Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) ilgtermiņa sadarbības ietvaros tiek uzsākta aktīva dzīves veida kampaņa, un Daugavas stadiona un Daugavas vieglatlētikas manēžas jaunie nosaukumi būs "BTA Daugavas stadions" un "BTA Daugavas vieglatlētikas manēža".

Vienlaikus tiek uzsākta kampaņa “Kusties, kusties, lai var labi justies!”, kas vērsta uz sabiedrības motivēšanu vairāk kustēties un uzlabot dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes trūkums Latvijā ir nopietna problēma – tikai 9% regulāri nodarbojas ar sportu, turklāt gandrīz puse iedzīvotāju savu brīvo laiku pavada mazkustīgi. Veselīgo dzīves gadu skaits Latvijā ir viszemākais Eiropas Savienībā – 54,3 gadi sievietēm un 52,6 gadi vīriešiem. BTA un LNSC savas sadarbības ietvarā vēlas šo mainīt, iedvesmojot plašāku sabiedrību aktīvam un veselīgam dzīves veidam.

“Ar kampaņu “Kusties, kusties, lai var labi justies!” mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir kustība ikdienā un cik būtiski ir radīt vidi, kas motivē cilvēkus būt aktīvākiem. Sporta centru nosaukuma maiņa ir nākamais solis mūsu sadarbībā. Jaunajā nosaukumā tiek saglabāts vēsturiskais "Daugavas stadiona" nosaukums, kas jau ir labi zināms un iemīļots sabiedrībā. Tādējādi tiek saglabāta stadiona vēsturiskā nozīme un ieguldījums Latvijas sporta attīstībā, vienlaikus piešķirot tam mūsdienīgu un laikmetīgu veidolu. Ceram, ka ar šo iniciatīvu spēsim iedvesmot vairāk cilvēku atrast prieku kustībā un padarīt to par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,” norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek, un, kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?

No pirmās prezentācijas līdz ilgtermiņa stāstam

Pirmais iespaids var izšķirt visu. Tieši tāpēc uzņēmējam jau no pirmās dienas ir jāattīsta prasme formulēt savu ideju vienkārši, skaidri un kodolīgi. Tam jābūt vēstījumam, kuru saprot ne tikai nozares eksperti, bet arī potenciālie klienti, sadarbības partneri un investori. Ja auditorija nesaprot idejas būtību vai nejūt tās nozīmi, interese zudīs jau pirmajās sekundēs. Piemēram, raidījumā “Miljonu vērta ideja” tiek prezentēti daudzi risinājumi, kuru autori tajos saredz potenciālu. Raidījums ir spilgts piemērs, ka, neatkarīgi no tā, cik inovatīvs vai vērtīgs ir produkts vai pakalpojums, ja to neprot skaidri un pārliecinoši izskaidrot citiem, tam būs grūti piesaistīt komandu, investorus vai klientus. Spēja prezentēt ideju nav tikai par runāšanu – tā ir par spēju veidot izpratni un saikni ar auditoriju. Cilvēki daudz labāk uztver informāciju, ja viņi var to saistīt ar savu pieredzi. Ja uzņēmējs spēj panākt, ka klausītāji iztēlojas, kā viņi paši izmantos šo produktu vai risinājumu, tad ideja kļūst personiska, un līdz ar to – daudz saistošāka.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss 2024", kurā aicināts piedalīties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs, informēja LIAA pārstāvji.

Konkursa dalībnieki ne tikai varēs papildināt savas zināšanas, bet arī pretendēt uz naudas balvām no 40 000 eiro lielā Ideju kausa balvu fonda.

Ikvienam biznesa idejas autoram būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, validēt savu ideju, izveidojot "LeanCanva", kā arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings. Tāpat būtisks ieguvums būs jauni kontakti uzņēmējdarbības vidē un saņemtie padomi no kompetentiem mentoriem sava biznesa tālākai attīstībai. Savukārt konkursa noslēgumā 20 finālisti sacentīsies par naudas balvām, tādējādi iegūstot pirmo kapitālu savas idejas realizācijai.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas kombinācijā - nauda, klienti un komanda, domā Arturs Geisari, Oferta Finance idejas autors.

Pēc maniem aprēķiniem bizness sastāv no vairāk nekā 40 dažādām komponentēm, spriež A.Geisari. Ir sarežģīti definēt, ko biznesa vidē nozīmē veiksme, taču ir skaidrs, ka neveiksme ir bankrots, ko, manuprāt, var izraisīt trīs galvenie iemesli - beidzas nauda, nav klientu vai ir slikta komanda. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka nav vienas konkrētas biznesa veiksmes atslēgas, jo viss slēpjas kombinācijā - ir jābūt labam produktam vai pakalpojumam, kam ir pieprasījums un par ko klienti ir gatavi maksāt, atzīmē A.Geisari. Tāpat uzņēmējam nepieciešama arī profesionāla un motivēta komanda, kā arī pietiekami finanšu resursi, lai spētu biznesu darbināt. Ja spēkratā nav degvielas, tas nekur nebrauks, līdzīgi ir arī biznesā - mums ir vajadzīgi resursi, norāda Oferta Finance idejas autors.

Latvijas jaunuzņēmumu kopiena apvieno gan pieredzējušus cilvēkus, kuri izgājuši cauri uzņēmuma dibināšanas un attīstīšanas procesam un gatavi dalīties zināšanās, gan jaunus talantus, kuru biznesa plāni vēl, ir tikai idejas līmenī.

Piederība kopienai ļauj paraudzīties uz savu ideju citām acīm, gūt pieredzi, mentora atbalstu, kā arī motivē soli pa solim veikt visus nepieciešamos mājasdarbus, lai no idejas nonāktu līdz reālam biznesam. Kopiena ar dažādām programmām sniedz īpašu atbalstu jaunuzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, kas palīdz sekmēt dzimumu līdzsvaru jaunuzņēmumu vidē.

Kopienā ir daudzi pieredzējuši un zinoši cilvēki

Lai gan man ir plaša pieredze dažādu nozaru uzņēmumu vadībā, nekad nebiju sekojusi savai idejai, veidojot biznesu no nulles. Taču jau ilgstoši prātā pārcilāju sava uzņēmuma ideju, kas saistīta ar e-komerciju. Tā kā trūka pieredzes tieši ar jaunuzņēmumiem, nezināju, kā nonākt no sākotnējās idejas līdz pat posmam, kad projektam jau var piesaistīt investorus un sākt to īstenot. Uzzinot, ka biedrība "Riga TechGirls" īsteno uzņēmējdarbības pirmsakselerācijas programmu “SPRING UP”, lai sniegtu iespēju attīstīties agrīnas stadijas jaunuzņēmumu idejām, kuros vismaz viena no dibinātājām ir sieviete, nolēmu, ka ir laiks sākt darbu pie savas idejas, un šī programma var būt lielisks atbalsts. Zināju, ka kopienā ir daudzi pieredzējuši un zinoši cilvēki, kuri palīdzēs palūkoties uz ideju no citas puses.

Noslēdzoties Junior Achievement Latvia (JA Latvia) skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) inovāciju programmai #TechTrack, par labāko atzīta komanda “FreshFoot”.

Uzņēmums radījis ierīci apavu žāvēšanai un dezinficēšanai ar UV tehnoloģiju. Ierīce rūpējas gan par apavu sausumu, gan higiēnu, padarot to īpaši piemērotu aktīva dzīvesveida piekritējiem un ikvienam, kam svarīga pēdu veselība un komforts.

Uzvarētāju komandu veido Jurģis Lindbergs un Markuss Raudivs no Ropažu vidusskolas, kuri visu mācību gadu mērķtiecīgi strādāja pie savas idejas attīstības – sākot no koncepta līdz funkcionāla prototipa izveidei. Programmas laikā viņus atbalstīja mentore, Long On Capital izpilddirektore Anna Vikmane, sniedzot jauniešiem praktisku padomu un uzņēmējdarbības virziena konsultācijas.

“#TechTrack palīdz jauniešiem praktiski apgūt, kā no idejas nonākt līdz strādājošam prototipam un reālam biznesa modelim. Tas ir veids, kā mērķtiecīgi attīstīt prasmes, kas nepieciešamas inovāciju un tehnoloģiju produktu radīšanai. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj veidot šādus risinājumus, un tāpēc šī izglītības programma ir īpaši vērtīga,” uzsver izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja sadarboties ar iespējkapitāla fondiem? Cik sen valsts nodarbojas ar investīcijām jaunuzņēmumos, un kāds ir mērķis strādāt šajā ļoti riskantajā investīciju segmentā?

Latvija nav unikāla. Gan Baltijā, gan Eiropā kopumā valsts sektors ir galvenais jaunuzņēmumu investors. Latvija to pārliecinoši dara no 2010. gada. Pie mums investīcijas jaunuzņēmumos esam sadalījuši vairākās paaudzēs. Patlaban ir šīs attīstības piektā paaudze, un katru reizi pienesums ir bijis arvien lielāks. Virzība pa paaudzēm ir notikusi no otra gala – iesākumā tika atbalstītas nobriedušākas investīcijas, bet ceturtajā paaudzē mēs sākām investēt jau ļoti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos jeb nozarē dēvētajos startapos. Tās ir investīcijas jau idejas stadijā, nevis sagaidot prototipu vai paraugu. Tieši šī iemesla dēļ mēs meklējām iespējkapitāla fondu pārvaldniekus, kas ir profesionāļi savā lauciņā, kuri zina, kā meklēt idejas un kā tās attīstīt, lai tās izaugtu par perspektīviem biznesiem.

Ar 33 biznesa idejām, 20 komandu dalību un piecām intensīvām inovāciju radīšanas dienām noslēdzies pirmais tehnoloģiju biznesa skolas “StartSchool” hakatons, kurā uzvarētāju laurus plūca komanda “Companon” un viņu radītā ideja - ar mākslīgo intelektu darbināma atmiņu saglabāšanas programmatūra, kas, uzdodot jautājumus, veicina vecāka gadagājuma cilvēku atmiņas treniņu, un iemūžina dzīvesstāstus nākamajām paaudzēm.

Žūrija atzinīgi novērtējusi arī vairākas citas idejas – SaaS platformu “MAARA”, kas ļauj cilvēkiem savlaicīgi sakārtot dzīves noslēguma jautājumus; redzes treniņu platformu “Amblyfy”, kas palīdz cilvēkiem uzlabot "slinko aci" ar saistošu un pieejamu risinājumu, un rīku “FamilyTaskPro”, kas palīdz efektīvāk organizēt mājas darbus un mazināt konfliktus, veicinot mieru un harmoniju ģimenē.

“Hakatons bija iespēja dalībniekiem pārbaudīt savas spējas ideju un inovāciju izstrādē un mācīties no labākajiem. Esam lepni par paveikto un gaidām, kad redzēsim šo ideju attīstību turpmākajos mēnešos. Izsakām pateicību arī mentoriem un ekspertiem par ieguldīto laiku un zināšanām, sekmējot šo ideju izaugsmi,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja un vadītāja Anna Andersone.

Latvijā par iecienītāko atvaļinājumu laiku tradicionāli tiek uzskatīti gada siltākie mēneši jūlijs un augusts, tomēr vasara nav vienīgais iekārotākais atpūtas periods.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis reģistrētie dati rāda, ka patiesībā atvaļinājumu līknē ir divi izteikti pīķi – viens vasarā, otrs gadumijas svētkos.

Ekonomiski aktīvo cilvēku kolektīvajā apziņā vasara un atvaļinājums kļuvuši par nesaraujami saistītiem jēdzieniem. Tam pamatā ir dažādi faktori. Klimatisko apstākļu dēļ Latvijas teritorijā siltie mēneši ir maz, tādēļ daudzi tos vēlas izmantot bezrūpīgai atpūtai un izklaidei brīvā dabā. Vasarā ir garš skolēnu brīvlaiks, un tā ir iespēja ģimenēm vairāk laika pavadīt kopā. Turklāt atvaļinājumu tradīcijas ietekmē dažās nozarēs vasarā aktivitāte samazinās, kas sniedz iespēju palaist brīvdienās lielāku darbinieku skaitu.

25. septembrī sākas unikāls hakatons “Atvērtie dati: Inovācija un izaugsme”, kas veltīts atvērto datu un augstvērtīgo datu kopu izmantošanai, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un idejas. Tajā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas biedri SIA “ZZ Dats” un Emergn Latvija nodrošināmās balvas divām labākajām idejām 600 eiro.

“Hakatons ir lieliska iespēja izpaust savas zināšanas, radošumu un ir pierādījies, ka kopīgā prāta vētrā īsā laikā tiešām var rast idejas jaunām inovācijām. Latvijā strauji attīstās digitalizācija, tā padara efektīvāku arī valsts pārvaldes un pašvaldību darbu. Tiek īstenoti dažādi projekti, ieviestas lietojumprogrammas u.tml., kas šajā palīdz, bet katra jauna ideja, šo procesu gan paātrinās, gan ietaupīs valsts un pašvaldību līdzekļus. Vēlam veiksmi hakatona dalībniekiem radīt idejas, līdzdarboties radītā risinājuma funkcionālā prototipa izstrādē un ieviešanā – nonākt līdz tādam potenciālajam jauninājumam, kas gan pārliecinās žūriju, gan būs noderīgs nākotnē! Ne velti, hakatona mērķis ir apvienot zināšanas un pieredzi no dažādām jomām, veidojot jauktas komandas, kurās piedalīsies publiskās pārvaldes eksperti, valsts augstskolu akadēmiskais personāls – lektori, docētāji, pētnieki un studenti, tātad intensīvi kopā strādās vieni no Latvijas gaišākajiem prātiem!” pārliecināts SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) noslēguši trīs gadu sadarbības līgumu, kura ietvaros kopīgi plānots strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas LNSC sporta bāzēs un sabiedrībā visā Latvijā.

Šis ir nozīmīgs solis gan BTA, gan LNSC, jo šāda veida sadarbību abas puses noslēdz pirmo reizi. BTA sadarbībai ar LNSC paredzējis piešķirt vairāk nekā 245 tūkst. EUR trīs gadu laikā.

Plānots kopīgi arī strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas, organizējot informatīvās kampaņas.

"Mēs jau vairākus gadus aktīvi atbalstām sporta pasākumus un sporta komandas, bet šī partnerība ļauj mums spert nākamo soli, lai stiprinātu sporta ekosistēmu Latvijā kopumā. Mēs uzskatām, ka veselīga un aktīva sabiedrība ir visas valsts ilgtermiņa ieguvums, tāpēc meklējām uzticamu partneri, ar kuru varētu veidot sadarbību. LNSC kā viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem sporta infrastruktūras uzturētājiem Latvijā bija dabiska izvēle, lai kopīgi strādātu pie aktīvā dzīvesveida veicināšanas," norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais sporta komplekss ir nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Ēka, kas atrodas Cigoriņu ielā 3, Rīgā, būs moderns, daudzfunkcionāls sporta centrs ar kopējo platību 3627 kvadrātmetri, kurā paredzēta sporta halle, treniņu, vingrošanas un trenažieru zāles, ko paredzēts atklāt 2026. gada vasarā.

Kompleksa attīstība vērsta uz sporta infrastruktūras paplašināšanu, tā paredzēta studentu, darbinieku un pētnieku vajadzībām, vienlaikus piedāvājot iespējas arī profesionāliem sportistiem un aktīva dzīvesveida piekritējiem.

RSU šogad atzīmē 75 gadus kopš dibināšanas un turpina mērķtiecīgi attīstīt modernu infrastruktūru studiju procesa nodrošināšanai, 2023. gadā atklājot Farmācijas studiju un pētniecības centru, kas līdz šim bija apjomīgākā ēka RSU vēsturē. Arī topošais sporta komplekss būs viens no ievērojamākajiem RSU projektiem, kļūstot par būtisku atbalstu studējošo, mācībspēku un visas sabiedrības aktīvam un veselīgam dzīvesveidam.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” ir vienojies ar savu ilggadējo nomnieku – sporta klubu tīklu “MyFitness” – par jauna, divreiz plašāka un konceptuāli daudzpusīgāka sporta kluba izveidi, kurā būs arī “MyFitness” Latvijas tīklā vienīgā SPA zona.

Kopējās abu partneru plānotās investīcijas šajā attīstības projektā pārsniegs 2 miljonus eiro un iecerēts, klubs apmeklētājiem durvis vērs rudenī.

“Sporta un labsajūtas pakalpojumiem ir arvien būtiskāka nozīme tirdzniecības centru dzīvē. Mēs aktīvi attīstām šo segmentu, lai piedāvātu apmeklētājiem plašāku pakalpojumu klāstu, kas motivē aktīvam dzīvesveidam,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunais sporta klubs “MyFitness Domina” tiks izveidots jaunā lokācijā, tā kopējā platība sasniegs gandrīz 2300 kvadrātmetru, kas ir par 58% vairāk nekā pašreizējam “MyFitness” klubam, un ļaus būtiski palielināt sportot gribētāju kapacitāti, paplašināt gan nodarbību, gan treniņu, gan atpūtas iespēju piedāvājumu.

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam.

Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’

Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?

Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…

Lai mazāk izjustu pārtikas cenu kāpumu un neļautu tam radīt sāpīgu robu personiskajās finansēs, cilvēkiem pašiem jāmācās iepirkties izdevīgāk, nepaļaujoties uz reklāmas solījumiem, bet salīdzinot vienādu produktu cenas dažādās tirdzniecības vietās.

Nevar runāt par to, ka pārtikas cenas ir zemākas kaimiņvalstīs, ja, pirmkārt, tiek salīdzināti atšķirīgu ražotāju produkti, un, otrkārt, netiek ņemts vērā, ka, piemēram, Igaunijā pirktais produkts var būt iegādāts par akcijas cenām, kamēr Latvijā šim pašam produktam īpašas atlaides nav.

Iepirkšanās pratība var ievērojami ietekmēt personiskās finanses. Paļaujoties uz ļoti aktīvām lielo veikalu reklāmām, kas piedāvā lielas atlaides, pircēji dodas iepirkties pēc it kā lētākā produkta, nepadomājot, ka tai pašā laikā citām precēm tai pašā veikalā cenas var būt pat ievērojami augstākas nekā vidēji valstī. Protams, pirkuma grozā nokļūst ne tikai akcijas prece, kas patiešām konkrētā brīdī var būt par izdevīgu cenu, bet arī vairāki citi, ievērojami dārgāki produkti. Kopējā pirkuma cena tādējādi ievērojami pieaug.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

Ņemam standarta līgumu, ievadām klienta iesniegtos datus, apdrošināšanas summu un parakstām dokumentu. Aptuveni šādi līdz nesenai pagātnei noritēja apdrošināšanas process. Sākotnēji lielākoties klientu apkalpošanas centros, vēlāk jau apdrošinātāja uzturētajās interneta platformās. Taču šobrīd apdrošināšana Eiropā piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, kas iezīmē pāreju no standartizētas apdrošināšanas uz personalizētu risinājumu.

Pateicoties ar mākslīgo intelektu apveltītiem analītikas rīkiem un datorsistēmu spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, apdrošināšanas sabiedrības spēj izskaitļot katram klientu segmentam raksturīgākos riskus un sagatavot personalizētus piedāvājumus, ko iespējams papildināt ar paša klienta vēlmēm, polisei pievienojot dažādus papildrisku segumus.

Eiropā personalizēšana šobrīd ir «aktuāla» tendence, un tā kļūst aizvien redzamāka arī Latvijā un Baltijā kopumā. Virzību lielā mērā veicina paši klienti. Iepazinuši personalizētu apdrošināšanu ārzemēs, viņi līdzīgus pakalpojumus prasa arī apdrošinātājiem Latvijā. Un apdrošinātāji pielāgojas viņu prasībām, ātri radot jaunus pakalpojumus un piedāvājot tos klientiem. Tipisks piemērs bija pirms pāris gadiem enerģētikas krīzes pilnbriedā. Tolaik privātmāju īpašnieki elektrības izmaksu samazināšanas nolūkā sāka īpašumā uzstādīt saules paneļus. Iesākumā mikroģeneratoru apdrošināšana pat nebija visu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumā, taču īsā brīdī tika radīts jauns pakalpojums, kas ļāva apdrošināt saules paneļus ne vien pret dabas stihijām un nozagšanu, bet arī pret negūtajiem ienākumiem.

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Salīdzinoši siltā ziema ļāvusi strādājošajiem Latvijā izvairīties no ilgas slimošanas. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos uzņēmumos un iestādēs iesniegto darba nespējas lapu kopējais dienu skaits bijis par aptuveni 40% mazāks nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī un pat divkārt mazāks nekā 2023. gada sākumā, liecina biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis datu bāzes informācija.

Slimošanas līkne Latvijā gadu no gada, ar retiem izņēmumiem, izskatās ļoti līdzīga. Izteikts paaugstinājums janvārī, stabila lejupslīde līdz pavasara beigām, izteikta ieplaka vasarā un atkal stabila augšupeja no septembra. Taču 2025. gads uz iepriekšējo fona ir acīmredzami atšķirīgs. Tas iesākās salīdzinoši veselīgi, pie tam ap gadumijas svētkiem Jumis grāmatvedības sistēmas mākoņkrātuves datu bāzēs tika reģistrēts pastiprināts kritums izsniegto slimības lapu skaita ziņā. To daļēji var izskaidrot ar daudzām brīvdienām. Apslimušie, iespējams, nepieteica saslimšanu, jo uz darbu tāpat nebija jādodas.

Saslimšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās februārī, taču martā strauji samazinājās. Nevienā šī gada periodā izsniegto slimības lapu skaits pat nepietuvojās iepriekšējo divu gadu rādītājiem, gandrīz nemainīgi saglabājot 30-40% starpību. Interesanti, ka šā gada līkne gandrīz identiski kopē iepriekšējā gada tendences, vienīgi zemākā trajektorijā, savukārt 2023. gads iesākās ar ļoti lielu slimības lapu skaitu, kam sekoja straujš kritums janvāra nogalē un pēc tam ierasti mērenā lejupslīde līdz pat rudenim.