāzes plūsma pa cauruļvadu, kura darbība ārēja bojājuma dēļ tika pārtraukta oktobrī, atsākta pirmdienas rītā.

"Yle" rīcībā esošā informācija liecina, ka remonts izmaksājis nepilnus 40 miljonus eiro. Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" komunikācijas vadītājs Ains Kesters "Yle" teica, ka notiek sarunas ar apdrošināšanas kompāniju par zaudējumu segšanu, bet lēmuma pagaidām nav.

""Balticconnector" bojājumu vieta atradās aptuveni 60 metru dziļumā jūras dzelmē. Visi remontdarbi tika veikti ar tālvadības iekārtu, nebija iesaistīti ūdenslīdēji. Bija iesaistīti vairāk nekā desmiti dažādu organizāciju un uzņēmumu. Parasti šādas zemūdens infrastruktūras remonts aizņem vienu līdz divus gadus, "Balticconnector" remonts tika veikts aptuveni septiņos mēnešos. Sadarbība ar partneriem ir bijusi ārkārtīgi efektīva," sacīja "Elering" jūras gāzesvada apkopes vadītājs Tīts Tomitss.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" aprīlī pārvadāja 398 508 pasažierus, kas ir par 16,7% mazāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Pārvadāto pasažieru skaits prāmju reisos starp Igauniju un Somiju aprīlī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn samazinājās par 8,5% līdz 256 978, starp Somiju un Zviedriju tas saruka par 33,5% līdz 95 166, bet starp Igauniju un Zviedriju pārvadāto pasažieru skaits kritās par 14,9% līdz 46 364.

"Tallink" aprīlī pārvadāja 33 228 kravas vienības, kas ir par 18,9% vairāk nekā šajā mēnesī pērn, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits saruka par 19,7% - līdz 54 380 spēkratiem.

Jau vēstīts, ka "Tallink Grupp" pērn pārvadāja kopumā gandrīz 5,706 miljonus pasažieru, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2022.gadā. Pasažieru skaits pērn pieauga "Tallink" maršrutos starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju, bet mazāk pasažieru pārvadāts starp Somiju un Zviedriju, jo maršrutā kursēja mazāk prāmju.

Ārvalstu tūristi Igaunijā šā gada pirmajā ceturksnī iztērēja 266 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos ārvalstu tūristi Igauniju apmeklēja 775 208 reizes, kas ir par 4% vairāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī.

Janvārī-martā 84% ārvalstu tūristu Igaunijā ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES tūristu skaits kopumā pieauga par 3%, taču no Itālijas atbraukušo tūristu skaits bija par pusi lielāks.

Gandrīz 320 000 reizes Igauniju apmeklēja tūristi no Somijas, kas ir par 2% mazāk nekā janvārī-martā pērn.

No valstīm, kas nav ES, visbiežāk - 25 000 reižu - apmeklēja tūristi no Lielbritānijas. To skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 6%.

Ap 480 000 ārvalstnieku braucienu uz Igauniju bija ar nakšņošanu. Tas ir par 6% vairāk nekā janvārī-martā pērn. Vidēji katrs tūrists Igaunijā pavadīja 3,4 naktis.

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Zviedrija panākusi vienošanos ar Igauniju par cietuma kameru nomu līdz 600 ieslodzīto, kas varētu izciest sodu ārzemēs, pavēstīja tieslietu ministrs Gunnars Stremmers.

Saskaņā ar vienošanos starp abām valstīm Zviedrija varētu iznomāt 400 kameru Tartu, kur var tikt izvietoti 600 ieslodzīto.

Ministrs pauda, ka Igaunija ir "ļoti svarīga un tuva partnere", un tai ir saistošas tās pašas starptautiskās saistības attiecībā uz ieslodzītajiem.

"Tāpēc ir ļoti labi priekšnoteikumi padziļinātai sadarbībai starp Zviedriju un Igauniju," preses konferencē sacīja Stremmers.

Viņš pauda, ka vienošanās īstenošanai būs jāveic izmaiņas Zviedrijas tiesību aktos un tā būs jāapstiprina ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu parlamentā.

Tomēr nav skaidrs, vai Zviedrijas parlaments apstiprinās šo vienošanos.

Vairākas opozīcijas partijas, kā arī ieslodzījuma vietu darbinieku arodbiedrības jau paudušas skeptisku attieksmi pret šo plānu vai to pilnībā noraidījušas.

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Jūnijā vidējā NordPool elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 76,23 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 57,4% augstāka nekā maijā un par 140% augstāka nekā pirms gada, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" apkopotā informācija.

Kopumā Baltijā un Somijā, kā arī Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā (ar kuriem Baltijai ir starpvalstu savienojumi) elektroenerģijas cena ir palielinājusies par 47,% procentiem. Igaunijā jūnijā cenas, salīdzinot ar maiju, pieauga par 48% jeb līdz 71,68 EUR/MWh, bet Lietuvā pieaugums ir 57,4% apmērā jeb līdz 77,74 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenu būtisku pieaugumu izraisīja augstās gāzes cenas, kas kopš pagājušā gada ir pieaugušas vairāk nekā trīs reizes, būtisks CO2 izmešu kvotu sadārdzinājums, kā arī ikgadējie apkopes darbi atomelektrostacijās Somijā un Zviedrijā, kas samazināja tirgū pieejamās elektroenerģijas apjomu, kā rezultātā cenu kopējo biržas cenu noteica energoavoti ar augstāku piedāvāto cenu.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Šā gada otrajā ceturksnī Igauniju apciemoja tikai 120 tūkstoši ārvalstu tūristu, kas ir par 94% mazāk nekā Pirms gada, liecina Igaunijas Bankas dati.

Puse tūristu, kas apceļojuši Igauniju otrajā ceturksnī, bija no Somijas, taču tā bija tikai desmitā daļa no pērnā gada Somijas tūristiem, kas otrajā ceturksnī apciemoja Igauniju.

30% tūristu bija no Latvijas, taču to skaits gada laikā sarucis par 82%.

Par 96% sarucis vienas dienas apmeklējumu skaits, bet par 93% - vairāku dienu apmeklējumu skaits.

Tādējādi otrajā ceturksnī ārvalstu tūristi Igaunijā iztērējuši tikai 36 miljonus eiro, kas ir par 400 miljoniem Eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Igaunijas iedzīvotāji otrajā ceturksnī veikuši 115 tūkstošus braucienu uz ārvalstīm, kas ir par 88% mazāk nekā pirms gada. Vislielākais skaits braucienu bija uz Latviju un Somiju, taču arī šo braucienu skaits sarucis par attiecīgi 60% un 80%.

Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Šodien valdība lēma no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no un uz Lietuvu un Igauniju, informē Satiksmes ministrija.

Valdības apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm no 15. maija. Savukārt starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja.

airBaltic atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu un Viļņu

Pēc Latvijas valdības lēmuma, sākot ar 15. maiju, atļaut starptautiskos pasažieru aviopārvadājumus...

Valdība šodien tāpat lēma, ka satiksmes ministrs var noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.

Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā.

Ecolines atsāks autobusu satiksmi starp Baltijas valstu galvaspilsētām

Pasažieru pārvadātājs "Ecolines" plāno atsākt starptautisko autobusu satiksmi starp Baltijas valstu...

Grozījumi rīkojumā nosaka, ka personas, kas ieradušās Latvijā no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu, sabiedrisko transportu drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja ir jānokļūst pašizolācijas vietā, turklāt tām sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

No 15.maija savstarpējās Baltijas valstu robežas tiek atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.