Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas tarifi nākamgad, visticamāk, nemainīsies, bet faktiskie maksājumi iedzīvotājiem nedaudz pieaugs, jo no 1.janvāra beigsies spēkā esošais valsts atbalsts, intervijā aģentūrai LETA teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Komentējot pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šovasar publiskoto pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, Jansons teica, ka parasti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtā projekta līdz apstiprinātajiem tarifiem notiek kaut kādas izmaiņas, bet vienlaikus ir skaidrs, ka AST tarifa samazinājums par 0,7% ir laba zīme, jo tas neaug.

"Tādēļ uz mūsu tarifu arī skatāmies pozitīvi, jo tas nozīmē, ka nepalielinās arī mūsu izmaksu bāze, kas saistīta ar pārvades tarifu, un visticamākais, ka arī mēs neiesim ar tarifa palielinājuma projektu," skaidroja Jansons.

Jautāts, vai "Sadales tīkla" tarifs varētu samazināties, viņš teica, ka jau pērnā gada beigās samazināja tarifa fiksēto daļu par 7-11% un mainīgo daļu par 1%.

Oktobra vidū AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons apstiprināts Eiropas sadales sistēmas operatoru apvienības (E.DSO) direktoru padomes sastāvā.

Tas "Sadales tīklam" ļaus efektivizēt sadarbību ar citiem E.DSO dalībniekiem, stiprinās Latvijas interešu un vajadzību pārstāvniecību starptautiskā mērogā.

AS "Sadales tīkls" jau vairāku gadu garumā ir bijusi aktīva E.DSO dalībniece, tostarp šī gada jūlijā Latvijā uzņēma E.DSO ģenerālsekretāru Čārlzu Eseru (Charles Esser) ar delegāciju, iepazīstinot apvienības vadību un biedrus ar uzņēmuma struktūru, pieeju elektrotīkla attīstībai un nākotnes prioritātēm. Būtiski, ka direktoru padomē uzņemti arī Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, "Elektrilevi" un "ESO", vadītāji.

"Tikt apstiprinātam E.DSO direktoru padomē man ir liels gods – paldies E.DSO vadībai par novērtējumu un uzticēšanos. Tas ir nozīmīgs solis "Sadales tīkla" tēla stiprināšanai starptautiskā mērogā, kas sniegs mums jaunas sadarbības iespējas pētniecības un inovāciju jomā, stiprinās ārējā finansējuma piesaistes iespējas. Turklāt nozīmīgi, ka direktoru padomē no janvāra tiks pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis! Kļūšana par E.DSO biedru jau līdz šim mums ļāva pārņemt labākās elektrotīkla attīstības un klientu apkalpošanas prakses no jaudīgākajiem Eiropas kolēģiem, turpināsim aktīvu pieredzes apmaiņu, un noteikti kolēģi var daudz mācīties arī no mums," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

AS "Sadales tīkls" no 2025. līdz 2034.gadam elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā, informēja "Sadales tīkla" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas sadales sistēmas desmitgades attīstības aktuālo plānu ir apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

"Sadales tīkla" pārvaldībā visā valstī ir elektrolīnijas vairāk nekā 92 000 kilometru kopgarumā. Ieguldot vidēji 76 miljonus eiro gadā, ik gadu paredzēts modernizēt līnijas apmēram 1400-1800 kilometru garumā, kā arī veikt 2-4 transformatoru apakšstaciju pārbūves darbus.

Šāds pārbūvēšanas vai atjaunošanas cikliskums pamatots ar elektrotīkla tehnisko kalpošanas ilgumu - elektrolīnijas plānotais kvalitatīvas un drošas ekspluatācijas ilgums atkarībā no tehniskā risinājuma ir 30-50 gadu, norāda kompānijā.

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030.gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" un uzņēmuma "EY" ekspertu izstrādātajā pētījumā "Grids for Speed" iekļautās prognozes.

Tādējādi vēl vairāk pieaugs arī sabiedrības pieprasījums pēc droša un kvalitatīva elektroapgādes pakalpojuma, ko nav iespējams nodrošināt bez regulārām un apsteidzošām investīcijām elektrotīkla modernizācijā, forumā "AC/DC Tech 2025" akcentēja viens no pētījuma autoriem, uzņēmuma "EY Global Renewables" eksperts Toms Moriss (Tom Morris).

Pēdējos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir stagnējis, taču 2024.gadā jau bija vērojama neliela augšupeja - tas pieauga par 1% - līdz gandrīz 7 TWh. Jāpiebilst gan, ka, ņemot vērā saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā tiek tūlītēji izmantota, nenonākot kopējā tīklā un elektroapgādes operatoru uzskaitē. Kā prognozē "Eurelectric" un "EY" eksperti, sagaidāms, ka viena no nozarēm, kur elektrības patēriņš augs visstraujāk, ir transporta sektors.

Saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš stāstīja, ka aktivitāte saules enerģijā turpinās un nāk klāt jauni ģeneratori. Tostarp mājsaimniecības palielina apmērus, kā arī juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 megavatiem (MW) ir tapšanas stadijā.

"Redzēsim, cik daudz uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat viena gigavata (GW) saules ģenerācijas sadales tīklā. Tas ir būtiski vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš," teica Jansons, skaidrojot, ka vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600 vai 700 MW.

Jansons stāstīja, ka saules ģeneratoru uzstādīšanas temps mājsaimniecībām vairs nav tāds kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums, bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt patēriņu.

Elektroenerģijas tirgotāju vidēji gadā maina 7% mājsaimniecību, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pēc viņa teiktā, 2022.gadā, kad tika piedzīvota energocenu krīze, šis īpatsvars pieauga virs 10%, bet tagad tas atkal atgriezies pie 7%.

Absolūtos skaitļos pagājušajā gadā bija ap 60 000 elektroenerģijas tirgotāja maiņas gadījumu, bet 2022.gadā to skaits sasniedza 90 000.

Viņš atzina, ka šie skaitļi nav lieli.

"Vidējais mājsaimniecības patēriņš Latvijā ir ap 200 kilovatstundām (kWh) mēnesī, bet daudzos mājokļos pat tikai 100 kWh, kas ir maz, un līdz ar to izdevumi par elektroenerģiju nav tādi, lai būtu motivācija ļoti aktīvi mainīt tirgotājus," skaidroja Jansons, piebilstot, ka, piemēram, Skandināvijā mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš ir vairākkārt lielāks, un tad arī cenu atšķirība par vienu kilovatu mājsaimniecībām ir daudz svarīgāka.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Latvijā elektroenerģijas tirgotāju šogad pirmajā pusgadā klienti mainījuši 29 819 reizes, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" publicētais Elektroapgādes apskats.

Elektroenerģijas tirgotāju maiņa notikusi par aptuveni 1800 maiņas gadījumiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā norāda, ka šogad februārī bija zemākā tirgotāju maiņas aktivitāte pēdējo gadu laikā.

Kompānijā arī norāda, ka pusgada laikā izmaiņas kopumā ir maznozīmīgas, un joprojām ir vērojama iepriekšējā gada tendence - elektrības tirgotāju maiņas aktivitāte saglabājusies mērena. Apskatā teikts, ka, visticamāk, tas ir saistīts ar situācijas nostabilizēšanos tirgū, tostarp mazākām elektrības cenas svārstībām.

Jau vēstīts, ka 2024.gadā "Sadales tīkla" apgrozījums bija 371,812 miljoni eiro, bet peļņa - 28,256 miljoni eiro.

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

AS "Sadales tīkls" ar Igaunijas sadales sistēmas operatoru (SSO) "Elektrilevi" ir noslēgusi divpusēju saprašanās memorandu par savstarpējo palīdzību plaša mēroga tīkla bojājumu gadījumos un ar to saistītām mācību, pieredzes apmaiņas un inovāciju attīstības aktivitātēm.

Plānots, ka šim memorandam jau tuvākajā laikā varētu pievienoties arī Lietuvas SSO "ESO", tādējādi nostiprinot sadarbību visas Baltijas mērogā.

Memoranda mērķis ir nodrošināt ātrāku, pārskatāmāku un koordinētāku palīdzības sniegšanu situācijās, kad iekšējie resursi ir izsmelti vai nepietiekami, vienlaikus saglabājot nacionālo prioritāti un darba drošību kā augstāko principu. Neparasti stipru vētru, plūdu, meža ugunsgrēku vai citu stihiju gadījumā tīklā var rasties plaša mēroga bojājumi, kuru novēršanai nepieciešama koordinēta pārrobežu sadarbība starp Baltijas valstu operatoriem.

"Ikdienā uzturam ciešas attiecības ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem un jau iepriekš esam snieguši palīdzīgu roku elektrotīkla atjaunošanas darbos. Piemēram, sarežģīta situācija visā Baltijā bija pērn augustā, kad mūsu valstis šķērsoja nepieredzēti stipra vasaras vētra - tikko situācija bija stabilizējusies Latvijā, devāmies palīgā novērst bojājumus Lietuvā. Savukārt vairākus mēnešus pirms tam palīdzējām igauņu kolēģiem tikt galā ar snieglieces sekām. Parakstītais saprašanās memorands ļaus oficiāli nostiprināt šo sadarbību un vienoties par konkrētiem sadarbības virzieniem. Nākotnē plānojam kopīgi organizēt mācības, stiprinot plaša mēroga bojājumu novēršanas gatavību Baltijas mērogā, kā arī sadarboties inovāciju attīstības jomā," saka AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos četros mēnešos sarucis par 19,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 115 936 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 45 771 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs "Vindr" plāno investēt divus miljonus eiro saules enerģijas parka izveidē pie Līvāniem, informē "Vindr" pārstāvji.

Saules parka attīstītājs ir saņēmis būvatļauju un atļauju veidot pieslēgumu AS "Sadales tīkls" elektrotīklam. Plānots, ka būvniecības darbi tiks pabeigti līdz rudenim un elektrības ražošana sāksies šā gada otrajā pusē.

Topošā saules parka jaudas kapacitāte būs 4,3 megavatstundas (MWh).

"Vindr" vadītāja Latvijā Baiba Zauere norāda, ka paralēli šim saules parkam uzņēmums turpina darbu arī pie vairākiem vēja parkiem dažādās Latvijas vietās.

"Vindr" ir atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs, kas īsteno 72 saules un vēja enerģijas projektus četrās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā "Vindr" attīsta vēja un saules enerģijas parkus ar 1,2 GW kopējo kapacitāti.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” šī gada 3.jūnijā rīko augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy” ar starptautisku līderu dalību. Foruma mērķis ir kopīgiem spēkiem un idejām paraudzīties nākotnes enerģētikas nozares attīstībā, kā arī iezīmēt aktuālās tendences, lielākos izaicinājumus un diskutēt par piemērotākajiem risinājumiem.

Pasākumā piedalīsies tikai līdz 100 īpaši izraudzīti viesi no Baltijas reģiona, radot unikālu iespēju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozares vadošajiem līderiem, politikas veidotājiem un starptautiski atzītiem ekspertiem dalīties ar savu pieredzi un zināšanām un veidot kontaktus.

Oļegs Kolomijcevs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs: “Šādā augsta līmeņa formātā forumu rīkosim pirmo reizi, un tā mērķis ir sekmēt enerģētikas tirgus izaugsmi gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā nākamajos gados. Tehnoloģiju ziņā enerģētikas joma strauji attīstās pasaulē, tāpēc tā būs iespēja kopā ar nozares līderiem ieskicēt Latvijas iespējas un nākotnes profilu. Mūsu biznesa foruma mērķis ir kāpināt enerģētikas nozares nākotnes potenciālu un līderību, un lai enerģētika kalpo par valsts ekonomikas izaugsmes akseleratoru.”

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs ražotājus investēt iekārtās, kas palīdz nodrošināt balansu, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Komentējot apstiprināto tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma modeli, kas paredz 25% izmaksu segt ražotājiem un 75% patērētājiem, Ločmelis uzsvēra, ka šeit nevar izveidot tādu sistēmu, lai visi ir apmierināti.

Viņš skaidroja, ka šī brīža piedāvājums ir radies kompromisu rezultātā, un tas ir veidots ar motivāciju ievērot tīkla balansu. "Tas varētu kalpot kā investīciju stimuls investēt iekārtās, kas palīdz šo balansu nodrošināt," sacīja Ločmelis.

Viņš teica, ka pilnīgi pretēja alternatīva būtu uzlikt konstantu maksājumu pilnīgi visiem ģeneratoriem, tai skaitā tiem, kas palīdz nodrošināt balansu. "Tas būtu tāds regresa maksājums. Šobrīd sistēma ir izveidota tāda, kas tieši motivē ievērot balansu," stāstīja "Latvenergo" pārstāvis.