Lai uzņēmēji varētu iepazīties ar provizorisku aprēķinu par sava uzņēmuma aizņemšanās iespējām kredītiestādēs, AS “Kredītinformācijas Birojs” sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājis uzņēmumu kredītspējas kalkulatoru.

Tas jebkuram interesentam ir pieejams Finanšu nozares asociācijas mājas lapā.

“Esam radījuši iespēju uzņēmējiem paskatīties uz savu kredītspēju ar kreditētāja acīm un saprast savas aizņemšanās iespējas, proti, vai uzņēmums pēc kreditētāju domām var pretendēt uz finansējumu, un, ja var, kāda ir kopējā aizņēmuma summa. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku var veikt ātru aprēķinu par to, cik lielas kopējās kredītsaistības uzņēmums var uzņemties aprēķina veikšanas dienā. Protams, pastāv iespēja, ka kalkulatora aprēķins var atšķirties no bankas vērtējuma, jo katrai kredītiestādei ir dažādi lēmumu pieņemšanas procesi un individuāla pieeja, kas šajā aprēķinā objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt ņemta vērā. Publiski pieejamais kalkulators ir balstīts uz Kredītinformācijas Birojā pieejamajiem datiem, kas nozīmē, ka lielākā daļa banku izmanto identisku informāciju savu lēmumu pieņemšanā. Ja kredītreitings būs slikts, tad šis rīks sniegs vispārīgu skaidrojumu, kādas uzņēmuma darbības ir negatīvi ietekmējušas rezultātu. Kalkulators ļauj novērtēt arī sadarbības partnerus,” stāsta AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Lai palīdzētu patērētājiem saprast, cik droši ir aizņemties naudu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izveidojis jaunu, viegli lietojamu kalkulatoru. Ar to ikviens var pārbaudīt, vai viņu ienākumi ir pietiekami, lai segtu esošos vai plānotos kredītus.

Šis kalkulators aprēķina, cik liela daļa no patērētāja mēneša neto jeb algas aiziet kredītmaksājumiem. Ja šī summa ir pārāk liela, tas nozīmē, ka aizņemties var būt riskanti.

Pārāk liels kredīts var radīt patērētājam grūtības ikdienā – var rasties sarežģījumi laikus samaksāt rēķinus, segt kredītsaistības, kas var ietekmēt patērētāja finanšu iespējas nākotnē. Pārāk lielas kredītsaistības var apgrūtināt uzkrājumu un finanšu drošības spilvena veidošanu. PTAC direktore Zaiga Liepiņa saka: “Mēs vēlamies, lai cilvēki aizņemas atbildīgi un zina, vai viņi tiešām varēs atmaksāt aizdevumu.”

Patērētājs var izvēlēties vienu no 4 aprēķina veidiem – atkarībā no tā, cik liela ir alga, vai ir apgādājamie un kādi ir patērētāja izdevumi. Tas palīdzēs iegūt visprecīzāko rezultātu. Lai veiktu aprēķinus, patērētājam būs jāzina, cik saņem “uz rokas” mēnesī; cik maksā mēnesī par kredītiem (ieskaitot jauno aizdevumu, ja tāds ir); cik cilvēku ir apgādībā (piemēram, bērni).

Teju katrs trešais no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem nekad nav atcēlis vai atlicis nekustamā īpašuma iegādi, raizējoties par kredītsaistību lielumu vai hipotekārā kredīta pieejamību. Tikmēr 45 % aptaujāto savulaik ir nogaidījuši ar savu lēmumu iegādāties mājokli, izvērtējot individuālās iespējas un ekonomisko situāciju kopumā, liecina SIA “YIT LATVIJA” (YIT) īstenotā aptauja.

Eksperti atzīst – šobrīd ārējo faktoru ietekme, kas veicināja piesardzību, samazinās, tāpēc nekustamo īpašumu tirgū atgriežas optimisms.

Lai arī saskaņā ar “Swedbank” datiem pirmajā ceturksnī izsniegto hipotekāro kredītu skaits audzis par 48 % salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni, skaidrs, ka iedzīvotāji rūpīgi analizē savas iespējas ne tikai šobrīd, bet arī ilgtermiņā, jo pavisam nesen nekustamo īpašumu tirgū ir aizvadīts trauksmains laiks.

Ne velti, aicinot raksturot, kuri faktori ir likuši kādreiz nogaidīt ar lēmumu iegādāties mājokli, tiek minētas augstās aizņēmumu procentu likmes, Covid izraisītā nenoteiktība, nevēlēšanās uzņemties saistības uz vairāk nekā 20 gadiem, kā arī oficiālie ikmēneša ienākumi, kuri ne vienmēr ļauj uzņemties šāda apmēra saistības.

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Tobrīd uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tēvs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma īpašnieks.

Šobrīd abi ir parādos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairāk nekā piecus gadus nevar atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kā Dzintars Odiņš no straujāk augošā uzņēmuma vadītāja nonāca līdz stāvoklim, kad ir apgrūtināti elementāri maksājumi, nav iespējams atvērt kontu bankā, jautājām viņam pašam.

Sāksim no atskata vēsturē – kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinājāt?

Ideja radās 2005. gadā. Noskatījām vietu. 2006. gadā dibinājām uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. Iegādājāmies zemi Kuldīgā, tie bija divi veci taras dēlīšu zāģēšanas cehi. Paņēmām no Vulkāna dažas vecas iekārtas cerībā tās pielāgot ražošanas vajadzībām, bet nekas neizdevās.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Ikviens, kam šobrīd ir aktīvas kredītsaistības, mēdz pievērst uzmanību savam ikmēneša kredīta maksājumam un Euribor likmei, kas pēdējos gados piedzīvojusi gan pamatīgu pieaugumu, gan samazinājumu.

Jau drīzumā, 12.decembrī, plānota nākamā Eiropas Centrālās bankas sēde, kurā tiks spriests par Euribor likmi, tomēr ne visiem aizdevumiem līdz ar kārtējo Euribor likmes samazinājumu jūtams arī kritums ikmēneša maksājumā. Kādēļ tā un ko varam gaidīt no Euribor tuvākajā laikā, skaidro eksperts.

Lai saprastu, kādēļ līdz ar Euribor likmes samazinājumu netiek novērota tūlītēja ietekme uz ikviena aizņēmēja ikmēneša maksājumiem, ir jāatceras, kā īsti veidojas kredīta procentu maksa. To sastāda divas daļas - Euribor likme un bankas papildu likme. Bankas pamatlikme parasti tiek fiksēta uz visu aizdevuma periodu, taču Euribor likme ir mainīga, un aizņēmējam ir iespēja izvēlēties 3, 6 vai 12 mēnešu likmes izmaiņu periodu. Attiecīgi no izvēlētā perioda būs atkarīgs tas, ik pēc cik mēnešiem tiek pārskatīta un piemērota tā aizdevuma procentu likme, kas tobrīd ir spēkā. Kā liecina Latvijas Bankas dati Latvijā kredītņēmēji visbiežāk izvēlas 6 mēnešu Euribor likmi.

Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā.

2024. gada 1.ceturksnī Latvijas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija vien 27,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 10,9 miljardi eiro, liecina “Eurostat” dati. Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors norāda, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

“Mums ir vairāk nekā 35 tūkstoši uzņēmumu ar gada apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro un pozitīvu pašu kapitālu. Tas vien nozīmē, ka Latvijas potenciāls aizņemties ir 3,7 reizes lielāks nekā šobrīd, taču tas netiek izmantots, kā rezultātā katrs no šiem uzņēmējiem principā zaudē iespēju nopelnīt apmēram 36 tūkstošus eiro gadā jeb trīs tūkstošus mēnesī. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi. Te ir nauda, kas reāli palīdzētu audzēt biznesa potenciālu, taču lielākā daļa vienkārši nobīstas. Bieži uzņēmēji pat nezina, kam un cik naudas nepieciešams, kā arī netic, ka viņi uz šiem papildus finanšu līdzekļiem vispār varētu pretendēt,” teic A.Geisari.

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.

Šī pati nenoteiktība zināmā mērā mazina potenciālo aizņēmēju vēlmi uzņemties kredītsaistības, tomēr drosmīgākie aizvien vairāk izmanto kredītu procentu likmju samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mājokļa un patēriņa kredītu stabilo pieaugumu, bet pēdējos mēnešos nedaudz paātrinājies arī uzņēmumu kreditēšanas temps. Lai gan nozīmīgu daļu šajā pieaugumā veido liela apjoma kredīti valsts uzņēmumiem, bešā nav palikuši arī privātā sektora uzņēmēji.

Kredītu procentu likmēm no 2024. gada pirmās puses augstākajiem līmeņiem samazinoties apmēram par 1 procenta punktu (līdz vidēji 5.8 % kredītiem uzņēmumiem un 6.7 % kredītiem mājsaimniecībām novembrī) un rūkot arī EURIBOR (piemēram, 3 mēnešu EURIBOR no 3.5 % septembra sākumā samazinājies līdz 2.8 % pašreiz), kredītportfelis trīs mēnešos no 2024. gada septembra līdz novembrim pieaudzis par vairāk nekā 300 milj. eiro, tostarp mājsaimniecībām izsniegtie kredīti par 100 milj. eiro. Līdz ar to kredītu gada kāpuma temps sasniedzis 5 %, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 4.5 % un kredītiem mājsaimniecībām 5.8 %, norādot uz kredītportfeļa kāpumu arī reālajā izteiksmē.

AS "Agrofirma "Tērvete"" attīstībā šogad plānots investēt 10 miljonus eiro, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projektos, kas šobrīd ir projektēšanas stadijā un kuru realizācija plānota 2024.-2025.gadā, investīcijas veidos 5,5 miljonus eiro.

Dominieks sacīja, ka uzņēmumā šogad plāno uzstādīt biometāna un sašķidrinātā biometāna (LNG) ražošanas iekārtu ar jaudu 800 kubikmetru stundā biogāzes attīrīšanai, saules parku ar jaudu trīs megavati stundā, kā arī izveidot uzņēmuma iekšējās elektroenerģijas sadales tīklu pašpatēriņa nodrošināšanai.

Tāpat plānots optimizēt sējumu platību atbilstoši uzņēmumā ražoto produktu klāstam.

Dominieks norādīja, ka šogad tiks projektēta arī digestāta pārstrādes līnija ar jaudu 140 000 tonnu gadā un CO2 pārtikas kvalitātes gāzes ražošanas līnija ar jaudu 7000 tonnu gadā.

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" šogad plāno uzsākt teju 500 jaunu dzīvokļu izbūvi, daļu no projektu attīstīšanas aizsākot jau pavasarī, bet pārējos - gada otrajā pusē.

Savukārt pērn uzņēmums pārdevis par 56 % vairāk dzīvokļu nekā 2023. gadā, liecina uzņēmuma biznesa rezultāti.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē uzsver, ka 2025. gads iesācies neraksturīgi aktīvi šim laikam. Proti, tradicionāli janvāris ir “klusais” mēnesis, bet šogad novērota augstāka interese par mājokļa iegādi nekā citkārt.

“Aizvadītā gada nogalē vairākkārt samazinātās Euribor procentu likmes ir atstājušas pozitīvu ietekmi uz patērētājiem, līdz ar to novērojam, ka interese pēc nekustamā īpašuma iegādes atgriežas. Tas ļauj mums optimistiski raudzīties uz dzīvokļu pārdošanas prognozēm arī 2025. gadam. Turklāt šobrīd dzīvokļi Latvijā ir par pieejamām cenā, nekā tas ir, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, kur jauno projektu dzīvokļu cenas ir ievērojami augstākas. Arī Latvija ar laiku visdrīzāk tuvosies šim līmenim, tāpēc, domāju, ka varam nonākt situācijā, ka pabeigtie dzīvokļi tiek strauji izpirkti un tirgū uz brīdi varētu tikt novērots gatavo dzīvokļu deficīts. Tas skaidrojams ar faktu, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir vajadzīgs vismaz 3 gadus ilgs periods, lai izprojektētu, uzbūvētu, nodotu ekspluatācijā un sadalītu dzīvokļu īpašumos jaunu projektu. Iepriekšējos gados attīstītāji atlika vai iesaldēja jau būvniecībā esošos projektus, kas arī izskaidro potenciālā deficīta rašanās iemeslus,” komentē A. Božē.

Latvijas ķīmisko produktu ražotājs CrossChem 2022. gadā Latvijā apgrozījis 38.3 milj. eiro, bet pasaulē uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 70 milj. eiro atzīmi — tā liecina operatīvie finanšu dati par 2022. gadu.

Salīdzinājumā ar 2021. gadu SIA CrossChem savu apgrozījumu kāpinājis par 20%, uzlabojot bruto peļņas rentabilitāti no 11% līdz 15.2%, savukārt EBITDA augusi no 7% līdz 11%.

Tāpat pērn uzņēmums ir samazinājis savas kredītsaistības un uzlabojis paškapitāla proporciju pret kopējiem aktīviem — no 28% līdz 44%.

“2022. gads bija izaicinājumu pilns — mums nācās krasi mainīt izejvielu piegādes kanālus, rast risinājumus nemitīgam energoresursu cenu pieaugumam, cīnīties ar regulārām piegāžu termiņu nobīdēm un ierobežojumiem maksājumu nodrošināšanā. Aizgājušo gadu labi raksturo citāts no grāmatas “Nauda un cilvēks”, kurā sacīts ”ja Tu spēsi taisīt biznesu Latvijā, tad spēsi to darīt visā pasaulē” — nevaru nepiekrist, jo tik sarežģītus apstākļus uzņēmējdarbībai kā Latvijā, neesmu novērojos nevienā no 20 pasaules valstīm, kur CrossChem ir filiāles un pārstāvniecības,” norāda Ričards Andersons, CrossChem valdes priekšsēdētājs.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā plāno iegādāties 14% Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju. Tie galvenokārt ir jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem vismaz 1500 eiro apmērā.

Vienlaikus iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veikusi pētījumu kompānija Kantar.

Lielākā daļa jeb 78% jaunu dzīvokļu meklētāju iecerējuši savu mājokli izvēlēties Rīgā, visvairāk dodot priekšroku galvaspilsētas centram, Āgenskalnam un Teikai. Mazāk nekā puse jeb 40% aptaujāto dzīvokļu pircēju apsver iespēju mājokli jaunajā projektā iegādāties arī ārpus Rīgas – visbiežāk Mārupē, Mārupes novadā vai Jūrmalā.

Pamatā aptaujas dalībnieku apņemšanos nopirkt nekustamo īpašumu virza vajadzība pēc sava pirmā mājokļa, vēlme dzīvot mūsdienīgā dzīvokli, kā arī nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības. Vienlaikus Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs – šādu viedokli aptaujā pauduši 62% respondentu. Aptuveni sestā daļa jeb 16% aptaujāto uzskata, ka tās paliks nemainīgas, 15% respondentu ir grūti pateikt, un tikai 7% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka cenas drīzāk samazināsies.

Igaunijas valdība obligātajā militārajā dienestā iesauktajiem kompensēs hipotekārā kredīta procentu maksājumu, lai novērstu situācijas, kad jauniesaucamie izvairās no dienesta, bažījoties, ka nespēs izpildīt savas kredītsaistības, jo samaksa par dienestu nav pietiekama.

Tādu kompensācijas mehānismu paredz iekšlietu ministra Hanno Pevkura parakstītais lēmums.

Igaunijas Aizsardzības ministrijā norādīja, ka ikgadējā jauniesaukto aptauja liecina, ka finanšu saistības un kredīti ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši mēģina izvairīties vai nevēlas doties dienestā, jo tas nozīmē, ka ienākumu samazinājuma dēļ viņi nevarētu samaksāt hipotekāro kredītu un procentus.

Lai gan likums neparedz kredītbrīvdienas hipotekārajiem kredītiem obligātā militārā dienesta laikā, kreditētāji piedāvā iespējas kredītņēmējiem obligātā militārā dienesta laikā nemaksāt pamatsummu, tomēr procentu maksājumi joprojām ir jāveic. Turklāt kredītbrīvdienas ierasti nozīmē sliktākus nosacījumus aizņēmējam nākotnē.