Krievijas graudaugu tranzīts caur Latviju šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni samazinājies 11,5 reizes, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Tranzītā no Krievijas caur Latviju 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadātas 52 654 tonnas graudaugu produktu, kas ir 11,5 reizes mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 603 058 tonnas graudaugu.

No 2025.gada pirmajā ceturksnī tranzītā pārvadātajiem graudaugu produktiem gandrīz 50 548 tonnas bija kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 1681 tonna - rapšu vai ripšu sēklas, 154 tonnas - griķi, sāre un miežabrāļi, nepilna 121 tonna - rīsi, gandrīz 110 tonnas - auzas, bet 40 tonnu - kukurūza. Rudzi un mieži minētajā periodā no Krievijas caur Latviju tranzītā nav pārvietoti.

Salīdzinot ar 2024.gada pirmajā ceturksni, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts 2025.gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 83,6%, rīsu - par 48,6%, auzu - par 91,1%, kukurūzas - par 99,9%, bet griķu, sāres un miežabrāļu - par 86,9%. Savukārt rapšu un rapšu sēklu tranzīts būtiski palielinājās - aptuveni 39 reizes, salīdzinot ar 2024.gada pirmo ceturksni.

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Gatavojoties gaidāmajai lauksaimniecības darbu sezonai, Swedbank vienojusies ar uzņēmumu AB „Linas Agro“ par 65 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu finansējumu.

„Linas Agro“ ir daļa no vienas no lielākajām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu grupām Baltijā – AB „Akola Group“.

“Saņemtais aizdevums mums sniedz stabilu finanšu pamatu, lai nodrošinātu veiksmīgu šīs graudu sezonas darbu – iepirkt ražu un savlaicīgi norēķināties ar mūsu galvenajiem partneriem – zemniekiem. Tas arī ļauj mums turpināt mērķtiecīgas investīcijas, lai nodrošinātu zemniekus ar būtiskiem resursiem nākamā gada sējai, tādējādi veicinot viņu gatavību gaidāmajai ražai,“ saka „Linas Agro“ ģenerāldirektors Jons Bakšis.

“SIA “Elagro Trade” iegāde bija stratēģisks solis, kas stiprināja mūsu aktīvu bāzi un tirgus pozīcijas Latvijā, tuvinot mūs mērogam, kāds mums ir Lietuvā. Tagad, kad graudu uzglabāšanas kapacitāte pārsniedz 161 000 tonnu, mēs esam labāk pozicionēti tirgus apkalpošanai. 65 miljonu eiro kredītlīnija nodrošina stabilu finanšu pamatu vienmērīgai darbības nodrošināšanai un ilgtspējīgas atdeves turpināšanai,” norāda AB „Akola Group“ finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Biedrība "Zemnieku saeima" informē, ka lauksaimniekiem tiks nodrošinātas atkāpes nosacījumu izpildē, lai nākamajā gadā būtu iespējams saņemt platību maksājumus.

Šādu lēmumu Zemkopības ministrija (ZM) pieņēmusi, ņemot vērā šī gada nelabvēlīgos laikapstākļus, kas lauksaimniekiem radījuši virkni izaicinājumu un būtiski ietekmējuši ražas apjomus un tās kvalitāti.

Latvijas lauksaimniekiem šogad nebūs nepieciešams nopļaut un novākt zālājus. Izskatot platību maksājumu iesniegumus, Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad nevērtēs neatbilstības gadījumos, kad netiek ievēroti tiešo maksājumu un agrovides pasākumu noteiktie zālāju noganīšanas vai nopļaušanas termiņi.

Papildus tam gadījumos, ja lauksaimnieks būs iesniedzis LAD informāciju par salnu un lietavu postījumiem, varēs neievērot vairākus labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus un divu ekoshēmu nosacījumus. Netiks ņemts vērā, ja klimatisko apstākļu dēļ lauksaimnieks nevarēs nodrošināt augu veģetāciju no 1.oktobra līdz 15.martam vai ziemāju un starpkultūru sēju nebūs iespējams veikt perpendikulāri nogāzes krituma virzienam (LLVS 5).

Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Pēdējos mēnešos gan Igaunijas, gan Lietuvas īres īpašumu investori atkal ir kļuvuši aktīvāki. Taču tā vietā, lai mērķētu uz vietējo tirgu, daudzi koncentrējas uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Kā norāda digitālās finansēšanas platformas Estateguru operatīvais vadītājs Daniils Āls, šo tendenci veicina samazinātas procentu likmes, dinamisks jaunbūvju tirgus un pieejamākas cenas.

Pēc eksperta teiktā, aktivitāte Latvijas nekustamo īpašumu tirgū sākās jau pērn, kad ievērojami vairāk attīstītāju saviem projektiem sāka meklēt agrīnās stadijas finansējumu. “Pašlaik attīstītājiem ir pievienojušies īres īpašumu investori, kuri vēlas paplašināt savus portfeļus ar Latvijas nekustamajiem īpašumiem,” apstiprina Daniils Āls (Daniil Aal).

Nekustamo īpašumu attīstītāja Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), kurš nesen pārdevis dzīvokļus Rīgā gan Lietuvas, gan Igaunijas īres īpašumu investoriem, apliecina, ka pilsētas nekustamo īpašumu tirgus patiešām strauji aug. "Šogad Invego pirmo reizi Rīgā pārdevis vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. Šeit joprojām dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, bet iedzīvotāju pirktspēja nepārtraukti aug, līdz ar vēlmi dzīvot jaunās, modernās mājās," stāsta Kristjans-Tūrs Vahi. Patlaban Invego Latvijā attīsta vairākus lielus nekustamo īpašumu projektus – dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati . Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.

Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija?

Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots

Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro. Gandrīz divkāršā cenu starpība skaidrojama ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.

Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām.

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Kāda ir situācija lauksaimniecībā?

Kopumā situācija nav iepriecinoša, kaut arī tā ir atšķirīga, raugoties Latvijas reģionu griezumā. Lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr vienā vietā nokrišņu daudzums sasniedzis, piemēram, tikai 40 milimetru, kamēr citā ap 200 milimetru, kas radikāli maina situāciju. Vienlaikus katram lauksaimniekam atkarībā no viņa izvēlētās darbības sfēras ir sava konkrēta situācija, kura varbūt pat savā ziņā ir unikāla. Kopumā pašlaik ir skaidrs, ka ir salīdzinoši tālu no tā, lai varētu teikt, ka visā lauksaimniecībā kopumā situācija ir laba, jo būtībā zaudējumi ir teju visām Latvijas lauksaimniecības lielākajām sfērām. Protams, kādā šīs neiegūtās ražas un līdz ar to arī ienākumu kritums būs lielāks, citās – mazāks. Tā kā 2025. gads nebūs pirmais, kurā lauksaimniekiem ir bijušas problēmas, tad situācija kopumā ir jāvērtē kā dramatiska ar visām no tā izrietošajam sekām. Proti, piena lopkopībā, visticamāk, mūs sagaida skarba ziema, jo nav savākts pietiekami daudz kvalitatīvas barības. Proti, ir saimniecības, kurās ziemas sezonai nepieciešamais skābsiens nebūt nav savākts, bet tām, kurām ir savākts, nav attiecīgas kvalitātes, kas nozīmē, ka šai barībai nāksies papildus jaukt klāt attiecīgu barības vielu kokteili, kas, protams, palielinās izmaksas. Pašlaik pēc Zemnieku saeimas datiem lauksaimnieku aptuveni aplēstie zaudējumi ir ap 90 milj. eiro, tomēr, visticamāk, šis skaitlis būs tomēr daudz lielāks.

Ik gadu Latvijas iedzīvotāji patērē aptuveni 22 000 tonnu kafijas , vienlaikus ekonomisti iezīmē inflāciju, ko lielā mērā dzen pārtika – īpaši kafijas cenu kāpuma dēļ . Lai gan mēs neierindojamies starp lielākajiem kafijas cienītājiem pasaulē, kafija ir daļa no mūsu ikdienas.

Līdz ar globālā kafijas tirgus svārstībām un iespaidīgā cenu pieauguma klimata pārmaiņu nesto izmaiņu dēļ nākas uzdot jautājumu – vai nākotnē kafiju Latvijā varēsim atļauties?

Kafijas industrijas izaicinājumi

Pasaules kafijas nozare šobrīd atrodas krustcelēs. Pieprasījums pēc kafijas aug, taču vienlaikus audzēšanas apstākļi kļūst sarežģītāki. Klimata pārmaiņas samazina kafijas ražas apjomus un ietekmē arī tās kvalitāti. Kafijas plantāciju ierīkošana, cenšoties pielāgoties pieprasījumam, bieži notiek neētiski, izcērtot tropu mežus. Turklāt kafija joprojām ir viena no visvairāk ar pesticīdiem apstrādātajām kultūrām pasaulē. Papildus vides riskiem kafijas industrija vēl arvien saskaras ar būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem: bērnu darbu, piespiedu darbu, nedrošiem, pat bīstamiem darba apstākļiem un nepietiekamu atlīdzību kafijas audzētājiem. Vienlaikus – kafijas industrijas spēcīgākie spēlētāji arvien lielāku nozīmi piešķir ilgtspējai, to iezīmējot savos plānos un ieviešot darbībā.

Šis raksts tapis sadarbībā ar Forum Auto, autors Kristaps Skutelis no kursors.lv

Kamēr mans lietotais elektroauto ir servisā, saku lielu paldies Forum Auto, kas man uz dažām dienām testam piespēlēja KIA EV3 kompakto elektrisko krosoveru. Testu smuki saplānojām tā, lai ar šo auto varu ģimeni izvadāt uz Latgali nosvinēt Jāņus. Tāpēc šoreiz daudz praktisku atziņu par to, kā auto uzvedas reālas ekspluatācijas apstākļos.

Kas ir KIA EV3?

Tiem, kas kaut cik seko autobūves attīstībai, ir labi zināms, ka dienvidkorejieši jau no sākta gala ražo lieliskus elektroauto. Tā tas bija ar nosacīti otrās paaudzes elektromašīnām kā, piemēram, KIA e-Niro, kas mūsu 1000km elektroauto testā ļoti ilgu laiku bija topa augšgalā un ļoti perspektīvas izskatās arī jaunās KIA mašīnas. KIA EV3 ir zīmola piedāvājums kompakto elektrisko krosoveru kategorijā un Latvijā pieejams jau no pagājušā gada nogales. Ar šo auto mūsu Māris iepazinās Portugālē un tāpat esam paspējuši 1000km testā izmēģināt EV3 lielo brāli KIA EV9. Beidzot pie KIA EV3 tiku arī es. Jēj!

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver - kopš pārtikas preču tirdzniecības memoranda noslēgšanas ir pagājuši tikai divi mēneši, tādēļ pilnīgu izvērtējumu vēl nav iespējams sniegt, tomēr pirmie pieejamie dati rāda pozitīvu tendenci.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur pārtikas cenas divu mēnešu griezumā ir samazinājušās. Salīdzinot jūliju ar maiju, secināms, ka, neskatoties uz kopējo inflāciju un cenu pieaugumu, tieši pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmenta cenas ir samazinājušās - par 0,2%. Pretstatā Igaunijā un Lietuvā tās pieauga vai palika nemainīgas, norāda EM.

Jūnijā lielākajai daļai memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka par 1,1%, kas ir straujākais kritums kopš 2015.gada (izņemot Covid-19 periodu) (skatīt attēlu Nr.2), savukārt jūlijā cenas pieauga par 0,3%, taču to galvenokārt noteica ārēji faktori - pārtikas cenu kāpums pasaulē (+7,6% gada griezumā), īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, kā arī sezonālie un laikapstākļu ietekmes faktori. Skatoties šo tendenci divi mēnešu griezumā, var secināt, ka cenas šajās apakšgrupās ir sarukušas. Šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, kas norāda uz potenciālo memoranda sākotnējo efektivitāti. Vienlaikus svarīgi ir norādīt, ka cenu samazinājums pārtikas precēm ir noticis pretstatā tam, ka ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2025.gadā, tajā skaitā jūnijā un jūlijā ir pieaudzis. (Skatīt attēlu Nr. 3)

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Investējot 10 miljonus eiro, SIA “Dotnuva Seeds”, kas ir daļa no Baltijas lauksaimniecības koncerna SIA “Linas Agro”, Latvijā atklāj jaunu sēklu ražotni.

Rūpnīca atrodas Iecavā un plānots, ka gadā tā pārstrādās līdz 30 000 tonnām sēklu. Kompleksa kopējā platība ir 4550 kvadrātmetri, tostarp ražošanas cehs, noliktava un divstāvu administratīvā ēka ar laboratoriju, biroja un tehniskajām telpām. Lēmums par jaunas rūpnīcas izveidi pieņems, balstoties uz augošo pieprasījumu pēc sertificēta, augstas kvalitātes sēklas materiāla.

„Jaunā rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas lauksaimniekus, kā arī samazināt piegādes laiku un izmaksas. Tas ir nozīmīgs brīdis uzņēmuma vēsturē, kas iezīmē izaugsmi un attīstību. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī veicināt lauksaimniecības sektora attīstību reģionā,” norāda SIA “Linas Agro” izpilddirektors un AS “Akola group” valdes loceklis Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).