Pakalpojumi

Latvijas pakalpojumu eksporta atpalicība no Lietuvas un Igaunijas ir palielinājusies

LETA,03.02.2025

Jaunākais izdevums

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Ekonomists raksta, ka pakalpojumu eksports Baltijā pēdējos gados pārdzīvojis vairākus šokus, tomēr dažādas pārmaiņas bijušas jau arī ilgākā laika periodā - visām Baltijas valstīm kopīga gan tranzīta nozares norietēšana, gan dažādu moderno pakalpojumu attīstība, taču katra Baltijas valsts arī specializējusies kādā pakalpojumu jomā. Ierobežotais tūrisms pandēmijas laikā atspoguļojās mazākā transporta pakalpojumu un braucienu eksportā.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vēl vairāk sāka rukt tranzīta nozīme, norāda Mirošņikovs. Dzelzceļa transporta pakalpojumu eksports būtiski sarucis gan Latvijā, gan Lietuvā, bet Igaunijā tas bijis nedaudz stabilāks, tomēr kopumā visās Baltijas valstīs šī nozare noriet, veidojot vien mazu daļu no kopējā eksporta un tautsaimniecības. Tajā pašā laikā citu pakalpojumu un transporta veidu attīstība bijusi krietni pozitīvāka visās Baltijas valstīs.

Dzelzceļa transporta pakalpojumi nu jau ilgāku laiku nav bijuši starp nozīmīgākajiem Baltijas eksportā, tomēr citi transporta veidi veido lielu daļu no pakalpojumu eksporta, skaidro Mirošņikovs. Katra Baltijas valsts ir līderis citā transporta veidā - Lietuvai auto, Latvijai gaiss un Igaunijai jūra, kas daļēji izriet no ģeogrāfiskā novietojuma - Lietuva ir tuvāk Polijai un Centrāleiropai, Tallinu no Helsinkiem šķir vien 80 kilometri jūras, kamēr Latvija vidū ir centusies izveidot Baltijas gaisa transporta centru.

Salīdzinot veikumu šajos transporta veidos, Mirošņikova ieskatā ievērojams ir tas, cik daudz labāk Lietuvai ir veicies ar autotransportu nekā pārējai Baltijai ar visiem citiem transporta veidiem. Ekonomists norāda, ka Lietuvas "Willgrow" - septītais vērtīgākais Baltijas uzņēmums - ir holdinga uzņēmums vienam no lielākajiem transporta uzņēmumiem Eiropā "Girteka", un tā tas ir jau ilgāku laiku. Tomēr tik lielam uzņēmumam ir arī liela nepieciešamība pēc autovadītājiem - tādu Lietuvā 2022.gadā bija virs 80 000, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa ir ārvalstnieki, lielākoties no postpadomju valstīm, bet ne tikai.

Lai gan Latvijas un Igaunijas autotransporta sniegums ekonomista vērtējumā arī nav peļams, tomēr ar Lietuvas šo pakalpojumu eksportu ir ļoti grūti salīdzināties - Lietuva ar autotransporta pakalpojumu eksportu vien jau ir visu Latvijas eksportēto pakalpojumu vērtībā. Lietuva robežojas ar Poliju un ir tuvāk Centrāleiropai, kur veic lielāko daļu pārvadājumu, kas tostarp nozīmējis arī nedaudz vieglāku auto atgriešanos reģistrācijas valstī.

Cita liela pakalpojumu grupa ir braucieni, lielākoties - tūrisma braucieni uz Baltijas valstīm, informē Mirošņikovs. Tūrisma nozari kopumā smagi skāra pandēmija, bet pēc tam atgūšanos ietekmēja Krievijas sāktais karš - beidzās Krievijas tūristu plūsma uz Baltijas valstīm, un kara tuvuma dēļ samazinājās Baltijas pievilcīgums tūristu acīs.

Neņemot vērā Krievijas tūristus, pārējās tūristu plūsmas ir atkopušās un sasniegušas pirmspandēmijas līmeni, atzīst Latvijas Bankas ekonomists. Viņš skaidro, ka ilgākā termiņā Igaunija atšķīrusies no pārējās Baltijas ar to, ka somi naskāk apmeklējuši Igauniju nekā kādas citas valsts tūristi Latviju un Lietuvu.

"Lai arī tūrisms nav tautsaimniecības stūrakmens, to noteikti var turpināt attīstīt, kam šobrīd palīdz transporta, galvenokārt gaisa, pakalpojumi. Tomēr jāņem vērā, ka gaisa transports nav zaļākais transporta veids - no ilgtspējas viedokļa būtiski ir attīstīt dzelzceļa savienojumus ar citām valstīm," raksta Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstīs gaisa transporta pakalpojumu eksporta līderis ir Latvija (lielākie uzņēmumi "airBaltic" un "SmartLynx Airlines"), savukārt Igaunija ir vadošā jūras transporta pakalpojumu eksporta jomā. Latvijas pārākums pār pārējām Baltijas valstīm gaisa pakalpojumos nav tik liels kā Lietuvas līderība autotransporta gadījumā, skaidro Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists ieskatā potenciāls gaisa transporta pakalpojumu izaugsmei Latvijā ir, tomēr jāņem vērā, ka gaisa transports galvenokārt ir pasažieru transports, un šāda orientēšanās uz pasažieru transportu diemžēl liedz sasniegt būtiski augstākus eksporta apjomus, jo kravu kustība pasaulē ir krietni lielāka nekā pasažieru.

Visās trīs Baltijas valstīs jūras transporta pakalpojumu eksports galvenokārt saistīts ar ostu darbību, tādēļ tam pēdējā laikā pārāk labi nav veicies. Mirošņikovs skaidro, ka Igauniju no pārējām Baltijas valstīm atšķir tas, ka Igaunijas uzņēmums "Tallink" (un meitasuzņēmums "Silja Line") darbojas arī pasažieru pārvadājumu jomā. To līdzīgi gaisa transportam būtiski ietekmēja pandēmija, pēc tam kaut nedaudz ir izdevies atgūties, tomēr, piemēram, Rīgā "Tallink" kuģi vairs neienāk. Lai arī Igaunijai ir pārsvars jūras transporta jomā, tas nav tik izteikts kā Lietuvas gadījumā autotransports, norāda Mirošņikovs.

Ekonomists vērš uzmanību, ka Igaunija ir Baltijas līderis informācijas, telekomunikāciju un datorpakalpojumu jomā (visā Baltijā gan no šiem pakalpojumiem lielākā pozīcija eksportā ir tieši datorpakalpojumiem), kā arī citu saimnieciskās darbības pakalpojumu jomā, kuri ietver diezgan plašu pakalpojumu klāstu, bet Baltijas valstis galvenokārt eksportē dažādus ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus, reklāmas un dažādus profesionālos pakalpojumos, piemēram, juridiskos un grāmatvedības.

Šajos pakalpojumos visās trīs Baltijas valstīs pēdējos gados pieaugums bijis liels, tomēr Latvija arī šajos pakalpojumos būtiski iepalikusi no kaimiņiem - arī tur, kur agrāk bijām līdzīgi vai pat priekšā kaimiņiem, atzīst Mirošņikovs. Lai arī Latvijā ir pietiekami inovatīvi un jaudīgi uzņēmumi, piemēram, "Printful", "Evolution", "TestDevLab", tomēr mums to ir salīdzinoši mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Ekonomists atzīst, ka Igaunijā liela ietekme bijusi "Skype", kas ļāvis Igaunijai sevi pozicionēt kā digitālu lielvalsti, piesaistot uzmanību un investīcijas citiem uzņēmumiem, kas pēc tam ļāva rasties vēl daudziem vienradžiem jeb uzņēmumiem, kuru vērtība investīciju piesaistes rezultātā pārsniedz vienu miljardu dolāru, piemēram, "Bolt", "Pipedrive" un citiem.

Mirošņikovs norāda, ka Igaunijas datu statistikas analīzi nedaudz apgrūtinājušas "Volkswagen" darbības - "Cariad" ir "Volkswagen" meitasuzņēmumi, kuri atbild par auto programmatūru, tikmēr tieši Igaunijā bāzētais uzņēmums pārvalda visu citu "Cariad" produktus un intelektuālo īpašumu. Tieši ar šo uzņēmumu bijušas saistītas lielas tiešo investīciju plūsmas, kuras ne vienmēr atbildušas reālai darbībai Igaunijā, tomēr jebkurā gadījumā Igaunija novērtēta kā laba vieta arī šāda liela uzņēmuma darbībām, kas veicinājis pakalpojumu eksportu.

Pandēmijas laikā īpaši strauji informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā attīstījās, piemēram, "Bolt", tāpat attālinātā darba sniegtās iespējas ļāva dažādu valstu uzņēmumiem pārcelt vairāk funkciju uz citurieni - uz Igauniju un Baltiju kopumā, skaidro Mirošņikovs. Arī Lietuva IKT pakalpojumu jomā bijusi aktīvāka - tā krietni veiksmīgāk nekā Latvija un Igaunija piesaistīja Baltkrievijas uzņēmumus, jau sākot ar 2020.gada notikumiem Baltkrievijā.

Lielākā daļa uzņēmumu, kuri pārcēlās uz Eiropas Savienību (ES), to darīja Polijas virzienā, tomēr arī Baltijas valstis uzņēma salīdzinoši daudz uzņēmumu, un visvairāk - Lietuva. Mirošņikovs skaidro, ka gan Latvijā, gan Igaunijā bija krietni augstākas vīzu izmaksas, sarežģītāka pārcelšanās ārvalstu darbinieku ģimenes locekļiem. Lietuva, būdama pievilcīgāks galamērķis, piesaistīja vairāk nekā 200 dažādu uzņēmumu, starp tiem dažādi IKT uzņēmumi, arī diezgan populāri datorspēļu veidotāji.

Arī biznesa centru izveide Lietuvā un Igaunijā bijusi krietni plašāka, atzīst ekonomists. Lietuvā ir 97 biznesa pakalpojumu centri, Igaunijā - vairāk nekā 90, Latvijā - vien 54, kas atspoguļojas arī pakalpojumu eksportā. Ekonomists ieskatā, lai Latvijā veicinātu attīstību šajā sektorā un ekonomikā kopumā, jāuzlabo darbaspēka pieejamība - gan strādājot ar iekšējiem resursiem un rezervēm, uzlabojot izglītības kvalitāti, gan vienkāršojot darbaspēka piesaisti no citām valstīm un padarot Latviju pievilcīgāku kvalificētiem ārvalstniekiem.

Mirošņikovs vērš uzmanību, ka Lietuvai pēdējo gadu laikā izdevies krietns izrāviens vēl vienā pakalpojumu sfērā - finanšu pakalpojumos, un nu jau labu laiku Lietuva apsteigusi kādreizējo finanšu pakalpojumu eksporta līderi Latviju. Latvijas vadošā loma finanšu pakalpojumu eksportā savulaik galvenokārt bija saistīta ar nerezidentu apkalpošanu, kas piedzīvoja likumsakarīgas beigas, sākot ar 2017.-2018.gadu.

Lietuvā lielākais spēlētājs finanšu jomā patlaban ir "Revolut", kas visas Eiropas darbības pēc breksita veic no Lietuvas, tomēr netrūkst arī citu uzņēmumu šajā jomā, piemēram, "Danske Bank", "Nasdaq". Tie gan bieži ir dažādu pakalpojumu centri, kuri visi nebūt nav tikai finanšu pakalpojumi, bet tāpat sniedz būtisku devumu eksporta un tautsaimniecības izaugsmē.

Tomēr Mirošņikovs vērš uzmanību, ka Lietuvas gadījumā jāmin arī ēnas puses - Lietuva ilgstoši bijusi aktīva dažādu maksājumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē. Tomēr ekinimists uzskata, ka šo pakalpojumu eksporta izrāvienu varētu bremzēt pēdējā laikā pastiprinātās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, tāpat Lietuvai ir starptautiski ieteikumi turpināt centienus novērst riskus, kas saistīti ar liela apjoma pārrobežu finanšu plūsmām, stiprinot regulējumu un nerezidentu pārrobežu maksājumu uzraudzību.

Rezumējot, Mirošņikovs secina - lai arī pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis vienlīdz strauji kā ES kopumā, tomēr, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem, atpalicība ir ievērojami palielinājusies. Lietuvā attīstību sekmējis autotransports un strauji audzis finanšu pakalpojumu eksports, tikmēr Igaunijai labāk sekmējies dažādos modernajos pakalpojumos, kā IKT un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Savukārt Latvija vairāk orientējusies uz pasažieru pārvadājumiem ar gaisa transportu, kur, salīdzinot ar kravu pārvadājumiem, potenciālais pārvadājumu apjoms ir mazāks, nerunājot par lidošanas ilgtspējas aspektu. Tāpat Mirošņikovs atzīst, ka kaimiņiem ir krietni vairāk veiksmīgu jaunuzņēmumu - lai arī Latvijā dažādu modernāku pakalpojumu eksports ir audzis, tomēr tas noticis krietni lēnāk nekā kaimiņvalstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Ekonomika

Latvijas preču eksporta vērtība piecos mēnešos pieaugusi par 4,6%; importa - par 8,1%

Db.lv,10.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,4% un importa vērtība - par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,59 miljardu eiro apmērā, bet importēja preces par 1,89 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2024.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,7% līdz 45,7%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,73 miljardus eiro - par 1 066,6 milj. eiro jeb 6,4% vairāk nekā 2024.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,28 miljardus eiro (pieaugums par 362,5 milj. eiro jeb 4,6%), bet importa - 9,45 miljardus eiro (pieaugums par 704,1 milj. eiro jeb 8,1%).

Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Ekonomika

Globālās tirdzniecības noteikumi mainās - ar ko jārēķinās eksportējošiem uzņēmumiem?

Db.lv,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība - par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās - līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Eksperti

Globālās tirdzniecības smagsvaru pārbīde – Latvija ekonomikai gan iespējas, gan izaicinājumi

Mindaugs Sventickas, "Coface Baltics" vadītājs,17.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Ražošana

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 749 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 479 miljoni eiro, kas ir 4,5% no IKP.

Latvijas Bankā norādīja, ka būtiskākais deficīta veidošanās iemesls 2025.gada otrajā ceturksnī bija preču eksporta samazinājums - pēc samērā aktīva gada sākuma turpmākajos mēnešos preču eksportu negatīvi ietekmēja vājš ārējais pieprasījums un valūtas svārstības atsevišķos tirgos.

Eksporta samazinājumu šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni galvenokārt noteica minerālā kurināmā eksporta kritums. Šī preču grupa veidoja apmēram pusi no kopējām eksporta izmaiņām. Papildus tradicionālajam sezonalitātes faktoram eksporta kritumu sekmēja arī pieprasījuma mazināšanās pēc elektroenerģijas Latvijas galvenajā importētājvalstī - Lietuvā, skaidro Latvijas Bankā, piebilstot, ka jau kopš 2021.gada Lietuvā vērojams noturīgs elektroenerģijas patēriņa kritums un pakāpeniska pāreja uz vēja un saules enerģijas ražošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” uzsācis jauna produkta – “Kārums” melleņu biezpiena sieriņa – ražošanu, informē uzņēmums.

Līdz ar melleņu sieriņa ražošanas uzsākšanu, kura jauno recepti ir izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra tehnologi, zīmola “Kārums” produktu klāstā pašlaik ir 36 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Eksperti

Janvāris finanšu tirgos: akcijas uzrāda kāpumu, bet Ķīnas AI inovācija maina spēles noteikumus

Voldemārs Strupka, Signet Bank ieguldījumu eksperts,11.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Ekonomika

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Diena.lv,24.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, par 7,2% pieaudzis Latvijas eksports uz Krieviju un veidoja 71 miljonu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pieaugumu visvairāk ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta kāpums par 4,9 miljoniem eiro jeb 65,4%.

Imports no Krievijas jūnijā samazinājās par 86,4% un veidoja 4,7 miljonus eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu un minerālproduktu importa kritums attiecīgi par 13,2 miljoniem eiro un 10,6 miljoniem eiro.

Eksports uz Baltkrieviju jūnijā samazinājās par 30,2% un bija 8,9 miljoni eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja plastmasas un to izstrādājumu, kaučuka un tā izstrādājumu eksporta samazinājums par 1,4 miljoniem eiro jeb 87,1%.

Imports no Baltkrievijas jūnijā samazinājās par 56,3% un bija 8,2 miljoni eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 6,1 miljonu eiro jeb 54,6%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vannu ražotāja PAA ambīcija ir kļūt par nelielu, bet globālu zīmolu, intervijā atklāj PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis.

Atskatoties uz pēdējiem gadiem, kas ir lielākās lietas, kuras ir paveiktas?

Ja iepriekšējā reizē runājām par to, kā esam izkārpījušies no krīzes, tad tagad mēs neesam krīzē. Manuprāt, mēs esam stabils uzņēmums, vēlētos gan straujāku izaugsmi, nekā tā ir mums kā jau diezgan nobriedušam uzņēmumam. Izaugsme ir, bet ne ļoti strauja. Mēs drīzāk visu laiku gatavojam laukumu lielākām lietām, ekspansijai. Bet jautājums - kas ir lielāks, un ko gribas? Sapratām, ka diezin vai esam uzņēmums, kuram ir ambīcija izaugt desmit reizes. Tad tehnoloģijas, darba attiecības un viss, kā mēs dzīvojam, nav vienkāršā veidā ar desmit reizināms. Trīs reizes – jā! Mēs drīzāk sakām, ka mēs izaugam nevis kaut kādos skaitļos, bet meistarībā - tehnoloģiski, pārdošanā, mārketingā. Mēs vēlamies palielināt kvalitāti, nevis vienkārši apjomu. Pēdējos divus, trīs gadus nopietni domājam par zīmola pozicionējuma celšanu. Lielu laiku pavadām it kā neproduktīvā pašizpētē, bet tā ir nepieciešama, lai varētu iet uz priekšu. Ja agrāk runājām, ka viss ir eksports, eksports, tad tagad saprotam, ka mums faktiski eksports jau arī dalās divās daļās. Viens ir mūsu reģions – Baltijas valstis un Ukraina. Un tad ir pārējā pasaule. Mēs strādājam ar abām, bet reģionā, protams, ir pilnīgi cita lieta, jo esam līderi un atpazīstami. Tad ir pārējā pasaule, kur mēs neesam ne gaidīti, ne tur ir viegli. Vēlamies paplašināt savu reģionu. Pēdējā laikā daudz pūļu esam ieguldījuši un ceram nostiprināties, piemēram, Somijā un Polijā. Reģions ģeogrāfiski izaug par tādu, kas pārsniedz Baltijas valstis un Ukrainu. Ar jaunajām aktivitātēm sadarbībā ar dizaineru Karimu Rašidu ambīcijas nav reģionālas, bet globālas. Gribam kļūt par globālu nišas zīmolu. Reģionā mēs vēlamies būt līderi, stipri un lai visi mūs pazīst un rēķinās ar mums. Šādu stāvokli iegūt, piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos, Ņujorkā vai citur – nereāli. Iegūt pozīciju, ka ar noteiktiem produktiem kaut kur esam, profesionāļi mūs zina - tā laikam ir mūsu ambīcija. Es gribu, lai mēs, strādājot Ķekavā, latvieši, esam izveidojuši lietu, kura iziet ārpus mūsu reģiona. Tā sen vairs nav finansiāla ambīcija. Tā ir vienkārši griba. Tā ir citāda, nav pamatota, ka mums tur būs peļņa. Visticamāk, tā ievērojami samazināsies. Tas laikam ir tas kapakmens tests, ko vēlies dzīvē izdarīt. Es gribu, ceru, ka arī mūsu vadības grupa vēlas izdarīt kaut ko tādu paliekošu. Lai mēs varam atskatīties, ka esam izdarījuši kaut ko lielāku, ne tikai eksistējuši un pelnījuši naudu. Es esmu ļoti patriotiski noskaņots, un es gribu, lai mēs no savas mazās valsts varam darīt lielākas lietas. Tas man ir svarīgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis jaunu zīmola “Kārums” Ziemassvētku biezpiena sieriņu, kura izstrādē ieguldīti ap 25 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar Ziemassvētku sieriņa ražošanas uzsākšanu, zīmola “Kārums” klāstā pašlaik ir 37 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Eksperti

Latvijas ekonomika – pamatotu cerību un ģeopolitikas risku šūpolēs

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā. Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos preču eksportam būs fiksēts kritums, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM norāda, ka atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1,451 miljardu eiro, kas bija par 2,1% mazāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lai arī šis preču eksporta kritums ir mazāks nekā iepriekšējos šā gada mēnešos, aktuālākie ārējās tirdzniecības dati joprojām liecina par vājo ārējo pieprasījumu, ko nosaka vārga ekonomiskā attīstība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.

Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, FM secina, ka šā gada augustā eksporta kritums bija fiksēts lielākajai daļai no eksporta precēm. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica metālu un metālu izstrādājumu preču eksporta samazinājums par 20,8%. Kritumu šajā preču grupā noteica mazāks neapstrādāta čuguna, dzelzs atkritumu un lūžņu, kā arī metālkonstrukciju un to detaļu eksports.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Ekonomika

ASV un ES tarifu karš Lietuvai varētu izmaksāt līdz 1% no IKP četros gados

LETA--BNS,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienības (ES) tarifu dēļ Lietuvas ekonomikas izaugsme nākamajos četros gados sliktākajā gadījumā varētu palēnināties par 1%, otrdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus.

"Runājot par iespējamo ietekmi uz Lietuvu, ja ES precēm tiktu ieviests 20-25% tarifs un tiktu veikti noteikti atbildes pasākumi, sliktākajā gadījumā (..) tas varētu samazināt IKP par 1% nākamo četru gadu laikā," Šimkus teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Lietuvas Bankas prezidents paskaidroja, ka ietekme būtu nedaudz ierobežota, jo Lietuvas eksports uz ASV veido tikai aptuveni 5% no kopējā eksporta apjoma, turklāt pastāv arī izņēmumu saraksts, kas nozīmē, ka apmēram trešdaļai no šī eksporta netiktu piemēroti tarifi.

Viņš arī norādīja, ka Lietuva uz ASV eksportē augstākas vērtības produktus, kur peļņa ir nedaudz lielāka, un tarifu slogs tiktu sadalīts starp ražotājiem, pārdevējiem un pircējiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.