Teju katrs trešais no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem nekad nav atcēlis vai atlicis nekustamā īpašuma iegādi, raizējoties par kredītsaistību lielumu vai hipotekārā kredīta pieejamību. Tikmēr 45 % aptaujāto savulaik ir nogaidījuši ar savu lēmumu iegādāties mājokli, izvērtējot individuālās iespējas un ekonomisko situāciju kopumā, liecina SIA “YIT LATVIJA” (YIT) īstenotā aptauja.
Eksperti atzīst – šobrīd ārējo faktoru ietekme, kas veicināja piesardzību, samazinās, tāpēc nekustamo īpašumu tirgū atgriežas optimisms.
Lai arī saskaņā ar “Swedbank” datiem pirmajā ceturksnī izsniegto hipotekāro kredītu skaits audzis par 48 % salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni, skaidrs, ka iedzīvotāji rūpīgi analizē savas iespējas ne tikai šobrīd, bet arī ilgtermiņā, jo pavisam nesen nekustamo īpašumu tirgū ir aizvadīts trauksmains laiks.
Ne velti, aicinot raksturot, kuri faktori ir likuši kādreiz nogaidīt ar lēmumu iegādāties mājokli, tiek minētas augstās aizņēmumu procentu likmes, Covid izraisītā nenoteiktība, nevēlēšanās uzņemties saistības uz vairāk nekā 20 gadiem, kā arī oficiālie ikmēneša ienākumi, kuri ne vienmēr ļauj uzņemties šāda apmēra saistības.
Raksturojot vēl faktorus, kas teorētiski atturētu uzņemties kredītsaistības, iegādājoties nekustamo īpašumu, 11 % gadījumu ģimenē ir kāds apgādājamais, kas samazina iespējas aizņemties naudu mājokļa iegādei. Šie dati signalizē, ka valsts atbalsta programmas jaunajām ģimenēm ir nepietiekamas un nepieciešami steidzami uzlabojumi.
Pašlaik tirgus situācija ir īpaši interesanta – no vienas puses, nesen piedzīvots trauksmains periods ar Covid-19, hiperinflāciju, augstām energoresursu cenām, rekordaugstām Euribor likmēm, bet no otras, izzūdot šiem tirgu bremzējošiem faktoriem, tirgus sāk stabilizēties un uzrāda skaidras izaugsmes pazīmes. Ir jāņem vērā, ka augstās kredītprocentu likmes iedzīvotājiem lika saglabāt piesardzību, taču šobrīd situācija ir radikāli uzlabojusies. Nekustamo īpašumu tirgus, pieaugot kreditēšanas pieejamībai un aktivitātei, atdzīvojas.
Labvēlīgu ietekmi tam dod pozitīvie signāli par Euribor likmju turpmāku samazināšanos līdz 1,5 % līdz gada beigām. Tāpat ir būtiski samazinājušās banku pievienotās likmes, kas kopā ar krītošo Euribor rada pievilcīgas kopējās likmes hipotekārajiem kredītiem.
Nozare sāk “atveseļoties” un iedzīvotāji sāk pārskatīt savus plānus attiecībā uz hipotekārā kredīta apjomu un ilgtermiņa saistībām. Proti, šī gada sākumā iedzīvotāji atkal sākuši interesēties un iegādāties mājokļus ar lielāku platību, piemēram, trīs un četru istabu dzīvokļus, un ir atvērtāki apjomīgākam kredītam. Līdzīgu tendenci apstiprina arī “Swedbank” pētījums, kur hipotekāro kredītu dzīvokļu iegādei jaunajos projektos summa veido jau 133 000 eiro, kas ir par 17 % vairāk nekā pērn.
YIT veiktās aptaujas dati iezīmē faktu, ka lielai daļai no aptaujātajiem kvalificēties hipotekārajam aizņēmuma liedz jau esošās kredītsaistības, apgādājamo skaits, kā arī neatbilstoši oficiālie ienākumi. Savukārt 5% no respondentiem atbildējuši, ka neplāno ilgstoši dzīvot vienā vietā, tādējādi šī grupa ir potenciālie īres tirgus dalībnieki. Vienlaikus uzņēmums savā praksē novērojis, ka nereti iedzīvotāji nemaz nav konsultējušies ar banku, lai izvērtētu savas iespējas kvalificēties hipotekārajam kredītam, automātiski pieņemot, ka intereses gadījumā tiktu saņemts negatīvs vērtējums.
Tomēr vēršu uzmanību, ka tikko ieviestā iespēja, kas nodrošinās vienkāršāku hipotekārā kredīta devēja maiņu, uzlabos elastību kredītsaistībām, kas ir ilgākas par 20 gadiem.
*YIT LATVIJA aptauja tika īstenota 2025. gada I ceturksnī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
